Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Izdarīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 9.nr.; 2002, 1.nr.; 2003, 11.nr.; 2004, 11.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

aizstāt 2.punktā vārdus “fiziskās vai juridiskās personas uzņēmējdarbības” ar vārdiem “personas saimnieciskās”;

izteikt 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) patērētājs — fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties preci vai izmantot pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību;

4) pakalpojuma sniedzējs — persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam;”;

aizstāt 5.punktā vārdus “fiziskā vai juridiskā persona (arī importētājs), kas uzņēmējdarbības veidā” ar vārdiem “persona (arī importētājs), kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros”;

aizstāt 7.punktā vārdus “fiziskā vai juridiskā persona, kas” ar vārdiem “persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros”.

2. Papildināt I nodaļu ar 4.¹ pantu šādā redakcijā:

“4.¹ pants. Atsevišķu likuma normu piemērošana

Šā likuma III un IV nodaļas noteikumi piemērojami tādām tiesiskajām attiecībām, kuras tiek nodibinātas starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju un patērētāju, kā arī jebkuru citu tiesību subjektu, kurš izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties preci vai izmantot pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar šā tiesību subjekta saimniecisko vai profesionālo darbību.”

3. Izslēgt 9.panta nosaukumā un tekstā un 12.panta tekstā vārdus “uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)”.

4. Aizstāt 16.panta trešajā daļā vārdus “Latvijā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” ar vārdiem “Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs”.

5. Aizstāt V nodaļas nosaukumā, 22.panta nosaukumā un tekstā, 23.panta nosaukumā un tekstā, 24.panta tekstā, 25.panta divpadsmitajā daļā vārdus “sabiedriskās organizācijas” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “biedrības” (attiecīgā locījumā), kā arī 22.panta tekstā vārdus “sabiedriskajās organizācijās (klubos, biedrībās vai apvienībās)” — ar vārdu “biedrībās”.

6. Izslēgt 25.panta piekto daļu.

7. Izteikt 29.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) bez atlīdzības novērš sniegtā pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem vai atlīdzina patērētājiem izdevumus par neatbilstības novēršanu;”.

8. Papildināt likumu ar 31.¹ pantu šādā redakcijā:

“31.¹ pants. Patērētāja tiesības, ja pret­tiesiski izmantota viņa maksājumu karte

(1) Ja prettiesiski izmantota patērētāja maksājumu karte, viņam ir tiesības prasīt kredītiestādei, kura patērētājam izsniegusi maksājumu karti, attiecīgā maksājuma atcelšanu vai prettiesiski debetētās summas atmaksāšanu.

(2) Ja patērētājs apgalvo, ka viņa maksājumu karte ir prettiesiski izmantota, un ja kredītiestāde, kura patērētājam izsniegusi maksājumu karti, nevar pierādīt, ka attiecīgais maksājums ir apstiprināts ar identifikācijas kodu vai kādu citu identifikācijas pierādījumu vai ka patērētājs ir rīkojies neuzmanīgi vai ar ļaunu nolūku, tā atmaksā prettiesiski debetēto summu.

(3) Kredītiestāde, kura patērētājam izsniegusi maksājumu karti, ir atbildīga par ļaunu nolūku, kā arī neuzmanību, ko tā pieļāvusi, sniedzot pakalpojumu saistībā ar patērētājam izsniegto maksājumu karti.”

9. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1985.gada 20.decembra direktīvas 85/577/EEK par patērētāja aizsardzību attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām;

2) Padomes 1986.gada 22.decembra direktīvas 87/102/EEK par to dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu, kuri attiecas uz patēriņa kredītu;

3) Padomes 1993.gada 5.aprīļa direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 26.oktobra direktīvas 94/47/EK par tiesību ieguvēju aizsardzību attiecībā uz dažiem aspektiem līgumos par tādu tiesību pirkšanu, kas uz laiku ļauj izmantot nekustamo īpašumu;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 20.maija direktīvas 97/7/EK par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 19.maija direktīvas 98/27/EK par patērētāju interešu aizsardzības izpildrakstiem;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 25.maija direktīvas 99/44/EK par dažiem patēriņa preču tirdzniecības aspektiem un saistītajām garantijām;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra direktīvas 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un ar kuru groza Padomes direktīvu 90/619/EEK un direktīvas 97/7/EK un 98/27/EK.”

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 27.oktobrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 11.novembrī