Zemkopības ministrijas Valsts augu aizsardzības dienesta rīkojums Nr.256

Rīgā 2000. gada 16. oktobrī

Par Valsts augu aizsardzības dienesta darbības reglamentu

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 18. janvāra instrukciju Nr.1 "Inspekciju darbības reglamenta izstrādāšanas kārtība" 3. punktu apstiprinu "Valsts augu aizsardzības dienesta darbības reglamentu" (pielikumā).

2. Departamentu direktoriem:

2.1. iepazīstināt ar šo rīkojumu savā pakļautībā esošos darbiniekus;

2.2. veikt kontroli pār Valsts augu aizsardzības dienesta darbības reglamenta ievērošanu.

3. Rīkojums stājas spēkā ar tā publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Direktors R.Arnītis

Valsts augu aizsardzības dienesta darbības reglaments

1. Šis reglaments nosaka Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk — dienests) darbību, lai nodrošinātu dienesta darbības pārskatāmību, izskatot administratīvo parkāpumu lietas.

2. Dienests ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic valsts uzraudzību un kontroli augu un augu produktu, augu aizsardzības līdzekļu, sēklu un stādāmo materiālu aprites jomā, kā arī augu šķirņu aizsardzībā.

3. Dienesta darbību regulē šādi normatīvie akti:

3.1. Augu aizsardzības likums;

3.2. Sēklu un stādāmo materiālu aprites likums;

3.3. likums "Par augu šķirņu aizsardzību";

3.4. Zemkopības ministrijas 2000. gada 14. aprīļa rīkojums Nr.137 "Par Valsts augu aizsardzības dienesta nolikumu";

3.5. Administratīvo pārkāpumu kodekss;

3.6. un citi normatīvie akti.

4. Šī reglamenta 3. punktā minēto normatīvo aktu izpildes valsts uzraudzību un kontroli veic dienesta amatpersonas (turpmāk — inspektors).

5. Dienests veic valsts uzraudzību un kontroli:

5.1. pār augu aizsardzības līdzekļu apriti, to ievešanu, lietošanu, izplatīšanu un glabāšanu;

5.2. pār fitosanitāro pasākumu ievērošanu;

5.3. pār augu karantīnas organismu ievešanu un izplatīšanos;

5.4. pār fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo produktu apriti;

5.5. pār sēklu un stādāmā materiāla audzēšanu, sagatavošanu, saiņošanu, uzglabāšanu un tirdzniecību;

5.6. pār augu šķirņu selekcionāru tiesību ievērošanu.

6. Inspektoram ir šādi pienākumi:

6.1. būt atbildīgam par pieņemto lēmumu un veikto darbību atbilstību normatīvajiem aktiem;

6.2. neizpaust komercnoslēpumus, kas tam kļuvuši zināmi, pildot dienesta pienākumus;

6.3. informēt pārbaudāmo personu par normatīvajiem aktiem, kas tam piešķir tiesības veikt pārbaudi;

6.4. informēt pārbaudāmo personu par normatīvajiem aktiem, kuru izpilde tiek pārbaudīta;

6.5. sastādīt pārbaudes aktu par veikto pārbaudi divos eksemplāros, norādot tajā konstatētos faktus, priekšlikumus, lēmumu un termiņu, kādā pārbaudāmajai personai konstatētie pārkāpumi jānovērš;

(Vienu pārbaudes aktu izsniegt pret parakstu pārbaudāmajai personai.)

6.6. sastādīt divos eksemplāros protokolu par administratīvo pārkāpumu un lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, no kuriem vienu pret parakstu izsniegt pārbaudāmajai personai;

6.7. ievērot reglamentā noteikto pārbaudes procedūru, informēt pārbaudāmo personu par inspektora, kā arī par pārbaudāmās personas tiesībām un pienākumiem, kas noteiktas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260. pantā;

6.8. informēt pārbaudāmo personu par lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

7. Inspektoram ir šādas tiesības:

7.1. bez iepriekšēja brīdinājuma, uzrādot dienesta apliecību, apmeklēt personas, kas darbojas sēklu audzēšanas, sagatavošanas, tirdzniecības, kā arī augu aizsardzības jomā un pārbaudīt augus un augu produktus noliktavās, transportlīdzekļos un ražošanas telpās, kā arī zemes platībās;

7.2. nemaksājot atlīdzību personām, ņemt augu un augu produktu, augu aizsardzības līdzekļu, audzēšanas substrātu, sēklu un pavairojamā materiāla paraugus un nosūtīt tos analīzēm, kā arī noņemt kontrolparaugus sēklu kvalitātes un veselīguma noteikšanai;

7.3. pieprasīt no pārbaudāmās personas tikai to informāciju, kas dienesta kompetences ietvaros nepieciešama tā funkciju veikšanai;

7.4. dot norādījumus un pieņemt lēmumus saskaņā ar Augu aizsardzības likumu, Sēklu un stādāmā materiāla aprites likumu un likumu "Par augu šķirņu aizsardzību" un citiem normatīvajiem aktiem.

7.5. sastādīt pārbaudes aktu atbilstoši amata kompetencei;

7.6. sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 2305. pantu uzlikt administratīvos sodus par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti Administratīvo pārkāpumu kodeksā;

7.7. kontrolēt administratīvā soda izpildi.

8. Dienesta darbība tiek plānota, ņemot vērā:

8.1. iepriekšējā gada dienesta darbības analīzi;

8.2. iepriekšējā gada pārkāpumu statistikas analīzi;

8.3. ikgadējo darbības plānu.

9. Plānotās pārbaudes tiek iekļautas ikgadējā darba plānā un tās tiek sagatavotas un realizētas:

9.1. pēc šī reglamenta 8. punktā minēto pasākumu īstenošanas;

9.2. ne retāk kā reizi gadā tiek kontrolēts, kā reģistrētās personas ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu apriti.

10. Neplānotās pārbaudes jeb operatīvās pārbaudes tiek veiktas, ja inspektoram kļūst zināmi apstākļi vai fakti par pārkāpumiem.

11. Inspektors izskata administratīvo pārkāpumu lietas un pieņem lēmumu:

11.1. par materiālu ievešanu un izvešanu bez karantīnas pārbaudes un attiecīgas apstrādes;

11.2. par selekcionāra tiesību pārkāpšanu;

11.3. par augu aizsardzības līdzekļu ievešanas, izplatīšanas, glabāšanas un lietošanas noteikumu pārkāpšanu;

11.4. par nezāļu, lauksaimniecības augu kaitēkļu un slimību apkarošanas obligāto pasākumu savlaicīgu neveikšanu;

11.5. par sēklaudzēšanas, sēklu tirdzniecības, sagatavošanas un glabāšanas noteikumu pārkāpšanu;

11.6. par cīņai ar slimībām, kaitēkļiem un nezālēm paredzēto augu karantīnas noteikumu pārkāpšanu.

12. Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus dienesta vārdā ir tiesīgs:

12.1. ja pārkāpējam piemēro naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, — Valsts augu aizsardzības dienesta galvenais inspektors;

12.2. ja pārkāpējam piemēro naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem, — Valsts augu aizsardzības dienesta vecākais inspektors vai inspektors.

13. Inspektors pārbaudes laikā:

13.1. sastāda pārbaudes aktu, norādot tajā konstatētos faktus, priekšlikumus un lēmumu, norādot termiņu, kādā pārbaudāmajai personai konstatētie pārkāpumi jānovērš;

13.2. ja konstatē kādu no Administratīvo pārkāpumu kodeksā minētajiem pārkāpumiem, izvērtē pārkāpumu un piemērojamo sodu, un, ja paredzēts piemērot sodu, kuru inspektors nav tiesīgs piemērot, tas nosūta administratīvā pārkāpuma protokolu tam inspektoram, kurš ir tiesīgs uzlikt attiecīgo sodu.

14. Inspektors, sastādot pārbaudes aktu vai saņemot pieteikumu un citus materiālus par administratīvo pārkāpumu, diennakts vai desmit dienu laikā sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu vai pieņem kādu no šādiem lēmumiem:

14.1. par atteikšanos uzsākt lietvedību administratīvo pārkāpumu lietā;

14.2. par materiāla nosūtīšanu pēc piekritības.

15. Inspektors izskata administratīvā pārkāpuma lietu piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad inspektors vai institūcija, kas kompetenta lietu izskatīt, sastādījis vai saņēmis protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus.

16. Izskatot administratīvo pārkāpumu lietu, inspektors noskaidro:

16.1. vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums;

16.2. vai attiecīgā persona ir vainīga nozieguma izdarīšanā;

16.3. vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības;

16.4. vai ir personas atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi;

16.5. vai ir nodarīts mantisks zaudējums;

16.6. kā arī citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

17. Inspektors, kas izskatījis administratīvā pārkāpuma lietu, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

17.1. par administratīvā soda uzlikšanu;

17.2. par lietvedības izbeigšanu.

18. Uzliekot sodu, inspektors ņem vērā:

18.1. izdarītā pārkāpuma raksturu;

18.2. pārkāpēja personību;

18.3. viņa vainas pakāpi;

18.4. mantisko stāvokli;

18.5. atbildību mīkstinošus apstākļus;

18.6. atbildību pastiprinošus apstākļus.

19. Naudas sodu par administratīvo pārkāpumu inspektors uzliek ietvaros, kādi paredzēti Administratīvo pārkāpumu kodeksa 101., 102., 102.1, 102.2, 103. un 103.5 pantā.

20. Naudas sods tiek iekasēts, izmantojot bezskaidras naudas norēķinu. Lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu inspektors norāda bankas kontu, uz kuru pārkāpējs pārskaita naudas sodu 15 dienu laikā.

21. Lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu norāda:

21.1. dienesta pilnu nosaukumu;

21.2. inspektora vārdu, uzvārdu, amatu;

21.3. pārbaudāmās personas identifikācijas datus;

21.4. pārbaudes laiku, vietu un ilgumu;

21.5. norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiek veikta pārbaude;

21.6. norādi uz normatīvajiem aktiem, kuru izpildi pārbauda;

21.7. pārbaudes gaitā konstatētos faktus;

21.8. pieņemto lēmumu;

21.9. pieņemtā lēmuma pamatojumu;

21.10. pieņemtā lēmuma izpildes kontroli;

21.11. pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

22. Lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas, iesniedzot sūdzību tam inspektoram, kas pieņēmis lēmumu lietā par administratīvo pārkāpumu.

23. Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu pārsūdzēšanas kārtība ir šāda:

23.1. inspektora lēmumu var pārsūdzēt galvenajam inspektoram;

23.2. galvenā inspektora lēmumu var pārsūdzēt attiecīgajā rajona (pilsētas) tiesā.

24. Iesniegto sūdzību trīs dienu laikā kopā ar lietu inspektors nosūta galvenajam inspektoram vai attiecīgajai rajona (pilsētas) tiesai, kas izskata sūdzību 10 dienu laikā.

25. Ja attaisnojošu iemeslu dēļ minētais termiņš ir nokavēts, pēc lūguma, ko iesniegusi persona, par kuru pieņemts lēmums, šo termiņu var atjaunot tā institūcija vai amatpersona, kas ir tiesīga izskatīt sūdzību.

26. Sūdzības iesniegšana noteiktajā termiņā aptur lēmuma izpildi par administratīvā soda uzlikšanu līdz sūdzības izskatīšanai.

27. Ja inspektors pieņem pretlikumīgu lēmumu, dienesta direktors ir tiesīgs ierosināt disciplinārlietu.

28. Dienests sabiedrības informēšanai:

28.1. apkopo un izplata informāciju par kaitīgajiem organismiem, izstrādā ieteikumus par to izplatības ierobežošanas un apkarošanas pasākumiem, kā arī nodrošina informācijas apmaiņu starp valstīm augu aizsardzības jomā;

28.2. nodrošina iespēju visām ieinteresētajām personām saņemt informāciju par augu aizsardzības līdzekļu reģistru un tajā iekļauto līdzekļu lietošanu, kā arī reizi gadā izdod reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstu;

28.3. reizi gadā publicē Latvijas augu šķirņu katalogu;

28.4. informācija par sēklu un stādāmā materiāla apriti ir vispārpieejama gada pārskata veidā.

29. Pēc fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma pieprasītā informācija tiek nodota atklātībā saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

30. Policija, valsts un pašvaldību institūcijas pēc dienesta pieprasījuma sniedz palīdzību normatīvajos aktos noteikto prasību izpildes nodrošināšanai.

Direktors R.Arnītis

"Latvijas Vēstneša" redakcijā — 24.10.2000.