Par izglītības un apmācības sistēmu reformu ES dalībvalstīs

Paziņojumā, ko 10.novembrī apstiprinājusi Eiropas Komisija, noteikts, ka dalībvalstīm jākāpina savu izglītības un apmācības sistēmu reformu gaita, citādi liela daļa jaunās paaudzes saskarsies ar sociālo atstumtību. Šis jautājums ir steidzams – neraugoties uz visu dalībvalstu nopietnajiem centieniem, pārāk gausi tiek īstenoti Eiropas izvirzītie mērķi jauniešu kvalifikācijas un zināšanu uzlabošanai. Tam ir nopietnas sekas attiecībā uz visiem pilsoņiem, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgajām grupām un aptuveni 80 miljoniem zemi kvalificētu strādnieku visā Eiropā, kā arī uz ekonomiku kopumā, raugoties no konkurētspējas un darba vietu radīšanas viedokļa. Eiropas Komisija apstiprināja arī priekšlikumu par Eiropas pamatzināšanu pamatprasībām – praktiskam atsauces materiālam, lai atbalstītu dalībvalstu centienus.

Šajā sakarā Jans Figels, Eiropas komisārs, kurš ir atbildīgs par izglītību, apmācību, kultūru un daudzvalodību, teica: “Valstu reformas notiek pareizajā virzienā. Tomēr rezultāti ir dažādi, un ir jākāpina centieni, lai nodrošinātu ilglaicīgu Eiropas sociālā modeļa noturīgumu. Valsts un privāto ieguldījumu apjoms izglītībā un apmācībā joprojām ir nepietiekams, lai veiktu nepieciešamās reformas un dotu ieguldījumu izaugsmes un darbavietu radīšanai stratēģijas īstenošanā.”

10.novembrī pieņemtajā paziņojumā “Izglītības un apmācības modernizēšana – būtisks ieguldījums Eiropas labklājībā un sociālajā kohēzijā” Eiropas Komisija izklāsta savu devumu 2006.gada kopīgajā ziņojumā par darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” īstenošanas gaitu, par kuru tai 2006.gada februārī kopīgi jāvienojas ar Padomi. Šī darba programma ir izglītībai un apmācībai veltītā Lisabonas stratēģijas daļa, kuras mērķis ir modernizēt Eiropas izglītības un apmācības sistēmas. Kā norādīts paziņojumā, kaut arī mūžizglītība Eiropā kļūst arvien izplatītāka, tajā piedalās pārāk maz pieaugušo un visās valstīs nepieciešams steidzami īstenot valsts stratēģiju. Ir panākta atbilstība ES izvirzītajam mērķim palielināt absolventu skaitu matemātikā, zinātnē un tehnoloģijā, tomēr joprojām ejams tāls ceļš, lai sasniegtu mērķus, kas ciešāk saistīti ar sociālo integrāciju un zināšanās balstītu sabiedrību. Turklāt Komisija uzsver, ka reformām jābūt gan efektīvām, gan atbilstīgām un visos līmeņos jāizveido mācību partnerības, lai uzlabotu sistēmu vadību, tāpat jāuzlabo darbības plānu izvērtēšana, lai uzraudzītu reformu efektivitāti. Jāuzlabo arī struktūrfondu izmantošana attiecībā uz ieguldījumiem cilvēkkapitālā.

Eiropas Komisija 10.novembrī pieņēma arī priekšlikumu Padomes un Parlamenta ieteikumam par pamatzināšanām, kurā noteikts, kas uzskatāms par pamatprasmēm, zināšanām un ievirzēm, kādas nepieciešamas katram Eiropas iedzīvotājam, lai veiksmīgi darbotos zināšanās balstītā sabiedrībā un ekonomikā. Noteiktās astoņas pamatzināšanas ietver: 1) sazināšanās spējas dzimtajā valodā, 2) sazināšanās spējas svešvalodās, 3) pamatzināšanas matemātikā, zinātnē un tehnoloģijā, 4) zināšanas digitālajā jomā, 5) mācīšanās iemaņas, 6) savstarpējās saziņas, starpkultūru un sociālās zināšanas un zināšanas par pilsonisko sabiedrību, 7) uzņēmējdarbības iemaņas un 8) kultūras izpausmi. Tās balstās uz pamatiemaņām un ietver “horizontālos elementus”, piemēram, kritisku domāšanu, radošu pieeju, Eiropas dimensiju un aktīvu pilsonību. Kopumā ņemot, tās veicina personības pilnveidošanos, aktīvu līdzdalību un uzlabo nodarbinātības iespējas.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa