Mūsu valsts un pasaule no Latvijas puses

19. un 20. oktobrī Rīgā notika gadskārtējā diplomātisko pārstāvniecību vadītāju sanāksme

Latvijas diplomātisko pārstāvniecību vadītāji — "Latvijas Vēstnesim" 20. oktobrī

Valdis Krastiņš, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Somijas Republikā

— Vēstnieka kungs, jūs esat piedalījies vairākās šādās vēstnieku apspriedēs, taču pirmoreiz jūs tajā piedalījāties kā Latvijas vēstnieks Somijā. Ko jūs gaidījāt no šīs sanāksmes?

— Es gribēju dzirdēt ministrijas uzstādes par visiem svarīgākajiem jautājumiem. Nākamais: ir ļoti svarīgi nodibināt tiešus personiskos kontaktus ar kolēģiem. Man, godīgi sakot, tas bija gandrīz vai pats svarīgākais šajā sanāksmē. Un trešais jautājums bija par problēmām, kuras,strādājot ārzemēs, varbūt ir pat vairāk redzamas nekā šeit uz vietas.

— Sanāksmes uzmanības centrā bija Latvijas ārpolitikas stratēģiskie mērķi — integrēties Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

— Jā, un šajā kontekstā bija ļoti interesanti dzirdēt profesionālo un augstā līmenī sniegto summējumu par pašreizējo stāvokli Latvijas virzībā uz Eiropas Savienību un perspektīvām. Ārkārtīgi interesanti bija dzirdēt Latvijas sarunu ar Eiropas Savienību vadītāja Andra Ķestera vēlējumu, ka mums vajadzīga stratēģiski domājoša Latvijas valsts pārvalde. Tas man šķita ļoti gaišs moments. Un tā tas tiešām arī ir. Ja salīdzinām, kā savulaik uz ES virzījās Somija un kā virzāmies mēs, tad somi mums, protams, ļoti daudz var palīdzēt šajā ceļā. To viņi jau ir darījuši, dara un darīs. Somija joprojām ir ļoti pozitīvi noskaņota pret Latvijas virzību uz ES. Tomēr jāteic, ka pie apvāršņa ir arī daži mākoņi. Pirmāk kārtām — tas tika pārrunāts arī šajā sanāksmē — tie ir kompleksi pēc Biaricas sanāksmes, sevišķi spēcīgi tie izpaužas Somijā un Zviedrijā. Neapmierinātība ar lielo valstu, īpaši pašreizējās prezidentūras, ļoti stingrajām prasībām, kuras ne vienmēr saskan ar mazo valstu interesēm. Acīmredzot tas tiks sakārtots. Bet ir arī cita problēma — Somijā tikai septiņpadsmit procenti iedzīvotāju atbalsta ES paplašināšanu. Mani bažīgu dara tas, ka atliek tikai pagaidīt pietiekami ilgi, un kāda no partijām to varētu pacelt kā savu karogu. Un, ja šāda partija iekļūtu parlamentā, tad mēs izrādītos ļoti dīvainā situācijā. Tas varētu atstāt arī ārpolitiskas sekas, un ne tikai Somijā vien. Somi mums ļoti liek pie sirds darīt visu un strādāt ļoti nopietni visās ES dalībvalstīs, lai parādītu mūsu zemi pievilcīgā gaismā. Un es ceru, ka dažas ēnas, kas pēdējā laikā aptumšojušas Somijas un Latvijas komerciālo sadarbību, varētu izkliedēties jau drīzākā laikā. Tās ir ļoti apgrūtinājušas manu darbu. Piemēram, es nesen biju liecinieks tam, kā uz Latvijas un Igaunijas robežas mūsu muitas darbinieki izrīkojās ar Somijas televīzijas komandu, kura bija ieradusies ar nepārprotami pozitīvu nolūku informēt par Latviju. Diemžēl ceļš "Via Baltica" pārtrūkst uz Igaunijas un Latvijas robežas. Jo igauņi ir pievienojušies konvencijai, lietuvieši arī, bet mēs liekam par televīzijas kamerām un citu aparatūru, kas ievestas uz laiku, maksāt tūkstošiem lielu muitu. Skaidrs, ka šī televīzijas grupa vairs pie mums nebrauks.

Imants Lieģis, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, Latvijas pārstāvniecības Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) vadītājs

— Kas, jūsuprāt, Latvijai ir svarīgāks par NATO?

— Nekas!

— Taču Latvijas ārpolitikā ir divi stratēģiskie mērķi — arī iestāšanās Eiropas Savienībā.

— Jā, arī šajā sanāksmē tika runāts par šīm divām prioritātēm. Bet bija arī ļoti svarīgā iespēja izrunāties par nākamo NATO paplašināšanās kārtu. Arī uz to tika likts liels uzsvars šajā sanāksmē, un gandrīz vai katrs runātājs uzsvēra, ka šī mums ir viena no galvenajām prioritātēm. Jo jautājums par nākamo NATO paplašināšanas kārtu ir politisks jautājums. Un, kas attiecas uz mūsu diplomātisko darbību, šeit ir lielas rīcības iespējas. Protams, ļoti nozīmīgi būs lēmumi Vašingtonā, un mēs ar interesi gaidām ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus. Bet tas, ka ministrija mums sniedza savu stratēģijas redzējumu nākamajam gadam, bija ļoti būtiski. Man šajā sanāksmē bija arī iespēja papildināt kolēģu viedokļus, kas arī ir ļoti svarīgi. Es gribu uzsvērt NATO ģenerālsekretāra lorda Robertsona vārdus, ka NATO paplašināšanās "notiks tad, kad NATO būs gatava, kad kandidātvalstis būs gatavas un kad kandidātvalstu uzņemšana veicinās drošību un stabilitāti Eiropā". Es esmu pārliecināts, ka 2002. gadā Latvija būs gatava iestāties NATO.

— Tātad būs piepildījies viens no NATO ģenerālsekretāra nosauktajiem trim priekšnoteikumiem.

— Jā, tieši tā.

Normunds Popens, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Norvēģijas Karalistē

— Vēstnieka kungs, šī sanāksme notiek tikai mēnesi pēc Latvijas Valsts prezidentes valsts vizītes Norvēģijā. Jums, Latvijas vēstniekam šajā valstī, tas bija ļoti atbildīgs intensīva darba cēliens, un tagad jums varētu būt īpaši pragmatiska attieksme pret šo darba sanāksmi.

— Jā, mana attieksme ir ļoti pragmatiska. Es uzskatu, ka šādas sanāksmes noteikti ir ļoti vajadzīgas, jo šeit mēs koncentrēti un detalizēti varējām izrunāt visus aktuālos notikumus mūsu ārpolitiskajā attīstībā. Gan par NATO paplašināšanos, gan par ES paplašināšanos, gan par drīzo Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē. Uzdevumus, kas mums ļoti precīzi jāpārzina savā ikdienas darbā. Un šajā sanāksmē mēs tiešām ieguvām ļoti vērtīgu informāciju. Protams, ļoti svētīgi un patīkami ir arī sastapt savus kolēģus, jo visi kopā mēs tiekamies ļoti reti. Sevišķi svarīgi jauniem vēstniekiem, tādiem kā man, ir dzirdēt vecāko kolēģu ieteikumus un padomu, ieklausīties viņu pieredzē.

— Kā attīstās Latvijas un Norvēģijas divpusējās attiecības pēc Valsts prezidentes nesenās vizītes? Šīs valsts vizītes laikā Norvēģijā izskanēja daudzi viedokļi, ka tas ir jauns solis, lai mūsu valstu labās attiecības paceltu vēl augstākā pakāpē. Vai šī jaunā pakāpe arī ir izjūtama?

— Es domāju, noteikti. Vizītes rezultāti ir ļoti, ļoti pozitīvi. Norvēģi šo vizīti vērtēja sevišķi atzinīgi. Bez tam svarīgas bija ne vien sarunas par NATO un citi politiskie aspekti, bet arī gluži cilvēciskie aspekti. Šī vizīte parādīja, cik tuvi mēs patiesībā esam. Man noteikti ir un būs vieglāk strādāt Norvēģijā pēc mūsu Valsts prezidentes vizītes. Un mūsu valstu attiecības noteikti vēl tālāk paplašināsies un padziļināsies.

Jānis Dripe, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Zviedrijas Karalistē

— Jūs šajā vēstnieku sanāksmē bijāt kolēģu pastiprinātas uzmanības lokā sakarā ar Zviedrijas drīzo prezidentūru Eiropas Savienībā.

— Jā, taču Zviedrija Latvijai ir svarīga ne tikai ar faktu, ka nākamo pusgadu šī valsts prezidēs Eiropas Savienībā. Es gribu atgādināt sava kolēģa, Latvijas vēstnieka Krievijā, vārdus, ka "mēs varam dzīvot bez draugiem, bet mēs nevaram dzīvot bez kaimiņiem". Zviedrija Latvijai ir tuvākā un lielākā rietumu kaimiņvalsts un arī labs draugs. Es domāju, Latvijai ļoti nozīmīgas ir aktivitātes, ko Zviedrija parāda tieši pēdējā laikā. Ļoti pozitīva attieksme pret EDSO misijas slēgšanu Latvijā. Labas, bet kritiskas attiecības ar Krieviju. Zviedrija, sevišķi pašreizējā ārlietu ministre, nekautrējas kritizēt Krieviju gadījumos, kad tā nekorekti izturas pret saviem Baltijas kaimiņiem. Un, protams, Zviedrijas drīzā prezidentūra ES. Tie ir tie momenti, kas mums liek uz šo valsti raudzīties īpaši. Skaidrs, ka arī Latvijai te ir savas ambīcijas, un ideālā gadījumā tās saskan ar Zviedrijas ambīcijām. Mēs gribam atvērt visas sarunu ar ES sadaļas. Kā zināms, Portugāles prezidentūras laikā tika atvērtas astoņas sadaļas un astoņas — Francijas prezidentūras laikā. Ne tik veiksmīgi vienmēr rit šo sadaļu slēgšana, tomēr mūsu ideja ir — atvērt visas sarunu sadaļas. Valdība acīmredzot līdz gada beigām vai pat agrāk apstiprinās visas sarunu pozīcijas, kas ir liels tehnisks darbs komisijā, kamēr komisija sagatavo savu pozīciju. Bet, ja mums labi veiksies, tas ir reāli iespējams. Un arī Zviedrija ir ieinteresēta maksimāli atbalstīt Latviju pabeigt šo procesu, jo ir tas ideālais variants, ka daudzos aspektos mums ir kopīgas intereses. Zviedrija grib redzēt sev līdzās demokrātisku, institūciju ziņā attīstītu, stabilu kaimiņvalsti. Savā ziņā arī kā drošu buferzonu starp sevi un Krieviju. Es domāju, ne tikai Latviju, bet visas trīs Baltijas valstis. Un mūsu interese ir virzīties tajā pašā virzienā. Vēl kāda unikāla un ļoti laba sakritība ir fakts, ka Zviedrija ievērojami samazina savu armiju — par sešpadsmit bataljoniem. Viņi pāriet uz efektīvu, ātri reaģētspējīgu armiju, un mums savukārt ir ļoti vajadzīgs jauns tehniskais aprīkojums, bruņojums, kas atbilst mūsu rīcības plānam, sagatavojoties iestājai NATO. Un tagad mēs varam no Zviedrijas saņemt tieši to, kas mums ir vajadzīgs. Ir daudz faktoru, kas Zviedriju padara mums nozīmīgu. Tās nav nekādas filantropijas izpausmes. Tās ir abu valstu šībrīža patiesās intereses.

— Nesen Zviedrijā no amata atkāpās tieslietu ministre Laila Freivalde, mūsu tautiete. Kā zviedru sabiedrība Lailu Freivaldi vērtē no profesionālisma viedokļa, atstājot malā ar viņas dzīvokli saistīto ažiotāžu Zviedrijas plašsaziņas līdzekļos? Un kā jūs vērtējat presē izskanējušo domu, ka Laila Freivalde tagad varētu veltīt savu lielo pieredzi Latvijas politiskajai dzīvei?

— Jūs ar savu jautājumu man jau daudz ko pateicāt priekšā. Laila Freivalde bija ministre ar ļoti augstu reitingu. Zviedrijas sabiedrībā viņa joprojām ir ļoti cienīta. To vairākkārt uzsvēra Zviedrijas premjerministrs. Kāda no viņas kolēģēm, bijusī ārlietu ministre, tagad vicepremjere Lēna–Vallēna teica, ka "iespējams, patlaban atkāpjas viena no visu laiku labākajām Zviedrijas tieslietu ministrēm". Mēs zinām, ka Laila Freivalde ir ļoti profesionāla juriste, viņa ir strādājusi ļoti labās firmās. Ir strādājusi kā juriste, aizstāvot visu Zviedrijas patērētāju intereses. Tātad nenoliedzami viņa bija un ir autoritāte. Šī viņai bija jau trešā valdība. Ja būtu pastrādājusi vēl mazu brīdi, viņa būtu visilgāk strādājušais Zviedrijas tieslietu ministrs, jauno laiku visilgāk strādājušais tieslietu ministrs. Jo tikai pirms vairākiem gadu desmitiem Zviedrijā ir bijis tāds precedents, ka ministrs strādājis trīs valdībās. Par Lailas Freivaldes iesaistīšanos Latvijas politiskajā dzīvē — tas, protams, ir ļoti privāts jautājums, jo tā ir katra cilvēka personiskā izšķiršanās. Bet par to, ka viņa varētu iesaistīties Latviju interesējošās jomās kā ļoti augsta ranga konsultante un profesionāla padomdevēja, nav šaubu. Zinot, ko Eiropas Savienība no mums sagaida tieslietās un iekšlietās, un pārzinot visu šo konjunktūru. Viņa bija arī iniciatore ļoti pragmatiskam, labam līgumam, kas jau trešo gadu ļoti labi darbojas starp Latvijas un Zviedrijas tieslietu ministrijām. Mūsu prezidentei, uzturoties Zviedrijā, bija privāta saruna ar Lailu Freivaldi. Ministru prezidenta Andra Bērziņa sarunās ar Zviedrijas vicepremjeri Lēnu–Vallēnu arī tika minēta iespēja, ka Laila Freivalde, iespējams, varētu ko darīt Latvijas labā. Arī es esmu ar viņu runājis par šo jautājumu. Varbūt te nav vajadzīga pārliecīga steiga. Ir jāizdomā labākais veids un labākā atslēga, kā izmantot Lailas Freivaldes lielo pieredzi. Tas būtu svētīgi.

Juris Alderiņš, Latvijas Republikas ģenerālkonsuls Sanktpēterburgā

— Gan Valsts prezidente, gan Ministru prezidents savās uzrunās vēstniekiem uzsvēra Latvijas un Krievijas attiecību īpašo raksturu .

— Man prieks, ka tik augstas amatpersonas — mūsu Valsts prezidente un Ministru prezidents — akcentēja Latvijas attiecības ar Krieviju un arī uzsvēra, ka mūsu diplomātisko pārstāvniecību darbu vajadzētu aktivizēt konkrētos virzienos. Es varu tikai priecāties par šādu atziņu, jo tā ir gandrīz vai vienīgā iespēja, kā mūsu attiecības normalizēt. Es gan nedomāju, ka šīs attiecības būtu nenormālas, taču kaimiņu attiecībām vajadzētu būt vēl tolerantākām un koleģiālākām, cenšoties vairāk vienam otru saprast.

— Diemžēl arī pie Latvijas ģenerālkonsulāta Sanktpēterburgā ir notikuši huligānisma akti.

— Šogad vien tādi ir bijuši četri. Protams, šo huligānisma aktu sekas ir daļēji novērstas, ir notīrīta konsulāta ēkas fasāde. Bet mēs jau labi saprotam, ka tās ir zināmas politikas vai kādas zināmas grupas rīcības eskalācijas sekas. Un ka, noķerot šos huligānus, problēma vēl nebūs atrisināta.

— Cilvēkiem Latvijā, lasot par šiem huligānisma aktiem, radās neizpratne, jo, kā zināms, ārvalstu diplomātiskās pārstāvniecības tiek apsargātas. Mēs Rīgā varam redzēt, ka pie katras ārvalstu diplomātiskās pārstāvniecības atrodas policijas postenis.

— Jā, protams, arī mūsu konsulātu Sanktpēterburgā apsargā Krievijas drošības policija. Bet tā nav diennakts apsardze. Atbilstoši Vīnes konvencijai apsardzes kārtību nosaka uzņemošā valsts. Pie mūsu konsulāta ir arī sargu būdiņa, taču mēs šo apsargu darbu, protams, nekontrolējam. Taču Krievijas Ārlietu ministrijā ir izpratne. Es vēl pagājušajā nedēļā runāju par to, ka vajadzētu būt paritātei. Krievijas Ārlietu ministrijā labi zina, ka Krievijas Federācijas vēstniecība Rīgā ir viena no tām ārvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām, kas tiek apsargāta visu diennakti, turklāt, man liekas, tas tiek veikts ļoti profesionāli. Es arī viņiem to minēju un ceru, ka Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis saprata šo mūsu viedokli.

— Nesen Mežotnē tikās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas iekšlietu ministri. Atzīšos, es biju nolēmis Krievijas iekšlietu ministram Vladimiram Rušailo pavaicāt, ko viņa vadītā ministrija dara Latvijas diplomātisko pārstāvniecību labākai apsargāšanai, jo huligānisma akti notikuši arī pie Latvijas vēstniecības Maskavā un pie mūsu konsulāta Pleskavā. Tomēr es uzdevu citu jautājumu, jo visi četru valstu iekšlietu ministri uzsvēra, ka šī tikšanās sekmēs Baltijas valstu un Krievijas labākas attiecības. Un līdz ar to, cerams, tiks mazināts vai pat novērsts šādu huligānisma aktu cēlonis.

— Protams. Bet, kas attiecas uz vēstniecību apsardzi, iekšlietu ministrija var būt tikai izpildītāja. Diplomātisko pārstāvniecību apsardzi inicē ārlietu ministrija saskaņā ar Vīnes konvenciju.

Gints Jegermanis, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Igaunijas Republikā

— Vēstnieka kungs, šogad, maija sākumā, notika Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīte Igaunijā. Acīmredzot šajā vēstnieku sanāksmē jūsu kolēģiem bija interesanti dzirdēt arī par jūsu pieredzi šīs vizītes sagatavošanā un norisē. Kā jūs vērtējat šo Latvijas diplomātisko pārstāvniecību vadītāju sanāksmi?

— Es domāju, šī sanāksme bija lietderīga no daudziem aspektiem, taču es gribu izcelt divus svarīgākos. Pirmkārt, tas, ka mēs sanāksmes dienā vēlreiz akcentējām mūsu valsts ārpolitikas prioritātes, runājot galvenokārt par divām — par iestāšanos ES un NATO. Vēstniekiem tika dots skaidrs pašreizējās situācijas vērtējums un arī skaidra ievirze, kādi ir mūsu mērķi tuvākajam laikam un kas konkrēti jādara mums — gan Latvijas vēstniekiem šo starptautisko organizāciju dalībvalstīs, gan vēstniekiem kandidātvalstīs. Es domāju, Latvijas valsts attīstība būs vienmērīga un stabila, un, ja arī vispārējā attīstība Eiropā būs stabila, Latvija var sasniegt abus mērķus, proti, pabeigt sarunas ar ES 2002. gada 31. decembrī un strādāt pie tā, lai NATO paplašināšanās notiktu 2002. gadā. Mēs gan nevaram šo procesu ietekmēt, bet varam strādāt pie tā, lai paplašināšanās notiktu un lai Latvija būtu starp valstīm, kuras 2002. gadā tiktu uzņemtas NATO. Vai tas izdosies, to mēs, protams, nevaram droši pateikt. Bet, es domāju, šī vēstnieku sanāksme bija kvalitatīvi labāka par visām iepriekšējām. Tas arī ir viegli izskaidrojams: mūsu valsts ir gandrīz jau desmit gadus attīstījusies brīvos apstākļos, un mūsu diplomātiskais dienests ir izveidojies par ļoti spēcīgu vienību.

— Vai ir jūtams Valsts prezidentes vizītes pozitīvais iespaids uz Latvijas un Igaunijas divpusējām attiecībām?

— Šī vizīte atstāja ļoti lielu iespaidu uz igauņu sabiedrību, jo mums pirms vizītes izdevās iestrādāt Igaunijā ļoti daudz informācijas par Valsts prezidenti un par Latviju. Bija ļoti veiksmīgas Valsts prezidentes intervijas gan Igaunijas televīzijā un radio, gan avīzēs. Viena no šīm televīzijas intervijām nesen tika pārraidīta vēlreiz, jo tā bija īpaši saturīga un interesanta. Mūsu Valsts prezidente lielā mērā ne vien apbūra tos igauņu žurnālistus, kas pie viņas bija atbraukuši pirms vizītes, bet arī visur, kur vien viņa Igaunijā parādījās un runāja, viņa atstāja milzīgu iespaidu. Bez tam šī vizīte iegadījās ļoti tuvu diviem citiem Latvijai pozitīviem notikumiem. Proti, tā gandrīz sakrita ar Latvijas hokeja izlases uzvaru pār Krievijas izlasi un ar grupas "Prāta vētra" panākumiem Eirovīzijas festivālā Zviedrijā. Protams, prezidentes vizītei bija cita, daudz lielāka loma, tomēr šie trīs faktori daļēji sasaucās, un Igaunijā daudziem mainījās noskaņojums un attieksme pret Latviju. Es gan negribu kritizēt žurnālistus, taču igauņu žurnālisti tomēr vairāk ir koncentrējušies uz Skandināvijas valstīm. Bet tagad Igaunijā ir jūtams acīmredzams intereses pieaugums par Latviju.

— Jūsu minētie fakti atgādina, cik gaišs un optimistisks bija šī gada pavasaris. Acīmredzot gaišai jābūt arī gada izskaņai.

— Es arī tā domāju.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Latvijas vēstnieku sanāksmē: Iveta Sers, Oļģerts Pavlovskis ...

... Pēteris Vaivars, Elita Kuzma, Mārtiņš Virsis ...

... Jānis Dripe, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš ...

... Jānis Sīlis, Ģirts Jegermanis

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"