Nīderlande atbalsta Latviju ceļā uz ES un NATO

Ir beigusies Ministru prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte Nīderlandes Karalistē

Foto: epa/A.F.

Nīderlandes Karalistes premjerministrs Vims Koks un Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš

Vakar, 24. oktobrī, Ministru prezidents Andris Bērziņš atgriezās no savas oficiālās vizītes Nīderlandes Karalistē.

Intensīvās vienas dienas vizītes laikā Latvijas Ministru prezidents tikās ar Nīderlandes valdības vadītāju Vimu Koku, bija privātā audiencē pie Nīderlandes karalienes Beatrikses, iepazinās ar galvaspilsētas Hāgas pašvaldību. Latvijas Ministru prezidentam bija sarunas Eiropola mītnē un Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijā. A.Bērziņš tikās arī ar Nīderlandes liberālās partijas VVD pārstāvjiem un sniedza intervijas vairākiem Nīderlandes laikrakstiem.

Pēc ielidošanas Rīgā lidostā notika Ministru prezidenta preses konference. Uzrunājot žurnālistus, Andris Bērziņš teica:

— Šī vizīte ilga tieši veselu dienu. Tā sākās no rīta deviņos un beidzās vienpadsmitos vakarā. Ir skaidrs, ka Nīderlandes personā Latvijai ir ļoti solīda partnere, kas turpinās mūs atbalstīt Latvijas virzībā uz Eiropas Savienību (ES) un uz NATO. Nīderlande ir absolūti pārliecināta, ka šā gada decembra apspriedē Nicā Eiropas Savienībai ir jāpieņem jaunais Eiropas izkārtojums. Jaunā Eiropas formula, par to, cik komisāru būs katrai valstij, kāda būs balsošanas kārtība dažādos jautājumos un tamlīdzīgi. Es domāju, tā ir ļoti laba zīme, lai mēs ar cerībām varētu raudzīties uz Latvijas dalību Eiropas Savienībā jau tuvākajā nākotnē.

"Latvijas Vēstnesis": — Ministru prezidenta kungs, vai Nīderlandes sarunu laikā jūs izjutāt kādas atšķirības attieksmē pret mūsu virzību uz Eiropas Savienību un NATO? Žurnālistiem bieži nācies vērot, kā rietumvalstu politiķi, kas tikko kā smaidījuši, atbildot par Eiropas Savienību, kļūst atturīgāki, kad vaicājam par NATO.

— Faktiski šie abi mūsu mērķi ir nesaraujami saistīti, jo lielākā daļa Eiropas Savienības valstu ir arī NATO dalībvalstis. Mēs Nīderlandē tiešām pieskārāmies arī šādam aspektam, uz ko es saņēmu diezgan nepārprotamu Nīderlandes valdības vadītāja un citu oficiālo amatpersonu viedokli, ka ES un NATO faktiski nevar atdalīt. Jo NATO piedalās ES drošības arhitektūrā kā savdabīgs drošības garants, un tieši tā tas arī tiek uztverts.

"Latvijas Vēstnesis": — Kuras jums šķita visnozīmīgākās sarunas Nīderlandē?

— Ļoti nozīmīga man likās saruna Eiropolā. Faktiski gan mēs par pilntiesīgiem Eiropola locekļiem varam kļūt, tikai iestājoties Eiropas Savienībā. Bet, pilnībā akceptējot likumu par informācijas aizsardzību un veicot Latvijā visus nepieciešamos pasākumus, lai informācija būtu aizsargāta, mēs varam saņemt ļoti lielu Eiropola palīdzību un līdzdalību visos procesos, par kuriem arī mums Latvijā ir ļoti nopietnas bažas. Pirmkārt, tās ir narkotikas. Otrkārt, nelegālā imigrācija. Tālāk — zagtu automašīnu pārdošana, naudas atmazgāšana, nelikumīgi iegūtas naudas transportēšana utt. Tie bija galvenie jautājumi, par kuriem mēs runājām un ar ko pašlaik īpaši nodarbojas Eiropols.

Gribu uzsvērt arī tikšanos ar Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas vadītājiem. Tā ir salīdzinoši jauna organizācija, kas nodarbojas ar ķīmisko ieroču uzskaiti un likvidāciju un inspicē valstis, kurās ir ķīmiskie ieroči. Tika daudz runāts par nepieciešamību līdzdarboties. Latvija jau ir šīs organizācijas pilntiesīga locekle. Mums ir ļoti viegli šai organizācijai pateikt, ka Latvijai nekad nav bijusi ķīmisko ieroču programma un ka mūsu valsts teritorijā nav vajadzības ne meklēt, ne neitralizēt ķīmiskos ieročus. Bet tas nebūt nenozīmē, ka mums nevajadzētu darboties šajās kopīgajās programmās, kas aptver ļoti daudzu Eiropas un Āzijas valstu teritorijas.

Interesanta bija arī tikšanās ar Nīderlandes liberāļu partijas VVD pārstāvjiem. Viņi pašlaik ir pie varas koalīcijā ar sociāldemokrātiem. Mēs pārrunājām, kāda ir šī sadarbība un kā veicas liberālajai partijai. Runājām arī par jautājumiem, kas saistīti ar ietekmes saglabāšanu vai palielināšanu Eiropas Parlamentā, arī par ES paplašināšanos un jautājumiem, kas saistīti gan ar nākotnes Eiropas iekārtojumu, gan ar liberālās kustības izplatību.

"Latvijas Vēstnesis": — Šī bija pati pirmā kādas Baltijas valsts valdības vadītāja vizīte Nīderlandē. Vai līdz ar to jums nācās atbildēt arī uz jautājumiem par Baltijas valstu vienotību un skaidrot mūsu pozīciju šajā aspektā?

— Man salīdzinoši daudz bija jāatbild uz jautājumiem, vai Baltijas valstis nav kas līdzīgs Beniluksa valstīm, domājot par to, kā Beniluksa valstis savā laikā sāka savu sadarbību. Man bija jāatbild arī uz jautājumiem, cik lielā mērā mēs, Baltijas valstis, cita ar citu konkurējam. Es skaidroju gan par brīvās tirdzniecības līgumu starp Baltijas valstīm, gan par Baltijas valstu ministru padomes darbu, gan arī citus jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības noteikto tā saukto panākšanas vai noķeršanas stratēģiju kandidātvalstīm. Skaidroju, ka mēs ar Igauniju pašlaik esam divās dažādās kandidātvalstu grupās — Igaunija tā sauktajā Luksemburgas grupā un mēs tā sauktajā Helsinku grupā. Bet es uzsvēru, ka neatkarīgi no tā mēs, Baltijas valstis, ļoti labi sadarbojamies un arī nedaudz konkurējam.

Ministru prezidents atbildēja arī uz citu žurnālistu jautājumiem, kas nebija saistīti ar viņa oficiālo vizīti Nīderlandē.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors