Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra sēdē

Pieņemti noteikumi “Jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstības un jūrnieku profesionālās izglītības īstenošanas uzraudzības kārtība un kritēriji”.

Noteikumi nosaka kārtību un kritērijus, atbilstoši kuriem valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” (Latvijas Jūras administrācija) Jūrnieku reģistrs (Latvijas Jūrnieku reģistrs) uzrauga jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstību starptautisko normatīvo aktu prasībām, kā arī jūrnieku profesionālās izglītības īstenošanu.

Noteikumi attiecas uz šādiem jūrnieku profesionālo programmu veidiem: jūrnieku profesionālās izglītības programma, pēc kuras apgūšanas persona var pretendēt uz normatīvajos aktos par jūrnieku sertificēšanu noteikto kompetences sertifikātu (profesionālā programma), kā arī jūrnieku mācību kursu programma (mācību kursu programma), kuras ilgums nepārsniedz 160 mācību stundas un kuras apgūšana personai nepieciešama, lai pildītu 1978. gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu, ar grozījumiem (STCW konvencija), prasības attiecībā uz jūrnieka obligāto papildu apmācību.

Noteikts, ka ar šajos noteikumos norādītajām profesionālajām programmām un mācību kursu programmu īstenošanu ir tiesības nodarboties: atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītības iestāžu reģistrācijas kārtību reģistrētai izglītības iestādei (izglītības iestāde) – ar profesionālās izglītības programmas īstenošanu un mācību kursu programmu īstenošanu; komersantam, kuram mācību kursu programmas īstenošana ir viens no nodarbošanās veidiem (mācību iestāde) – ar mācību kursu programmas īstenošanu.

Latvijas Jūrnieku reģistrs nepieciešamības gadījumā (piemēram, praksē novērotas mācību iestādes grūtības konkrētas programmas izstrādāšanā) izstrādā mācību kursu programmas standartu (standartprogramma), ievērojot STCW konvencijas prasības attiecībā uz jūrnieku minimālajiem kompetences standartiem un obligāto papildapmācību. Standartprogramma nosaka minimālās prasības mācību kursu programmas noformēšanai, saturam un īstenošanai.

Izglītības iestāde un mācību iestāde attiecīgās programmas izstrādē un īstenošanā ievēro: attiecībā uz profesionālo programmu – Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) izstrādāto jūrnieku apmācības paraugkursu un STCW konvencijas prasības attiecībā uz jūrnieku minimālajiem kompetences standartiem; attiecībā uz mācību kursu programmu – standartprogrammu, ja tāda attiecīgajai programmai ir izstrādāta, un attiecīgo IMO paraugkursu par jūrnieku obligāto papildapmācību.

Profesionālo programmu pirms licences saņemšanas Izglītības un zinātnes ministrijā un mācību kursu programmu pirms tās īstenošanas uzsākšanas novērtē un saskaņo Latvijas Jūrnieku reģistrs, lai pārliecinātos par šo programmu satura atbilstību starptautisko normatīvo aktu prasībām.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītības iestāžu un studiju programmu akreditāciju un šo programmu licencēšanu Latvijas Jūrnieku reģistrs kā jūrniecības nozares eksperts piedalās profesionālās programmas un izglītības iestādes akreditācijā.

Latvijas Jūrnieku reģistrs uzrauga profesionālās programmas un mācību kursu programmas (programmas) īstenošanas atbilstību šo noteikumu un starptautisko normatīvo aktu prasībām, ne retāk kā reizi gadā izglītības iestādē un mācību iestādē veicot attiecīgās programmas īstenošanas novērtēšanu, pieprasot ziņas un veicot personu datu apstrādi jautājumos, kas saistīti ar programmas izstrādāšanu un īstenošanu.

Profesionālās programmas un mācību kursu programmas īstenošanas atbilstību starptautisko normatīvo aktu prasībām apliecina Satiksmes ministrijas izsniegts atbilstības sertifikāts, kura derīguma termiņš ir seši gadi.

Atbilstības sertifikāta saņemšana ir obligāts priekšnosacījums, lai: personai, kura apguvusi attiecīgo profesionālo programmu, nodrošinātu tiesības pretendēt uz normatīvajos aktos par jūrnieku sertificēšanu noteikto kompetences sertifikātu; personai, kura apguvusi attiecīgo mācību kursu programmu, mācību iestāde izsniegtu kursu apliecību.

Privātās izglītības iestādes profesionālās programmas un mācību kursu programmas satura novērtējums Latvijas Jūrnieku reģistrā, šo programmu īstenošanas novērtējums atbilstības sertifikāta saņemšanai un ikgadējais programmas īstenošanas novērtējums ir maksas pakalpojums, kura tarifus nosaka atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta otrai daļai.

Latvijas Jūrnieku reģistrs uzskaita, kā arī publicē Latvijas Jūras administrācijas interneta mājaslapā to programmu sarakstu, kurām Satiksmes ministrija izsniegusi atbilstības sertifikātu. Latvijas Jūrnieku reģistra veikto profesionālās programmas satura novērtējumu un profesionālās programmas īstenošanas novērtējumu izmanto programmu licencēšanas un akreditācijas komisiju darbā lēmumu pieņemšanai, bet attiecīgie novērtējumi nav pamats komisijas lēmuma pieņemšanai.

Pieņemts rīkojums “Grozījums Minis-tru kabineta 2005.gada 2.februāra rīkojumā Nr.71 “Par Lauku attīstības plāna uzraudzības komiteju””.

Kā norāda Zemkopības ministrija, Lauku attīstības plāna uzraudzības komitejā, kas izveidota ar Ministru kabineta rīkojumu, nolēma tās sastāvā pieaicināt Vides konsultatīvās padomes pārstāvi.

Vides konsultatīvā padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras lēmumiem ir ieteikuma raksturs vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jomā, un tās sastāvā ir 20 sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Vides ministrija lūdza minētās padomes pārstāvi iekļaut papildus uzraudzības komitejas sastāvā, neatsaucot nevienu no jau komitejas sastāvā iekļautajiem Vides ministrijas pārstāvjiem.

Minētā pārstāvja ieļaušana uzraudzības komitejas sastāvā pilnveidotu uzraudzības komitejas darbu vides jautājumu risināšanā, izvērtējot Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsta piešķiršanas iespējas lauku attīstības pasākumiem.

Pieņetmi noteikumi “Noteikumi par informācijas apriti attiecībā uz pārtikas oficiālo kontroli”.

Pārtikas un veterinārais dienests sniedz administratīvo palīdzību citām Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām institūcijām saistībā ar visām Pārtikas aprites uzraudzības likumā noteiktajām uzraudzības procedūrām un kvalitātes prasībām, kas piemērojamas pārtikai, kā arī attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar pārtikas apriti.

Pārtikas un veterinārais dienests (dienests) nodrošina Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās institūcijas ar pieprasīto informāciju par oficiālo kontroli, ko iestāde veic Latvijā, garantējot pārtikas atbilstību pārtikas apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām. Tiesvedībā izmantojamās ziņas netiek sniegtas. Ja nav iespējams nosūtīt oriģināldokumentus, nosūta to kopijas.

Ja informācijas apmaiņas laikā tiek konstatēti informācijas apmaiņas procesa normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību aktu prasību pārkāpumi, dienests paziņo attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei par katru pasākumu: kas tiek veikts saistībā ar šo pārkāpumu; kuru paredzēts veikt, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos.

Attiecībā uz informāciju, kas iegūta no citas Eiropas Savienības dalīb­valsts kompetentās iestādes, dienests ievēro ierobežotas pieejamības informā­cijas aizsardzībai noteiktās prasības. Tiesvedības procesos minēto informāciju var izmantot tikai ar otras Eiropas Savienības dalībvalsts piekrišanu atbilstoši starptautiskajām konvencijām un nolīgumiem par savstarpējo palīdzību krimināllietās.

Atteikumu sniegt citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento institūciju pieprasīto ierobežotas pieejamības informāciju dienests pamato rakstiski.

Noteikumi ir spēkā līdz 2006.gada 1.janvārim.

Pieņemti noteikumi “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”.

Noteikumi nosaka sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas (pilngadību sasniedzis bērns).

Aizbildnis, audžuģimene, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs vai internātskolas direktors (ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzējs), kura aprūpē nodots bērns, bērnam naudas līdzekļu veidā sniegtos fiziskas vai juridiskas personas dāvinājumus un ziedojumus nogulda kredītiestādes kontā, kas atvērts uz bērna vārda.

Bērnam, kurš ir ievietots internātskolā un kuram nav iecelts aizbildnis, pašvaldība, kuras bāriņtiesa (pagasttiesa) pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, katru mēnesi izmaksā finanšu līdzekļus personiskiem izdevumiem. Izmaksāto līdzekļu apmērs nav mazāks par 15 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra.

Ja bez vecāku gādības palikušajam bērnam ārpusģimenes aprūpes laikā nomirst vecāki vai viens no vecākiem, ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzējs sadarbībā ar bāriņtiesu (pagasttiesu), kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, kārto jautājumu par apgādnieka zaudējuma pensijas vai sociālā nodrošinājuma pabalsta piešķiršanu.

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs vai internātskolas direktors bērnam piešķirto apgādnieka zaudējuma pensiju vai sociālā nodrošinājuma pabalstu pārskaita kredītiestādes kontā, kas atvērts uz bērna vārda.

Pašvaldība, kuras bāriņtiesa (pagasttiesa) pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, sedz ar bērna izglītošanu un uzturēšanos izglītības iestādē saistītos izdevumus.

Bērnam un pilngadību sasniegušajam bērnam, uzrādot apliecību, ir tiesības izmantot braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā. Pašvaldības saistošajos noteikumos ir tiesīgas noteikt papildu atvieglojumus bērnam, kā arī pilngadību sasniegušajam bērnam.

Ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzējs pēc ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniegšanas izbeigšanas nodod pilngadību sasniegušajam bērnam viņa lietošanā esošo apģērbu un apavus.

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas pilngadību sasniegušajam bērnam izmaksā naudas līdzekļus patstāvīgas dzīves uzsākšanai, kuru apmērs nav mazāks par divu sociālā nodrošinājuma pabalstu apmēru. Minētos izdevumus sedz no attiecīgajai institūcijai kārtējam gadam paredzētajiem līdzekļiem.

Pašvaldība, kuras bāriņtiesa (pagasttiesa) pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās audžuģimenē, pie aizbildņa vai internātskolā pilngadību sasniegušajam bērnam izmaksā naudas līdzekļus patstāvīgas dzīves uzsākšanai, kuru apmērs nav mazāks par divu sociālā nodrošinājuma pabalstu apmēru.

Pašvaldība likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajā kārtībā sniedz pilngadību sasniegušajam bērnam palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā. Līdz dzīvojamās telpas piešķiršanai pilngadību sasniegušajam bērnam pašvaldība sedz ar dzīvojamās telpas īri saistītos ikmēneša izdevumus.

Pašvaldība, kuras bāriņtiesa (pagasttiesa) pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās pilngadību sasniegu­šajam bērnam piešķir vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei. Minētā pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par 175 latiem. Tā ir puse no summas, kas nepieciešama, lai aprīkotu mājokli ar nepieciešamo sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra minimumu patstāvīgas dzīves uzsākšanai. Pabalstu atļauts izsniegt arī sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra veidā.

Ja pilngadību sasniegušais bērns pēc vispārējās pamatizglītības iegūšanas nepārtraukti turpina mācības vispārējās vidējās vai profesionālās izglītības iestādē un ir sekmīgs tās audzēknis, kā arī nav stājies laulībā, pašvaldība viņam izmaksā pabalstu ikmēneša izdevumiem, kas nav mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

Pašvaldība, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, sniedzot psihosociālo un materiālo atbalstu, veic nepieciešamos pasākumus pilngadību sasniegušā bērna integrēšanai sabiedrībā.

Izskatīts jautājums par V.Andrējevas iecelšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājas amatā.

Ministru kabineta protokollēmums ir izstrādāts, lai saskaņā ar likumu “Par Sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” pēc Ministru kabineta priekšlikuma Saeima uz pieciem gadiem ieceltu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājas amatā Valentīnu Andrējevu ar 2005.gada 5.decembri.

Konkursa uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja amatu komisija atzina V.Andrējevas kandidatūru par atbilstošāko minētajam amatam, ņemot vērā V.Andrējevas nozīmīgo darba pieredzi, vadot Finanšu ministriju, kā arī plašo redzējumu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas attīstību.

Pieņemts rīkojums “Par robežsardzes ģenerāļa dienesta pakāpes piešķiršanu I.Zālītim”.

Saskaņā ar Robežsardzes likumu Valsts robežsardzes koledžas direktoram robežsardzes pulkvedim Ivaram Zālītim piešķirta robežsardzes ģenerāļa dienesta pakāpe.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” un likumprojekts “Grozījumi likumā ““Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””.

Likumprojekts paredz grozīt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu, norobežojot atlikušās dzīvojamo māju privatizācijas darbības no tiem procesiem, kuri, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, notiks saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu. Likumprojektā ir paredzēts izslēgt 46. pantu, jo likumā nav nepieciešams paredzēt īpašu kārtību kopīpašuma izbeigšanai daudzdzīvokļu mājās. Likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” ir paredzēta kopīpašuma izbeigšanas kārtība, kā arī noteikts, ka gadījumā, ja nav pabeigta kopīpašuma sadale, šis ir viens no privatizāciju kavējošiem iemesliem, kas ļauj personām realizēt savas tiesības vēlākā laikā.

Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma grozījumi ir sagatavoti vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Likumprojekts paredz grozīt likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, nosakot tālāko privatizācijas norisi un sertifikātu izmantošanas kārtību, kā arī norobežojot atlikušās dzīvojamo māju privatizācijas darbības no tiem procesiem, kuri, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, notiks saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu. Likuma 83. un 85.pantā noteiktajos gadījumos kā maksāšanas līdzeklis varēs tikt izmantoti privatizācijas sertifikāti.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Par grāmatvedības uzskaites kārtību budžeta iestādēs

Otrdien, 15. novembrī, Ministru kabinets (MK) akceptēja Finanšu ministrijas izstrādātos MK noteikumus, kas turpmāk reglamentēs kārtību, kādā valsts un pašvaldību budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti. MK noteikumi paredzēs vienotu uzskaites pamatprincipu un grāmatvedības kontu plāna pielietošanu atbilstoši grāmatvedību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības (ES) tiesību normām, Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un Starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

MK noteikumi “Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” ir vispārīgi un budžeta iestādēm piemērojami norādījumi grāmatvedības uzskaites kārtošanai, finanšu pārskatu posteņu iedalījumam, atzīšanai un novērtēšanai. Normatīvais akts nosaka vienotus budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites pamatprincipus un paredz uzkrāšanas principa ieviešanu budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaitē.

Līdz šim budžeta iestādes grāmatvedības uzskaiti kārtoja saskaņā ar Finanšu ministrijas instrukciju par budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaiti. Jaunie MK noteikumi ir sagatavoti, ņemot vērā Starptautiskajos publiskā sektora grāmatvedības standartos (SPSGS) noteiktās grāmatvedības uzskaites pamatnostādnes publiskā sektora vienībām, jo SPSGS ietver labāko starptautisko praksi publiskā sektora vienību finanšu pārskatu sagatavošanā un nodrošina pārskatos sniegtās finanšu informācijas kvalitāti un salīdzināmību visā pasaulē.

