Administratīvi teritoriālā reforma ar iespējām, problēmām, risinājumiem

Līga Ramute, LLU Ekonomikas fakultātes doktorante, — "Latvijas Vēstnesim"

Problēmas un vājās puses

Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) mērķis ir nodrošināt decentralizāciju un attīstības efektivitāti, sniedzot pilsoņiem nepieciešamos pakalpojumus. Valdība vēlas deleģēt funkcijas un pienākumus vietējām un reģionālajām padomēm. Ja šie pienākumi un funkcijas pārietu tautas ievēlētām vietējām un reģionālajām padomēm, būtu iespējams stiprināt vietējo demokrātiju un tajā pašā laikā atslogot valsti no daudziem uzdevumiem.

Iedzīvotāju skaitam lauku pašvaldībās ir izteikta tendence samazināties, līdz ar to sarūk arī šo pašvaldību ekonomiskie resursi. Ekonomiskā attīstība indivīdam neapšaubāmi ir viena no vissvarīgākajām nepieciešamībām, jo ekonomiskā attīstība ir priekšnoteikums darbam un labklājībai. Īpaši kritiska situācija ir Latgalē, kur liela daļa iedzīvotāju ir bez darba. Pēc Nodarbinātības valsts dienesta informācijas, reģistrētie bezdarbnieki Balvu, Krāslavas un Preiļu rajonā ir 22 procenti no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, savukārt Rēzeknes rajonā — pat 28 procenti .

Jo mazāka pašvaldība, jo dārgāk izmaksā tās uzturēšana, vairāk naudas no pašvaldības budžeta jānovirza administrācijas izdevumiem. Mazai pašvaldībai budžets ir pieticīgs, bet nākas algot gan priekšsēdētāju, sekretāri un grāmatvedi, gan vēl vienu vai divus darbiniekus zemes un sociālo jautājumu vai citu lietu kārtošanai. Kā pierādījies daudzās izpētes programmās, Latvijas pagastos ir nesamērīgi augsti pārvaldes izdevumi — vidēji 23 procenti no kopbudžeta, līdz ar to neatliek līdzekļu attīstībai. Liela problēma ir sliktas kvalitātes telekomunikācijas, ceļi, infrastruktūra.

Latvijas kopēja problēma ir cilvēku resursu koncentrēšanās galvaspilsētā; veidojas nevienlīdzīga ekonomiska attīstība starp Rīgu un citiem Latvijas reģioniem. Tomēr skaidrs arī tas, ka pagastu vadība un iedzīvotāji izjūt bailes no teritoriālās reformas un vāji orientējas notiekošajā. Vairākums Latvijas iedzīvotāju neatbalsta ATR, 45 procenti pilsētnieku un 29 procenti laucinieku uzskata, ka viņi nav informēti par reformas būtību. Savukārt apmēram trešdaļai aptaujāto reforma neinteresē vispār. Lauciniekus baida administratīvā centralizācija, centra neaizsniedzamības grūtības un mazo skolu likvidācijas draudi. Izteikti negatīvi reitingi vērojami daļai ekonomiski attīstītu pašvaldību, kuru iedzīvotāji uzskata, ka vājāku teritoriju pievienošana apdraudēs viņu labklājību. Pozitīvāk ATR vērtē respondenti, kas uzskata sevi par informētiem reformas jautājumos.

Iespējas un risinājumi

Ļoti svarīga ir uzņēmējdarbības attīstīšana, infrastruktūras attīstīšana. Tai jābūt par pamatu ATR likumā norādītajam mērķim — izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

Apvienošanās ļauj iesaistīties dažādās jaunās programmās un piesaistīt šai teritorijai papildu līdzekļus. Jāsakārto ceļi, jānodrošina normāli sakari, lai visi apstākļi veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Visām aktivitātēm jārodas "no apakšas", jo pašvaldībām ir labāk redzams, kur nepieciešami līdzekļi, tām būtu vieglāk arī kontrolēt līdzekļu izlietojumu. Svarīgi, lai notiktu plānveida un harmoniska visu tautsaimniecības nozaru attīstība, it īpaši Latgalē, lai rastu izeju no bezcerīgi lielā bezdarba līmeņa.

Nenoliedzami uzņēmējdarbības attīstīšanā liela loma ir valstij. Daudzi jautājumi jārisina saistībā ar kvalificēta darbaspēka attīstību, ar veiksmīgu pārkvalifikāciju, kas mazinātu bezdarba līmeni, ar nodokļu politiku, sekmīgu nodokļu administrēšanu. Nerisinot šos un arī citus jautājumus, paliek daudz neskaidrību, tiek kavēta kā ekonomiskā attīstība, tā arī ārvalstu kapitāla piesaiste.

Pašvaldībām jābūt iespējai nodrošināt augsta līmeņa pakalpojumus ar minimālām izmaksām. Tas ir iespējams vienīgi tad, ja pašvaldības ir lielākas nekā tagad, kad lielākā daļa pašvaldību ir pārāk mazas. Pašvaldību apvienošanās dotu iespēju strukturāli sakārtot līdzekļus un efektīvāk tos arī izmantot šīs teritorijas iedzīvotāju interesēs. Iedzīvotājiem nevajadzēs tiekties uz kādu centru, novada infrastruktūras sakārtošana veicinās viņu aktivitātes novadā. Perspektīva paveras lielām un spēcīgām pašvaldībām. Teritoriju apvienošanās ir nepieciešamība, jo pašvaldībām ir jāspēj nodrošināt funkcijas lielākam iedzīvotāju skaitam, nekā tas ir pašreizējās pašvaldībās. Līdz ar to tas jau būtu priekšnoteikums ekonomijas līmeņa sasniegšanai.

Nākotnes modelis ir stipras pašvaldības. Vietējām pašvaldībām būs jānodrošina pakalpojumi pietiekami tuvu pilsoņiem atbilstoši tuvuma un subsidaritātes principiem. Lai tās būtu stipras, vietējām pašvaldībām likumsakarīgi jākļūst lielākām. Apvienota izpildvara var drošāk cerēt uz papildu budžeta finansējumu gan no valsts investīciju programmām, gan Eiropas Savienības. Tagad mazam pagastam ir grūti pierādīt investīciju nepieciešamību un garantijas. Lai piesaistītu investīcijas, domē ir nepieciešams cilvēku papildinājums plānošanā, projektu izstrādē, tūrisma industrijas attīstībā, kā arī sadarbībai ar valsts institūcijām. Lielākām teritorijām ir lielākas iespējas izvēlēties labākus speciālistus. Apvienotie cilvēku resursi ļautu nodarbināt izglītotākos cilvēkus viņiem piemērotās darbavietās. Nauda ietaupītos ne tikai uz ierēdniecības skaita samazināšanas rēķina, bet arī ļautu esošo naudu izmantot efektīvāk.

Tā kā teritoriālās reformas mērķis ir stiprināt arī vietējo demokrātiju, šī reforma būtu uzskatāma par vienu no daudzajām reformām, piemēram, saistībā ar skolām, labklājību un citiem pakalpojumiem, ko nodrošinās vietējās pašvaldības.

Tāpēc šeit iezīmējama informācijas un zināšanu svarīgā loma. Kā norādīts ATR likumā, iedzīvotāji jānodrošina ar informāciju gan par reformas uzdevumiem, gan par tās īstenošanas gaitu. Nepieciešams informēt, skaidrot, rīkot seminārus. Neapšaubāmi, zināšanas ir svarīgas ne tikai pašvaldībās dzīvojošajiem, bet arī pašiem pašvaldību līderiem. Ir jāuzlabo informācijas pieejamība par reformu. Ieteicams formulēt nacionālo stratēģiju informācijas izplatīšanai. Informācijai ir jābūt vērstai ne tikai uz vietējo pašvaldību politiķiem un darbiniekiem, bet arī uz iedzīvotājiem.

Auglīga apvienošanās vai sadarbība var izveidoties tām pašreizējām teritorijām, kurās ir pietiekami cilvēku un vadības resursi, pietiekams funkcionālais nodrošinājums, ja apvienošanās rezultātā paredzama centra nomaļu efekta mazināšanās. Centram jābūt izteiktam, bet ne nomācošam, vērā jāņem vēsturiskās pašvaldību saiknes, tad paredzamas vienmērīgas izaugsmes iespējas. Ekonomiskās izaugsmes decentralizācijai ārpus Rīgas ir vairāki priekšnoteikumi — jābūt labai infrastruktūrai, nodrošinātam transportējumam izejmateriāliem un saražotām precēm. Tas ļoti cieši saistīts ar ceļu sakārtošanu.

Pirms kāda laika ir izskanējušas domas par Latvijas sadalīšanu gan piecos, gan deviņos apriņķos. Lai arī kāds administratīvi reģionālā iedalījuma modelis tiktu ieviests, nepieciešams ievērot un saskaņot visas interešu grupas. Jebkuru pārmaiņu procesu raksturo interešu grupu pastāvēšana, kuras atkarībā no sava konkrētā sociāli ekonomiskā stāvokļa ir vairāk vai mazāk ieinteresētas pārmaiņās. Attiecībā uz iecerēto administratīvi reģionālo reformu par galvenajām interešu grupām var izdalītas šādas:

- iedzīvotāju intereses — gan konkrētās administratīvi teritoriālās vienībās, gan visā valstī kopumā, tās būtu jāievēro vispirms;

- pašvaldību intereses — gan kā iedzīvotāju pārstāvniecības institūcijas, gan kā valsts pārvaldes sistēmas sastāvdaļa;

- valsts intereses — gan kā lēmējvaras institūcijas, gan kā izpildvaras institūcijas;

- Eiropas Savienības intereses — kā organizācijas, uz kuru tiecas Latvija, lai bez daudziem citiem mērķiem realizētu iespēju izmantot arī tā sauktos strukturālos fondus.

Jāatzīmē republikas pilsētu loma reģionu tapšanā. Ekonomiskā attīstība parasti aizsākas centros, pakāpeniski izplatoties apkārtesošajā teritorijā. Republikas pilsētas varētu būt par pamatu reģionu centriem. Lai mazinātu koncentrāciju Rīgā, liela loma stipru reģionu veidošanā būs reģionālajām augstākajām mācību iestādēm, reģionālajiem pētniecības vai attīstības centriem.

Latvijas nākotne ir cieši saistīta ar izglītību un tās nodrošināšanu jau tagad, jo vairāk nekā puse nenodarbināto personu ir ar vidējo un pamata vai pat nepabeigtu pamata izglītību (skat. attēlu).

Līdz ar to izglītības problēmas izvirzās priekšplānā. Latvijai ir nepieciešamas lauku skolas, lai tās būtu pēc iespējas tuvāk skolēnam, un vidusskolas, kas savukārt pavērs jauniešiem ceļu uz augstskolām. Pēdējos gados ir pierādījusies jauniešu vēlme būt izglītotiem, augstskolās studējošo skaits pakāpeniski pieaug. Līdz ar to iezīmējas republikas pilsētu, reģionālo augstskolu kā attīstības centru loma.

Tātad ekonomiskai izaugsmei un tās decentralizācijai Latvijā ir savi priekšnosacījumi — laba infrastruktūra, izglītības iespējas, informācija, labi attīstīts transporta tīkls visā valstī.

Bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības līmeņa