1991.gada 18.jūnija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 124.

Un tā– plenārsēžu darba kārtība trieciennedēļai pirms atvaļinājuma. Lūdzu.

K.Špoģis: Jau no pagājušās nedēļas mums uz rokām ir dokuments Nr.162 “Par apgrozījuma nodokli”, kurš izstrādāts uz principiāli jauniem pamatiem. Tā ieviešanas pats vēlākais termiņš ir septembra beigas, tas ir, 1.oktobris. Ir jāveic liels sagatavošanas darbs.

Pagājušajā nedēļā mēs aizsākām šā likumprojekta izskatīšanu un pārtraucām tāpēc, ka pietrūka tāds piemēriņš, teiksim, aprēķinam, kā tas tur iznāks. Tagad jums visiem uz rokām ir dokuments Nr.797. Mēs tāpēc ierosinām, ņemot vērā ļoti lielo darba apjomu, kas ir jāveic šā likumprojekta īstenošanai, lai attiecīgās institūcijas varētu sagatavoties, mēs tomēr lūdzam šo likumprojektu iekļaut un izskatīt. Komisija saprot, ka ir lielas grūtības sakarā ar lielo pārslodzi, kas mums ir jau šajā nedēļā. Tāpēc, ja nav iespējams to papildus ietvert, tad mēs ziedojam septīto pozīciju, tātad šo dokumentu Nr.796, pie kura darbs var turpināties arī tad, ja to neizskatām šeit otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Ždanokas kundze!

T.Ždanoka: */Frakcijas “Līdztiesība” vārdā ierosinu noņemt no dienas kārtības jautājumu par Latvijas Republikas likumprojekta “Par izglītību” izskatīšanu trešajā lasījumā sakarā ar to, ka 5.pants pēc otrā lasījuma ir konceptuāli izmainīts, un šis 5.pants jānodod visas tautas apspriešanai un visas tautas nobalsošanai./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Ir priekšlikums ceturtdien, 20.jūnijā, iekļaut papildus lēmuma projektu “Par papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 24.aprīļa lēmumā “Par Latvijas Republikas likumu “Par pagastu pašvaldību” un “Par pilsētu pašvaldību” spēkā stāšanās kārtību””. Tas izriet no Jūrmalas Tautas deputātu padomes 15.sasauk­uma 11.sesijas likumdošanas iniciatīvas, kas ir iesniegta Augstākajā padomē. Lūgums būtu to izskatīt vienlaikus ar pirmo darba kārtības punktu, kur ir runa par Vectilžas pagasta, Dobeles rajona Krimūnu pagasta un Valkas rajona Strenču pilsētas, kā arī par Jelgavas rajona pašvaldības reorganizāciju, jo tas ir saistīts ar atļaujas došanu tiešām priekšsēdētāja vēlēšanām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Buka.

S.Buka: */19.datumam 8.punktā ir likumprojekts “Latvijas Republikas Pamatlikums pārejas periodam” pirmajā lasījumā. Mēs ierosinām šo likumprojektu pirms apspriešanas publicēt un tikai pēc tā apspriešanas presē, pēc visas tautas apspriešanas, iesniegt izskatīšanai pirmajā lasījumā. Tādā veidā ir rīkojies republiku vairākums, kas atzinušas savu suverenitāti un neatkarību./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Rikards.

R.Rikards: Man neliels precizējums par 19.jūnija darba kārtības 8.punktu. Te ir minēts pamatlikums, bet šajā blokā kopā vēl iet otrs likums– Konstitucionālais likums par pamatlikuma spēkā stāšanos. Dokumenta numurs ir 191. Tas iet vienā blokā. Es vienkārši precizēju.

Priekšsēdētājs: Papildināt ar dokumentu 191.

R.Rikards: Jā, tas ir tajā pašā punktā.

Priekšsēdētājs: Paldies.

R.Rikards: Nē, Nr.791.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, lūdzu, deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Savā sēdē, kas notika maijā, Augstākās padomes Prezidijs izskatīja jautājumu par Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomes lēmumiem sakarā ar dzīvokļu kodeksa pārkāpumiem. Augstākās padomes Prezidijs pieņēma lēmumu nodot šo jautājumu izskatīšanai Dzīvokļu politikas komisijai, kuru vada Brigita Zeltkalne. Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomes lēmumi tika pieņemti pērnā gada septembrī, un, ievērojot to, ka ar šiem lēmumiem tika pārkāpts likums, ko atzinis Vidzemes priekšpilsētas prokurors, ko savā atsauksmē atzinusi arī Augstākās padomes Juridiskā pārvalde, tomēr jautājums vēl nav izkustējies no vietas. Es ierosinu iekļaut darba kārtībā Dzīvokļu komisijas priekšsēdētājas Brigitas Zeltkalnes atskaiti par to, kā risinās šis jautājums Dzīvokļu komisijā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Jundzis.

T.Jundzis: 20.jūnijā 6.punkts ir likumprojekti, kas saistīti ar valsts dienestu. Aizsardzības un iekšlietu komisija, ņemot vērā ļoti saspringto darba kārtību un to, ka vēl nav oficiāla valdības atzinuma šajā jautājumā, ierosina šo jautājumu noņemt no darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, mazu uzmanību! Par Ministru padomes atskaiti, Dineviča kungs, jums nekas nav iebilstams?

J.Dinevičs: Vakar frakcijas sēdē Godmaņa kungs lūdza, lai mēs šo jautājumu pašreiz neizskatītu, jo ne tik daudz ir svarīga tā atskaite, cik ir svarīgi, kādā veidā valdība domā iziet no krīzes situācijas. Šo programmu valdība ir gatava mums likt priekšā pirmajā nedēļā pēc atvaļinājuma, kad mēs atsākam darbu, tas ir, augusta sākumā. Tā ka, man liekas, vajadzētu atbalstīt premjera lūgumu neskatīt šo atskaiti 21.datumā.

Priekšsēdētājs: Tagad, kolēģi, par balsojumu. Varbūt ievērosim to taktiku vai tradīciju, kura jau mums šeit ir. Mēs balsojam par tiem Prezidija piedāvātajiem plenārsēžu darba kārtības punktiem, attiecībā uz kuriem nebija nekādu jautājumu. Atsevišķi balsosim (lūdzu, paņemiet lapiņu, lai jūs zinātu, par ko mēs atsevišķi balsosim), tātad atsevišķi balsosim par 18.jūnijā paredzēto 7.punktu. Deputāts Špoģis ierosināja to aizstāt ar jautājumu par apgrozījuma nodokli. Atsevišķi balsosim par izglītību trešajā lasījumā, tas ir deputātes Ždanokas ierosinājums. Balsosim par papildinājumu, ko ierosināja deputāts Endziņš. Atsevišķi balsosim par pamatlikumu pārejas periodam. Deputāts Buka izteica citu viedokli. Atsevišķi balsosim par papildinājumu, ko ieteica deputāts Zaļetajevs attiecībā uz komisijas vadītājas vai deputātes Brigitas Zeltkalnes atskaiti. Un attiecībā uz 21.jūniju par to informāciju, kuru nupat sniedza frakcijas vadītājs Dineviča kungs.

Par visu pārējo nekādu iebildumu nebija, tāpēc varam balsot par Augstākās padomes Prezidija piedāvātajiem jautājumiem plenārsēžu darba kārtībā 18., 19., 20.jūnijā. Varētu domāt, ka mēs esam gatavi balsot. Kolēģi Zaļetajev, es īsti neredzēju jūsu pirkstu, vai tas bija uz augšu vai uz leju? Skaidrs. Paldies. 100– par, 4– pret, 9– atturas.

Kolēģa Špoģa piedāvājums– jautājuma par uzņēmumu maksātnespēju un bankrotu vietā izskatīt jautājumu par apgrozījuma nodokli. Vai ir kādi jautājumi, vai kāds vēlas izteikt savu viedokli? Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 93– par, paldies. Tātad 18.jūnijā septītais jautājums ir apgrozījuma nodoklis.

Nākamais. Deputāte Ždanoka ierosināja neiekļaut darba kārtībā likumprojektu “Par tautas izglītību” trešajā lasījumā, bet šā likumprojekta 5.pantu nodot tautas apspriešanai.

Lūdzu, deputāts Seleckis.

V.Seleckis: Es tomēr aicinātu deputātus neatbalstīt minēto priekšlikumu. Šim likumprojektam darba kārtībā vajadzētu palikt, bet, kas attiecas uz 5.pantu, tad vēl ir ienākuši priekšlikumi par šā panta redakcijas grozīšanu. Iespējams, ka tas arī tiks izdarīts, tāpēc nevajadzētu uztraukties, ka tas paliek pašreizējā variantā, kas, protams, ir nedaudz pretrunīgs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Es gribu, lai deputāti apzinātos, ka lēmuma projekts par kārtību, kādā stājas spēkā Latvijas Republikas likums “Par tautas izglītību”, saņemts burtiski pirms 15 minūtēm, nu, iespējams, pirms stundas. Tas ir viss laiks, lai mēs varētu… Nē, vakar no rīta to saņemt nebija iespējams, par nožēlu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūsu argumenti ir skaidri. Vai drīkstam balsot?

No zāles: Jā.

Priekšsēdētājs: Nē, kolēģi, vienu mirklīti. Lai jums būtu skaidrs, mēs vienmēr balsojam par priekšlikumu. Mēs balsojam par deputātes Ždanokas priekšlikumu– 5.pantu neiekļaut darba kārtībā un nodot tautas apspriešanai. Tāpēc jūs arī domājat katrs, vadoties pēc saviem argumentiem, kā jūs balsosit: par, pret vai atturoties.

Lūdzu rezultātu. Ir mazākums. Līdz ar to šis priekšlikums negūst atbalstu. Bet, lai viss būtu juridiski pareizi līdz galam, tad balsosim par Augstākās padomes Prezidija priekšlikumu– iekļaut darba kārtībā. Kolēģi, tā mums iznāk. Es saprotu, ka loģiski varēja iztikt ar vienu balsojumu, bet, liekas, juridiski, tā būs pareizāk. Lūdzu rezultātu. 80– par. Ir iekļauts darba kārtībā.

Es izskatu pēc kārtas. Deputāta Endziņa priekšlikums– par papildinājumiem Augstākās padomes 24.aprīļa lēmumā “Par Latvijas Republikas likumu “Par pagastu pašvaldību” un “Par pilsētu pašvaldību” spēkā stāšanās kārtību”. Šeit ir ļoti īss lēmuma projekts. Vai kāds vēlas izzināt visas detaļas?

Lūdzu, deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi jūrmalnieku iniciatīvu un arī konkrēto lēmuma projektu. Es atbalstu tā iekļaušanu darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par ierosinājumu– iekļaut darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Paldies. Ir iekļauts darba kārtībā.

Nākamais jautājums ir, ko ierosināja deputāts Buka. Ja mēs šai procedūrai pieejam juridiski pareizi, tad gan deputātes Ždanokas, gan deputāta Bukas ierosinājums ir šāds: faktiski neizskatīt jautājumu par pārejas perioda pamatlikuma projekta iekļaušanu darba kārtībā, bet vispirms nodot šo projektu tautas apspriešanai. Tā laikam ir pareizi. Un pēc tam atkarībā no balsojuma rezultāta mēs balsojam par iekļaušanu darba kārtībā.

Lūdzu, deputāts Buka.

S.Buka: */Pirms balsošanas es gribētu piezīmēt, ka, mēģinot pieņemt konceptuāli šo likumprojektu pirmajā lasījumā, mēs baidāmies to nodot tautas apspriešanai un varam to pieņemt konstitucionāli pārejas periodam, uz nenoteiktu laiku, bez apspriešanās ar savu tautu, tāpēc ka pirms otrā lasījuma mums jau bija likuma “Par tautas izglītību” apspriešana otrajā lasījumā, kaut gan likums ir konceptuāli izmainīts. Tas ir mēģinājums atraut tautu no savas konstitūcijas. Tāpēc es aicinu deputātus balsot par šī likumprojekta publicēšanu un tikai pēc tā apspriešanas un izlabošanas komisijās iesniegt izskatīšanai Augstākajā padomē./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Deputātu zināšanai– gan Tautas frontes frakcija, gan Augstākās padomes Prezidijs, gan Likumdošanas jautājumu komisija ierosina to iekļaut pirmajā lasījumā, lai pēc tam varētu publicēt apspriešanai un atgriezties pie otrā lasījuma tikai pēc tam. Tieši ar tādu nolūku mēs tagad to liekam pirmajam lasījumam, lai varētu nodot apspriešanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Freimanis.

J.Freimanis: Godājamie deputāti! Es gribu aicināt šo punktu noteikti atstāt darba kārtībā tādēļ, ka šis jautājums ir vienīgais, kas pašreizējā momentā var atrisināt mūsu neskaidro politisko situāciju. Mēs joprojām strādājam pie vecās, lāpītās Latvijas PSR Konstitūcijas. Es aģitēju par to, lai šis punkts paliktu darba kārtībā.

V.Eglājs: Es gribēju teikt, ka mūsu likumā par likumprojektu pieņemšanas kārtību ir paredzēts, ka Augstākā padome var nodot apspriešanai tikai pēc pirmā lasījuma, jo tikai tad tas ir Augstākās padomes dokuments. Darba grupa var nodot apspriešanai, bet Augstākā padome tikai pēc apspriešanas plenārsēdē. Tā mums likumā ir paredzēts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai jums nav skaidrs? Lūdzu, deputāts Dobelis.

J.Dobelis: Es gribētu atgādināt, ka nevienu reizi vien mums ir bēdīga pieredze, ka komunistu frakcija publicējusi savās avīzēs tieši šādus projektus, kuri vispār nav bijuši izskatīti plenārsēdē. Tāpēc nepieļausim kārtējo reizi šādu kļūdu, lai kāds atkal sakropļotā veidā izplatītu tautā nepieņemtus likumprojektus.

Priekšsēdētājs: Divi balsojumi būs, lai būtu pilnīga skaidrība.

Pirmais balsojums– par deputāta Bukas priekšlikumu neizskatīt jautājumu, faktiski darba kārtībā neiekļaut jautājumu par pārejas perioda pamatlikuma projektu, bet no darba grupas nodot to tautas apspriešanai.

Otrs balsojums, lai būtu pilnīgi skaidrība par to, ko iekļaut 19.jūnija darba kārtībā. Vispirms balsojam par deputāta Bukas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Es atvainojos– “par” es nesaskaitīju. Man “par” interesē– 5, 28 plus 5 ir 33– par, 72– pret. Šis priekšlikums negūst atbalstu. Tagad balsosim par to, lai iekļautu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu: par– 75, tas ir vairākums. Tātad ir iekļauts darba kārtībā.

Tagad, ja pēc kārtas mēs ejam, deputāta Zaļetajeva priekšlikums par komisijas vadītājas Zeltkalnes atskaiti. Lūdzu.

G.Preinbergs: Manuprāt, ja mēs runājam par komisiju atskaitēm, tad mums būtu jāsāk ar tām komisijām, kas ir nodibinātas tad, kad mēs šeit sākām strādāt. Zeltkalnes kundzes komisija tika izveidota viena no pēdējām. Man liekas, tas laiks ir pārāk īss, lai tur varētu kaut ko izdarīt. Es domāju, ka šis jautājums nav iekļaujams darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Vēl papildu informācija: Zeltkalnes kundzes vadītā komisija ir sagatavojusi projektu, kuru mēs vienkārši laika trūkuma dēļ neesam varējuši izskatīt. Tātad komisija strādā, un pašreiz tiešām iekļaut šo jautājumu ir pilnīgi nevajadzīgi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Es uzskatu: ja pārkāpts likums, un praktiski tāds stāvoklis turpinās jau desmit mēnešus, ko ir atzinuši oficiālie kārtības sargāšanas orgāni, tad to nevar stiept garumā. Es esmu ļoti pacietīgi gaidījis līdz pat sesijas beigām. Tagad ir pēdējais laiks, pēdējā nedēļa, kad šis jautājums var tikt izskatīts, lai nebūtu aizritējis tieši gads kopš šī rupjā likumu pārkāpuma. Kāpēc es tā pasvītroju šī jautājuma izskatīšanas svarīgumu? Mēs jau pirmajā lasījumā esam izskatījuši divus likumprojektus par lielo namu denacionalizāciju un to atdošanu bijušajiem īpašniekiem. Abos likumos ir atsauces uz pašreizējo dzīvokļu kodeksu. Ko gan vērta ir šī likumdošana, ja atsauces uz likumu ir, bet šis likums tajā pašā laikā tieši, nepārprotamā veidā tiek pārkāpts? Es domāju, ka visiem tiem deputātiem, kuri savās programmās iestājās par tiesiskas valsts izveidošanu, šis priekšlikums jāatbalsta, lai pārtrauktu likumu pārkāpšanu./

Priekšsēdētājs: Vai varam balsot? Paldies. Tātad balsojam par deputāta Zaļetajeva priekšlikumu. Rezultāts: 38– par, 58– pret, 9– atturas. Vairākuma nav, netiek iekļauts darba kārtībā.

Par 21.jūniju, tas ir, par frakcijas vadītāja Dineviča priekšlikumu– neiekļaut Ministru padomes atskaiti, ņemot vērā tos argumentus, kuri šeit tika izteikti. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par– vairākums. Šis ierosinājums gūst atbalstu. Minētais jautājums 21.jūnijā nav ietverts.

Lūdzu, deputāts Dobelis.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, bet es ierosinu nobalsot par to, ka 21.jūnijā mums ir plenārsēžu diena, ka mums būs kārtējā plenārsēde. Tā ir pēdējā diena pirms atvaļinājuma, tādēļ mums iekrāsies kaut kas nopietni apspriežams.

Priekšsēdētājs: Darba kārtība, kā jūs saprotat, ir tāda, ka citādi nemaz nevar. Deputāta Dobeļa priekšlikums ir vērā ņemams, un tad ir jāpiedod likumīgs spēks. Lūdzu, deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Es vienkārši gribu sniegt deputātiem papildu informāciju. Lieta tā, ka 21.jūnijā ir paredzēta Rīgas pilsētas padomes sesija, bet Rīgas pilsētas padomes deputātu vidū ir apmēram 20 Augstākās padomes deputātu. Ņemot vērā, ka mūsu sēdes notika arī nedēļas beigās, vēl jo vairāk, ka jautājums par Ministru padomes atskaiti no darba kārtības ir noņemts, uzskatu, ka nav mērķtiecīgi plenārsēdi nozīmēt 21.jūnijā. Tai būs tīri formāls raksturs un, vēl vairāk, iespējami dažāda veida pārsteigumi, kad var tikt pieņemti lēmumi ar ļoti mazu sēdes dalībnieku skaitu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par deputāta Dobeļa ierosinājumu. Rezultāts: deputāta Dobeļa ierosinājums gūst vairākuma atbalstu. Vismaz 64 deputāti būs uz vietas garantēti. Kolēģi Dobeli, jūs neaizmirstiet paņemt izrakstu!

Tātad izskatām pirmo darba kārtības jautājumu– likumprojekta “Par ārvalstnieku ieguldījumiem Latvijas Republikā” pirmais lasījums.

Es lūdzu sesiju turpināt vadīt priekšsēdētāja vietniekam Krastiņa kungam.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Darba kārtības pirmais jautājums– “Par ārvalstnieku ieguldījumiem Latvijas Republikā”. Lūdzu ziņotāju tribīnē. Deputātus lūdzu pierakstīties jautājumu uzdošanai un debatēm. Mani palaboja– pirmais lasījums. Paldies, es nepiedalījos šajā plenārsēdē.

Ziņojums ir bijis, tātad lūdzu deputātus precizēt par mūsu turpmāko darbību. Jautājumi? Debates? Nebija. Vai sekretariātam ir saglabājies debatētāju saraksts? Saraksta nav. Lūdzu, kurš pirmais pie mikrofona? Deputāts Bojārs. Pārējos lūdzu pierakstīties debatēs. Vai Bojāra kungam vajag parasto laiku, ņemot vērā grāmatas biezumu?

J.Bojārs: Es izsaku sekretariātam nosodījumu par to, ka tas nav saglabājis sarakstu.

Cienījamie kolēģi! Mēs šodien izskatām, manuprāt, vēsturisku likumu, respektīvi, vienu no tiem likumiem, kāds nav bijis šajā republikā, kāda tā bija visus šos 50 gadus. Es uzskatu, ka šis likums ir ārkārtīgi svarīgs un pat vairāk– tas ir steidzams. Tam obligāti vajadzētu pielikt klāt steidzamības grifu. Tas jāvirza cauri ar visiem mūsu spēkiem. Taču es gribētu teikt, ka, spriežot pēc šā likumprojekta satura, es ar to uzmanīgi iepazinos, diemžēl sagatavošanā nav bijis pieaicināts neviens Universitātes pasniedzējs, kas jebkad profesionāli nodarbojies ar starptautisko privāttiesību jautājumiem. Un tagad, neraugoties uz šādas pieejas zināmu kritiku, es sākšu drusku akadēmiski.

Ar ko vispār ir sācies ārvalstu investīciju kontroles jautājums? Jautājums pirmo reizi radās Pirmā pasaules kara laikā, kad izrādījās, ka firma “Dunlop” bija monopolists autoriepu un vispār visu riepu izgatavošanā. Šo firmu pilnīgi bija pārņēmusi Vācija, respektīvi, tā atradās pilnīgā Vācijas kontrolē, un, neraugoties uz to, šī firma apgādāja Anglijas kara tehniku ar riepām. Un jūs saprotat, ja uzreiz pārtrauc riepu piegādi armijai, tad armija ir burtiski katastrofālā stāvoklī. No tā brīža pasaule sāka pievērst uzmanību ārvalstu investīcijām un it sevišķi naidīgo ārvalstu investīcijām. Tāpēc es arī aicinātu mūsu auditoriju, mūsu cienījamos kolēģus it sevišķi uzmanību pievērst jautājumam par šādām ārvalstu investīcijām un it sevišķi– naidīgu ārvalstu investīcijām. Kā to dara visā pasaulē? Amerikāņu likumdošanā, piemēram, ir tāds termins… (neskaidri).

Ko es tālāk gribētu teikt? Vispirms pāris vārdu par šo konkrēto likumprojektu, pēc tam par ārvalstu praksi. Patiesībā, cienījamie kolēģi, šeit ir runa tikai par ārvalstu ieguldījumiem, turpretī, manuprāt, vajadzēja vispār likumprojektu par ārvalstu… Te ir tikai viena veida. Faktiski šis likumprojekts izskata tikai viena veida ārvalstu investīciju, respektīvi, ka jūs pērkat akcijas kādā mūsu akciju sabiedrībā jebkādā citā sabiedrības formā, kas ir absolūti nepareizi. Ārvalstu investīcijas var būt ļoti dažādas, tās var būt tīrās investīcijas, respektīvi, tīrais ārvalstu kapitāls, tātad tīra ārvalstu firmas filiāle. Un vēlreiz gribu atgādināt, ka Skandināvijas valstīs atļauj darboties tikai etablētu ārvalstu firmu filiālēm, jo visiem zināms, izņemot laikam lielai mūsu daļai nav zināms, ka pasaule ir pilna ar blēžiem. Jebkurā laikā un jebkurā valstī ierodas vismaz simts tādu blēžu, kas piedāvā savus pakalpojumus tikai tāpēc, lai mūs apzagtu. Tāpēc mums jāielaižas darīšanās tikai ar tādām firmām, kam ir reputācija jau savā valstī. Un mēs varam dibināt šo firmu filiāles un varam uzņemt šādu firmu, zināmu firmu, zināmu kapitālistu investīcijas savās firmās. Tātad es gribētu teikt, ka šajā likumprojektā nav ņemts vērā, ka varētu būt ļoti dažādas investīciju formas, var būt tā sauktais “joint venture” (kopuzņēmums – red.), kas ir ļoti izplatīta investīcijas forma, respektīvi, kopuzņēmums. Šeit par to konkrēti nav neviena vārda.

Šeit mums jāņem vērā vēl viens aspekts, ka patiesībā Latvija investīciju ziņā (te jābūt ļoti uzmanīgiem) ir pilnīgi neaizsargāta. Kāpēc? Es jums pateikšu. Tāpēc, ka mums nav neviena līguma par tiesisko sadarbību ar ārvalstīm. Un, ja kāds blēdis nozog mums naudu un noslēpjas ārvalstīs, tad mums nav praktiski nekādu iespēju viņu saukt pie tiesas, jo jebkura konkrētā ārvalsts tūlīt pateiks: atvainojiet, mums ar jums nav noslēgts tiesiskās sadarbības līgums. Tādā gadījumā mums būs vienīgā iespēja, ka varēsim griezties pie “lielā brāļa”. Tad mums tūlīt jāatzīst, ka mēs vēl joprojām esam Padomju Savienības sastāvdaļa un jālūdz “lielā brāļa” palīdzība. Bet arī tas būs par maz, jo “lielajam brālim”, es atvainojos,– Padomju Savienībai– ir tiesiskās sadarbības līgumi krimināllietās tikai ar samērā nedaudzām valstīm. Tie ir līgumi ar tā sauktajām socvalstīm un apmēram, es negribu citēt, bet aptuveni 7 līdz 10 kapitālistiskajām, bijušajām kapitālistiskajām valstīm, kas ir absolūti neapmierinoši. Padomju Savienībai ir tirdzniecības līgumi ar ārvalstīm, kuros ir zināmas klauzulas, kā risināt šādus konfliktjautājumus. Bet šeit mēs nonākam atkal pie jautājuma, ka ir jāizvērtē, es šajā lietā vairākas reizes esmu griezies pie mūsu Ārlietu komisijas, kas atkal šajā jautājumā neko nav izdarījusi,– mums ir jāizvērtē Latvijas starptautiskie līgumi, tajā skaitā tirdzniecības līgumi, un jāpārbauda pēc šo līgumu tekstiem, kuri no tiem vēl darbojas un kuri nedarbojas, kādi ir šo līgumu atjaunošanas procesuālie panti. Tādā gadījumā varēsim izvērtēt šo likumprojektu, pretējā gadījumā, jūs saprotat, mēs jebkurā situācijā esam aplaupāmi, aptīrāmi, mēs nevarēsim sevi nekādi aizstāvēt.

Tālāk. 1.pantā ir ārvalstis, ārvalstu ieguldītāji un visādas labas lietas sarakstītas. Atvainojiet, cienījamie likumprojekta autori, jūs saprotat, mana attieksme pret jums ir absolūti pozitīva, absolūti pozitīva. Likums ir vajadzīgs, daudz kas ir labi izdarīts, es runāju tikai par to, ko manā uztverē šeit vēl vajadzētu. Nav definīcijas, kas tad ir ārvalstnieks. Nav šīs definīcijas, kaut gan tālāk tekstā vārds “ārvalstnieks” ir. Šeit mēs atkal atduramies uz pilsonības likumu. Kā mēs kvalificēsim ārvalstnieku un kā kvalificēsim, kurš tad ir mūsu tiesību subjekts un kāds kapitāls kontrolēs šo firmu: vai to kontrolē Latvijas kapitāls, vai to kontrolē ārvalstu kapitāls? Jūs atvainojiet, mēs bez pilsonības likuma arī šeit nekur nevarēsim virzīties uz priekšu. Cienījamie kolēģi, bet mēs vakar šo jautājumu nekādā veidā neizlēmām.

Tālāk 1.pantā arī ir rakstīts par ārvalstu ieguldījumiem, bet tur ir tā: “bet PSRS...”, jā– tur ir konvertējamā valūta. Tādā gadījumā mums nav skaidrs, vai nekonvertējamo valūtu vispār ņemsim pretī. Un jūs atvainojiet, bet Indijas rūpija arī neko liela konvertējama valūta nav. Tātad mums ir jāizlemj, kādā veidā un vai mēs ņemam arī nekonvertējamās investīcijas un arī padomju valūtu vai mēs ņemam pretī? Es uzskatu, ka zināmos apstākļos mēs to varam ņemt pretī, bet tādā veidā šajā likumprojektā jābūt arī tam aspektam izgaismotam.

Ļoti svarīga nozīme ir 2.pantam, kas patiesībā ir mezgla pants. Tā ir kolīziju norma, kas ir vajadzīga strīdu izšķiršanai, starptautisko strīdu izšķiršanai. Un šeit mums ir samērā vienkāršota formula. Tā nav noraidāma, dažās valstīs ir šāda pieeja. Te ir rakstīts: “Uzņēmumiem ar ārvalstnieku ieguldījumiem piemērojami Latvijas Republikas likumi.” Un šis likums... Ja mēs rakstām tā, tad te katrā ziņā vēl vajadzētu piemetināt: “un Latvijas Republikas starptautiskie līgumi”, bet es tomēr uzskatu, ka labāk būtu rakstīt, vai varbūt tad mums vajadzētu pierakstīt otro daļu šim pantam. Mums vajadzētu rakstīt tā, kā to raksta skandināvi, konkrēti, somi un zviedri, proti, ka: jebkura ārvalstu firma vai tās filiāle Latvijas Republikā ir Latvijas Republikas tiesību subjekts. Jūs saprotat, tad uz to izplatās, respektīvi, mūsu tiesa jebkurā gadījumā izskata šo jautājumu.

Tālāk. 4.pantā dabas resursu ieguvē vajadzētu obligāti ierobežot ārvalstu investīciju darbību, ierobežot, nevis noraidīt, bet ierobežot, kā to dara skandināvi ar speciālu akciju paketes atrunu. Turklāt viņi ierobežo ļoti stingri. Pie dabas resursiem, atvainojiet, viņi pieskaita arī mežrūpniecību, atrunājot to kā atsevišķu dabas resursu. Ja jūs labi atceraties, tad pēc Pirmā pasaules kara un arī Otrā pasaules kara laikā vācieši aktīvi izlaupīja Latvijas mežus, respektīvi, Latvijas dabas bagātības.

8.pantā ir par reģistriem. Es domāju, ka ārvalstu filiālēm tomēr vajadzētu atsevišķu reģistru, bet tās ir manas domas un šo jautājumu vajadzētu izskatīt... Atvainojiet, šoreiz pirmajā piegājienā man neizdevās pieskarties ārvalstu praksei. Cienījamie deputāti, atstāsim to nākamajai reizei!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Eglājs, gatavojas deputāts Plotnieks.

V.Eglājs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mana runa nu nekādi nevarēs konkurēt ar iepriekšējo runātāju. Man tādu zināšanu šajā jomā diemžēl nav, bet šis likums arī mani diezgan stipri interesē tajā sakarā, ka šādi ieguldījumi jau Latvijas Republikā notiek. Un tie ir visnotaļ atbalstāmi, it īpaši tajā daļā, lai mūsu ražojumi kļūtu konkurētspējīgāki arī ārpus mūsu zemes robežām. Tajā sakarībā man ir radušies jautājumi galvenokārt attiecībā uz terminoloģiju. Šajā ziņā minētais projekts mani vietumis neapmierina.

Vispirms sāksim ar 1.pantu, kur ir skaidroti ārvalstnieku noguldījumi. Tur ir sacīts tā: “Ārvalstnieku noguldījumi uzņēmējdarbības veikšanai Latvijas Republikā nodalīti konvertējamā valūtā, kā arī konvertējamā valūtā novērtēta no ārvalstīm ievestā manta un intelektuālais īpašums.” Šajā sakarībā konvertējamā valūta uzņēmējdarbībai ir ļoti daudziem uzņēmumiem. Viņi nodala to uzņēmumu darbības veikšanai, un tur nav nekāda sakara ar ārvalstniekiem. Viņš to valūtu varbūt nopircis– vienu dolāru par 35 rubļiem, vai kā citādi. Un tas nekādi nav ārvalstnieku ieguldījums. Bez tam arī tas, ka “ konvertējamā valūtā novērtēta arī no ārvalstīm ievestā manta un intelektuālais īpašums”. Attiecībā uz mantu– ieved taču ļoti daudz importa un dažādas komplektējošas detaļas, materiālus, krāsas, visu to, ko pie mums neražo, aparatūru, ko izmanto ražošanā, darbgaldus. Un tas viss pēc katalogiem ir novērtēts konvertējamā valūtā, jo tur ārzemēs arī jānorēķinās, un tas nekādi neies kā ārvalstnieku ieguldījums. Tā ka šajā vietā skaidrojums rada vairāk neskaidrības, nekā vajag.

Ja mēs apskatāmies 14.pantu, tad tajā attiecībā uz atbrīvojumiem no muitas nodokļa sacīts: “Manta, kuru Latvijas Republikā ieved kā ārvalstnieku ieguldījumu un kura nav paredzēta pārdošanai, netiek aplikta ar muitas nodokli.” Šeit ir teikts, ka “manta, kuru ieved”, piebilstot, “ka nav paredzēta pārdošanai”, ir “ārzemnieku ieguldījums”. Tas nekādi nav saprotams. Ja ieved mikroshēmas, kuras izmanto kaut kādu printeru ražošanai vai radiotehnikā, vienalga kur, vai skaitļošanas tehnikā, un šis ražojums ir domāts pārdošanai, tad izrādās, ka tur kaut kas ir citādi. Vienkārši es saku, ka par mantu vairākos pantos vēl ir neskaidrības.

Tālāk. 11.pantā ir nodokļu atvieglojumi. Šeit atkal ir tāds termins “jaunizveidotie uzņēmumi ar ārzemnieku ieguldījumiem”. Nekur īsti nav saprotams, kas tas “jaunizveidotais” ir? Taču, ja tas strādā tikai divus gadus, vai tam tie ieguldījumi bijuši dibināšanas brīdī? Vai arī tie ārzemnieki ir vēlāk pieslējušies? Vajadzētu tomēr to lietu tā precīzāk… Tieši šie ārvalstu ieguldījumi ir liela problēma. Viņi te varētu ieguldīt, bet viņi domā– kas nu viņiem no tā būs.

12.pants par peļņas izvešanu. Pantā rakstīts: “Ārvalstu ieguldītāji var izvest peļņu no Latvijas Republikas pēc Latvijas Republikas likumdošanā paredzēto nodokļu nomaksāšanas.” Ir milzīgas grūtības izvest peļņu, vienalga kādā veidā, jo uz robežas stāv padomju robežsargi, ir muita, tur ir deklarācijas, kas nosaka, ko var vest pāri robežai un ko nevar. Peļņa, ko iegūst šeit, pārdodot, tomēr galvenokārt nav konvertējamā valūta. Tādēļ tāds punkts– peļņas gūšana no tiem uzņēmumiem, kas šeit ir… galvenokārt ražo pietiekami augstā līmenī eksportējamo produkciju. Daļu produkcijas realizē šeit par rubļiem, daļu produkcijas, varētu teikt, peļņas veidā (tā ir tā peļņa) ved uz ārzemēm, kur pārdod. Automātiski tā peļņa tur ir. Šeit pantā ir uzrakstīts: “izvest peļņu”. Bet, ko tas nozīmē, “izvest peļņu”? Tā šajā vietā nav. Pēc manas pārliecības, likumā tas ir drusku atrauts no reālās dzīves, jo tie uzņēmumi, kas strādā pašreiz, cenšas strādāt.

Daudzas tās problēmas, kas rodas, likums īsti nerisina. Gribētos tomēr, lai tas veicinātu tādu normālu darbību, lai būtu kā ar “9.maija” apaviem. Proti, tādēļ, ka ārzemnieki te ir ieguldījuši un finansējuši, patlaban apavu īpaši vairāk nav, bet process tas ir. Es domāju, ka galvenais, lai mūsu ekonomika ietu uz augšu, tomēr ir izveidot šeit efektīvas darbavietas, kur mūsu cilvēki varētu strādāt un nopelnīt. Ja darbavietas būs efektīvas, tad arī nekur tā produkcija nepaliks. Tā arī šeit būs.

Visumā es pilnīgi atbalstu, ka lēmuma projekts, protams, ir jātaisa. Trešajā lasījumā mēs varēsim to skatīt tikai uz rudens pusi, bet tas ir tāds, ko ļoti daudzi tiešām gaida. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Plotnieks, gatavojas deputāts Freimanis.

A.Plotnieks: Godātie Latvijas Republikas deputāti! Šodien izskatāmais likumprojekts it kā īpašu ievērību mūsu vidū neizraisa, jo zāle, kā mēs paši redzam, ir patukša, un, šķiet, kaislības arī gaisā nevirmo. Un man tomēr gribētos teikt, ka šis ir ļoti būtisks likumprojekts, kas ietekmēs turpmāko attīstību, un atkarībā no tā, cik kvalitatīvu mēs to izstrādāsim, tik arī mēs saņemsim vai nesagaidīsim cerētos augļus un rezultātus.

Pirmais jautājums, kas šajā sakarībā, protams, izvirzās, ir jautājums, kuru šeit jau mums visnotaļ godājamais kolēģis Juris Bojārs izvirzīja savā spilgtajā runā,– tas ir jautājums par pilsonību. Taču ne tikai! Mēs visu laiku sev uzdodam jautājumu un uz šo jautājumu sniedzam dažādas atbildes: kāda republika mēs esam? Pirmā republika, otrā republika? Kādas ir mūsu attiecības ar PSRS? Vai mēs šobrīd kā pārejas perioda valsts atrodamies valstiskās attiecībās, vai mēs esam kaut kur ārpusē? Un šādus jautājumus detaļās mēs varētu turpināt uzdot. Atkarībā no tā, kāda ir mūsu atbilde uz šiem jautājumiem, arī tas subjektu loks, kuru darbību ir aicināts reglamentēt šis likums, šobrīd likumprojekts, vai nu paplašinās, vai sašaurinās. Uz šo jautājumu tomēr pašā likumā ir jādod skaidra atbilde.

Protams, ka 1.pantā (klasiskais definīciju pants) ir kautrīgs mēģinājums tā vai citādi noskaidrot, kas tad īsti ir ārvalstnieki. Ārvalstnieki ir tie, kuriem kabatā ir konvertējamā valūta. Bet sakiet, lūdzu, vai sīrietis, kura lira nav brīvi konvertējama valūta, arī ir ārvalstnieks vai nav ārvalstnieks? Izejot no šīs definīcijas, diemžēl viņš nebūs ārvalstnieks, jo viņam kabatā ir tikai Sīrijas lira, nevis mārciņa vai dolārs. Tātad, man šķiet, ka jau šajā 1.pantā, mums ir jādod skaidra atbilde– par kādiem ieguldījumiem ir runa. Un šeit ir jānodala– ieguldījumi brīvā konvertējamā valūtā, ieguldījumi tās vai citas kategorijas valūtās. Un šeit ir jābūt arī skaidram jautājumam par to, ja kāds iegulda rubļus, vai viņš bauda tos vai citus atvieglojumus vai nebauda, vai šis likums attiecas uz viņu vai neattiecas.

Šodien, piemēram, ASV biznesmeņi kā vienu no stratēģiskākajiem virzieniem cer izmantot paņēmienu, kā tiek ievestas preces, tās izdevīgi pārdotas, iegūstot rubļus, kurus, protams, varētu ieguldīt PSRS tautsaimniecībā. Un šī stratēģija pilnā mērā tiks izmantota arī attiecībā uz Latviju. Tātad jau 1.pantā mums ir jābūt skaidram šim pamatjautājumam.

Otrs jautājums ir jautājums par to, ar ko cilvēks, kuram kabatā ir krietns žūksnis dolāru, sastapsies, kad viņš vēlēsies tos ieguldīt Latvijas Republikas tautsaimniecībā? Varbūt es maldos, bet no vairākiem šā likumprojekta pantiem man tā vien dveš pretim atkal kazarmu sociālisms, proti, ar striktu ierēdņu uzraudzību teikts: tu pirms tam piesaki, ka tu gribi vest šos dolārus, tad tu pamato, ka tos gribi vest, tad tu pastāsti, cik tev vispār ir līdzekļu kabatā, tad pamato, ka tu tomēr neesi aizdomīgs subjekts, bet gan ASV vai Lielbritānijas cienījams rūpnieks, kas atklāj savu finansu stāvokli visā pilnībā (bet mēs zinām, ka tas ir komercnoslēpums), un tā tālāk, un tamlīdzīgi. Diez vai ar šādiem noteikumiem mums izdosies panākt plašu ārvalstu biznesmeņu interesi par Latvijas tautsaimniecību. Skaidrs, ka šajā likumā ir jāparedz garantijas tam, lai mūsu tautsaimniecībā neiesakņotos dažāda veida šuleri un spekulanti no starptautisko, teiksim tā, “lietišķo cilvēku” aprindām. Bet ne jau šādā veidā tas jādara. Jāizmanto tās formas, kas šobrīd civilizētajā pasaulē ir pieņemtas, proti, tās vai citas garantijas un nevis, es teiktu, pat tādas sava veida personiskās vai valstiskās izmeklēšanas vai izziņas metodes.

Tālāk– kāds būs risinājums visam šim darījumam, kad beigu beigās, pārvarot dažādos šķēršļus, šis dolārs vai mārciņa būs ieguldīti? Šeit arī mūsu nākamo partneri saskaņā ar šo likumu sagaida, man šķiet, daudzas vilšanās un daudzi nepatīkami pārdzīvojumi. Tagad runa pirmām kārtām ir par nodokļu atvieglojumiem. Ko mēs atrodam šajā likumprojektā? Šobrīd mēs atrodam šajā likumprojektā minētus vismaz divus konkrētus nodokļus, tas ir, peļņas nodokli (tas bija 11.pantiņā), tālāk ir runa par sociālo apdrošināšanu, proti, 15.pantā, bet 12.pants, “kratot pirkstu gaisā”, saka: tu maksāsi visus nodokļus. Taču, ja šos nodokļus sāk tikai vienkārši uzskaitīt, tad redzams, kas sagaida mūsu veiksmīgo biznesmeni, kurš ir nolēmis šo naudu ieguldīt Latvijas Republikā. Tātad viņu sagaida zemes resursu, īpašuma, ceļu nodoklis un tā tālāk, un tamlīdzīgi. Man šķiet, ka aprobežoties tikai ar viena peļņas nodokļa ierobežojumiem un atvieglojumiem šajā likumā ir klaji nepietiekami. Šeit ir skaidri jāsaka, kas būs pirmajos divos gados ar visiem nodokļiem, kas būs, sākot ar trešo gadu, ar visiem šiem nodokļiem. Šeit ir jāiz­strādā detalizēti, zinātniski pamatoti atvieglojumi, turklāt šie atvieglojumi ir jāsaista ar kapitālieguldījumiem tajā vai citā jomā, kas vai nu ir republikai vēlamā vai mazāk vēlamā virzienā, vai, gluži citādi, tādā, kurā šī kapitālieguldījumu virzība būtu jāmēģina bremzēt ar visiem līdzekļiem. Ja, piemēram, biznesmenis gatavojas Rīgā uzcelt medikamentu ražotni, tad acīmredzami, ka runai ir jābūt ne tikai par pirmajiem diviem gadiem, bet runai ir jābūt par zināmiem atvieglojumiem arī turpmākajos gados. Tas pats būtu sakāms par tām ražotnēm, kas aicinātas apmierināt kultūras un izglītības vajadzības, ieviest modernas sakaru sistēmas, skaitļošanas tehniku un tā tālāk. Šeit ir jābūt ļoti precīzi jau likumā, nevis atkal lēmumu un instrukciju līmenī noteiktiem atvieglojumiem: kam, kur, kad un kādi atvieglojumi.

Tālāk jautājums par to, kā aizsargāt Latvijas intereses? Godīgi sakot, man šķiet, ka 7.panta 1., 2., 3., 4. un 5.punkts paši par sevi ir interesanti un vērtīgi. Tie dod ļoti maz, ļoti maz. Ja mēs runājam saistībā ar 4.pantu, kur tad ir ierobežojumi? Tad izrādās, ka mēs nezin kāpēc visvairāk interesējamies par tiem jautājumiem, kas saistās ar valsts aizsardzību, narkotiku un tā tālāk. Bet mums pilnīgi ārpus redzesloka paliek, piemēram, mežsaimniecība un mežkopība, kuras, es uzskatu, nekādā ziņā nevar izlaist no savām rokām. Tālāk– paliek pilnīgi atklāts jautājums par lauksaimniecību, par ciltsdarbu un tā tālāk, kurš arī, es uzskatu, jātur Latvijas Republikas rokās. Pilnīgi atklāts paliek jautājums par to, kas šajā procesā notiks ar lielajiem rūpniecības uzņēmumiem? Tāpēc, man šķiet, šeit vajadzētu saskaņot 4. un 7.pantu. No 7.panta tīrīt ārā to, kas ir lieks un nekonkrēts. Un tajā pašā laikā 4.pantā detalizēti noteikt pamatvirzienus, kurus vēlamies ietekmēt visā šajā darbā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Freimanis. Debates komisijas vārdā noslēdz deputāts Špoģis.

J.Freimanis: Godājamās dāmas un kungi! Atļaujiet man teikt pāris vārdu par šo likumprojektu, zināmā mērā raugoties no ārlietu viedokļa. Redziet, es piekrītu visiem kolēģiem, kas uzstājās par to, ka šis likums ir ļoti gaidīts, jo, ik dienas kontaktējoties ar dažādiem ārzemju pārstāvjiem, ļoti bieži katrs otrais mums uzdod jautājumu: kad jums būs piemērota likumdošana, kas atbilstu mūsu komerciālajai aktivitātei? Un mēs vienmēr viņiem sakām: būs, būs. Tad viņi prasa, vai tas būs Polijas parauga, tā sakot, likums, vai tas būs Ungārijas parauga likums, vai kaut kāds cits, vai pavisam jauns? Protams, tagad šis likums varēs dot atbildi. Bet es tikai gribētu šeit minēt tādus vairākus punktus, kas, man liekas, turpmāk būtu jāievēro.

Es pilnīgi pievienojos kolēģa Bojāra domām par to, ka šajā sakarībā mums ir pārāk maz domāts par drošību, kas ir Latvijas Republikai, sperot šo soli? Pirmkārt, man liekas, ka pašā sākumā– 1.pantā– gan ir pateikts, ka ārvalstis ir visas valstis ārpus Latvijas Republikas (arī PSRS). Mēs visi šo likumprojektu esam kompilējuši, domājot par cietās valūtas ieguldījumiem. Tajā pašā laikā rublis vēl nav un diez kad vēl būs, tā sakot, cietā valūta. Tālāk. Ir valūtas, kuras ir iekšēji konvertējamas, piemēram, Polijas zlots ir iekšēji konvertējams. Jūs varat aizbraukt uz Varšavu un apmainīt, ko vien gribat un kā vien gribat, bet ārpusē jūs to nevarat izdarīt tik vienkārši. Tātad principā, vai šeit ir kādas atšķirības starp investīcijām tajā gadījumā, ja šī valūta ir brīvi konvertējama, un gadījumā, ja tā nav tāda? Tas ir viens jautājums, ko nedrīkstētu, tā sakot, atstāt bez ievērības.

Otrs jautājums ir drošības jautājums. Te kolēģis Bojārs jau ļoti daiļrunīgi runāja. Es varētu piebilst tikai to, ka patiesībā mēs jau varam iet pa diviem ceļiem. Mēs varam šīs drošības garantijas iekļaut kādos likuma pantos, varam tās iekļaut šajos pielikumos. Ja atšķiram šos pielikumus: 1.pielikums, 2.pielikums… Tātad, kas ir jāizpilda aplikācijas formā tā sauktajā vienā gadījumā un otrā gadījumā, tad jūs redzat, ka pirmais gadījums ir tas, kad šis aplikants ir bez īpašām pretenzijām. Tātad viņš tikai grib ieguldīt drusciņ savu naudiņu un uztaisīt mazu smuku biznesiņu, vai ne?

Otra aplikācijas forma. Tā būs tā, kurā, tā sakot, šim kapitālieguldījumam ir pretenzijas pārņemt attiecīgo uzņēmumu savā kontrolē. Un man liekas, ka abos gadījumos kaut kādā veidā ir jāliek uzrādīt kapitāla garantijas. Kolēģis Plotnieks te runāja par pavēļu sistēmu un par to, ka mums ir komerciālais noslēpums. Protams, komerciālais noslēpums ir, bet kapitāla garantam jeb, kā agrāk bija, teiksim, vekseļu žirantam šeit ir jābūt. Šeit kaut kādam garantam ir jābūt. Vai tā ir valsts attiecīgās ārvalsts reģistrācijas forma šim uzņēmumam vai tās ir kaut kādas bankas kapitāla garantijas, vai tās ir kaut kāda cita veida garantijas, kuras cer šeit pielikt klāt, lai mēs zinām, ka attiecīgais investors ir kaut cik solīds. Jo jūs ļoti labi atceraties no Padomju Savienības prakses, ko runā par to, kas te noslēdz līgumu, bet pēc tam izrādās, ka tas ir mafiozs vai galīgi rīcības nespējīgs cilvēks.

Un otrs jautājums, tas ir patiesībā trešais jautājums, kas attiecas uz šīm garantijām, proti, kas notiek, ja šis ārzemju investors bankrotē? Jūs ļoti labi zināt, ka bankrotus organizē ne tikai stihiskie apstākļi, bet bankrotus pavisam vienkārši var organizēt pats investors. Tātad, piemēram, jums ir kopējais kapitāls 100000 ASV dolāru, 100000 padomju rubļu. Pēc tam, balstoties uz šā, tā sakot, kopējā kapitāla, jūs paņemat attiecīgo kredītu. Šo kredītu ieguldāt kaut kur citur, bankrotējat ne bez profita, un beigās iznāk, ka Latvijas Republikai tiek piešūta cita firma, par kuru mēs neko nezinām. Un mums tad jāmaksā. Tātad, lūk, tieši šos kapitāla drošības jautājumus, kas saistīti ar kapitāla investīcijām, es ļoti gribētu lūgt, lai speciālisti un kolēģi, kas šajās lietās orientējas (noteikti Bojāra kungs), apspriestu. Arī mēs Ārlietu komisijā par to lietu kaut kādā veidā apspriedīsimies. Varbūt ne tikai tieši šos punktus iestrādāt viennozīmīgi gan 1.pielikumā, gan 2.pielikumā, jo lielu naudu un lielu kapitālu var zaudēt vairākos gadījumos, ne tikai tad, kad ir nopietnas pretenzijas nopirkt visu rūpnīcu, bet arī kad tikai grib kaut ko iesākt darīt. Tā ka visumā, pozitīvi vērtējot šo likumprojektu, jo tas ir savlaicīgs un vairāk nekā savlaicīgs, gribētos ierosināt otrajā lasījumā lūgt papildināt ar šiem nodrošinājuma punktiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Špoģis komisijas vārdā noslēdz debates.

K.Špoģis: Godātie kolēģi! Mūsu komisijas viedoklis pilnīgi sakrīt ar visu to viedokli, kas šeit runāja, proti, par šā likuma vitāli ārkārtīgi svarīgo nepieciešamību mūsu republikai. Un arī par šā likuma steidzamību. Vienīgi vēl gribētos piebilst, ka pašreiz ir izveidojusies tāda situācija, ka jau diezgan liels skaits ārzemju firmu ir ieguldījušas līdzekļus šeit tā sauktajos kopuzņēmumos sākuma stadijā un tā turpina. Bet ieguldījuši ir dažāda lieluma kapitālu, un lielākā daļa, absolūtais vairākums no diezgan lielā skaita, ir tādi, kuri ir ieguldījuši niecīgu, visai nelielu summu. Varbūt tā ir tāda izlūkošana, gaidot šo likumu, lai varētu pieņemt galīgo lēmumu, ko tad tālāk darīt, proti, vai šeit varēs ieguldīt, vai būs vērts ieguldīt kapitālu un attīstīt, vai nevarēs to darīt. Tāpēc ir likums. Arī es esmu pilnīgi vienisprātis ar to, ka ir likumprojekts. Pie tā arī strādāsim.

Otrais moments– par gatavību, par aprobācijas līmeni, par gatavības līmeni. Pēc tam, kad šis projekts nonāca komisijā, un arī jau pirms tam bija zināms, ka autori, Ārlietu departaments, darbojās, tika apspriests ļoti plašā ieinteresēto personu, institūciju vadītāju lokā, lai tiešām ņemtu vērā visu to domas, kuriem ir kaut kāda pieredze, kuriem visās tautsaimniecības nozarēs ir saskare ar šīm problēmām. Bez tam daudziem– augstskolām, institūtiem– pašā sākumā rakstiski tika izsūtīts projekts. Atbildes ir saņemtas. Tajā skaitā eksemplārs bija nosūtīts arī cienījamā Bojāra kunga institūtam. Atbilde saņemta ar Bojāra kunga parakstu. Tā ka kopumā mēs uzskatām, komisija uzskata, ka šā projekta sagatavošanā tika izmantota, protams, arī vēl ārvalstu speciālistu palīdzība. Mums vienu projekta variantu izstrādāja speciālisti, kuri visu laiku kopā šeit darbojās. Viņi atrodas šeit zālē.

Galvenie konceptuālie jautājumi, par kuriem šeit runājām… Komisija uzskata, ka tie ir diezgan precīzi formulēti, ieskicēti. Tajā skaitā jautājums par konvertējamo valūtu tiešām atbilda, jo, kā jau zināt, ilgus gadus, piemēram, lielas, ļoti lielas summas apgrozās.

No Rēzeknes piena kombināta eksportam iet iebiezinātais piens uz Kubu. Peso miljoniem gāžas, bet to vērtība ir nulle. Absolūti kombinātam peso nav vajadzīgi ne iekšēji, ne ārēji. Tā ka šeit, es domāju, koncepciju nevajadzētu mainīt, vajadzētu šodien to pieņemt tā, kā ir. Jo runa tiešām ir precīza, šeit ir formulēts, par ko ir runa, par kādiem ieguldījumiem ir runa.

Tāpat konceptuāls ir jautājums arī par piegādēm. Mēs uzskatām, ka tiešām ir jābūt apvienībām, akciju sabiedrībām vai sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Pakāpeniski uz to ir jāiet. Tas ir galamērķis.

Tālāk. Konceptuāli ir jautājumi, kas saistīti ar Latvijas interešu aizsardzību un ar Latvijas ieinteresētības, teiksim, stimulēšanu. Man liekas, ka 3., 4., 5., 6. un 7.pantā tas, mūsu vērtējumā, komisijas vērtējumā, ir pietiekams. Taču mēs absolūti rūpīgi izskatīsim un ņemsim vērā, un papildināsim, precizēsim, ja par to būs konkrēti un lietišķi priekšlikumi.

Otra puse– par ārvalstu ieguldītāju interešu aizsardzību. Šajā ziņā viņi sevišķi rūpīgi seko līdzi šim likumam. Man personiski ir bijušas sarunas, tieši kontakti ar tādām firmām, kurām šeit ir vislielākie ieguldījumi un kuras paredz šeit iedalīt ļoti lielus ieguldījumus. Viņus ļoti nodarbina tieši 9.pants. Nevar, protams, pateikt, ka te pilnīgi viņu intereses, viņu priekšlikumi it kā būtu ņemti vērā, jo vairāk mēs nevaram sev atļauties. Mēs vienkārši nedrīkstam un nespējam, ņemot vērā konkrēto situāciju mūsu republikā.

Tālāk. Es domāju, ka arī visi runātāji apstiprināja par pieņemšanu pirmajā lasījumā. Mēs par to esam ļoti pateicīgi un katrā ziņā būsim pateicīgi par visiem konkrētajiem priekšlikumiem, kuri, mēs ceram, ienāks. Starp citu, no vairākiem deputātiem, no vairākiem kolēģiem, kuriem ir lietišķais darba stils, jau saņemti rakstiski precīzi, konkrēti formulēti priekšlikumi. Tie jau atrodas manā mapē. Mēs ceram, ka ar tiem sāksim darboties vistuvākajās dienās, kad saņemsim ļoti konkrētus, lietišķus priekšlikumus arī no visiem tiem kolēģiem, kas šodien runāja, kā arī no tiem, kas vēl nav runājuši. Tātad mūsu komisija pilnīgi atbalsta likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Patlaban mēs intensīvi darbosimies, ņemot vērā konkrētos priekšlikumus un arī rūpīgi izanalizējot stenogrammu, lai varētu izlobīt arī no tā, kas izteikts vispārējos pārspriedumos. Bet katrā ziņā konceptuāli neko mainīt nebūtu vajadzīgs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ir pieteicies Bojāra kungs par balsošanas motīviem. Es domāju, ka dosim divas minūtes. Lūdzu.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Es atvainojos, es esmu nepareizi sapratis. Es biju par šo likumu kā tādu, bet ne par pieņemšanu pirmajā lasījumā. Un kāpēc, to es tūlīt pateikšu. Šeit nav daudzu ļoti svarīgu mehānismu, kas vajadzīgi mūsu drošībai. Piemēram, somi ļoti plaši ierobežo un regulē jautājumu par privātīpašumu, atvainojiet, par nekustamā īpašuma iegūšanu, tas ir, ārvalstnieku nekustamā īpašuma iegūšanu Somijā. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, tur ir speciāli ierobežojumi un speciāls regulējums.

Tālāk. Ir speciāli noteikumi par to, cik var būt un kas var būt firmu direktori, lūk, pie šādām investīcijām. Piemēram, somiem ir pateikts tā, ka vismaz pusei no direktoru padomes locekļiem ir jābūt Somijas pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Somijā. Maksimums viena trešā daļa no direktoru padomes locekļiem var būt ārzemnieki, kas dzīvo ārpus Somijas.

Tālāk. Ļoti svarīgi ir aizsardzības mehānismi. Un Somija, atvainojiet, ir patstāvīga un suverēna valsts atšķirībā no mums. Uz cita līmeņa– pilnīgi pareizi.

Tālāk. Principā atļauj ieguldīt savas investīcijas un tās vadīt Somijā un arī Zviedrijā tikai ārzemniekiem, kas pastāvīgi dzīvo Somijā vai Zviedrijā, kas pastāvīgi dzīvo, nevis “vojažieriem”. Es uzskatu, ka tie ir konceptuāli jautājumi. Mums tie ir principā jāizskata un jāizdiskutē. Es uzskatu, ka tādā vai citādā veidā investīciju likumā mums jābūt šiem principiem. Tātad ir divas pieejas un dažādu līmeņu ārvalstu investīciju vadība ir noteikta dažādi. Pat tīra ārvalstu firma Somijā var tikt atvērta tikai tad, ja šo ārvalstu firmu vada Somijas pilsonis, kas pastāvīgi dzīvo Somijā. Jūs atvainojiet, tie ir ārkārtīgi svarīgi konceptuāli jautājumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Špoģis atbildēs.

K.Špoģis: Cienījamā, ļoti cienījamā Bojāra kunga priekšlikums ne mazākā mērā nekavē mūs pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā tāpēc, ka mums ir izveidojies tāds stils, ka mēs pie atsevišķiem konceptuāliem jautājumiem varam atgriezties arī otrajā lasījumā. Un, ja Bojāra kungs iesniegs konkrētus priekšlikumus rakstiski, mēs tos katrā ziņā izskatīsim, izanalizēsim un, kā pienākas, izdalīsim visiem deputātiem. Komisijā un otrajā lasījumā atsevišķus momentus mēs varēsim vēl pakoriģēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu sekretariātu zvanīt. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 116 deputāti reģistrējušies. Lūdzu, balsojam par likumprojekta “Par ārvalstnieku ieguldījumiem Latvijas Republikā” akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par– 80, pret– 5, atturas– 22. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā. Paldies.

Godājamie kolēģi, mums ir palikušas vēl 11 minūtes. Pašlaik mēs varam sākt skatīt likumprojektu “Par tautas izglītību” trešajā lasījumā.

Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Cienījamie kolēģi, šodien tātad atkal mūsu uzmanības lokā ir izglītības likums. Es lūgtu jūs paņemt divus dokumentus, pirmkārt, dokumentu Nr.805, kurā ir pats izglītības likums, un beigās– lēmums par tā spēkā stāšanos; otrkārt, dokumentu Nr.818, kurā ir minēti priekšlikumi, kuri pagaidām nav atbalstīti. Un vēl ir arī trešais dokuments, kas nupat ir izdalīts, proti, dokuments Nr.821. Šie ir trīs dokumenti, kas pavairoti, taču manā rīcībā vēl nupat no rīta ir nonākuši arī citi priekšlikumi, kuri paredz sīkas, nelielas izmaiņas. Taču šos priekšlikumus nebija iespējams vairs pavairot, jo tie ienāca nupat no rīta.

Gribētu uzsvērt, ka, gatavojot trešo lasījumu, komisija atsevišķus pantus ir nedaudz redakcionāli precizējusi, būtību nemainot. Un vēl– jūsu zināšanai gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka likumā vairs nefigurē “tautas izglītība”. Mēs uzskatām, ka izglītot var tikai tautu, tikai cilvēkus, tas ir viennozīmīgi. Tādēļ vēl īpaši uzsvērt, ka tā ir tieši tautas izglītība, noteikti nav nepieciešams.

Tātad tagad varētu sākt šā likuma izskatīšanu konkrēti pa pantiem, saskaņā ar ienākušajiem priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Tātad rakstiskie redakcionālie labojumi trešajā lasījumā skatāmi saskaņā ar šiem iesniegtajiem labojumiem. Te gan tie nav nodrukāti pēc kārtas, sākas ar 21. un pēc tam turpinās ar 4. un tā tālāk.

V.Seleckis: Es atļaušos iejaukties, lai teiktu, ka nupat no rīta ir iesniegti daži rakstiski priekšlikumi, kuri nav pavairoti. Viens no tiem attiecas jau uz 1.pantu. Šā priekšlikuma autors ir cienījamais Endziņa kungs. Viņš ierosina 1.pantā svītrot pēdējo teikumu, jo, viņaprāt, tas esot pats par sevi saprotams. Es gan gribētu atgādināt, ka otrā lasījuma laikā savukārt deputāti uzskatīja par nepieciešamu šo papildinājumu pieņemt. Tajā brīdī Endziņa kungs un arī citi juristi nekādus iebildumus neizteica.

Priekšsēdētājs: Vai Endziņa kungs uztur šo savu priekšlikumu? Neuztur, jo viņa nav zālē. Vai kāds vēl no kolēģiem uztur šādu lūgumu svītrot? Pagājušajā reizē mēs tieši šo teikumu iebalsojām. Tātad deputāts Edmunds Krastiņš uztur Endziņa kunga priekšlikumu par šā punkta svītrošanu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Tātad par 1.panta pēdējā teikuma svītrošanu, tas ir deputāta Endziņa priekšlikums, ko uztur deputāts Edmunds Krastiņš. Rezultāts: šis priekšlikums nav ieguvis vairākumu. Pēdējais teikums paliek. Paldies.

2.pants. Tā, vēl par 1.pantu. Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Cibulis: Es biju iesniedzis priekšlikumu, kas nav noraidīts, taču nav nemaz tur uzrakstīts un nav arī pieņemts. Proti, es iebilstu attiecībā uz “vispusīgu”, “vispārīgu”. “Vispusīgs” ir kaut kas pozitīvs, “vispārīgs” ir kaut kas negatīvs. Un man bija priekšlikums vienkārši ierakstīt– iegūt vispārējo izglītību un arodizglītību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs.

V.Seleckis: Pagājušajā reizē mēs, manuprāt, balsojām par to, vai paliek vārds “vispusīgu” vai “daudzveidīgu”. Deputāti nobalsoja par to, ka paliek “vispusīgu”. Runājot par “vispārīgo”, ar šo terminu tiek uzsvērts tas, ka tā ir vispārīgā izglītība pretstatā arodizglītībai. Precīzāks termins būtu– “speciālajai izglītībai”. Jo izglītībai kopumā ir divi virzieni: speciālā izglītība sagatavo dažādu nozaru speciālistus, vispārīgā izglītība dod izglītību zinātņu pamatos. Tāpēc, lūk, šeit tas arī tiek uzsvērts. Vispārīgā izglītība, proti, tiek sniegta vidusskolās līdz vidusskolas beigšanai. Attiecībā uz speciālo izglītību būtu priekšlikums– arodizglītības vietā likt speciālo izglītību. Lūk, tādi divi strāvojumi. Es domāju, ka tas pilnīgi atbilst šobrīd izglītības sistēmā pieņemtajai terminoloģijai, un šeit nebūtu nekas vairs maināms.

J.Cibulis: Bet vārds “vispārējs” nav “vispārīgs”.

Priekšsēdētājs: Tātad…

J.Cibulis: Vajag “vispārējo”, nevis “vispārīgo”, tad tieši pretēji arodizglītībai jeb speciālajai.

Priekšsēdētājs: Cibuļa kungs, jūs ierosināt svītrot “vispusīgo”?

J.Cibulis: Es ierosinātu vienkārši atstāt– “vispārējo izglītību”.

Priekšsēdētājs: Tātad tas būtu redakcionāls labojums, ko mēs varētu izdarīt trešajā lasījumā. Vai jūs ierosināt svītrot arī “vispusīgo”?

J.Cibulis: Jā.

Priekšsēdētājs: Arī– jā. Paldies. Lūdzu, deputāts Kide bija pirmais.

E.Kide: Tieši par šo speciālo izglītību arodizglītības vietā jāteic, ka tas ir pareizi, jo acīmredzot tur vienkārši ir ieviesusies terminoloģiska kļūda. Tātad atstāt “speciālo”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad deputāts Kide ierosina vēl “arodizglītību” nomainīt ar “speciālo izglītību”.

V.Seleckis: Es varētu…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Varētu piekrist šim priekšlikumam, ka te noteikti jābūt speciālajai izglītībai, jo arodizglītība ir tikai viens no speciālās izglītības posmiem. Bet speciālā izglītība ir plašāks termins, kas ietver līdz ar to arī to izglītību, kuru var iegūt vidējās speciālajās un augstākajās mācību iestādēs. Un vēl varētu piekrist tam, ka “vispārīgo” vietā vajag “vispārējo”. Jā, šinī ziņā Cibuļa kungam ir taisnība, iesniedzot šādu priekšlikumu. Jā, redakcionālo priekšlikumu gaitā šis termins ir mazliet mainījies, tādēļ jāatgriežas pie tā, kas bija iepriekš, proti, vispārējā izglītība, pilnīgi pareizi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Zatuliviters.

V.Zatuliviters: */Tiesa, es esmu grūtībās. Man procedūras jautājums un vēlēšanās to noskaidrot. Tādēļ griežos pie Prezidija.

Šī likumprojekta iepriekšējā apspriešanas reizē tika iesniegts priekšlikums par tā nosaukuma maiņu. Bet es atceros, ka mēs par to nebalsojām. Un šodien, kad trešajam lasījumam mums piedāvāts likumprojekts ar citu nosaukumu, vai jums neliekas loģiski, ka mēs runājam par pavisam citu likumu? Ja ir mainīts nosaukums, bet pēc dokumentiem mēs apspriežam likumprojektu “Par tautas izglītību”, tad mums, deputātiem, uz to ir jāreaģē. Vai nu mēs dokumentam atdodam iepriekšējo nosaukumu “Par tautas izglītību”, vai arī balsojam par likumprojekta maiņu. Un tikai pēc tam sākam tā analīzi. Lūdzu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Zatuliviters ierosina nobalsot arī par nosaukumu, tātad par vārda “tautas” svītrošanu. To mēs izdarīsim. Cik es saprotu, deputāts Seleckis komisijas vārdā piekrīt vārdu “vispārīgu” redakcionāli nomainīt ar vārdu “vispārēju”. Balsojumi mums ir divi. Ja komisija piekrīt, tad terminu “arodizglītība” mainām pret terminu “speciālo”, tā es saprotu. Vai ir kādi iebildumi, ka mēs izdarām šādu redakcionālu grozījumu? Nav.

Kādas ir komisijas domas par vārda “vispusīgās” svītrošanu? Tas ir deputāta Cibuļa ierosinājums.

V.Seleckis: Attiecībā uz šo terminu mēs jau diskutējām otrajā lasījumā. Toreiz deputāti nobalsoja, ka šis termins paliek un tieši tāds paliek. Es domāju, ka te vairs nekas nebūtu jāmaina, jo vienreiz par to ir nobalsots.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Rikards.

R.Rikards: Es tomēr pievērsīšos latviešu valodai. Tātad ir termins “vispārīgie noteikumi”, “vispārīgā izglītība”, nevis “vispārējie”. Latviski ir “vispārīgi”. To var apstiprināt arī valodnieks Apsītis.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jurists-valodnieks Apsītis tad varbūt varētu uzstāties šinī gadījumā, tā kā deputāts Rikards atsaucās.

R.Apsītis: Pirmām kārtām es neesmu valodnieks. Man ir juridiskā izglītība. Man tikai praktiski ir iznācis strādāt ar terminoloģiskiem jautājumiem. Un es jums pateikšu tā, ka šeit domas visu laiku dalās arī pašiem valodniekiem. Ir tādi, kas turas tikai pie viena– “vispārējs”, cits saka– ir tikai “vispārīgs”, cits saka ir “vispārīgs” un “vispārējs”. Tā ka šeit ir grūti kaut ko konkrēti pateikt.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai mēs ar balsojumu varam izdarīt izmaiņas latviešu valodas gramatikā? Deputāts Kalniņš saka– jā. Bet tas ir redakcionāls labojums. Tā kā ir strīdi, godājamie kolēģi, tad balsojam par deputāta Cibuļa ierosinājumu, ko komisijas vārdā uzturēja deputāts Seleckis, tas ir, “vispārīgo” vietā rakstīt “vispārējo”. Lūdzu rezultātu. 39– pret, tātad nav gūts vairākums, 36, es atvainojos, jā, ir vairākums. Jā, ar divu balsu vairākumu mēs esam šo vēsturisko labojumu izdarījuši. Turpmāk valodniekiem vairs nebūs par ko strīdēties. Paldies.

Nākamais balsojums tādā gadījumā ir par nosaukumu, ko ierosina komisija,– “Latvijas Republikas Izglītības likums”. Lūdzu, balsojam par šo nosaukumu. Rezultāts: par– 60, pret– 23, atturas– 4. Jaunais nosaukums balsošanas rezultātā arī ir apstiprināts.

Godājamie kolēģi, 1.pantā esam izdarījuši visus labojumus. Patlaban būtu jāsākas pārtraukumam, bet vienu mirklīti, Bela kungs, tagad ir divi paziņojumi. Lūdzu, deputātam Strīķim paziņojums, pēc tam– paziņojums sekretariātam.

V.Strīķis: Šajā pārtraukumā lūdzu uz dažām minūtēm palikt Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas deputātus. Arī tos, kuri vēlas kaut ko informēt attiecībā uz likumprojektu par zemes lietošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vārds sekretariātam, runās deputāts Kramiņš.

A.Kramiņš: Cienījamie kolēģi, kuri ir pasūtījuši biļetes uz koncertu, lūdzu tās saņemt blakusmājā, tas ir, komisiju mājā, 215.istabā.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemsim vietas, lai varētu turpināt darbu.

Godājamie kolēģi, vai pie 1.panta ir vēl kaut kādi iebildumi? Lūdzu.

Dz.Ābiķis: Man ir ļoti liels lūgums deputātiem būt uzmanīgiem. Endziņa kungs bija izgājis laukā attaisnojošu iemeslu dēļ. Tik tiešām viņam ir simtprocentīga taisnība…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Tik tiešām viņam ir simtprocentīga taisnība attiecībā uz pēdējo teikumu, ko mēs vienkārši aiz savas neuzmanības iebalsojām otrajā lasījumā, proti, ka pašvaldību lēmumi izglītības jautājumos nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu. Un tad jau mums visos likumos, visos pantos ir jāraksta, ka pašvaldības lēmumi nedrīkst būt pretrunā. Tas vienkārši juridiski ir smieklīgi. Komisijai nav nekādu iebildumu, ja varētu šo rindkopu svītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet, godājamie kolēģi, mums ir jāiziet no situācijas, ja par šo Endziņa kunga priekšlikumu, ko uzturēja arī deputāts Edmunds Krastiņš, speciāli balsojām, un balsojuma rezultātā tas netika svītrots, mums tagad ir jāatceļ iepriekšējais balsojums un vēlreiz jābalso par svītrošanu.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Man tomēr būtu lūgums cienītiem deputātiem, lai Augstākā padome nekļūtu par apsmieklu visiem cilvēkiem, tomēr padomāt. Par ko ir runa? Runa ir par to, ka šis pēdējais teikums ir absurds. Ir absurds tāpēc, ka, teiksim, pašreiz spēkā esošajā Konstitūcijā, kā arī pamatlikuma projektā ir šādi: “Ja pašvaldību lēmumi ir pretrunā ar likumiem, tad Augstākā padome tos var atcelt.” Un tas ir vispārējais noteikums, ka likumam ir jāatbilst Konstitūcijai, Ministru padomes lēmumam jāatbilst gan likumiem, gan Konstitūcijai. Pašvaldību aktiem jāatbilst gan Ministru padomes lēmumiem, gan likumiem, gan Konstitūcijai. Tādā gadījumā tas ir jāraksta katra soļa galā. Tas ir vienkārši absurds.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad deputāts Endziņš personiski uztur šo savu ierosinājumu par pēdējā teikuma svītrošanu. Atbalstīja arī deputāts Ābiķis. Tātad mums ir divi balsojumi. Ar vienu– ja mēs atceļam iepriekšējo balsojumu, un ar otro– tad mēs varam svītrot.

Reģistrēsimies, godājamie kolēģi! Rezultāts: 107 deputāti ir reģistrējušies.

Lūdzu, balsojam par iepriekšējā balsojuma, kas bija attiecībā uz šā teikuma svītrošanu, anulēšanu. Rezultāts: vairākums. Tātad esam anulējuši iepriekšējo balsojumu.

Un tagad balsojam par deputāta Endziņa priekšlikumu, ko atbalstīja deputāts Ābiķis: svītrot 1.panta pēdējo teikumu. Rezultāts: ir vairākums– 70, pret– 19. Tātad pēdējais teikums ir svītrots. Paldies.

Vai attiecībā uz 1.pantu vēl ir jautājumi? Nav. Vai mums jābalso kopumā par 1.pantu? Laikam nav. Nobalsosim kopumā, akceptējot trešajā lasījumā.

Lūdzu, 2.pants.

V.Seleckis: 2.pantā pagaidām nekādu priekšlikumu un labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai deputātiem ir? Nav. Paldies. Lūdzu, 3.pants.

V.Seleckis: Arī 3.pantā pagaidām nekādu papildinājumu un labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, 4.pants.

V.Seleckis: Attiecībā uz 4.pantu ir deputāta Berklava priekšlikums papildināt šo pantu ar precizējošu tekstu, kas atrodams dokumentā Nr.818. Komisija pagaidām nolēma tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu, jo uzskata, ka likumam jābūt pēc iespējas lakoniskākam un jāietver tikai tādas normas, kas ir regulējošas, bet šajā Berklava kunga papildinājumā nekas būtiski regulējošs ietverts nav. Tajā pašā laikā es personiski domāju, ja deputāti uzskatīs par nepieciešamu, protams, arī šāda skaista frāze var būt ietverta. Tā ka, lūdzu, deputāti, lemiet!

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputāts Berklavs uzstāj uz balsojumu par savu papildinājumu?

E.Berklavs: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsojam par deputāta Berklava papildinājumu pie 4.panta. Rezultāts: 35– par, 24– pret, 24– atturas. Tātad šis labojums nav ieguvis vairākumu, un 4.pants paliek iepriekšējā redakcijā.

Lūdzu, 5.pants.

V.Seleckis: 5.pants atkal ir lielas uzmanības lokā. Attiecībā uz 5.pantu ir saņemti daudzi un dažādi priekšlikumi. Mans priekšlikums būtu sākt izskatīt šo pantu, pareizāk sakot, izskatīt šos priekšlikumus pa rindkopām, sākot ar pirmo rindkopu, un tā tālāk. Ja mēs tā varētu darīt, tad pirmais, ko vajadzētu izskatīt, būtu cienījamā Imanta Geidāna izteiktais, proti, svītrot pirmo un otro rindkopu.

Priekšsēdētājs: Vai par 5.panta pirmo un otro rindkopu ir vēl kas sakāms? Lūdzu, pirmais mikrofons.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Gorbunovs.

A.Gorbunovs: Es atvainojos, pirmā rindkopa ir konceptuāli, politiski un visādi citādi tik svarīga, ka es lūdzu atļaut runāt trīs, piecas minūtes. Ļaut arī citiem kolēģiem izteikt pretargumentus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, apspriežot pa pantiem, mums laikam nav ierobežots laiks.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Man tiešām vajadzētu teikt īsu ievadu, lai es netiktu pārprasts. Es visnotaļ atbalstu visus komisijas pūliņus atjaunot valsts, proti, latviešu valodas statusu, vienkārši pat latviešu valodas statusu, nerunājot nemaz par valsts valodas statusu– tas ir vēl augstāk. Tas ir pilnīgi apsveicami. Un pat visi tie pūliņi, kas tiek darīti šeit un tika darīti Valodu likumā, latviešu valodu līdz īstam latviešu valodas statusam nemaz nepaceļ. Tai tiek radīta tikai zināma līdztiesība, nevis prioritāte. Tāda ir mana pārliecība, jo tāda ir izveidojusies reālā situācija. Protams, ja mēs konsekventi ievērotu Valodu likumu, tad par prioritāti nebūtu runa, bet vismaz statuss tai tiktu nodrošināts. Un tāpēc es vēlreiz atbalstu visus komisijas pūliņus un šīs komisijas pūliņus attiecībā uz latviešu valodas statusu un reālo darbību Latvijā.

Bet runa konkrēti ir par šā panta pirmo daļu, par to, ko garantē Latvijas Republika. Izglītība, kā mēs zinām, ir katras tautas kultūras pamats. Un tieši par to, ko mēs garantējam Latvijas Republikā vieniem, ko garantējam otriem,– šīs diskusijas bija garas un plašas, pieņemot Valodu likumu. Un ko tagad šeit redzam? Es nebūt negribu runāt demagoģiski, lai pēc tam teiktu, kā mums te vakar frakcijas sēdē bija izsaucieni, ka tā ir demagoģija. Bet es gribu teikt tikai vienu, ka pēc tam, kad no Latvijas Republikas iedzīvotājiem vairāk nekā divas trešdaļas nobalsoja par demokrātisku, neatkarīgu republiku, mūsu likums otrai pusei pat vienas klases apjomā negarantē izglītību krievu valodā.
Pat vienas klases apjomā negarantē! Jo šeit, atšķirībā no Valodu likuma, ir ierakstīts, ka Latvijas Republika izglītību garantē tikai valsts valodā. Un pēc tāda paziņojuma, pēc šīs konstatācijas, argumenti jeb kaut kādi komentāri vispār ir lieki. Es tikai saprotu, ka ar tādu ierakstu mūsu dialogs ar krievu un tiem cilvēkiem, kas desmit klases mācās krievu skolās, un ar viņu vecākiem vispār apstājas. Es jau nesaku, ka mūsu dialogs apstāsies ar krievu demokrātiem Krievijā. Augstākās padomes priekšsēdētājam 27.jūnijā nav ko meklēt Eiropas Padomē, lai sniegtu paskaidrojumus par šo likumu, ja tas ir pieņemts tādā veidā.

Ko es ierosinu? Es ierosinu tajā vietā, kur mēs runājam par garantijām, bet tā ir pati galvenā vieta, rakstīt: “garantē saskaņā ar Valodu likumu”, jo Valodu likumā šīs garantijas ir noformulētas un noformulētas garu diskusiju rezultātā. Ja jūs domājat, ka jūs šeit varēsit vienkārši gūt pārākumu ar pāris balsīm un ar to būs punkts, jūs, kolēģi, ļoti maldāties, tā tas nebūs. Ticiet man! Tāpēc pirmo daļu: “saskaņā ar Valodu likumu”.

Kas attiecas uz pārējām daļām, tad, vadoties pēc procedūras, es tālāk runāt nevaru, jo mēs norunājām runāt tikai par rindkopām.

Priekšsēdētājs: Vai par pirmo daļu ir vēl kas sakāms? Lūdzu, deputāts Berklavs. Tātad runājam tikai par pirmo daļu. Tā ir panta pirmā daļa. Jā, pirmā rindkopa jeb pirmais teikums. Deputāts Geidāns bija pirmais.

I.Geidāns: Godājamo sēdes vadītāj! Cienījamais Gorbunova kungs! Cienījamie kolēģi! Piekrītot jums, ka šādā formulējumā, neraugoties uz to, ka turpmākajās rindkopās jau tas viss ir rakstīts par to latviešu valodu kā valsts valodu, ka tas it kā pastiprina un nosaka šīs valodas kā valsts valodas statusu, tad man ir lūgums tomēr skaidri un gaiši uzrakstīt, ja mēs to atstājam, tad atstāt tikai ar vienu papildinājumu: “iegūt izglītību valsts– latviešu valodā”, jo puse Latvijas par valsts valodu uzskata krievu valodu. Tad te ir skaidri jāpasaka, kura ir valsts valoda, vai arī šī pirmā rindkopa jāsvītro.

Priekšsēdētājs: Deputāt Geidān, tad jums ir divi priekšlikumi? Kurš no tiem ir prioritārs?

I.Geidāns: Es pastāvu uz to, ka jāsvītro…

Priekšsēdētājs: …tieši vai svītrot?

I.Geidāns: Es pastāvu uz to, ka jāsvītro, jo tālākās rindkopās tas viss atkal ir pateikts.

Priekšsēdētājs: Tad par to vārdu “latviešu” nav vajadzīgs balsot? Nē. Tātad svītrošana. Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Doma, ko izsaka Geidāna kungs, ir ļoti interesanta– tātad svītrot šo pirmajā rindkopā izteikto normu. Tātad šī norma, ka Latvijā ir garantēta izglītības iegūšana valsts valodā, nav pieņemama. Tātad būtu loģiski rakstīt tā, kā prasa Geidāna kungs,– Latvijas Republikā nav garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā. Viss skaidrs.

I.Geidāns (no zāles): To es neprasīju, ka nav tiesību…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Geidāna kungs, no vietas tomēr pie mums nav pieņemts runāt! Rietumu parlamentos tas tā ir, bet pie mums nav. Geidāna kungs, paldies! Tātad deputāts Bērzs ierosina redakcionāli papildināt pirmo daļu ar vārdu “nav” pirms vārda “garantētas”. Paldies. Es vienkārši visu atzīmēju, kolēģi, lai mēs varētu balsot.

Lūdzu, deputāts Kide.

E.Kide: Tā kā mēs esam nobalsojuši par 1.pantu un to pieņēmuši, un tajā teikts, ka likumdošanas aktā par izglītību tiek ietverts arī Valodu likums, tad mums jāvadās pēc Valodu likuma. Un šajā loģiskajā secībā es arī atbalstītu Gorbunova kunga priekšlikumu, kas bija atbilstošs Valodu likumam.

V.Mucenieks: Šeit vairākās vietās ir uzsvērts, ka mācības un izglītības iegūšana notiek latviešu valodā. Es domāju, ka vajadzētu tiešām piekrist kolēģa Geidāna ierosinājumam par šo pirmo divu rindkopu svītrošanu. Jo rakstīt, ka Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā, respektīvi, latviešu valodā, tas tomēr skan pazemojoši. Tas ir pats par sevi saprotams, ka, ja mums tas jāraksta likumā iekšā, tad, piedodiet, tālāk tiešām vairs nav kur iet, ja mums ar šo papīrīti jāaizstāv tādā veidā sava valoda, ja tas neizriet no likuma konteksta vispār. Tāpēc es atbalstu deputāta Geidāna priekšlikumu šīs divas rindkopas svītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad deputāts Mucenieks atbalsta deputāta Geidāna priekšlikumu par svītrošanu.

Lūdzu, deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis: Es zināmā mērā varētu piekrist Gorbunova kungam, ka šeit, iespējams, var rasties tāds zināms bumbas efekts, vai ne? Bet jāsaprot arī tas, ka līdzīgs, tikai pretēja rakstura efekts arī var rasties, ja mēs garantijas mācīt valsts valodā izslēdzam. Jo redziet, kāda pašreiz ir tā reālā situācija. Elementāri, ka Latgalē ir ārkārtīgi daudz tādu apdzīvotu vietu… es pat varu nosaukt konkrētus piemērus. Tā Krāslavas rajona Kalniešu deviņgadīgajā skolā mācās 22 latvieši un 18 krievi. Labiešu deviņgadīgajā skolā mācās 20 latvieši un 27 krievi, Upmalas deviņgadīgajā skolā attiecīgi– 20 un 21. Tās visas skolas ir ar krievu mācību valodu, un latviešiem nav kur mācīties latviešu valodā tikai tāpēc vien, ka vienkārši šo skolu nav. Tās savā laikā mērķ­tiecīgi tika likvidētas. Redziet, var rasties zināma problēma, kad pie vietējiem ierēdņiem ieradīsies latviešu tautības bērnu vecāki un prasīs, kā tas te ir tālāk likuma pantos paredzēts, ka viņiem vajag šo skolu, bet likums negarantē. Tā ka es nezinu, varbūt deputātiem arī pašiem jāizšķiras.

Kas attiecas uz otru– garantēt krievu valodā, jā, ja mēs tiešām pieņemam tādā redakcijā, kā tas ir šeit, tad mums Valodu likumā ir jāizdara grozījumi, jo Valodu likumā tik tiešām ir praktiski garantēta arī krievu valodā visu līmeņu izglītība. Šeit arī var rasties zināms efekts. Tā, piemēram, Talsu rajonā vai Kuldīgas rajonā, kur ciemā dzīvo, teiksim, viens krievu tautības cilvēks un viņam ir bērns. Šis cilvēks iet un sit dūri uz galda un prasa, ka viņa bērnam ciemā vajag nodrošināt krievu skolu. Es nezinu, vai mūsu valsts ir tik bagāta, lai šīs garantijas varētu apmierināt. Es saprotu, Gorbunova kungs baidās par politiskās situācijas turpmāko attīstību, bet man arī ir bailes no tā, ka tik principiālā jautājumā diemžēl varam iestigt tādā purvā, no kura vairs nekad neizrāposim. Mēs jau varam atcelt Neatkarības deklarāciju un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Freimanis, pēc tam– deputāts Gorbunovs.

J.Freimanis: Cienījamie kolēģi! Domāju, ka būtu labi, ja mēs, runājot šeit par tiem teikumiem, tomēr neizrautu tos no konteksta. Ja vienīgais šajā pantā būtu pirmais teikums jeb pirmā rindkopa, tad tādā gadījumā varētu par to gari un plaši runāt. Bet, tā kā mums ir arī otrais teikums, kurā ir runāts par cittautiešiem, kurā cittautiešiem ir attiecīgās tiesības, tad tādā gadījumā nebūtu vērts žēloties, ka 1.punkts ir eksplozīvs. Šis punkts nav eksplozīvs.

Otrām kārtām es ierosinu tātad pieņemt negrozītā veidā šo 1. un 2.pantu. Obligāti abus kontekstā tādēļ, ka šis galu galā ir ļoti svarīgs jautājums. Šis pirmais teikums ir mūsu parāds pret mūsu rusificēto Latgali un pret mūsu rusificētajām pilsētām. Tas ir pilnīgi nepieciešams, neslēpsim to. Tas ir nepieciešams. Un tieši tāpēc es uzskatu, ka šis l.pants ir nepieciešams.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Gorbunovs.

A.Gorbunovs: Es pilnīgi piekrītu kolēģa Ābiķa pārdomām, bet tikai mazs precizējums. Jūs neprecīzi izteicāties, ka Latgalē likums neaizsargā. Ja Latgalē Valodu likumu pildītu, tad Valodu likums Latgalē pilnīgi aizsargā latviešu valodu un mācības skolā. Tā tas ir, precizējot. Bet pēc būtības es principā, ja tā ir diskusija, varētu piekrist deputāta Geidāna priekšlikumam un to atbalstīt, ņemot vērā, ka Valodu likumu neviens nav atcēlis.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Budovskis.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Par pirmo rindkopu man ir jautājums: vai mums šobrīd ir garantētas tiesības iegūt izglītību latviešu valodā? Es domāju, ka tās nav garantētas. Mums ir pietiekami daudz augstskolu šeit Latvijā, kurās apgūst specialitātes, kas Latvijas Republikā ir vajadzīgas. Tajā pašā laikā tās nevar apgūt latviešu valodā. Tātad jautājums: ja bez šīs rindkopas,– vai mēs kaut ko vinnējam vai zaudējam turpmākajā attīstības etapā? Es domāju, ka šai rindkopai ir jāpaliek.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Eglājs.