Ar MK 4. augusta lēmumu Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) tika uzdots nodrošināt metodoloģisko vadību un darba grafika izpildes kontroli valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas sagatavošanā atbilstoši Eiropas Padomes regulai par Eiropas valstu un reģionu kontu sistēmu Kopienā. Savukārt, lai Finanšu ministrijai un Valsts kasei būtu iespējams nodrošināt CSP ar iespējami precīzākiem datu avotiem, kas nepieciešami valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas sagatavošanā, budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaitē ir ieviešams uzkrājuma princips.

MK noteikumus papildina pielikums “Grāmatvedības kontu plāna shēma un kontu apraksts”, kas nosaka vienotu budžeta iestāžu finanšu pārskatiem atbilstošu bilances aktīvu un pasīvu iedalījumu saskaņā ar grāmatvedības kontu plānu un sniedz skaidrojumu par aktīvu vai pasīvu atzīšanu konkrētā grāmatvedības kontā.

Plānots, ka, ieviešot šos MK noteikumus, uzlabosies finanšu pārskatu ticamība un salīdzināmība, kā rezultātā paaugstināsies valsts budžeta finanšu bilances kvalitāte atbilstoši ES normatīvo aktu prasībām. Noteikumi stāsies spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Par komercdarījumu tiesisko regulējumu koncepciju

Ministru kabinets 15.novembrī atbalstīja koncepciju par komercdarījumu tiesisko regulējumu.

Koncepcija paredz papildināt Latvijas tiesību sistēmu ar īpašu – tikai uz komercdarījumiem attiecināmu – normatīvo regulējumu. Pašlaik komersantu slēgtajiem darījumiem piemērojami vispārējie Civillikuma noteikumi, kas ne vienmēr ir piemērojami komerctiesiskās apgrozības specifikai.

Ministru kabinets atbalstīja koncepcijā ietvertā risinājuma pirmo variantu, kas šo noteikumu paredz ietvert Komerclikumā, papildinot to ar jaunu – komercdarījumu – daļu. Tajā tiktu ietverti visiem komercdarījumiem kopīgi vispārīgie noteikumi un noteikumi par atsevišķiem komercdarījumu veidiem – komerciālo pirkuma līgumu, glabājuma līgumu, komisijas līgumu un preču ekspedīcijas līgumu.

Visiem komercdarījumiem kopīgajos vispārīgajos noteikumos paredzēts definēt komercdarījumu jēdzienu, komercdarījumu noslēgšanas īpatnības, noteikt komerciālo paražu spēku u.c. noteikumus, kas attiektos uz visiem komerciālo darījumu veidiem.

Arī attiecībā uz atsevišķiem komerciālo darījumu veidiem koncepcija paredz dažādus noteikumus.

Piemēram, attiecībā uz pirkuma līgumu Civillikumā paredzēti gari termiņi, kādos pircējs var izmantot savus prasījumus sakarā ar pārdotās lietas trūkumiem. Saskaņā ar Civillikumu sešu mēnešu laikā pēc pirkuma ir tiesības prasīt lauzt līgumu. Tas nozīmē – ja pircējs veikalā iegādājies nekvalitatīvu preci, sešu mēnešu laikā viņš drīkst prasīt šo preci apmainīt. Savukārt tiesības celt cenas samazinājuma prasību ir viena gada laikā.

Komerctiesiskajā apgrozībā šādi termiņi ir pārāk gari, jo šīs jomas intereses prasa, lai pircējs iespējami īsākā laikā pieteiktu savas pretenzijas par preces kvalitāti. Tāpēc jānosaka, ka pircējam (komersantam) ir pienākums nekavējoties aizrādīt pārdevējam par piegādātās preces trūkumiem, pretējā gadījumā viņš zaudē tiesības atsaukties uz preces trūkumiem, kā arī no tā izrietošos prasījumus pret pārdevēju.

Koncepcijai nav tiešas finansiālās ietekmes uz valsts vai pašvaldību budžetiem, turklāt tās autori uzskata, ka sagaidāms nodokļu un nodevu ieņēmumu pieaugums.

Iepazīstoties ar koncepciju, valdība uzdeva Tieslietu ministrijai izstrādāt un līdz šā gada 1.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Komerclikumā.

Par Juridiskās palīdzības administrācijas nolikumu

Ministru kabinets 15.novembrī pieņēma Juridiskās palīdzības administrācijas nolikumu, kurā noteiktas administrācijas funkcijas, uzdevumi un kompetence, kā arī tās darbības tiesiskuma nodrošināšanas kārtība.

Pašlaik Juridiskās palīdzības administrācijas funkcijas veic Tieslietu ministrija, bet saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu līdz šā gada 30.decembrim jāizveido Juridiskās palīdzības administrācija.

Saskaņā ar nolikumu Juridiskās palīdzības administrācija apsaimniekos valsts nodrošinātai juridiskajai palīdzībai paredzētos līdzekļus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošinās sūdzību un priekšlikumu izskatīšanu un personu pieņemšanu, informēs sabiedrību par administrācijas darbu, sniegs statistisko informāciju par funkciju izpildi. Administrācija atradīsies tieslietu ministra pakļautībā.

Pašlaik ir izsludināts konkurss uz vakanto Juridiskās palīdzības administrācijas direktora amatu. Pieteikuma dokumentus var iesniegt Tieslietu ministrijas Personālvadības nodaļā līdz šā gada 21.novembrim. Pretendentus izvērtēs līdz 15. decembrim.

Nolikumā paredzēts, ka direktoram jānodrošina administrācijas darbības tiesiskums un ne retāk kā reizi gadā jāsniedz tieslietu ministrei pārskats par Juridiskās palīdzības administrācijas funkciju izpildi un valsts budžeta līdzekļu izmantošanu. Administrācijas direktora lēmumus un faktisko rīcību varēs apstrīdēt Tieslietu ministrijā, savukārt tieslietu ministre jebkurā laikā varēs pieprasīt pārskatu par administrācijas darbu. Noteikumi stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Par jaunu administratīvo ēku Ieslodzījuma vietu pārvaldei

Otrdien, 15.novembrī, Ministru kabinets atbalstīja jaunās Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) administratīvās ēkas celtniecību Rīgā, Rūjienas ielā 4.

1999.gada 31.decembrī IeVP tika nodota Tieslietu ministrijas pārraudzībā, taču telpu atrašanās vieta palika iepriekšējā – Iekšlietu ministrijas telpas Rīgā, Stabu ielā 89.

Pašlaik IeVP telpas ir kritiskā stāvoklī, vairākās telpās ir nepiemērota elektroinstalācija, grīdā bedrītes, durvju ailēs šķirbas, saplaisājis sienu apmetums, jau desmit gadus telpās nav veikts pat kosmētiskais remonts. Ēkā nav iespējams nodrošināt pietiekamu elektroenerģijas jaudu, kā arī nav speciāli aprīkotu telpu IeVP datortīkla darbības nodrošināšanai, tāpēc līdz šim tiek izmantots arī Iekšlietu ministrijas datortīkls.

Lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumiem par valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzību, kā arī darba aizsardzības prasībām atbilstošas darba vietas, ir jābūvē jauna administratīvā ēka.

Paredzētā apbūves platība atrodas Tiesu namu aģentūras (TNA) īpašumā. Administratīvās telpas tiek plānotas trijos stāvos ar kopējo platību 2500 m² pašreizējo 1094 m² vietā.

Darbu izpildi veiktu TNA par kredīta līdzekļiem. Pēc aģentūras sniegtās informācijas, nepieciešamos priekšdarbus un celtniecību varētu veikt 24 mēnešu laikā no priekšlīguma noslēgšanas dienas un ekspluatācijā ēku varētu nodot 2007.gada oktobrī.

Konkrētā teritorija ir piemērota jaunās IeVP administratīvās ēkas izvietošanai, jo tur pieejamā apbūves platība pilnībā atbilst nepieciešamajam apbūves apjomam, tādējādi nodrošinot racionālu un pilnvērtīgu apbūves platības izmantošanu, turklāt ir pieejama atbilstoša infrastruktūra pārvaldes darbinieku ērtībām – sabiedriskā transporta pieejamība un autostāvvieta.

Vidējās celtniecības darbu izmaksas 2500 m² lielai platībai ir aptuveni 1 500 000 latu. Darbu izpildi šajā gadījumā veiktu TNA par kredīta līdzekļiem. Savukārt, lai nodrošinātu atbilstošus darba apstākļus jaunuzceltajā ēkā, 2007.gada budžetā būtu jāparedz apmēram 316 105 lati mēbeļu un datortehnikas iegādei.

Saskaņā ar valdības 15.novembra lēmumu Tieslietu ministrijai ir jānoslēdz arī priekšlīgums ar TNA par telpu nomu Rūjienas ielā. Orientējošas nomas maksas aprēķins – 6,50 Ls/m², ieskaitot PVN, – pamatots ar TNA ieguldīto līdzekļu atgūšanu 15 gadu ilgā laika periodā. Gadā nepieciešamā nomas maksa attiecīgi būtu 195 000 latu, līdz ar to tās segšanai ik gadu papildus būtu nepieciešami 168 179 lati.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par lauksaimniecības subsīdijām 2006.gadā

Valdība otrdien, 15.novembrī, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2005.gadā un tā piešķiršanas kārtību, kā arī izskatīja ZM sagatavoto informatīvo ziņojumu par subsīdiju līdzekļu sadalījumu nākamajam gadam.

Šā gada subsīdiju noteikumu grozījumos precizēti atbalsta saņemšanas nosacījumi, lai sekmētu atbalsta pasākumu ietvaros uzsākto projektu apguvi. Savukārt finansējuma pārdale veikta, izvērtējot 2005.gadā piešķirto subsīdiju izlietojumu. Atbalsta pasākumu ietvaros neizlietotais finansējums novirzīts atbalstam ieguldījumiem lauksaimniecības nozarē, lopkopības attīstības pasākumiem un kredītprocentu dzēšanai atzītiem lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīviem.

Ar šiem grozījumiem lopkopības attīstībai papildus novirzīti nedaudz vairāk nekā 200 tūkstoši latu (iepriekš iedalīti 6,2 miljoni latu), kas paredzēti atbalstam dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes noteikšanai piensaimniecībā un cūkkopībā, kā arī ciltsdarba dokumentu izstrādāšanai. Bez tam 118 tūkstoši latu no šīs summas paredzēti dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanai par gada nogalē veicamajiem pasākumiem. Lopkopji savas nozares attīstībai paredzēto nacionālo atbalstu izmantojuši sevišķi aktīvi, tālab arī palielinātas subsīdijas šai nozarei.

Papildu finansējumu 1,2 miljonus latu saņems tie lauksaimnieki, kuri pieteikušies subsīdiju programmai “Ieguldījumi lauksaimniecības nozarē”. Šī summa pārdalīta no augkopības nozares, jo Eiropas Komisija (EK) vēl nav akceptējusi atbalsta izmaksas ilggadīgo stādījumu un dārzeņu integrētai audzēšanai. Līdz ar to ieguldījumu programma papildināta ar sadaļu, kas paredz atbalstu augļkopības un dārzeņkopības saimniecībām tehnikas iegādei. Savukārt atzītajām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām papildus novirzīti 90 tūkstoši latu kredītprocentu dzēšanai.

Nākamā gada konceptuāla atbalsta programmu un finansējuma akceptēšana Ministru kabinetā (MK) ir pamatnosacījums, lai sāktu intensīvu darbu pie 2006.gada valsts atbalsta noteikumu projekta izstrādes. ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts atbalsta pasākumiem lauksaimniecībai 2006.gadā visvairāk subsīdiju līdzekļu ieplānots lopkopības attīstībai un ieguldījumiem lauku saimniecībās. Lopkopji varēs pretendēt uz 8,6 miljoniem latu, kas ir aptuveni par 2,2 miljoniem vairāk nekā šogad. Savukārt investīciju veicināšanai lauksaimniecībā plānots iedalīt gandrīz 2,9 miljonus latu, t.i., par 0,9 miljoniem vairāk nekā iepriekš.

Arī augkopības attīstībai piešķirta ievērojama summa – 2,2 miljoni, kas ir par 1,2 miljoniem vairāk nekā šogad. Lielāks subsīdiju atbalsta apjoms plānots bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai, kā arī tirgus veicināšanas pasākumiem. Atsevišķa subsīdiju programma izstrādāta atbalstam kartupeļu gaišas gredzenpuves ierobežošanai un apkarošanai, novirzot šiem pasākumiem nepilnu miljonu latu.

Kopumā 2006.gadā lauksaimniecības nozaru atbalstam subsīdiju veidā plānots izmaksāt 32,06 miljonus latu, kas ir par 2,23 miljoniem vairāk nekā šogad (šogad atvēlēti 29,83 miljoni latu).

Konceptuāli balstoties uz šo ziņojumu, ZM izstrādās noteikumus par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006.gadā un tā piešķiršanas kārtību.

Par gatavību apstrīdēt EK aprēķinus par pārtikas virsnormas krājumiem

Zemkopības ministrija Ministru kabineta 15.novembra sēdē informēja valdības locekļus par situāciju saistībā ar virsnormas pārtikas krājumiem Latvijā, kas uzkrāti īsi pirms iestājas Eiropas Savienībā (ES), par ko Latvijai varētu piemērot soda sankcijas. Zemkopības ministrija nepiekrīt Eiropas Komisijas (EK) viedoklim, ka Latvijā būtu tik apjomīgi virsnormas pārtikas krājumi, kādus sākotnēji aprēķinājusi EK. Šobrīd Latvijai desmit ES jauno dalībvalstu vidū aprēķināts viens no vismazākajiem maksājumiem par liekajiem pārtikas virsnormas uzkrājumiem. Polijai maksājums par liekajiem uzkrājumiem aprēķināts 373,9 miljoni eiro, Igaunijai – 23,6 miljoni eiro un Lietuvai – 17,2 miljoni eiro, bet Latvijai – tikai 15,1 miljons eiro.

Zemkopības ministrijas speciālisti jau ir pauduši EK Latvijas iebildumus gan par iespējamo EK veikto aprēķinu metodoloģiju, gan procedūras ievērošanu no EK puses, gan par iespējamo krājumu rašanās iemesliem un joprojām nepiekrīt EK izvirzītajām prasībām.

Zemkopības ministrs valdību informēja, ka attiecībā uz lauksaimniecības produktu krājumiem Zemkopības ministrija turpinās divpusējās konsultācijas ar EK par Latvijai sākotnēji aprēķināto lauksaimniecības produktu lieko krājumu apjomu samazināšanu. Ja EK arī turpmāk saglabās savu nostāju attiecībā uz pārtikas krājumiem pašreiz EK piedāvātajā variantā, izņemot cukuru, un sodīs Latviju, Latvija vērsīsies Eiropas Kopienu tiesā, apstrīdot noteiktās soda sankcijas.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa