Par ES tālākās paplašināšanās stratēģiju

Pagājušonedēļ, 9.novembrī, Eiropas Komisija pieņēma vispārēju paplašināšanās stratēģiju kandidātvalstīm Horvātijai un Turcijai un iespējamajām kandidātvalstīm Rietumbalkānos. Šīs stratēģijas pamatā ir trīs principi: ES saistību konsolidācija attiecībā uz paplašināšanos, godīgu un stingru nosacījumu piemērošana un labāka saziņa par paplašināšanās procesu.

Horvātija un Turcija ir kandidātvalstis, un Rietumbalkāniem ir skaidra Eiropas perspektīva. Savienība izpildīs savas saistības, ja valstis būs izpildījušas stingros pievienošanās nosacījumus. Vienlaikus Eiropas Savienībai labāk jāinformē par pievienošanās procesa mērķiem un uzdevumiem.

Iepazīstinot ar paplašināšanās stratēģiju, komisārs paplašināšanās jautājumos Olli Rēns teica: “Uzmanīgi virzīts paplašināšanās process ir viens no iedarbīgākajiem un veiksmīgākajiem ES politikas instrumentiem. Ar ES dzinējspēka palīdzību būs iespējama valstu demokrātiska un ekonomiska pārveide. Visi Eiropas pilsoņi iegūst, ja tiem kaimiņos ir stabilas demokrātiskas valstis un plaukstošas tirgus ekonomikas valstis. ES nevar izvairīties no saviem pienākumiem. Tomēr paplašināšanās procesā jāņem vērā arī ES spēja uzņemt jaunas valstis.”

Eiropas Savienībai ne tikai jāsaglabā stingra pieeja, prasot kritēriju izpildi, bet arī jāatzīst gūtie panākumi. Kanditātvalstis var virzīties no viena procesa posma uz nākamo tikai tad, ja tās ir izpildījušas iepriekšējā posma nosacījumus. Komisija palīdzēs valstīm un uzraudzīs to attīstību.

Atklājot pievienošanās sarunas 3. oktobrī, sākās jauns posms ES attiecībās ar Horvātiju un Turciju. Sarunu pamatā būs valsts sasniegumi, un sarunu virzība būs atkarīga no valsts gūtajiem panākumiem, izpildot dalības prasības.

Lai pārējās Rietumbalkānu valstis varētu īstenot savas Eiropas perspektīvas, Eiropas Komisija ierosina plānu, kurā norāda posmus un nosacījumus, kas izpildāmi katrā posmā. Stabilizācijas un asociācijas nolīguma (SAN) parakstīšana ar ES ir ļoti nozīmīgs šā procesa pasākums. Kopumā Albānija ir guvusi pietiekamus panākumus, attīstot īstenošanai nepieciešamo jaudu, un ir virzījusi uz priekšu procesu, lai pabeigtu sarunas par šādu nolīgumu. Tikko tika sāktas SAN sarunas ar Serbiju un Melnkalni, un drīz tiks sāktas šādas sarunas ar Bosniju un Hercegovinu.

Lai pārējās Rietumbalkānu valstis varētu īstenot savas Eiropas perspektīvas, Eiropas Komisija ierosina plānu, kurā norāda posmus un nosacījumus, kas izpildāmi katrā posmā. Stabilizācijas un asociācijas nolīguma (SAN) parakstīšana ar ES ir ļoti nozīmīgs šā procesa pasākums. Kopumā Albānija ir guvusi pietiekamus panākumus, attīstot īstenošanai nepieciešamo jaudu, un ir virzījusi uz priekšu procesu, lai pabeigtu sarunas par šādu nolīgumu. Tikko tika sāktas SAN sarunas ar Serbiju un Melnkalni, un drīz tiks sāktas šādas sarunas ar Bosniju un Hercegovinu.

Valsts panākumu saraksts, īstenojot tās pienākumus saistībā ar SAN (ieskaitot ar tirdzniecību saistīto noteikumu piemērošanu pagaidu nolīguma veidā), būs būtisks faktors, kas noteiks, vai ES atvērs dalības pieteikumu. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas atzinumu, ES var piešķirt valstij kandidātvalsts statusu. Eiropas Komisija iesaka Padomei piešķirt bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai kandidātvalsts statusu.

Lai gan kandidātvalsts statusa piešķiršana nozīmē to, ka politiski tiek atzīts, ka pastāv ciešākas attiecības ar ES, tas automātiski nenozīmē, ka valsts var sākt sarunas par dalību ES. Lai tās sāktu, valstij pietiekamā mērā jāpanāk vispārēja atbilstība dalības kritērijiem. Tas īpaši attiecas uz politisko kritēriju izpildi, ieskaitot attiecīgajā gadījumā pilnīgu sadarbību ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai.

Arī Kosovas (to pārvalda atbilstoši ANO Drošības padomes rezolūcijai Nr.1244) tālāka tuvināšanās ES ir paplašināšanās stratēģijas daļa. Eiropas integrācija ir būtisks faktors, lai panāktu tādu ilgtspējīgu vienošanos par Kosovas statusu, ar kuru tiktu palielināta reģiona drošība un stabilitāte.