V.Eglājs: Es tā iedomājos, kas būtu, ja Krievijas Republikas likumā par izglītību būtu ierakstīts vai kāds liktu priekšā ierakstīt frāzi, ka Krievijas Federatīvajā Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību krievu valodā. Es to viņu likumu neesmu redzējis, bet es šaubos, vai tāda frāze ir. Mūsu likumā šī frāze ir parādījusies, un daži uzskata, ka tas jau ir par stingru,– ko teiks citi, ko viņi teiks, kāpēc nav ierakstīti viņi. Ja mēs turpinām, ja mēs prasīsim, lai ieraksta, ka Krievijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību arī latviešu valodā, tas jau būs pavisam smieklīgi. Tāpēc man liekas, ka mums šī frāze ir jāatstāj, mums tiešām nav tā, kā ir Krievijas Federācijā. Tā izglītība tieši savā valodā ir apdraudēta, šeit tiešām tā lieta mēdz būt, tāpēc es esmu par to, ka tomēr tā ir jāatstāj.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Laķis.

P.Laķis: Balsojot, vairākas reizes redakcionāli grozot, 5.panta pirmajā rindkopā ir ieviesusies acīm redzama nekonsekvence. Principā garantēt izglītību jebkurā gadījumā– mēs varam vispār šo jautājumu izvirzīt tikai līdz augstākajai mācību iestādei. Šobrīd un pārskatāmā nākotnē Latvijā nevarēs garantēt augstāko izglītību arī dzimtajā valodā, jo tādā gadījumā mums ir jānodrošina visas specialitātes, par kurām praktiski šie cilvēki varētu būt ieinteresēti. Mums nebūs tādu iespēju, tas ir nenopietni. Tā ka šeit nav runas tikai par to, ka tiešām mums ir augstskolas, kur latviešu valodā netiek mācīts, piemēram, aviācijas institūts un tā tālāk. Bet principā mums jārēķinās ar to, ka nebūs un nevarēs. Tāpēc diskusiju vispār vērts risināt šajā jautājumā līdz augstākajai izglītībai. Turpmāk tīri fiziski un nekādā citādā veidā tas nebūs atrisināms. Jāskatās reāli. Mēs te varam diezin kā sabalsot, bet, piemēram, latviešu valodā nevarēs apgūt astronautikas specialitāti– augstākās izglītības līmenī. Tā ir realitāte un tur neviens likums nekā palīdzēt nevarēs. Tātad ar to ir jārēķinās! Principā es domāju, ka varētu piekrist šajā variantā tiešām Geidāna kunga priekšlikumam, ņemot vērā 1.pantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par pirmo daļu vēl kāds vēlas izteikties? Lūdzu, deputāts Berklavs.

E.Berklavs: Es tomēr pastāvu uz to, ka vajag atstāt tā, kā ir projektā ierakstīts. Tas ir reāli vajadzīgs, jo tiešām Latgalē netika… arī Rīgā atsevišķās skolās mēs nevaram garantēt visos priekšmetos mācības latviešu valodā. Es nepiekrītu Laķa kunga viedoklim, ka augstskolās nav jāprasa šī specialitāte, tas ir, prasība pēc valodas. Es aizstāvu to, ko teica Freimaņa kungs, ko vēl daži ierosināja, proti, šo rindkopu vajadzētu atstāt tādu, kāda tā ir projektā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Ziediņš.

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es tiešām gribētu protestēt pret Gorbunova kunga piedāvāto procedūru, ka mēs apspriežam šo likumu nevis pa pantiem kā kaut ko veselu, bet sākam cīnīties par teikumiem, kuri izkrīt ārā no kopteksta.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Ziediņa kungs, šis bija Selecka kunga ierosinājums.

Z.Ziediņš: Es atvainojos, Gorbunova kungs! Es atvainojos! Šajā sakarībā man gribas teikt, ka arī man ir saskare ar Latgali. Manuprāt, ja izsvītrotu ārā valsts garantus sniegt apmācību latviešu valodā, tad Latgale tik tiešām latviešu valodu nekad neapgūs, jo mēs zinām, kāda pašreiz tur ir izveidojusies situācija. Tāpēc, ja ir vēlmes cittautiešiem un citādi runājošiem garantēt kaut kādu iespēju iegūt izglītību arī citās valodās, tad tas ir jāiestrādā kā papildinājums. Bet viennozīmīgi nevar izsvītrot, nedrīkst izsvītrot mūsu bērnu un latviešu labā šo valsts garantu iegūt izglītību latviešu valodā. Mēs būsim savu bērnu nodevēji.

Priekšsēdētājs: Geidāna kungs, es jums trešo reizi izsaku aizrādījumu par runāšanu no vietas. Lūdzu, deputāts Karlsons, pēc tam– deputāts Preinbergs.

J.Karlsons: Pilnībā piekrītot Ziediņa kunga izteikumiem, bet, ņemot vērā Laķa kunga argumentāciju par augstskolas izglītību, ierosinu pirmo rindkopu rakstīt šādā redakcijā: “Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt vidējo izglītību valsts valodā.”

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Es gribētu oponēt kolēģim Laķim. Pat, ja mēs mācītos astronautiku, tas nenozīmē, ka šajā fakultātē vienīgais priekšmets būs tikai astronautika, kuru mācīs angļu, franču vai kādā citā valodā. Būs arī citi priekšmeti. Vakar un šodien jau diskusijā, kā arī 821.dokumentā, kurā kolēģis Rikards iesaka jēdzienu “pamatvalodā”, es tātad redzu, ka būs kaut kāda pamatvaloda, to mēs nevaram ignorēt. Un, ja jau galu galā mēs tā nostājamies, tad jau mums jāatgriežas pie vakar teiktā un jāņem vērā kolēģa Bela piedāvājums rakstīt, ka iegūt izglītību var arī valsts valodā. Tad mums būs viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

T.Eniņš: Es gribu aicināt visus deputātus balsot par redakcijas izstrādāto pirmo daļu. To argumentēju ar to, ka bez garantijas latviešu valodai mums ir pazaudētas daudzas tradicionālas profesijas. Konkrēti, es gribu runāt par Latvijas jūrniecību, kas gadu simtiem bija zināma pasaulē. Taču Latvijas jūrniecība ir cietusi un pēdējos 50 gados tā ir pilnīgi iznīcināta. Un vēl šodien joprojām Latvijas jūrskolās mācību valoda ir krievu valoda. Tādēļ es lūgtu balsot par redakcijas variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi! Es pirmām kārtām gribētu izlūgties no sēdes vadītāja atļauju tomēr runāt par šo pantu kopumā, jo citādi par atsevišķām rindkopām argumentāciju pat nav iespējams piedāvāt. Un šajā sakarībā es ierosinātu varbūt šādi mēģināt sabalansēt tās prioritātes, kuras mums minētajā pantā jāsabalansē.

Pirmkārt, ko mēs vēlamies? Mēs vēlamies garantēt latviešu valodai eksistenci. Otrkārt, vēlamies garantēt cilvēku tiesības baudīt izglītību savā dzimtajā valodā arī cittautību pārstāvjiem. Tas ir jāsabalansē. Kā to varētu izdarīt? Man šķiet, ka varētu saglabāt pirmo daļu, otro daļu nedaudz rediģējot, norādot, ka republikā dzīvojošajiem citu tautību iedzīvotājiem ir tiesības uz izglītību dzimtajā valodā.

Redziet, tagad jau mums kaut kas it kā balansējas. Vienā gadījumā ir garantētas tiesības, otrā gadījumā ir tiesības, kuru realizāciju valstij visos apstākļos acīmredzot pilnā apjomā neizdosies finansēt. Pašās beigās ir pēdējās divas rindkopas, kuras visu laiku spīd cauri, jo smaguma punkts ir pēdējais. Tur konkrētas normas ir detalizētas. Šīs pēdējās es ierosinātu vispār izsviest un to vietā– tātad piektās un sestās rindkopas vietā– ielikt vienu apjoma ziņā ļoti nelielu normu, proti, valsts finansētajās vidējās speciālajās un augstākajās mācību iestādēs mācību valodas lietošanu nosaka Valodu likums. Tad mēs neesam pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu. Ja to grozīs, tad notiks tās vai citas izmaiņas, turpmākie procesi un pārveidojumi, proti, tad noņemam spriegumu un panākam zināmu balansu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tikai deputātam Plotniekam jāaizrāda, ka vajag laikus iesniegt rakstiski. Tas vairs nav iespējams, jo būs trešais lasījums. Deputāts Rikards un citi ir iesnieguši rakstiski uz trešo lasījumu. Lūdzu, deputāts Panteļejevs.

A.Panteļejevs: Piebilstot pie Plotnieka kunga teiktā, jāsaka, ka diemžēl Valodu likumā par augstāko izglītību nekas nav teikts. Man zināmā mērā ir kompromisa priekšlikums: aizvietot pirmo un otro rindkopu ar šādām divām rindkopām: pirmā rindkopa– “Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā”, tas paliek, otrā rindkopā– “Valstī dzīvojošo citu tautību iedzīvotāju tiesības un garantijas tiek nodrošinātas atbilstoši Valodu likumam”. Līdz ar to mēs tās garantijas tur pasvītrojam un attiecībā uz citām rīkojamies atbilstoši Valodu likumam. Speciāli uz vienu izglītības grupu, tas ir, uz vidējo izglītību ir dotas garantijas arī krievu valodā.

Priekšsēdētājs: Panteļejeva kungs! Tikai te ar valodniekiem jārunā, man liekas, ka garantijas gan nevar garantēt vai nodrošināt.

A.Panteļejevs: Atbilstoši Valodu likumam– es atkārtoju vēlreiz. Valodu likumā viss ir uzrakstīts. Tur tas viss ir ļoti izsvērts, proti, cittautiešiem atbilstoši Valodu likumam garantē…

Priekšsēdētājs: Panteļejeva kungs! Vai jums rakstiskais labojums ir iesniegts? Paldies, man to nevajag, tas ir vajadzīgs pavairošanai un izdalīšanai deputātiem. Ja deputāti lems citādi, tad var balsot. Visiem ir vienāda attieksme.

Lūdzu, deputāts Cibulis.

J.Cibulis: Vai mēs nevaram darīt tā: ejot pa tiem apakšpunktiem, sākumā par piedāvāto redakcijas variantu balsojam, ja par to nenobalsojam, tik un tā nekur netiksim uz priekšu. Tādā gadījumā man nav skaidrs, kāpēc šis pants ir izņēmuma pants? Par visiem pārējiem mēs nemaz nerunājām, vai bijām par vai pret. Es esmu pilnīgi pret piedāvājumu ierakstīt, ka tiek garantētas tiesības iegūt vidējo izglītību valsts valodā. Tad būs tā, kā līdz šim, ka arī disertācijas par latviešu valodas problēmām tiks rakstītas krievu valodā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Rikards: Es uzmanīgi izlasīju Valodu likumu un uzmanīgi izlasīju 5.pantu. Jāteic, ka 5.pants nekur nav pretrunā ar Valodu likumu. Jo, lūk, otrajā rindkopā ir pateikts, ka tiesības uz izglītību dzimtajā valodā ir valstī dzīvojošajiem cittautību iedzīvotājiem. Bet Valodu likumā precizēts, ka garantētas tiesības uz vidējo izglītību ir arī krievu valodā– tas ir precizējums. Tālāk nav pretrunā, jo Valodu likumā ir runa par garantijām uz vidējo izglītību.

Attiecībā uz Laķa priekšlikumu, ka valsts nevar garantēt izglītību valsts, tas ir, latviešu, valodā augstskolās, jāsaka, ja mēs neierakstām šādu garantiju, tas nozīmē, ka vispār var nebūt augstskolas latviešu valodā. Teiksim, Norvēģijas izglītības likumā ir skaidri pateikts, ka valsts garantē izglītību norvēģu valodā. Tas nenozīmē, ka raķešu tehnikas speciālistus vai lidotājus viņi var sagatavot Norvēģijā. Viņi tos sagatavo Amerikā, Kanādā vai Francijā, vai kaut kur citur. Protams, retās specialitātēs, tādās, kas ir unikālas, neviena pasaules valsts, izņemot Ameriku, nevar nodrošināt izglītību. Arī Latvija nevarēs sagatavot speciālistus raķešu tehnikā. Bet te ir runa par vispārējo ievirzi. Skaidrs, ka superretas specialitātes negarantēs. Tas katram ir saprotams.

Es ierosinu atstāt pirmās divas rindkopas tieši pašreizējā redakcijā. Varbūt otrajā rindkopā varētu būt Panteļejeva papildinājums. Par pā­rējām rindkopām– vēlāk. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Repše: Diemžēl praksē mēs sastopamies ne tikai ar nespēju garantēt latviešu valodā izglītību, bet arī ar nevēlēšanos. Līdz ar to es arī aizstāvu to, ka pirmā rindkopa ir jāatstāj tieši tādā redakcijā, kā šeit ir formulēts, proti, bez jebkādiem uz karstām pēdām šeit ienestiem labojumiem. Bet otrā rindkopa ir ļoti konkrēta un dod arī jebkuras nācijas pārstāvim, kas dzīvo Latvijā, pieprasīt šīs … pārāk nekonkrēti. Un ļoti labi, ka ir nācis šis Panteļejeva priekšlikums, kuru vajadzētu pavairot un par to balsot. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Karlsons: Es noņemu savu priekšlikumu, atbalstot Panteļejeva kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Seiksts: Cienījamie kolēģi! Pirms balsojam, man gribas vienu atbildi uzziņai: vai ir kāda starptautisko tiesību norma, kura ir pretrunā ar pirmo teikumu? Ja tādas nav, tad šādā gadījumā mums tomēr jāvadās pēc realitātēm, jo Gorbunova kungs runāja, un ar cieņu jāizturas pret viņa argumentiem, sakot, ka Eiroparlamentā var būt sarežģījumi, ja tur nav šādu kaut kādu strikti noteiktu deklarāciju vai konvenciju… šādu te iebilžu. Tad es neredzu nekādu iespēju atkāpties no tā, bet es pie viena arī ļoti gribētu atbalstīt Panteļejeva kunga priekšlikumu, jo tas noņem visu spriedzi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Gorbunovs.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Man gribētos tikai vienu, lai šajā diskusijā mēs būtu godīgi un precīzi. Manuprāt, kolēģis Eniņš un citi šo jautājumu sāk pagriezt drusciņ tādā veidā, it kā es uzstājot pret to, lai Latvijas Republika garantētu izglītību valsts valodā. Es jau pašā sākumā teicu, ka es ne tikai iestājos par to, bet es saku, ka tas viss, ko mēs darām, tas nekādu prioritāti nedod, bet dod tikai līdztiesību latviešu valodai. Bet būsim godīgi– jautājums taču ir pavisam citā lietā, proti, jautājums ir tajā lietā, ko mēs garantējam tai iedzīvotāju daļai (gandrīz pusei), kura šodien mācās krievu skolās. Ko mēs garantējam šai daļai? Neko. Tad godīgi to arī pateiksim, nevis sāksim manipulēt ar to, vai es esmu pret to, vai es esmu par to, lai garantētu izglītību latviešu valodā. Protams, Panteļejeva kunga priekšlikumu es arī varu atbalstīt un par to balsot. Tur būs citas problēmas, bet tā vismaz ir godīga atbilde. Tad mēs vieniem pasakām, ka mēs garantējam visu izglītību vienā valodā, otriem pasakām, ka garantējam krievu valodā vidējo izglītību,– tā ir godīga atbilde. Par to mēs jebkurā auditorijā atbildam. Bet nevis tā, ka sākam tagad tamborēt… es tad esmu par tādu konkrētu un godīgu tamborēšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Selecka kungs vēl vēlas izteikties? Lūdzu.

V.Seleckis: Pēc visas tās garās diskusijas būtu jāsecina, ka pirmām kārtām, cienījamie kolēģi, vajadzētu labi un pareizi saprast, ka šobrīd saskaņā ar Valodu likumu ir garantēts izglītību līdz vidējai izglītībai iegūt latviešu un krievu valodā, teorētiski tā tas ir garantēts, bet šobrīd ar šiem diviem ierakstiem mēs garantējam tikai latviešu valodu. Tātad te ir runa tikai par to, ka līdz ar šā likuma pieņemšanu kādam kaut kas tiek atņemts. Tikai tā to var saprast! Lūk, par ko te ir runa! Un tas ir, pirmkārt.

Otrkārt, runājot par Latgali, es gribētu cienījamo kolēģu uzmanību pievērst tam, ka 14.pantā, kur ir runa par mācību iestāžu dibināšanu, ir precīzi pateikts par garantijām, proti, ka daudz precīzāk un drošāk tiek garantētas tiesības uz izglītību latviešu valodā runājošajiem cilvēkiem, tātad latviešiem. Tur ir precīzi fiksēts, kāda skolēnu skaita gadījumā, ja vecāki to pieprasa, ir tiesības šiem skolēniem atvērt attiecīgu mācību iestādi. Lūk, šeit tas ir izsvērts precīzi un konkrēti. Un tāpēc es domāju, lai izkļūtu no šīs diskusijas, kompromisa variants un precīzs variants, manā skatījumā, būtu tāds: ja pašreizējās divas rindkopas saskaņā ar priekšlikumu, ko nupat izteica Panteļejeva kungs, konkrēti, otro rindkopu papildinātu ar dažiem vārdiem, proti, “saskaņā ar Valodu likumu”. Tātad pirmā rindkopa paliek, otrā rindkopa skanētu tā: “tiesības uz izglītību dzimtajā valodā saskaņā ar Valodu likumu”, tālāk kā tekstā. Un viss. Līdz ar to es domāju, ka mēs patiešām būtu visu izglītību garantējuši latviešu valodā. Otrām kārtām, līdz vidējai izglītībai… tās iegūšanai arī, lūk, šo citu tautību cilvēkiem… un viņiem nekas nebūtu atņemts. Tāds varētu būt mans priekšlikums pēc visa tā, ko mēs te dzirdējām. Līdz ar to nekāda aizkavēšanās, lai gatavotu papildu tekstu vai kaut ko tamlīdzīgu, nav vajadzīga.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, mums ir daudzi balsojumi! Tātad– saskaņā ar 20 deputātu iesniegums. No tiem es varu atšifrēt tikai pāris parakstu, laikam deputāts Smirnovs, deputāts Mantuļņikovs, deputāts Ivanovs. Šie paraksti ir salasāmi, pārējie ir nesalasāmi paraksti, bet pie katra ir atzīmēts vēlēšanu apgabals. Vienu mirklīti, es pārskaitīšu, vai tiešām ir 20. Jā, tieši 20 paraksti! Tātad šie deputāti lūdz personālbalsojumu par visiem balsojumiem sakarā ar 5.pantu.

Jautājums ir izlemts. Personālbalsošana tātad par katru no balsojumiem, tiek gatavota izdruka, balsošanas komisijas priekšsēdētājs Geidāna kungs nolasa balsošanas rezultātu. Deputāti, kuriem ir iebildumi pret balsošanas rezultātiem, to publiski arī izsaka. Tādi ir mūsu noteikumi. Domāju, ka kolēģiem, kas gatavojas šodien vēl kādu darba kārtības punktu apspriest, jādomā par kādu citu, ko sablīvēt, kas būtu prioritārs.

Deputāts Freimanis, lūdzu!

J.Freimanis: Es gribētu lūgt nobalsot pret šo iebildumu, jo rezultāts būs tāds: pagaidām mēs strīdamies par balsojumiem mūsu frakcijas robežās, tagad jūs dabūsiet trīsdesmit balsojumus no pretējās frakcijas. Tādējādi mēs šodien tikai balsosim, neko citu vispār nedarīsim un lasīsim šos protokolus. Es ierosinu personālbalsošanu atstāt par 5.pantu kopumā. Pretējā gadījumā tā ir tīrā demagoģija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Rikards.

R.Rikards: Es to pašu gribēju teikt. Es gribēju atgādināt mūsu pagaidu Kārtības rulli, ka mēs varam pieprasīt personālo balsošanu par konkrētu lietu, teiksim, par 5.pantu kopumā, bet nevis par visiem labojumiem, kas nāks šodien līdz pašam vakaram, vai tie būs 5, 10 vai 100 balsojumi. Tā nevar pieprasīt, var pieprasīt konkrētu balsošanu par konkrētu normu, teiksim, varētu pieprasīt par 5.pantu kopumā, nevis par visiem balsojumiem, kas nāks līdz sēdes beigām. Vadoties pēc Kārtības ruļļa, tādu balsojumu nevar pieprasīt.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, šeit it pieprasīti visi balsojumi par 5.pantu, nevis līdz vakaram. Būsim objektīvi.

R.Rikards: Bet cik balsojumi un kādi konkrēti? Jo mums Kārtības rullī…

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, protams, ka var vienmēr ierosināt, lai atklātības garā visu padarītu dzirdamu un redzamu, bet nevienā parlamenta reglamentā nav noteikts, ka, izlemjot jautājumu secīgi, kur beigās ir kopējais balsojums, dara zināmus rezultātus par atsevišķām tā sastāvdaļām, jo tas ir vienkārši nenormāli. Mēs dublējam. Mēs nobalsosim par pirmo daļu, pēc tam– par otro daļu un pēc tam– kopā. Un visu laiku to lasīsim, atkārtojot vienu un to pašu informāciju. Tāpēc, ja priekšlikums ir, tad tas varbūt par konkrētu balsojumu, proti, konkrēti, vai nu par pirmo daļu, vai par pantu kopumā. Mans ierosinājums sēdes vadītājam– precizēt, par kuru balsojumu ierosina rezultātus darīt zināmus kā personālās balsošanas rezultātus. Pēc tam arī darīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāte Ždanoka.

T.Ždanoka: */Cienījamie deputāti! Es domāju, ka pati diskusija kā otrajā lasījumā, tā tagad, trešajā, parāda, cik svarīgs ir likuma “Par izglītību” 5.pants. Faktiski tas, ka pants izrādās piektais un tajā ir sešas rindkopas– tas ir formas jautājums. Bet padomāsim par saturu. Saturs tāds, ka katra rindkopa faktiski ir pants, kurā ir milzīga saturiska slodze, kas attiecas uz tūkstošiem, ja ne simtiem tūkstošu mūsu republikas iedzīvotāju. Un mūsu vēlētāji grib zināt, kā mēs izlemjam viņu likteņus. Tādā nolūkā, lai balsošanas rezultātus varētu atspoguļot presē, ierosinām personālo balsošanu, lai pēc tam nebūtu pārpratumu. Par katru rindkopu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Man– sēdes vadītājam– ir ierosinājums, lai mēs pilnīgi ievērotu mūsu pagaidu reglamentu un arī šo 20 deputātu un deputātes Ždanokas ierosinājumu. Tātad par katru balsojumu mēs gatavojam izdrukas. Sēdes beigās, kad visi balsojumi būs kopā, kas vēlēsies, varēs apstiprināt vai noliegt balsošanas rezultātu. Tādā veidā to varēs arī publicēt tajos preses izdevumos, kur to vēlēsies. Tas mums neatņems laiku, kad par katru balsojumu, kā arī par katru vārdu Geidāna kungs mūsu priekšā uzstāsies ar priekšlasījumiem. Geidāna kungs atviegloti nopūtās. Vai ir kādi citi ierosinājumi? Nav. Man liekas, ka ir variants, kā saka, kas apmierina abas puses.

Tātad sākam balsošanu. Varbūt vēlreiz reģistrēsimies, lai būtu precīzi? Lūdzu, reģistrēsimies. Vai visi deputāti ir reģistrējušies? Jo es domāju, ka balsojumu būs tik daudz, ka tagad skaitīt paceltās rokas būs diezgan grūti. Ja visi ir reģistrējušies, tad lūdzu rezultātu. 124 deputāti ir reģistrējušies.

Laikam par balsošanas motīviem, lūdzu, pirmais mikrofons.

P.Šapovālovs: */Kā parādīja apspriešana, piektais pants ir ļoti svarīgs. Tāpēc tajā no svara ir katrs vārds. Es gribētu atgriezties pie mūsu reglamenta un pieprasīt, lai visi labojumi tiktu nodrukāti un izdalīti deputātiem./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas laikam attiecas tikai uz deputāta Panteļejeva un deputāta Plotnieka ierosinājumu, kur bija nepieciešams… jo pārējie jautājumi bija par svītrošanu. Tas mums ir jāizlemj, un par to mēs atsevišķi balsosim, godājamie kolēģi! Šie papildinājumi bija saskaņā ar Valodu likumu. Vai mums ir vajadzīgs šo ierosinājumu nodrukāt un izdalīt? Balsosim vai nebalsosim? Man liekas, ka ne. Šie trīs vārdi tomēr ir tādi, ko var atcerēties, gan ar nelielu piepūli, bet var atcerēties jebkurš. Paldies.

Tātad tagad prioritātes balsošanā. Tātad prioritāte ir radikālākajam variantam– pirmās daļas svītrošana, ko ierosināja deputāts Geidāns un vēl vairāki deputāti. Otrs balsojums ir tas variants, kas ir tādā redakcijā, kā izteikts jums izdalītajā dokumentā Nr.805. Un pēc tam par labojumiem, ja tas netiek svītrots un paliek šis redakcijas variants. Pēc tam jāizdara vairāki labojumi, ja kādi labojumi iegūs vairākumu.

Vai šāda procedūra deputātus apmierina? Apmierina. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu un izdrukas par katru balsojumu. Deputāts Zaļetajevs vēl vēlas kaut ko teikt, bet mums ir balsošana.

Tātad pirmais balsojums– deputāta Geidāna un vēl vairāku deputātu ierosinājums svītrot pirmo daļu. Pašlaik mēs balsojam tikai par pirmās daļas svītrojumu. Vai visi nobalsojuši? Rezultāts: par– 13, pret– 61…62. Arī deputāts Panteļejevs kļūdījies… Godātie kolēģi, mums laikam vajag iet atvaļinājumā. Tātad atturas– 41.

Es atvainojos, godātie kolēģi, varbūt neprecizēsim, to varēs pēc tam, kad būs izdruka. Lūdzu, atcerieties savu balsojumu, izdrukā, kas būs pie Geidāna kunga, varēsiet labot. Kopējo ainu tas nemaina, jo nav ieguvis, pat apšaubāmi, kā saka… Ļoti maz balsu ir “par”, tā ka nav ieguvis vairākumu. Tātad lūdzu gatavot uzdruku! Deputāti, kam ir iebildumi? Šeit es redzēju deputātu Panteļejevu, deputāti Zeltkalni, deputātu Grūtupu, deputātu Cauni. Geidāna kungs fiksē, ka šiem deputātiem ir pretenzijas, ka viņi ir kļūdījušies balsošanas rezultātā.

Par balsošanas motīviem? Lūdzu, deputāte Ždanoka.

T.Ždanoka: */Par balsošanas motīviem. Es lūdzu jūs sākumā nolasīt nākamās rindkopas formulējumu, jo mums rakstiski tā nav./

Priekšsēdētājs: Jā, nākamais formulējums… jūs varat izlasīt grāmatiņā. Precīzi tas pats, kas šeit rakstīts: pirmā daļa.

T.Ždanoka: Nē, par otro, man ir par otro.

Priekšsēdētājs: Par pirmo daļu mēs balsojam. Par pirmo daļu. Godājamie kolēģi, pantos ir daļas, daļa ir tā pati rindkopa un nozīmē daļu. Lūdzu, deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Par balsošanas kārtību pēc variantiem, tas ir– kad iestāsies tas moments, mums nepieciešami visi varianti. Pirmajā formulējumā nebija īstas skaidrības– vai tas, ko piedāvāja redakcija, ir ārpus variantiem, vai arī tiks uzskatīts kā viens no iespējamiem variantiem. Vajag, lai visi šie varianti būtu uzskaitīti un precīzi formulēti, uzrakstīti. Tikai tad kļūs skaidrs, kurš no variantiem ar vairākumu tiks izvēlēts./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

T.Ždanoka: */Cienījamo priekšsēdētāj! Es domāju, ka mums nesaprašanās rodas tādēļ, ka latviešu un krievu tekstā ir dažādi sadalītas rindkopas. Krievu tekstā ir tikai piecas rindkopas, bet latviešu– septiņas. Tādēļ mēs arī nesaprotam, kad jūs nosaucat rindkopu./

Priekšsēdētājs: Tātad pirmā daļa: Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā. Šī ir pirmā daļa, un ar to beidzas pirmā daļa. Tātad krievu valodā, godājamie kolēģi, ņemsim vērā, ka uzstājas mūsu pretējās frakcijas pārstāvji, tātad– krievu valodā, cik es saprotu, tad pirmā un otrā daļa ir vienā daļā. To ņemsim vērā.

Lūdzu, deputāts Zaščerinskis.

J.Zaščerinskis: Es ierosinātu vispirms nobalsot par Panteļejava priekšlikumu, lai būtu lielāka skaidrība. Tātad balsot par 1.punktu.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, bet mums ir noteikts balsošanas laiks. Mēs tagad balsojam par komisijas variantu, nevis komisijas, bet izdalīto variantu.

J.Zaščerinskis: Bet par to variantu būs vieglāk un skaidrāk balsot, kad būs izbalsots Panteļejeva variants.

Priekšsēdētājs: Panteļejeva variants būs izbalsots tad, kad mēs nobalsosim par šo variantu. Vai mēs paliekam pie tā vai papildinām ar šiem trim vārdiem otrajā rindkopā?

Godājamie kolēģi! Ja mēs tagad mazāk diskutēsim par to, kad, kuru balsot, bet sāksim balsot pēc kārtas, es domāju, ka mēs ātrāk tiksim pie rezultāta. Tātad balsojums par pirmo daļu, pirmo rindkopu, kā daudziem patīk teikt, jeb pirmo teikumu, lai būtu skaidrāk,– tajā variantā, kā tas ir ierakstīts 805.dokumentā.

Lūdzu, deputāts Gorbunovs par balsošanas motīviem. Paldies, mums reģistrācija tikko bija.

A.Gorbunovs: Kolēģi! Tā ir loģiski, tomēr izšķirties būs grūti. Kāpēc? Panteļejeva variants nerunā pretī tam variantam, par ko mēs gribam balsot tagad. Es personīgi nevaru balsot pret, jo tas nerunā pretī. Bet, ja mēs norunājam, jeb viņš iesniedz tā, ka mēs trešajā variantā balsosim par šīm divām rindkopām kā par vienu…

A.Panteļejevs: Es atvainojos, mans variants pašreizējā momentā sakrīt ar variantu…

A.Gorbunovs: Nu, bet redziet, piemēram, es nezinu, kā katram ir, ja viņš drusciņ grib pēc sirdsapziņas vadīties, tad man ir tas pirmais teikums, arī jūsu papildinājums svarīgs. Ja tā jūsu papildinājuma nav, tad es, dabiski, balsoju pret.

Priekšsēdētājs: Tā, deputāts Repše. Godājamie kolēģi! Pēc tam, kad deputāts pateiks, ko gribēs, es tik tiešām nolasīšu visus pirmās daļas balsojuma variantus. To būs daudz, lūdzu, pierakstiet un izšķirieties, par kuru katrs balsos.

Lūdzu, deputāts Repše.

E.Repše: Es domāju, ka sakarā ar dažādu atsevišķu normu nesakritību, mēs pēc tam, tātad balsojot kopumā, varēsim balsot pret. Piemēram, tā problēma, ko Gorbunova kungs tikko pacēla. Bet es gribētu lūgt par procedūru. Tad, kad mums iet balsojums, vairāki balsojumi par vienu un to pašu normu, no tiem mēs izvēlēsimies to, kurš būs ieguvis visvairāk balsu, tas ir, viens balsojums par šo normu. Un balsojumu vidū debates nav pieļaujamas.

Priekšsēdētājs: Paldies, to Repšes kungs pierādīja pats, tikko debatēdams. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Es gribu kolēģu deputātu, kas ir klāt zālē, uzmanību pievērst tam, ka dokuments faktiski nav sagatavots apspriešanai. Vienā tekstā piecas rindkopas, otrā septiņas rindkopas. Jo ar šādu dokumenta sagatavošanu daļa deputātu zālē ir orientēti vienā virzienā, daļa– citā. Es domāju, ka tāda attieksme pret tik svarīgu dokumentu nav pieļaujama./

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka deputāts Zatuliviters ļoti precīzi raksturoja situāciju zālē attiecībā uz orientāciju. Bet es domāju, lai mums nebūtu kavēšanās, es pirms katra balsojuma nolasīšu tekstu, par kuru balso, lai nebūtu nekādu pretenziju.

Godājamie kolēģi! Mums jābalso par to, ka mēs pa vidu vairs nedebatējam. Bet es domāju, ka tas būs netaisnīgi pret iepriekšējiem kolēģiem, kas ļoti daudz runāja. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Rešetņikovs: */Cienījamie kolēģi! Es ierosinātu sekojošo. Debates par 5.pantu pārtraukt. Izskatīt likumu tālāk. Izveidot kādu darba grupu. Izrediģēt, nodrukāt tekstu tādu, kādu mēs to gribam redzēt, bet balsošanu uz zināmu laiku atlikt./

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Rešetņikovs ierosina pārtraukt debates un balsot, praktiski nevis balsot, bet atlikt balsošanu, es domāju– šo balsojumu. Būsim demokrātiski un nobalsosim par šo priekšlikumu– pārtraukt debates. Pārtraukt debates un uzsākt balsošanu. Deputāt Rešetņikov, viens no priekšlikumiem– atlikt 5.panta apspriešanu. Lūdzu, balsojam. Es sapratu jūsu priekšlikumu– atlikt debates par 5.pantu.

A.Rešetņikovs: */Bet es vēl ieteicu izveidot darba grupu panta izrediģēšanai./

Priekšsēdētājs: Par to mēs vēlāk balsosim, Rešetņikova kungs! Tātad jūsu priekšlikums– atlikt debates par 5.pantu. Lūdzu balsot. Rezultāts: par– 47, pret– 37, atturas– 11. Tātad vairākumu nav ieguvis.

Godātie kolēģi! Es gribu palūgt tomēr nopietnāk izturēties pret balsojumiem. Tātad otrais balsojums tādā gadījumā, ja Panteļejeva kunga ierosinājums un Gorbunova kunga ierosinājums ne visai sakrīt, ir… Gorbunova kungs lūdz pirmajā daļā ietvert vārdus: “saskaņā ar Valodu likumu”. Tā man ir pierakstīts.

A.Gorbunovs: Nē, es to ņemu nost!

Priekšsēdētājs: Deputāts Gorbunovs noņem šo priekšlikumu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Gorbunovs: Kolēģi, es, manuprāt, visu laiku runāju par to, daudzreiz atkārtoju… Pirmais, es iestājos par to, lai šī pirmā rindkopa paliktu tāda, kāda tā ir. Un otrs, lai tā tiktu papildināta ar to redakciju, ko pateica Panteļejeva kungs.

Priekšsēdētājs: Gorbunova kungs, otrajā rindkopā Panteļejeva kungs lūdz šos vārdus ievietot.

A.Gorbunovs: Pareizi, bet tad jums būs… Nu, lai tie ir otrajā rindkopā, bet viens bloks būs. Ir runa par vienu bloku. Tā būs otrā rindkopa, bet viens bloks, kaut gan es to vispār uzrakstītu vienā rindkopā un vispār… Jā, par to ir runa.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Precizēsim (atvainojiet, Selecka kungs), man ir pierakstīti visi varianti. Tātad Gorbunova kungs sākumā bija ierosinājis papildināt pirmo rindkopu, pirmo daļu ar vārdiem: “saskaņā ar Valodu likumu”. Bet, ja gadījumā otrajā daļā tiek nobalsots par deputāta Panteļejeva ierosinājumu, tad arī papildināt ar šiem trim vārdiem: “saskaņā ar Valodu likumu”, tādā gadījumā Gorbunovs neuzstāj, lai pirmajā rindkopā šie trīs vārdi būtu, bet pirmā un otrā rindkopa būtu apvienota vienā teikumā, vienā daļā. Tātad vienā daļā jeb vienā rindkopā. Tāds ir priekšlikums. Vēl es nolasīšu visus šos priekšlikumus. Pēc tam izlemsim, par kuriem balsosim. Tātad deputāts Kide atbalsta deputātu Gorbunovu.

Deputāts Kide grib precizēt. Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Es atbalstu šo bloku, pirmo, ar Panteļejeva piebildi: “saskaņā ar Valodu likumu”.

Priekšsēdētājs: Bet Kides kungs vienreiz teica kaut ko citu…

E.Kide: Deputātu domas mainās diskusiju laikā.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies. Deputāts Mucenieks atbalsta Geidāna kungu– par svītrošanu, patlaban viņš vairs neatbalsta, jo deputāta Geidāna priekšlikums netika pieņemts; deputāts Ābiķis atstātu komisijas variantu; deputāts Freimanis pieņemtu nemainīgi pirmo un otro daļu; deputāts Gorbunovs atkāroti precizē; deputāts Budovskis– jāpaliek pirmajai daļai tā, kā tā ir rakstīta; deputāts Laķis piekrīt deputātam Geidānam; deputāts Berklavs– atstāt kā projektā; deputāts Ziediņš– atstāt kā projektā; deputāts Eniņš– balsot par redakcijas variantu; deputātam Plotniekam te bija plašāka uzstāšanās par to, un te ir cita norma. Panteļejeva kunga variantu mēs zinām. Deputāts Cibulis– jāpaliek redakcijas variantā; deputāts Rikards– jāpaliek redakcijas variantā; deputāts Repše– jāpaliek redakcijas variantā; deputāts Seiksts– jāpaliek redakcijas variantā, un deputāts Seleckis apkopoja.

Tātad pirmais balsojums– par šo redakcijas variantu, tas ir, pirmā daļa tādā variantā, kā tas ir izlikts. Balsošanas režīmu! Paldies, godājamie kolēģi! Nākamais būs otrais balsojums– par deputāta Gorbunova priekšlikumu un deputāta Panteļejeva priekšlikumu blokā, proti, pirmā un otrā daļa tiek apvienota un otrā daļa tiek papildināta ar vārdiem: “saskaņā ar Valodu likumu”.

A.Safonovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Lūdzu vārdu par balsošanas motīviem./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vai mēs turpināsim apspriest? Es domāju, tā saucamā mīļā miera labad, iedosim kungam iespēju izteikties. Tik un tā mēs līdz pusdienas laikam ne ar ko citu nenodarbosimies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Gribu pievērst kolēģu uzmanību vienam nelielam apstāklim. Pieņemot 5.pantu šādā variantā, es to nolasīšu: “Latvijas Republika garantē tiesības uz izglītības iegūšanu valsts valodā…”, mēs publiski, oficiāli paziņojam, ka republikā ieviešam krievu tautas genocīdu. (Zālē troksnis, aplausi.)/

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Katrs izsakās tā, kā viņš to vēlas, vai ne? Neizrādīsim savas emocijas!

Lūdzu, pirmais mikrofons.

T.Ždanoka: */Piedodiet, cienījamo priekšsēdētāj! Es arī jau sen gatavojos uzstāties par balsošanas motīviem sakarā tieši ar šo rindkopu, otro.

Lieta tā, ka Panteļejeva priekšlikums, ja es to pareizi esmu sapratusi, jo es tā arī nevarēju saklausīt galīgo formulējumu, vēl jo vairāk, to ieraudzīt– izpaužas tā, ka tiek papildināts ar vārdu “atbilstoši likumam”, kas nāk klāt atslēgas vārdiem “tiesības iegūt izglītību”. Tomēr Valodu likuma otrā panta pirmajā rindkopā teikts: “… garantētas tiesības iegūt vispārējo vidējo izglītību latviešu vai krievu valodā”. Tādā veidā šeit parādās pretruna, par kuru runāja godātais deputāts Gorbunovs. Rezultātā tomēr likumā “Par izglītību”, pat ja tiks pieņemts Panteļejeva formulējums, nebūs garantiju iegūt vidējo izglītību krievu valodā, kas ir dota Valodu likumā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Marjaša.

R.Marjaša: Es redzu, ka te notiek tādas politiskas spekulācijas sakarā ar šā panta konstrukciju. Tāpēc varbūt tiešām, lai nebūtu tādas grūtības tiem, kuri grib lasīt pirmo daļu un negrib lasīt otro daļu, izdarīsim šo divu teikumu apvienošanu vienā daļā. Vienā daļā– un tad jautājums būs pavisam skaidrs. Jo šie divi teikumi parāda to bilanci, kādā likumdevējs ir iecerējis šo likumdošanas aktu. Un spekulēt ar to, ka vēlreiz nav atkārtots vārds “garantijas”, nav pareizi, jo no juridiskā viedokļa, ja likums norāda, ka ir tiesības un valsts rada apstākļus šo tiesību realizēšanai, un vēl ir atsauce uz Valodu likumu, kurā tas vēlreiz ir pateikts, proti, kurā ir pateikts par garantijām, tad tas ir pāri par visu vajadzīgo. Plus vēl pie tam atcerēsimies mūsu pieņemto likumu “Par nacionālo grupu brīvu attīstību un kultūrnacionālo autonomiju”, kur tas pats arī ir ietverts. Kur nu vēl vairāk.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Ir izveidojusies situācija, kad mūsu likumprojekta pamatvariantā, kurš ir nodrukāts valsts valodā, un tajā variantā, kas ir nodrukāts tiem mūsu deputātiem, kuri valsts valodu nepārvalda, ir nelielas atšķirības. Valsts valodā pirmais un otrais teikums ir atdalīti, turpretī svešvalodā nodrukātajā variantā nav šā atdalījuma. Ir viena daļa, kas izraisa nelielu sajukumu. Es ierosinu tiešām atbalstīt šo deputātes Marjašas priekšlikumu, proti, lai padarītu vieglāku apspriešanas darbu, vienosimies, ka tipogrāfiskais izkārtojums turpmāk būtu tāds, un arī par to, ka šajā balsojumā pirmā un otrā daļa ir apvienota. Tas arī atvieglotu mums balsojumu par deputāta Panteļejeva, deputāta Gorbunova un citu priekšlikumiem. Nebūtu arī pārpratumu, kad iznāk, ka deputāte Ždanoka ir runājusi par pirmo un otro daļu.

T.Ždanoka: */Es lūdzu vēl vienu minūti par balsošanas motīviem./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, varbūt nobalsosim par šo apvienošanu, izejot no teksta. Es nolasu tekstu, kurā mēs divus teikumus apvienojam pirmajā daļā. Tātad 5.pants: “Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā. Tiesības uz izglītību dzimtajā valodā ir arī valstī dzīvojošajiem citu tautību iedzīvotājiem. Valsts rada apstākļus šo tiesību realizēšanai.” Ar to beidzas pirmā daļa, tātad apvienotā pirmā un otrā daļa. Tas ir pēc teksta, kas ir nodrukāts vēl bez labojumiem. Skaidrs.

Balsojam par deputātes Marjašas priekšlikumu– apvienot, kā saka, vizuāli apvienot pirmajā daļā. Rezultāts: 88– par, 13– pret, 9– atturas. Vairākums! Tātad esam apvienojuši. Turpmāk mēs spriedīsim par šiem trīs teikumiem kopā, kontekstā.

Deputātei Ždanokai tagad laikam bija vārds, lūdzu!

T.Ždanoka: */Es gribētu iebilst deputātei Marjašai. Lieta tā, ka atsauce uz Valodu likumu, ja spriest tā un ievērot loģiku, ir 1.pantā. Tad par to nevajadzētu runāt 5.pantā. Jautājuma būtība ir tā, ka divi likumi– likums “Par izglītību” un Valodu likums – nonāk pretrunā. Par to mēs runājām otrajā lasījumā. Tāpēc frakcija “Līdztiesība” paliek pie sava viedokļa: atsauce uz Valodu likumu neko nedod, jo formulējumu nevar uzskatīt kā atbilstošu Valodu likumam, ja tajā nav vārda “garantē”. Mēs balsosim pret./

A.Panteļejevs: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Panteļejevs.

A.Panteļejevs: Es atvainojos, Ždanokas kundze!

Priekšsēdētājs: Godājamais Panteļejeva kungs, jums ir jārunā visiem deputātiem, nevis tikai personiski Ždanokas kundzei.

A.Panteļejevs: Es gribētu teikt visiem deputātiem, arī Ždanokas kundzei. Redziet, tiesības var nodrošināt dažādā līmenī, garantijas ir viens no tiesību nodrošināšanas līmeņiem. Valodu likumā ir noteikti šie dažādie līmeņi. Ir pateikts, ka garantijas ir tikai vidējai izglītībai, bet ir vēl virkne visādu citu specifisku gadījumu, ko mēs šeit nevaram uzskaitīt. Tāpēc mēs varam formulēt, ka šīs tiesības uz izglītību dzimtajā valodā ir atbilstoši vai saskaņā ar Valodu likumu. Valodu likums nosaka šo tiesību nodrošinājuma līmeni. Attiecībā uz krievu valodu, teiksim, vidējo izglītību, šis likums nosaka garantiju līmenī. Citā attiecīgā grupā, kā te ierakstīts, mēs nevaram visus speciālos gadījumus uzskaitīt. Tad mums ir jāpārraksta viss Valodu likums.

Priekšsēdētājs: Pie mikrofona pašlaik runās Ždanokas kundze.

T.Ždanoka: */Nepilnības likuma 5.panta izstrādāšanā ir acīm redzamas./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mums praktiski ir divi balsojumi. Viens balsojums– tātad šos trīs teikumus, kas sastāda pirmo un otro daļu līdz šim, atstāt tādā variantā, kā tas ir jums izdalītajā dokumenta Nr.805 tekstā. Otrs variants ir apvienotais deputāta Gorbunova un deputāta Panteļejeva ierosinājums, lai otrajā teikumā aiz vārdiem “dzimtajā valodā” būtu vārdi “saskaņā ar Valodu likumu”. Deputāts Gorbunovs vēl grib precizēt savu labojumu.

A.Gorbunovs: Es tikai gribu precizitāti. Godājamo kolēģi Pantaļejev, mēs norunājām šādi: “tiesības un garantijas”. Jā, mēs tā runājām, ja jūs esat “pret”, jo mēs nonākam tur, kur bijām, ja mēs nekādas garantijas nedodam, mēs pat pirmajā klasē nedodam garantijas… Tad nerakstīsim arī pirmajā teikumā “garantijas”, un tad visiem būs skaidrs. Jā, tad atgriežamies pie Geidāna priekšlikuma, viņam tik tiešām ir loģika, viņš noņem pirmajā teikumā vārdu “garantijas”. Pēc tam viss iet pēc Valodu likuma. Bet šeit radās tāda situācija, ka vienā pakāpē mēs paceļamies augstāk, tas ir, latviešu valodā mēs garantējam izglītību, bet pēc tam rakstām: “tiesības un garantijas uz izglītību dzimtajā valodā citu republikā dzīvojošo nacionalitāšu pilsoņiem tiek realizētas saskaņā ar Valodu likumu”. Un tad visiem viss ir skaidrs, vismaz man tā liekas. Es atvainojos, ja šeit nav vārda “garantija”, tad jūs jūtat… un tas bija ar Valodu likumu un būs pēc tam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Zaščerinskis.

J.Zaščerinskis: Principā es gribēju atbalstīt Gorbunova kungu. Un, ja Marjašas kundze un Panteļejeva kungs mums deva izskaidrojumu, ka tiesības nozīmē arī garantijas šajā formulējumā, tad, lai nebūtu tās domstarpības, ierakstīsim “garantijas un tiesības saskaņā ar Valodu likumu”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Freimanis.

J.Freimanis: Es gribētu pasvītrot šajā gadījumā, ka teksts, kas šeit ir, atbilst mūsu iespējām, kuras pastāv mūsu Latvijas Republikā, kā teica Panteļejeva kungs. Tātad tiesības mums ir, atbilstoši Valodu likumam, līdz vidējai izglītībai. Garantijas mums ir vienai valsts valodai, jo mēs kaut kādu apsvērumu dēļ atkal izraujam šo pirmo teikumu no konteksta un esam aizmirsuši, ka valsts finansētajās mācību iestādēs mācības notiek latviešu valodā. Nerausim teikumus ārā un atstāsim šajā kontekstā tā, kā tas ir,– “tiesības uz izglītību”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Marjaša.

R.Marjaša: Es ne tikai kā mūsu Cilvēku tiesību un nacionālo jautājumu komisijas locekle, bet arī kā minoritāšu pārstāve, kā cilvēks, kas strādā ar nacionālajām biedrībām un nodarbojas arī ar šiem konkrētajiem jautājumiem ne tikai politiskās aģitācijas līmenī, saku, ka mums pilnīgi pietiek ar to, ka te būs uzrakstītas tiesības. Un ar to, ja būs uzrakstītas garantijas, bet netiks izpildīts, tā vai tā nekas netiks mainīts. Var rakstīt: cukurs ir salds un saldāks, un vēl saldāks. Mums pietiek ar tiesībām. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis: Valodu likuma 11.pantā ir skaidrs formulējums: “Tiesības uz izglītību dzimtajā valodā ir arī citu republikā dzīvojošo nacionalitāšu pilsoņiem. Valsts rada apstākļus šo tiesību realizēšanai.” Nav nekādas tur garantijas. (Zālē skaļā balsī strīdas.)

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es atgriežos atpakaļ pie tā priekšlikuma, kuru man bija tas gods jums piedāvāt nedaudz pilnveidotā izskatā un veidā. Tātad, runājot, pirmkārt, par garantijām, es gribētu mums visiem atgādināt, ka jēdziens “garantija” ietver sevī daudz un neko. Ja runā: ir garantētas tiesības, tad ir runa par tādām tiesībām, kas tomēr likumdošanā ir reglamentētas tik izsmeļoši, ka var teikt, ka tās varēs realizēt.

Savukārt otrajā rindkopā, kas būtu pats būtiskākais,– šeit vairs nav runa par tiesību garantijām, bet šeit ir runa par garantētu materiālu nodrošinājumu šai tiesībai. Un tas ir pats būtiskākais. Ja mēs šo otrās daļas formulējumu nedaudz pārveidotu, un es vēlreiz atgriežos pie manis jau piedāvātā, bet tagad pārveidotā formulējuma, uzskatot, ka abstraktajai garantijai pirmajā daļā seko ļoti konkrēta garantija otrajā daļā, tad otrā daļa izskatītos tā: “Republikā dzīvojošajiem citu tautību iedzīvotājiem ir tiesības uz izglītību dzimtajā valodā. Valsts nodrošina apstākļus šo tiesību realizēšanai Valodu likumā noteiktā apjomā.” Līdz ar to mēs noņemam pretrunas starp šo likumu un Valodu likumu. Šajā otrajā daļā nodrošināt apstākļus– tā ir garantija, materiāla, organizatoriska garantija.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai mēs turpinām apspriest? Es tomēr atļaušos formulēt tos jautājumus, kādi šeit bija, un šeit iesniegtos variantus. Tātad pirmais– kā tekstā. Es otrreiz vairs laikam nelasīšu. Otrais variants iesniegšanas kārtībā, ko ierosināja deputāts Gorbunovs: “Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā. Garantijas un tiesības uz izglītību dzimtajā valodā, saskaņā ar Valodu likumu, ir arī valstī dzīvojošajiem citu tautību iedzīvotājiem. Valsts rada apstākļus šo tiesību realizēšanai.” Vai variants ir saprotams?

Deputāta Panteļejeva variants: “Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā. Tiesības uz izglītību dzimtajā valodā, saskaņā ar Valodu likumu, ir arī…” tālāk kā tekstā. Es pareizi nolasīju? Deputāts Panteļejevs šo variantu noņem.

Tātad paliek tikai divi balsojumi. Viens– kā tekstā, otrs– kādu piedāvā deputāts Gorbunovs.

Godājamie kolēģi, es ierosinu balsot par šiem diviem variantiem un pārtraukt debates par šiem jautājumiem, jo vienreiz par to jau nobalsojām. Pēc tam būs, protams, publikācijas par diktatorisku darbības stilu un demokrātijas neievērošanu, bet es to pacietīšu. Lūdzu, balsojam par to, ka mēs pārtraucam debates par 5.panta pirmo daļu. Rezultāts: 79– par, 28– pret, 6– atturas. Tātad debates par 5.panta pirmo daļu esam beiguši.

Pirmais balsojums, ko ierosināja arī vairākums deputātu… Es to vēlreiz nolasīšu, lai nebūtu pārpratumu: “Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā. Tiesības uz izglītību dzimtajā valodā ir arī valstī dzīvojošajiem citu tautību iedzīvotājiem. Valsts rada apstākļus šo tiesību realizēšanai.” Viens variants.

Otrs variants: “Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā. Tiesības un garantijas uz izglītību dzimtajā valodā, saskaņā ar Valodu likumu, ir arī valstī dzīvojošajiem citu tautību iedzīvotājiem. Valsts rada apstākļus šo tiesību realizēšanai.”

Lūdzu, balsojam par pirmo variantu. Rezultāts: par– 50, pret– 39, atturas– 30. Paldies. Lūdzu, balsojam par otro variantu. Es ceru, ka man nav jāatkārto, kāds ir šis variants. Rezultāts: 78– par, 19– pret, 22– atturas. Līdz ar to pieņemts otrais variants, kuru es vēlreiz nolasīšu. Tātad: “Latvijas Republikā ir garantētas tiesības uz izglītību valsts valodā. Tiesības un garantijas uz izglītību dzimtajā valodā, saskaņā ar Valodu likumu, ir arī valstī dzīvojošajiem citu tautību iedzīvotājiem. Valsts rada apstākļus šo tiesību realizēšanai.” Pieņemts.

Pusdienu pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)