1991.gada 18.jūnija sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Pirms pārtraukuma mēs apvienojām pirmo un otro rindkopu un izveidojām pirmo daļu, tālāk ir jāizspriež trešā daļa, respektīvi, trešā rindkopa, kas sākas ar vārdiem “valsts valodas apguve”.

Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Man bija jautājums citā sakarībā, cienījamais priekšsēdētāja kungs. Tā kā tikai šodien saņēmām informāciju no Juridiskās pārvaldes, mēs nevarējām to šodien apspriest pie darba kārtības, tāpēc mums ir lūgums trešo pozīciju– 809.dokumentu– pārcelt uz 20.jūniju kopā ar ceturto pozīciju par peļņas atvieglojumiem. Tas praktiski ir apvienojams jautājums.

Priekšsēdētājs: Tas ir par Kultūras fondu?

P.Laķis: Jā.

Priekšsēdētājs: Komisija lūdz pārcelt jautājumu par Kultūras fondu uz ceturtdienu, 20.jūniju. To skatīsim kā pēdējo.

P.Laķis: Jā, to var izskatīt kopā ar peļņas nodokļa maksājumu atvieglojumiem dažādiem fondiem.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu? Nav. Paldies. Skatām, lūdzu, trešo rindkopu, kas sākas ar vārdiem “valsts valodas apguve”.

V.Seleckis: Attiecībā uz šo rindkopu, kā arī nākamo rindkopu nekādi labojumi un papildinājumi nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kas sakāms? Lūdzu, pirmais mikrofons, deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Likumā tiek lietots termins “mācību iestādes, kas atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā”. Gribētu zināt, kādas mācību iestādes nav Latvijas Republikas jurisdikcijā. Vai Latvijas Republikā tādas ir?/

V.Seleckis: Jā, tādas mācību iestādes ir, kas neatrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā, piemēram, Civilās aviācijas institūts un kara­skolas. Protams, attiecībā uz šīm mācību iestādēm šā panta prasības nevar būt spēkā. Jā, es teicu, karaskolas arī.

S.Zaļetajevs: */Man tomēr liekas, ka ir atšķirība starp jēdzienu “jurisdikcija”, un kaut kādā mērā tas attiecas uz likuma darbību citās mācību iestādēs. Lieta tā, ja tās atrodas ārpus jurisdikcijas, tad tas nozīmē, ka nekādi Latvijas Republikas likumi nereglamentē šo iestāžu darbu, šo iestāžu darbinieku rīcība ir ārpus Latvijas Republikas likumu iedarbības sfēras. Es domāju, ka tas nav īsti pareizi./

V.Seleckis: Es domāju, ka cienījamam deputātam ir pilnīga taisnība, jo šīs skolas, piemēram, karaskolas, faktiski ir Latvijas Republikai svešas teritorijas– citas valsts daļiņa. Tiešām šis likums šo mācību iestāžu darbību regulēt nespēj, jo tās mums nepakļaujas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl ir kādi ierosinājumi par redakcionāliem labojumiem, ko mēs trešajā lasījumā darām? Trešajā lasījumā uz jautājumiem parasti neatbild. Runa ir par redakcionāliem labojumiem.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

E.Āboltiņš: Vai nav mazliet par stingru */“obligāta visiem, kas ir Latvijas Republikas jurisdikcijā”?/ Jau tagad mediķos un politehniķos ārzemnieki mācās. Vai tad viņiem arī obligāti jāmācās latviešu valodā?

V.Seleckis: Es domāju, ka tas attiecas arī uz viņiem. Latvijas Republikā cita kārtība nedrīkst būt. Tas ir viennozīmīgi, citādi nevar būt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz pirmais mikrofons.

S.Buka: */Pirmkārt, tāda prakse nav reglamentēta starptautiskajos līgumos par tiesībām iestāties tajā vai citā universitātē. Tātad tie nav divpusējie starptautiskie līgumi. Un par trešo rindkopu, par ceturto latviskajā tekstā: “vidējo mācību iestāžu beidzējiem ir obligāts eksāmens latviešu valodā”– es gribētu precizēt, ko tas nozīmē. Tas būs valsts eksāmens? Izlaiduma eksāmens vai eksāmens par tā vai cita kursa vai gada apmācību? Ja cilvēks beidz pamatskolu, deviņgadīgo, ko tad tas nozīmē? Tas ir nesaprotams ieraksts./

V.Seleckis: Šajā ierakstā, manuprāt, ir pietiekami skaidri pateikts, ka jebkuram vidējās mācību iestādes absolventam– gan arodskolās, gan vispārējās vidusskolās, gan vidējās speciālajās skolās –, beidzot šo mācību iestādi, ir jānokārto latviešu valodas zināšanu pārbaudes ek­sāmens, lai iegūtu valsts noteikto izglītības standartu. Un tas ir viss. Kamēr viņš nenoliek šo eksāmenu, viņš nevar iegūt valsts noteikto izglītības standartu.

S.Buka: */Kā es saprotu, būs likumu izskaidrojoši akti, kas šo pantu attīstīs! Likums neaptver visus līmeņus. Vai Ministru padome vai Tautas izglītības ministrija ar saviem aktiem noteiks eksāmena līmeni?/

V.Seleckis: Turpmākajos pantos, kur ir runa par Izglītības ministrijas kompetenci, ir norādīts, ka Izglītības ministrija nosaka dažādu izglītības līmeņu izglītības dokumentu iegūšanas kritēriju standartu, vārdu sakot, prasības, kādas izvirzāmas, lai iegūtu šo izglītības dokumentu. Un atbilstoši tam Izglītības ministrija noteiks, ka, lūk, beidzot vispārējo vidējo mācību iestādi, ir latviešu valodas eksāmens. Un prasības ir tādas un tādas. Savukārt, beidzot tehnikumu, prasības ir tādas un tādas. Un tas loģiski, lūk, šādā veidā tiks atrisināts. Protams, to sīki likumā paredzēt nav iespējams, cik lielas prasības latviešu valodas zināšanās būs, piemēram, vidusskolas beidzējiem un cik lielas tehnikuma beidzējiem. Principā šis jautājums šādi ir fiksēts. Un es domāju, ka pateikts ir pietiekami viennozīmīgi un skaidri.

Priekšsēdētājs: Es tikai gribēju atgādināt, ka trešajā lasījumā deputāti tiek lūgti izteikt redakcionālas dabas labojumus vai papildinājumus, vai priekšlikumus svītrot. Bet uz jautājumiem tika atbildēts pirmā lasījuma gaitā.

Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Es par to pašu, par ko Bukas kungs diskutēja un ierosināja svītrot, cik es saprotu. Tikai es domāju, ka nekādā gadījumā šī norma nav svītrojama. Un par reglamentāciju– kālab Izglītības ministrija izveidos vai, pareizāk sakot, sāk izveidot nolikumus, kuros arī būs konkrēti paredzēts un fiksēts, kas tas tāds par eksāmenu ir un kā tas konkrēti tiks realizēts. Tā ka es lūdzu tomēr atbalstīt šo normu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Cienījamo referent! Vai jūs neuzskatītu par pareizāku, ja papildinātu šo trešo rindkopu ar precizējumu. Šajā redakcijā iznāk, ka visās mācību iestādēs neatkarīgi no mācību valodas. Tātad jebkurā mācību iestādē, arī augstākajā, iespējamas vairākas mācību valodas, kaut gan tam pretī runā 5.pants. Mēs sakām, ka vidējā speciālajā un augstākajā jābūt latviešu valodai. Ar to pašu mēs noliedzam, ka drīkstētu būt jebkura mācību valoda. Vai nevajadzētu 3.pantā precīzi norādīt, ka aiz vārdiem “jurisdikcijā esošās” jāraksta “sākuma, pamata un vidējās mācību iestādēs”. Neatkarīgi no mācību valodas.

V.Seleckis: Es domāju, ka tas nav vajadzīgs. Tas nav pieņemami, jo runa ir ne tikai par pamata un sākuma, un citām vispārizglītojošajām skolām, bet runa ir arī par arodskolām un tehnikumiem, par visu līmeņu attiecīgajām mācību iestādēm.

I.Geidāns: Bet šeit iznāk, ka arī augstskolas būs ar citu mācību valodu.

V.Seleckis: Tā nebūs.

I.Geidāns: Bet šeit ir rakstīts “visās mācību iestādēs”.

V.Seleckis: Visās mācību iestādēs ir obligāta latviešu valodas apguve, ja nepieciešams, arī augstskolās. Un galu galā beidzamā rindkopa tādu kārtību arī paredz.

I.Geidāns: Tātad augstskolā nedrīkst būt cita mācību valoda kā latviešu.

Priekšsēdētājs: Geidāna kungs, es taču visus aicināju izteikt konkrētus redakcionālus labojumus, un franču licejā mācību valoda bija franču valoda.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */5.panta trešajai rindkopai iesaku šādu redakciju: vārdu “visās mācību iestādēs, kas atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā” vietā rakstīt “visās mācību iestādēs, kuras finansē Latvijas Republika”./

No zāles: Nekādā gadījumā.

V.Seleckis: Es domāju, ka šāds labojums nav nepieciešams, jo tas faktiski neko nemaina. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, varbūt tādas mācību iestādes, kuras republika nefinansē, piemēram, privātās, bet mēs tomēr uzskatām, ka šinī jautājumā mūsu prasība ir viennozīmīga– arī šādās mācību iestādēs tomēr spēkā jābūt šai prasībai par valodu mācīšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vadīsimies pēc teksta un ņemsim vērā to, ka mēs apvienojām pirmo un otro rindkopu. Vadīsimies pēc tā, kā ir latviešu tekstā. Tātad par trešo un ceturto rindkopu jeb daļu. Vai deputātiem ir redakcionāli labojumi? Nav.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies. Paldies. Lūdzu rezultātu. 105. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par trešo un ceturto rindkopu.

S.Zaļetajevs: */Es tomēr pastāvu…/

Priekšsēdētājs: Es atvainojos.

S.Zaļetajevs: */…par mana priekšlikuma nobalsošanu. Man deputāta Selecka viedoklis nav galīgais, nav patiesība pēdējā instancē./

Priekšsēdētājs: Lūdzu rezultātu. Par– 73, pret– 11, atturas– 12. Deputāts Zaļetajevs ierosina jurisdikcijā mainīt uz “kuras finansē Latvijas Republika”. Es domāju, kolēģi, balsosim.

Lūdzu balsošanas režīmu.

S.Zaļetajevs: */Par balsošanas motīviem, lūdzu!/

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu.

S.Zaļetajevs: */Es prasu dot man vārdu par balsošanas motīviem. Domas, ar kurām tika noraidīts mans priekšlikums, tika izteiktas, bet manas ne./

Priekšsēdētājs: Balsosim par deputāta Zaļetajeva priekšlikumu. Paldies. Lūdzu rezultātu. Par– 25. Tas ir mazākums. Priekšlikums nav pieņemts.

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mēs, diskutējot par pirmajām divām rindkopām, pieļāvām nelielu neprecizitāti, bet nekavēsim darbu. Labojumi tomēr ir jāiesniedz rakstiski, un tiem jābūt pavairotiem. Pirmajā gadījumā mēs tikai ievietojām likuma nosaukumu, tas vēl varētu būt kompromiss, bet turpmākie labojumi mums ir noteikti. Ja mēs katrs tagad papildināsim tekstu, tad tas vairs diemžēl nebūs trešais lasījums.

Lūdzu, piektā rindkopa, kas sākas ar vārdiem “valsts finansētajās vidējās speciālajās…”.

V.Seleckis: Attiecībā uz šo rindkopu ir iesniegts deputāta Rikarda labojums, un deputātiem ir izdalīts arī jaunā teksta variants, tas ir 821.dokuments.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu godājamos deputātus paņemt šo labojumu. Tas ir deputāta Rikarda iesniegtais labojums. Un rakstiski vēl ir deputāta Freimaņa iesniegtais, bet tas attiecas uz 21.pantu. Citi labojumi, godājamie kolēģi, rakstiski nav iesniegti.

J.Freimanis (no zāles): Es atvainojos, es šorīt iesniedzu Panteļejeva kungam. Es neesmu vainīgs, ja viņš nav Selecka kungam iedevis.

V.Seleckis: Es atvainojos, Panteļejeva kungs nav šā likuma autoru skaitā.

Priekšsēdētājs: Labojumi tiek pieņemti Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, nevis Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijā.

Lūdzu, Movela kungs, pie trešā mikrofona.

I.Movels: Man ir priekšlikums šo rindkopu svītrot. Man ir ļoti daudz apsvērumu. Šīs domas jau tika iztirzātas, tāpēc es minēšu tikai dažus apsvērumus.

Pirmkārt, šī rindkopa nonāk pretrunā ar nākamo rindkopu. Otrkārt, mēs, man liekas, pārāk politizējam šo jautājumu un savas nelaimes un antipātijas attiecinām uz valodu, bet valoda nav vainīga. Es arī esmu par latviešu valodas prioritāti, bet tanī pašā laikā neesmu pret krievu valodu kā tādu. Mēs kaut kur pārspīlējam un savas antipātijas pret sistēmu attiecinām uz valodu, kura nemaz nav vainīga.

Treškārt, ja mēs gribam, lai mūsu diplomi būtu atzīti visā pasaulē, ja gribam atgriezties civilizētajā pasaulē, mēs paši sev aizšķērsojam ceļu ar to, ka ierobežojam valodas lietošanu.

Un, ceturtkārt, šī rindkopa nonāk pretrunā arī ar šo pašu likumu, jo mēs ar vienu roku dodam augstskolām pilnīgu patstāvību, bet ar otru roku reglamentējam, no kura kursa un tā tālāk. Lai pašas augstskolas izspriež un nolemj, kāda tām būs mācību valoda, no kura kursa un tā tālāk. Man liekas, ka sīki reglamentēt šo jautājumu nevajadzētu.

Priekšsēdētājs: Kas vēl izteiksies par šo piekto rindkopu? Lūdzu, deputāt Rikard!

R.Rikards: Es ierosinu mazlietiņ citādā redakcijā izteikt šo piekto rindkopu, es runāju par 821.dokumentu. Es paskaidrošu, kāda ir starpība.

Pirmkārt, no šī saraksta tiek svītrotas vidējās speciālās mācību iestādes. Tātad tas attiecas tikai uz augstākajām mācību iestādēm.

Otrkārt, ir arī mazlietiņ citāda redakcija, kas šo rindkopu saskaņo ar pēdējo– ar sesto rindkopu. Tātad valsts finansētajās augstākajās mācību iestādēs, sākot ar otro mācību gadu, mācību pamatvaloda ir latviešu valoda. Šis formulējums nav pretrunā ar to, ka jāspēj klausīties lekcijas vismaz trijās valodās. Pamatvaloda nozīmē, ka vairums no lekcijām, bet lekcijas var būt arī krievu valodā, angļu valodā, vācu valodā vai franču valodā, ja kāds grib klausīties šīs lekcijas. Šis ir kompromisa formulējums šai piektajai rindkopai.

Es paskaidrošu, kāpēc augstākajā izglītībā pamatvalodai ir jābūt latviešu valodai. Šis princips dod iespēju krieviem integrēties Latvijas valstī. Ja viņi nezinās latviešu valodu augstākās izglītības līmenī, tad nebūs nekādu iespēju integrēties Latvijā, tad paliks totāls aparteīds, tāds pats kā līdz šim. Tādēļ es aicinu balsot par šo 821.formulējumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Es, protams, iestājos par uzrakstīto variantu, bet es kategoriski esmu par to, lai šajās divās panta sadaļās būtu saglabāts vismaz tas, ko teica Rikarda kungs, jo mēs tagad reāli redzam no pašreizējās situācijas, ka augstskolu beidz cilvēki, kuri nemāk valsts valodu. Mēs viņiem palīdzam ar šā panta pēdējo teikumu, ka studentiem, kuriem, stājoties augstskolā, valodas zināšanas nav pietiekamas, augstskola dod iespēju pirmā mācību gada laikā tās padziļināt līdz specialitātes apguvei nepieciešamajam līmenim. Mēs nākam pretī cittautiešiem. Mēs palīdzam, mūsu valsts ir gatava finansēt. Es aicinu kategoriski atbalstīt ja ne to, kas šeit rakstīts, tad vismaz to formulējumu, kuru ierosināja deputāts Rikards.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Es atvainojos Panteļejeva kunga vietā, ka šis dokuments nav pavairots. Es no rīta to iedevu tieši komisijas vajadzībām. Mums nupat ir mainījusies situācija. Pēc Gorbunova kunga prasmīgās diplomātijas, mēs esam pirmajā sadaļā paredzējuši šīs garantijas. Tagad paskatīsimies Valodu likuma 12.pantu. Tur ir rakstīts, ka Latvijas PSR nodrošina mācības latviešu un krievu valodā speciālajās vidusskolās, arodskolās un augstskolās Latvijas Republikai nepieciešamajās specialitātēs. Es savā priekšlikumā biju paredzējis kompromisa variantu, kurā mēs piekto rindkopu samierinām ar sesto rindkopu, jo jau vakar, frakcijā apspriežot, tika izteiktas domas, ka piektā rindkopa kaut kādā mērā neiet kopā ar sesto. Un mans teksts bija šāds. Es atļaušos to nolasīt, jo es ceru, ka nebūs tik titāniski grūti to pavairot.

“Valsts finansētajās vidējās speciālajās, augstākajās mācību iestādēs,”– es pasvītroju– jābūt arī vidējām speciālajām, “sākot ar otro mācību gadu, mācības notiek latviešu valodā.” Mans papildinājums ir šāds: “Izņēmuma kārtā citvalodu plūsmas vai grupas var organizēt ar Latvijas Republikas Ministru padomes atļauju, ja to prasa republikas ekonomiskās intereses.” Es ierosinu vai nu pieņemt negrozītu to formulējumu, kāds ir tekstā, vai šo papildinājumu, kas pilnīgi samierina piektā panta piekto daļu ar sesto un ievēro Valodu likumu, kā mēs to tik ļoti gribam. Es ļoti lūdzu manu priekšlikumu, kas ir iesniegts laikus, tomēr pavairot un izdalīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Buka, pēc tam deputāts Repše.

S.Buka: */Man priekšlikums par balsošanas motīviem un par šā panta piekto un sesto rindkopu. Mēs uzskatām, ka piektā rindkopa ir pretrunā ar ANO konvencijas par cīņu pret diskrimināciju izglītības jomā 1.pantu, kurā termins “diskriminācija” ietver kā ierobežojumu, tā arī priekšrocības, kas tiek dotas ar mērķi iznīcināt vai pārkāpt tiesību vienlīdzību izglītības jomā.

Tagad par sesto rindkopu: “Augstāko mācību iestāžu studentiem, sākot ar otro mācību gadu, lekcijas jāklausās vismaz trijās valodās.” Mēs zinām, kādā stāvoklī pašlaik ir likums par valsts valodu, tāpēc ierosinu šeit rakstīt– “ar trešo mācību gadu”./

Priekšsēdētājs: Deputāts Repše.

E.Repše: Vispirms es vēlētos paskaidrot divus iemeslus, kāpēc es esmu kategoriski pret to formulējumu, kāds šeit ir ierakstīts likumprojekta tekstā. Viens iemesls ir šāds. Tātad Latvijas Universitātē– valsts finansētajā augstskolā– bija viens no labākajiem angļu valodas kursiem, vesels kurss, kur vienīgie vārdi, ko pasniedzējs pateica latviski, bija: “Vai jums viss kārtībā, ja es turpmāk runāšu angliski?” Viss, arī jaunie vārdiņi tika paskaidroti vienkāršākiem angļu valodas vārdiem. Kas tad bija mācību valoda šajā kursā?

Otrs pie tā paša. Latvijas Universitāte uzaicinās profesoru no Čikāgas, kurš kādas liktenīgas sakritības dēļ nepratīs latviski, bet viņš būs gatavs nolasīt kursu vai nu kompjūterzinātnēs, vai kodolteorijā, respektīvi, kādu speciālu kursu angļu valodā. Studentu, kuri varēs un gribēs klausīties šīs lekcijas, pietiks. Kāda tad būs mācību valoda šajā kursā? Protams, tā nevarēs būt latviešu valoda. Tas ir viens. Es runāju par likumprojekta piekto rindkopu. Tur ir abas, gan vidējā, gan augstākā.

Tagad otrs iemesls, kāpēc es uzstājos pret šo formulējumu, ir šāds: lēmumā par likuma stāšanos spēkā ir paredzēts, ka šī norma sāks darboties tikai ar 1993.gada 1.jūliju. Varbūt tad pagaidīsim ar šādām te konfektēm mūsu valsts sagrautgribētājiem. Pagaidīsim līdz šim 1993.gadam. Uzbūvēsim un nostiprināsim mūsu valsti, un tad, ja mēs 1993.gada 1.jūlijā gribēsim šādu normu ieviest, es domāju, ka Augstākā padome būs tā pati, ja mēs nebūsim ievēlējuši Saeimu līdz tam laikam, tad tas būs vēl labāk un vēl radikālāk. Ticiet man. Es pretojos tam, jo citādi mēs šobrīd iedosim mūsu pretiniekiem burtiski konfekti. Es te saskatu analoģijas ar 14.novembra lēmumu par armiju. Atcerēsimies to situāciju. Manuprāt, profesora Rikarda variants tiešām ir kompromisa variants, bet tas atrisina tikai pirmo pretrunu, proti, angļu valodu. Šo otro propagandistisko pretrunu tas neatrisina. Tāpēc es pirmām kārtām tomēr aicinātu balsot par normas izslēgšanu. Es balsošu par Rikarda kunga formulējumu kā otro. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tagad pēc kārtības būtu deputāts Preinbergs, deputāts Gorbunovs, deputāts Kide un deputāts Bojārs.

Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Es augstskolā strādāju vairāk nekā 30 gadus. Un tik tiešām ir iznācis tikties ar dažādu tautību studentiem– ar latviešiem, krieviem, ukraiņiem, kurdiem un daudziem citiem. Zinu, cik katrs grib iemācīties, tik viņš arī var iemācīties. Es negribētu piekrist, ka kolēģa Rikarda variants ir kompromisa variants, piekāpšanās variants, bet tas ir ārkārtīgi korekts. Un es gribētu lūgt kolēģus balsot par šo variantu. Man liekas, ka kolēģim Bukam nemaz nebūtu jāmeklē palīdzība Apvienoto Nāciju dokumentos, lai latviski nerunājošie cilvēki varētu iemācīties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Pievienojoties deputātam Repšem tādā hierarhiskā kārtībā, ja būtu iespējams, es arī, pirmkārt, balsotu izslēgt šo punktu. Ja pieņemam Rikarda kunga variantu, es balsošu arī par Rikarda kunga variantu, bet es vēlētos Rikarda kunga variantam pievienot Freimaņa kunga teikto, lai nebūtu pretrunas ar Valodu likuma 12.pantu, kas nosaka, ka atsevišķās specialitātēs Ministru padome var atļaut mācīties krievu valodā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Gorbunov!

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Vispirms par manu diplomātiju. Es gribu oponēt un pateikt kolēģim Freimanim, ka nav nekādas diplomātijas, tikai skaidra un atklāta valoda. Un runāsim atklātu valodu, tad nevajadzēs nekādas diplomātijas. Ja kāds grib tikai ar diplomātiju nodarboties, tas lai nodarbojas, bet es skaidri un atklāti varu atbildēt par jebkuru savu teikto vārdu.

Tātad par šo likumu. Ja 5.pantā būs ietverta visa koncepcija, par piekto nobalsosim un varam iet dokumentus parakstīt. Tas ir skaidrs. Mums jābūt skaidram, uz ko ejam. Atkal skaidri un atklāti. Mēs pacēlām par Valodu likumu, es nezinu, cik procentus augšā. Un kas mums tagad ir? Mums ir latviešu valodā garantēta visa izglītība. Visa izglītība garantēta latviešu valodā. Tā Valodu likumā nebija.

Otrais. Kas attiecas uz krievu valodu, tad mēs to saskaņā ar Valodu likumu garantējam vidējās mācību iestādēs. Viss pārējais ir iespējas, un tās var rakstīt, cik gari un plaši grib. Atklāti un skaidri.

Trešais. Jauns mums tagad nāk tas, ka augstskolās studentiem, sākot ar otro mācību gadu, jāspēj klausīties lekcijas vismaz trijās valodās un ka viņiem tiks sniegta palīdzība un tā tālāk. Ļoti labs punkts. Ja mēs paliekam pie tā, ka valsts finansētajās mācību iestādēs, sākot ar otro mācību gadu, mācības notiek latviešu valodā, tad es nezinu, kolēģi, vai tā ir skaidra un atklāta valoda. Vai jūs domājat, ka tas mums dos kaut ko pozitīvu? Es domāju, ka tas neko pozitīvu nedos. Un es pilnīgi pievienojos tam, ko teica kolēģis Repše. Es aicinu to svītrot. Un ar šādu likumu mums nebūs kauns iet nevienā auditorijā, arī jebkurā latviešu auditorijā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār, pēc tam deputāts Berklavs un deputāts Laķis.

J.Bojārs: Ja mēs nepieņemam cienījamā Gorbunova kunga formulējumu, kas arī būtu, manuprāt, apspriežams, tad jebkurā gadījumā 5.punktu tādā variantā, kādā ir likumprojektā, pieņemt nevar. Tad to vismaz vajag pieņemt cienījamā kolēģa profesora Rikarda variantā, jo, atvainojiet, pretējā gadījumā cietīs visa institūtu mācību sistēma, kur lekcijas vismaz 50 procenti vai aptuveni 50 procenti notiek svešvalodās, jo mēs regulāri uzaicinām profesorus no ārzemēm, kuri lasa oriģināli savā valodā, un neviens neko netulko. Tad šī finese vispār pazudīs. Un es uzskatu, ka mums tieši jāiet tādā virzienā, lai mācību sistēma būtu augsta, pasaules līmenī. Mēs aicinām profesorus un neko nevienam netulkojam. Lai cilvēki mācās. Ja mēs nesvītrojam šo 5.punktu pavisam, tad jebkurā gadījumā vajadzētu pieņemt profesora Rikarda variantu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Deputāt Berklav, lūdzu!

E.Berklavs: Es tāpat kā Gorbunova kungs gribu bez diplomātijas. Skaidri ir sajūtams, ka virkne deputātu nevēlas vidējās speciālajās mācību iestādēs ar otro mācību gadu mācīties latviešu valodā. Zinot, kāds ir faktiskais stāvoklis, mani vienkārši pārsteidz mūsu kolēģu nevēlēšanās atrast kaut kādu praktisku un lietišķu instrumentu, kā tomēr palīdzēt ieinteresēt mācīties to latviešu valodu. Un šis ir viens no tiem praktiskajiem ceļiem. Tāpēc es lūdzu balsot par to variantu, kāds ir ierakstīts likumprojektā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Laķi!

P.Laķis: Es tikai divus argumentus gribētu pateikt un pēc tam secinājumu. Arguments numur 1. Visi esam beiguši augstskolu, un nevar reducēt mācību procesu tikai uz lekciju klausīšanos un lasīšanu. Draugi mīļie, mums jārēķinās arī ar tādu lietu kā literatūras esamību vai neesamību. Es nerunāju par mācību grāmatām, es runāju par literatūru, par pētniecisko literatūru, bez kā specialitāti nevar apgūt. Un šobaltdien es nesaprotu, kurš vispār iedomājas apgūt ekonomikas specialitātes bez angļu valodas. Ne latviešu, ne krievu valodā literatūras nav, ja neskaita plānveidīgo sociālistisko saimniecību. Tulkots ir ļoti maz salīdzinājumā ar to, kas ir. Attiecīgi tas pats sakāms par filozofisko literatūru, vismaz manā specialitātē latviešu valodā no nepieciešamās literatūras ir apmēram 0,5 procenti. Mēs varam runāt par lekcijām un prasīt lekcijas. Bet ir literatūras jautājums. Nevar reducēt visu uz lekciju klausīšanos. Tas ir pirmais.

Otrais arguments šajā sakarībā. Manuprāt, mums ir jādomā, par kādu intelekta pakāpi mēs runājam. Un šinī gadījumā man ir abām pusēm aizrādījums. Ja viens negrib un nevar iemācīties latviešu valodu, tad tas tikai liecina par prastu slinkumu vai arī par nespēju apgūt augstāko izglītību. Un pretējs variants: ja mēs baidāmies, ka parādās šī svešvaloda, tad arī tas liecina par to pašu slinkumu, par angļu valodas nezināšanu vai nevēlēšanos apgūt. Tātad principā es piekrītu tieši tam pašam formulējumam, ko nupat izteica Bojāra kungs. Vai nu mēs atstājam Rikarda kunga formulējumu, vai vispār svītrojam. Es nemaz nerunāju par loģiskajām pretrunām, kuras ir acīm redzamas, ja mēs atstājam šo piekto rindkopu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk debatētāju nav. Par piekto rindkopu, kas sākas ar vārdiem “valsts finansētajās”, mums ir trīs balsojuma varianti, radikālākais– svītrot šo rindkopu. Otrais variants ir mazāk radikāls, tas ierakstīts jums iesniegtajā likumprojektā. Un trešais variants ir deputāta Rikarda ieteiktais, kas ir 821.dokuments. Apkopojot visus deputātu izteiktos priekšlikumus, par piekto rindkopu citu variantu nebija. Es uzaicinātu godājamos kolēģus arī šādā kārtībā balsot. Pēc tam mēs runāsim par sesto rindkopu. Nav iebildumu? Deputātam Krūmiņam ir kaut kas iebilstams?

Reģistrācija tiek prasīta. Reģistrēsimies, lai nebūtu pārpratumu. Lūdzu rezultātu. 111 deputāti ir reģistrējušies. Tātad pirmais balsojums par radikālāko priekšlikumu– svītrot piekto rindkopu, kas sākas ar vārdiem: “Valsts finansētajās…” Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo priekšlikumu– svītrot. Lūdzu rezultātu. Par– 55, 56, pret– 40, atturas– 11. Tas bija pirmais balsojums. Paldies. Lūdzu dzēst.

Otrais balsojums par mazāk radikālo priekšlikumu, tātad tas ir jums izdalītais 805.dokuments. Arī šāds deputātu ierosinājums bija– saglabāt kā tekstā. Tātad: “Valsts finansētajās vidējās speciālajās un augstākajās mācību iestādēs, sākot ar otro mācību gadu, mācības notiek latviešu valodā.” Balsojam par šo tekstu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. Par– 40, pret– 41, atturas– 21. Paldies. Lūdzu dzēst.

Trešais un pēdējais balsojums ir par dokumenta Nr.821 tekstu. Par balsošanas motīviem vēl vēlas izteikties Ābiķa kungs. Lūdzu.

Dz.Ābiķis: Es gribu lūgt atbalstīt Rikarda kunga variantu, jo tas ir vienīgais praktiskais jautājums, kā mēs kaut ko panāksim augstskolā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par 821.dokumentā izteikto variantu. Lūdzu rezultātu. Par– 64, pret– 30, atturas– 11. Balsu vairākumu ir ieguvis un līdz ar to akceptēts deputāta Rikarda piedāvātais variants, kas izteikts 821.dokumentā. Paldies.

Sestā un pēdējā 5.panta daļa jeb rindkopa. Pēdējā, kas sākas ar vārdiem “augstskolās studentiem”. Deputāts Buka ir lūdzis mainīt tekstu. Nevis– sākot ar otro mācību gadu, bet sākot ar trešo mācību gadu, motivējot, ka tas līmenis pašlaik esot tāds, ka grūti to īstenot ar otro mācību gadu. Lūdzu, deputāt Ābiķi, pie pirmā mikrofona!

Dz.Ābiķis: Tad deputāts Buka grib teikt, ka tie citu tautību Latvijas iedzīvotāji, kuri neprot latviešu valodu, ir kaut kādā ziņā intelektuāli mazāk attīstīti nekā, teiksim, Āfrikas iedzīvotāji, kuri gada laikā absolūti bez jebkādām priekšzināšanām ir spējīgi sagatavoties studijām Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā?

V.Seleckis: Ja mēs iepriekšējā rindkopā atstājām izmaiņas– sākot ar otro kursu, tad būtu loģiski, ka arī šajā rindkopā paliktu izmaiņas– sākot ar otro mācību gadu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai kāds vēl vēlas izteikties par sesto rindkopu? Deputāte Ždanoka, lūdzu, pirmais mikrofons.

T.Ždanoka: */Neesmu pārliecināta, vai es pareizi saprotu formulējumu, kurā latviešu valodā izmantots darbības vārds “jāprot”./

Priekšsēdētājs: Jāspēj.

T.Ždanoka: */…“jāspēj”. Katrā gadījumā krievu valodā šeit ir pretruna ar brīvu lekciju apmeklēšanu augstākajās mācību iestādēs. Tur teikts “jāklausās lekcijas”, tas ir, formulējums krievu valodā ir pretrunā ar to, ko mēs tālāk rakstām nolikumā par augstākās skolas autonomiju un patstāvību./

V.Seleckis: Cienījamā Ždanokas kundze, es gribu to objektu, kuru regulē šis likums, novirzīt pavisam citā virzienā. Te runa ir nevis par lekciju kā tādu apmeklēšanu, bet par lekciju valodu un tikai par to, nevis par to, ka viņam obligāti jāiet klausīties lekcijas, tā ir pavisam cita lieta.

T.Ždanoka: */Es uzskatu, ka ir nepareizs tulkojums krievu valodā. Cik es saprotu, te ir neadekvāts tulkojums no latviešu teksta krievu valodā. “Jāklausās lekcijas.”/

V.Seleckis: Nu, krievu valodā es laikam…

Priekšsēdētājs: Krieviski laikam būtu pareizi */“jābūt spējīgam klausīties lekcijas”./

T.Ždanoka: */“Jābūt spējīgam klausīties lekcijas.”/

V.Seleckis: Jā, tāds labojums varētu būt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Krūmiņ, pie pirmā mikrofona!

Ģ.Krūmiņš: Es gribēju atgādināt, ka likumus mēs pieņemam latviešu valodā. Krievu tulkojums ir pavisam cits jautājums, to varētu risināt ar kancelejas darbiniekiem atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Jā, gluži pareizi, iebildumi te var būt, bet krievu tulkojums nav balsojams jautājums. Tas ir tehnisks jautājums, noformējot dokumentus publikācijai. Lūdzu, deputāt Zaļetajev, pie pirmā mikrofona!

S.Zaļetajevs: */Tiešām, tas ir pietiekami svarīgi, ko mēs gribam panākt. Viena lieta ir uzdot profesoru pasniedzēju sastāvam lasīt lekcijas trijās valodās un cita– uzdot studentiem būt zināmā sagatavotībā. Ja students gatavs pat lasīt, šo lekciju varbūt pat nebūs. Kāda tad nozīme šai normai?/

V.Seleckis: Es pat nesaprotu, ko Zaļetajeva kungs gribēja.

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungam laikam Laķa kungs izskaidros individuāli. Te ir cits gadījums.

Godājamie kolēģi! Vairāk priekšlikumu par sesto rindkopu nav, par krievu tulkojumu lūgsim Ždanokas kundzei kā augstskolas pasniedzējai izsekot, lai tas būtu adekvāts mūsu pieņemtajam tekstam, jo mēs likumu pieņemam latviešu valodā.

V.Seleckis: Es atvainojos! Attiecībā uz šā panta daļu pēc pirmā teikuma ir ierosinājums nedaudz paskaidrot to ar trim vārdiem, proti, “ieskaitot valsts valodu”, jo formulējums– lekcijas klausīties vismaz trijās valodās– ir absolūti nekonkrēts un neko neizsaka, tāpēc tie trīs paskaidrojošie vārdi “ieskaitot valsts valodu” ir nepieciešami.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vispirms deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis: Es atvainojos, bet iepriekšējais teikums jau norāda uz to, ka viena no šīm trim valodām ir latviešu valoda, ja jau mēs esam definējuši, ka pamatapmācību valoda ir latviešu valoda, tā ka nebūs solīdi, ja mēs vēl papildināsim ar “ieskaitot latviešu valodu”.

Priekšsēdētājs: Turklāt te ir akcentēts otrais mācību gads.

V.Seleckis: Nu labi, varbūt varētu arī tādējādi.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tātad mums ir viens balsojums– deputāta Bukas ierosinātais priekšlikums par trešo mācību gadu. Tas ir arī iesniegts. Lūdzu balsošanas režīmu. Tātad deputāts Buka ierosina mācēt saprast trīs valodas, tikai sākot ar trešo mācību gadu. Lūdzu, balsosim par, pret un atturoties par deputāta Bukas ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par– 33, pret– 60 un atturas– 10. Tātad deputāta Bukas ieteiktais labojums nav pieņemts.

Lūdzu attiecībā uz sesto daļu.

V.Seleckis: Attiecībā uz 6.pantu?

Priekšsēdētājs: Nē, nevis uz 6.pantu, bet uz 5.panta sesto daļu jeb rindkopu, respektīvi, runa ir par pēdējo rindkopu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim. Lūdzu rezultātu. Par– 71, pret– 24, atturas– 4. Sestā rindkopa ir akceptēta.

Un tagad, lūdzu, godājamie kolēģi, dzēsīsim šo rezultātu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par 5.pantu kopumā. Par balsošanas motīviem deputāts Zatuliviters, lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Es lūdzu paskaidrot, kas noticis ar 5.panta ceturto rindkopu pēc tam, kad ir izdarīts deputāta Rikarda iesniegtais labojums: “Valsts finansētajās vidējās, speciālajās un augstākajās…”. Rikarda labojums orientēts tikai uz augstākajām. Kas atlicis vidējām speciālajām?/

V.Seleckis: Tas, ko nosaka šā paša panta pirmā daļa, kurā ir fiksēts, ka tiesības uz izglītību dzimtajā valodā saskaņā ar valsts likumu ir arī citu tautību cilvēkiem. Tātad tur notiek mācības gan latviešu, gan acīmredzot arī krievu valodā. Te nekas nemainās.

V.Zatuliviters: */Vismaz man nu viss ir kļuvis skaidrs./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairs neviens nevēlas izteikties par balsošanas motīviem? Jautājumu nav? Balsošanas režīmu, un balsosim par 5.pantu kopumā, akceptējot to trešajā lasījumā. Lūdzu. Vai visi ir nobalsojuši? Paldies. Lūdzu rezultātu. Par– 69, atvainojos– 70, pret– 27 un atturas– 7. 5.pants ir akceptēts mūsu izstrādātajā formulējumā. Paldies.

6.pants. Izglītības sistēma Latvijas Republikā.

V.Seleckis: 6.pantam nekādi priekšlikumi un labojumi nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti? Nevienam nekas nav sakāms. Paldies.

V.Seleckis: Tas pats attiecībā uz 7. un 8.pantu.

Priekšsēdētājs: Vai godājamiem deputātiem par 7.un 8.pantu ir labojumi, ierosinājumi, papildinājumi? Nav. 9.pants.

V.Seleckis: 9.pantā ir ieviesušās redakcionāla rakstura neprecizitātes, proti, 3. un 4.rindkopā…

Priekšsēdētājs: Selecka kungs, varbūt drusku apstājieties. Deputāti pašlaik masveidā atstāj zāli. Pagaidīsim, kamēr viņi to izdarīs.

S.Zaļetajevs: */Par sēdes vadīšanas kārtību…/

Priekšsēdētājs: Kamēr deputāti atstāj zāli, jūs varat runāt. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Es tomēr lūdzu atgriezties pie 8.panta. Tas ir ievērojami paplašināts, ir parādījušies pilnīgi jauni momenti. Man, piemēram, nav skaidrs, kas ir “akreditācijas lapas mācību iestāžu atvēršanai”. Otrajā lasījumā tādu nebija. Bet, ja ir parādījušies kādi jauni momenti, tad kā gan var bez apspriešanas un balsošanas pieņemt?/

Priekšsēdētājs: Selecka kungs, jūs varbūt tā īsi varat atbildēt?

V.Seleckis: Pavisam īsi runājot, tas nav nekāds būtisks labojums, kas radītu kaut kādas konceptuāla rakstura izmaiņas likumā. Ar šo ierakstu ir tikai precizēts tas, ka katra mācību iestāde dibinoties saņem akreditācijas lapu, tas ir, varētu teikt, atļauju Latvijas Izglītības ministrijā par to, ka ir tiesības šo mācību iestādi atvērt.

Priekšsēdētājs: Tā, izskaidrojums saņemts. Lūdzu, deputāt Buka!

S.Buka: */Par ceturto rindkopu. “…ministrija Uzņēmumu reģistram izsniedz licenci…” Tas ir pretrunā ar likumu “Par Uzņēmumu reģistru” un “Par uzņēmējdarbību”, kur rakstīts, ka licences izsniedz paši uzņēmēji, tas ir, organizācijas, kas pretendē uz atvēršanos. Kāpēc šeit Uzņēmumu reģistrs, kam ministrija izsniedz licenci? Tas ir absolūti nepareizi./

V.Seleckis: Te varētu paskaidrot cienījamam deputātam, ka runa ir par licenču izsniegšanu tādām mācību iestādēm, kuras nodarbojas ar uzņēmējdarbību, proti, ar dažādu autoapmācības kursu organizēšanu vai kādu citu kursu organizēšanu un kurām galvenais ir uzņēmējdarbība, nevis apmācošā funkcija. Lai būtu saskaņa ar līdzšinējo likumdošanu, mūsu juristi un Augstākās padomes Juridiskā pārvalde iestājās par to, ka Izglītības likumā ir nepieciešams, lūk, šāda rakstura precizējums.

S.Buka: */Bet tas ir nepareizi! Tomēr jāizdara normāla juridiska ekspertīze šim punktam. Es to pieprasu.

Par 8.panta pēdējo rindkopu: “Ministrija izsniedz sertifikātus pedagoģiskam darbam pirmsskolas bērnu iestādēs, vispārējās, profesionālajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs.” Tas ir, mēs līdzās mācību iestāžu diplomiem ieviešam sertifikātus. Par ko tad mēs pārvēršam savus diplomus, kurus izsniedz mācību iestādes? Tas nozīmē, ka ministrija sāks izsniegt speciālus papīrus? Kā var līdz tam aizdomāties! Diezin vai pasaules praksē ir tāds precedents!/

V.Seleckis: Varbūt te nav gluži precīzi pateikts, bet doma ir tāda, ka Izglītības ministrija nosaka sertifikātus, tas ir, kāds izglītības dokuments ir nepieciešams izglītības darbam. Ļoti iespējams, ka te ir nepieciešama redakcionāla precizitāte.

S.Buka: */Tas ir sertifikāts mācību iestādei, bet ne pedagoģiskam darbiniekam? Tā ir pavisam cita lieta. Šeit acīmredzot vajag izdarīt attiecīgu redakcionālu labojumu. Citādi iznāks, ka mēs pieņemsim tādu redakciju, kas būs pretrunā visam kam. Vienkārši likumprojekts ir nepietiekami izstrādāts, kas nu apstiprinās./

Priekšsēdētājs: Kas vēl vēlas izteikties par 8.pantu? Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Es domāju, ka cienījamai komisijai patiešām gadījusies neliela kļūme, te nav numurēti apakšpunkti. Orientēsimies pēc teksta: “izsniedz licences Uzņēmumu reģistram mācību iestāžu atvēršanai” un tā tālāk. Tajā likumā, ko mēs pieņēmām apmēram pirms mēneša, par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par uzņēmējdarbību” jaunajā– 32.pantā ir teikts: “Tikai ar speciālu atļauju (licenci), ko izsniedz Latvijas Republikas Ministru padome vai tās pilnvarota institūcija, ir atļauta iestāžu atvēršana un to statusa un profila maiņa.” Tātad licenci patiešām var izsniegt Tautas izglītības ministrija, tā ir pilnvarota to darīt, bet ministrija to izsniedz ne jau Uzņēmumu reģistram, bet juridiskajai vai fiziskajai personai, kas atver šo mācību iestādi, un tā savukārt to iesniegs Uzņēmumu reģistram. Tātad pavisam vienkārši jāsvītro šie divi vārdi “Uzņēmumu reģistram”. Un diezin vai nākamā rindkopa, kurā ir runāts par akreditācijas lapām, vispār ir vajadzīga, jo šeit faktiski tiek atkārtots iepriekšējais apakšpunkts. Es aicinātu to svītrot, bet, ja nesvītrojam, tad vismaz akreditācijas lapu likt iekavās un atstāt licenci. Es neredzu nekādu jēgu šim papildu pantam.

V.Seleckis: Es varētu paskaidrot, ka šeit mēs ierakstījām tā, kā mums to ieteica juristi. Ļoti iespējams, ka te varbūt arī nav visai precīzi. Taču es gribētu teikt, ka pirmajā gadījumā, kur runa ir par licenci, ir runa par uzņēmējdarbību, kas saistīta ar mācību iestādēm. Bet otrajā gadījumā runa ir par akreditācijas lapām, tas ir, par atļauju mācību iestāžu atvēršanai. Tās ir divas dažādas lietas, otrais gadījums nav saistīts ar uzņēmējdarbību. Taču es gribētu, lai uz šo jautājumu precīzi atbildētu mūsu jurists, kurš bija atbildīgs par šo formulējumu. Lūdzu.

Priekšsēdētājs: Labi. Dosim vārdu ekspertam. Atrisināsim šo jautājumu. Lūdzu, trešais mikrofons.

Darba grupas pārstāvis, jurists (Stenogramma neuzrāda pārstāvja uzvārdu.– Red.): Es ļoti atvainojos, šie ir divi dažādi gadījumi. Licences tiek izsniegtas tās darbības veikšanai tiem uzņēmumiem, kuriem ir jāiet uz Uzņēmumu reģistru, bet tām, kuras atver pašvaldība, uz Uzņēmumu reģistru nav jāiet. Lai varētu veikt šo procesu, lai tās varētu veidot un atvērt, ir, lūk, ieviesta šī terminoloģija– akreditācijas lapas. Un komisijā šis jautājums ir izstrīdēts un nobalsots. Un, starp citu, jau tagad tie skolu dibinātāji nāk uz ministriju, ļoti labi saprotot šīs atšķirības jau pirms likuma pieņemšanas.

Priekšsēdētājs: Vēl deputāts Freimanis un deputāts Krūmiņš vēlas izteikties.

J.Freimanis: Cienījamie kolēģi! Es gribētu oponēt godājamam deputātam Bukam par 8.panta pēdējo rindkopu attiecībā uz to sertifikātu. Uzskatu, ka šī norma ir absolūti nepieciešama, jo nav noslēpums, ka šodien ļoti daudzās skolās ir pedagogi, programmas, mācību grāmatas, kas māca visu pa vecam, ka ir programmas un mācību grāmatas, kuru pirmā lappusē un pēdējā lappusē ir Iļjičs un daudz kas cits. Ja ir paredzēta attiecīga komisija vai sagatavotāji paredzējuši iespēju likumdošanas ceļā kaut kādā veidā izdarīt šo sertifikāciju, noteikt, kurš var tikt klāt un kurš nevar tikt klāt pie mācīšanas, es domāju, ka tas ir politiski ļoti pareizi, jo pretējā gadījumā vēl trīs gadus viss paliks pa vecam. Varbūt Izglītības ministrija var paskaidrot šo jautājumu. Bet man ir pilnīgi skaidrs, ka šī sertifikācija ir vajadzīga.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Es gribu atgriezties vēl pie tām licencēm un akreditācijas lapām. Šeit tādā veidā to nevar atstāt, jo Uzņēmumu reģistram nekādas licences nav jāizsniedz. Licences ir jāizsniedz mācību iestādei. Un, ja ir tā, kā mums jurists paskaidroja, tad es ieteiktu rakstīt šādi: “izsniedz licences (akreditācijas lapas) mācību iestāžu atvēršanai, to profila un statusa maiņai”. Un apvienojot šīs rindkopas vienā, papildinot, kā saka, vienu ar (akreditācijas lapām), bet Uzņēmumu reģistrs šeit ir jāsvītro. Uzņēmumu reģistrs nekādas licences nepieprasa, un tam neko neiesniedz. Atstāt šādu teikumu, manuprāt, ir absurds, kas pilnīgi runā pretī likumam par Uzņēmumu reģistru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz deputāts Buka pie pirmā mikrofona.

S.Buka: */Šeit 8.pantam radās redakcionāli labojumi, kas saistīti ar tulkojumu, bet Freimaņa kungs mani pārliecināja, ka šī rindkopa pavisam nav nejauša, ka runa ir par politisku momentu, ko viņš arī pasvītroja. Runa ir par pedagoģisko darbinieku tīrīšanas sākumu visos līmeņos ar sertifikācijas palīdzību. Tātad nav vainīgs nepareizs tulkojums no latviešu uz krievu valodu!/

V.Seleckis: Šajā gadījumā Bukas kungam nekādi nevarētu piekrist. Te noteikti tā nav domāts.

Priekšsēdētājs: Deputāts Zaļetajevs ir atsūtījis zīmīti, bet es īsti nesaprotu, ko viņš ar to domā, jo mēs taču izskatām latviešu tekstu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Priekšlikums ir tāds: to, ko piedāvāja deputāts Ģirts Krūmiņš, ierakstīt kā papildinājumu punktam, kur ir runa par licenču vai akreditācijas lapu izsniegšanu mācību iestāžu atvēršanai, to profila, statusa izmaiņām kārtībā, kā to noteikusi Latvijas Republikas Augstākā padome,– “formulē prasības, kas nepieciešamas, lai izsniegtu licenci mācību iestādes atvēršanai”, lai būtu pilnīga skaidrība, lai nebūtu nekādas patvaļas./

Priekšsēdētājs: Bet, Zaļetajeva kungs, jums ir jāiesniedz arī latviešu valodā, jo mēs pieņemam latviešu tekstu. Es mēģināju tulkot, bet man uzreiz neizdodas tā automātiski pārtulkot, kaut gan es abas valodas pārvaldu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Sakarā ar problēmu, par kuru runāja deputāts Buka, lūdzu cienījamo ziņotāju atbildēt uz jautājumu, pēc kādiem principiem vadīsies ministrija, pieņemot lēmumus par sertifikātu izsniegšanu vai neizsniegšanu? Vai tikai ar skaidru prātu vai vēl kaut ko?/

V.Seleckis: Agrāk Izglītības ministrija noteica, kādas prasības izvirzāmas pedagoģiskajiem darbiniekiem, lai viņi varētu strādāt mācību iestādēs, kāda izglītība nepieciešama un kāds dokuments. Kādam jābūt mācību saturam, lai iegūtu šo izglītības dokumentu. Bet tagad ir runa tikai par to, lai mācību iestādēs nestrādātu pedagoģiski nesagatavoti cilvēki. Un šeit par kaut kādu politisko pusi, manā skatījumā, absolūti nevar būt runas, un tādā veidā izskaidrot šo likumu nu nekādi nevarētu.

V.Zatuliviters: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Laķis: Es ļoti lūdzu priekšsēdētāju ievērot reglamentu, jo trešajā lasījumā jābalso par rakstiski iesniegtiem priekšlikumiem. Trešais lasījums nav ne jautājumu, ne atbilžu pusstunda ar politisku aģitāciju.

Priekšsēdētājs: Paldies, Laķa kungs, bet diemžēl mēs, jau izskatot 5.pantu, atkāpāmies no šiem principiem, pateicoties godājamam Panteļejeva kungam un citiem kungiem. Tā ka tagad ir ļoti grūti diskriminēt un cieši ievērot šo prasību. Lūdzu, Endeles kungs, pie trešā mikrofona!

J.Endele: Es lūdzu kolēģus tomēr nepiekrist par tās daļas izsvītrošanu, kur runa ir par akreditācijas lapām, jo tur pašās beigās ir teikts: profila un statusa maiņai. Var būt, ka nav tas pietiekami saprotams, bet šīs te akreditācijas lapas ir domātas arī šādā gadījumā: ja skola, piemēram, sasniedz augstāku līmeni kopumā, tad tā var saņemt arī zināmu pāratestāciju, iegūt pat juridiski augstāku statusu, sakarā ar kuru, kā vēlāk redzam likumā, ir iespējama arī augstāka finansēšana.

Lielas domstarpības ir arī par sertifikātiem. Šajā likumā nav īpaši uzsvērts, ka skolotāji un arī citi darbinieki pāriet uz līguma attiecībām un pašlaik stāžs netiek ņemts vērā, rēķinot algu, bet pastāv kategoriju sistēma. Saprotams, ka tas viss ir pašlaik, tā sakot, sākumā. Nolikumi tiek izstrādāti. Un šis sertifikāts zināmā mērā būs arī ņemams vērā, nosakot kategorijas. Tātad no tā arī būs atkarīga alga. Es lūdzu tomēr balsot par to redakciju, kāda ir iesniegta.

V.Seleckis: Es komentēšu attiecībā uz to reģistrāciju un akreditācijas lapu. Cik es saprotu, šeit būtībā nevienam nav nekādu iebildumu. Runa ir tikai par juridiskām niansēm. Varbūt mēs varētu šo jautājumu beigt diskutēt, un pēc likuma pieņemšanas Juridiskā pārvalde acīmredzot varētu precizēt šo jautājumu. Un, ja būtu nepieciešams, šo reģistru varētu izņemt laukā. Manā skatījumā, tur nekādu pretenziju nevarētu būt, jo būtisku iebildumu mums nevienam šeit nav. Vajag tikai, lai juridiski precīzi un pareizi tas viss būtu formulēts.

Priekšsēdētājs: Paldies, Selecka kungs! Tagad Kides kungs un Ždanokas kundze stāv pie mikrofona. Ar to pašu mēs arī beigsim un balsosim. Deputāts Kide un pēc tam deputāte Ždanoka.

E.Kide: Es iebilstu Selecka kungam. Šeit vairs nav vajadzīga nekāda juristu precizēšana, jo šie divi punkti par licenci un akreditācijas lapu tika rūpīgi saskaņoti ar visiem juristiem. Licence paredzēta tikai uzņēmējdarbības reģistram, bet akreditācijas lapa ir tikai apliecinājums, ka atbilst pedagoģiskam līmenim skolā. Tā ir pavisam cita lieta. Visām mācību iestādēm nav jāiet uz Uzņēmumu reģistru. Es lūdzu balsot arī par to sertifikātu, jo tas ir saskaņots ar atestācijas nolikumu un saskaņots ar to, ka pārejam uz līgumu sistēmu. Tas ir saskaņots un līdz galam pārdomāts dokuments.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāte Ždanoka, un pēc tam apspriešanu beigsim.

T.Ždanoka: */Sakarā ar citu 8.panta rindkopu: “Ministrija izstrādā un apstiprina izglītības standartus pamata un vispārējai vidējai izglītībai, bet kontrolē to ievērošanu visās mācību iestādēs, izņemot augstākās izglītības iestādēs.” Man liekas, ka šis formulējums ir ļoti pretrunīgs, tas ir pārdzīvojis konceptuālas izmaiņas salīdzinājumā ar otro lasījumu. Šajā formulējumā vispār ir pazudušas speciālās un profesionālās mācību iestādes. Ministrija izstrādās un apstiprinās standartus tikai pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādēm, bet kontrolēs visas, izņemot augstākās? Tas ir kaut kas pavisam nesaprotams./

V.Seleckis: Cienījamās dāmas un kungi! Te viss ir ļoti vienkārši un ļoti labi saprotams, jo Izglītības ministrija kontrolē vispārējo izglītību un nosaka arī standartu, tas ir, prasības, kādas izvirzāmas, lai varētu iegūt dokumentu par vispārējo izglītību visās mācību iestādēs. Ne tikai vispārējās izglītības mācību iestādēs, bet arī arodizglītības un vidējās speciālajās mācību iestādēs, kur iegūst vispārējo izglītību. Bet nākamajā pantā, kurā runāts par ministriju skolām, ir fiksēts, ka šīm skolām savukārt ir tiesības šo standartu kontrolēt tajā mācību satura daļā, kas saistās ar profesiju sagatavošanai nepieciešamo speciālo izglītību. Tātad te ir absolūta skaidrība un ar iepriekšējo modeli nekādu pretrunu nav.

T.Ždanoka: Es jums nepiekrītu. Tur nekādas skaidrības nav, pilnīgs juceklis.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet es vēlreiz atgādināšu, ka mēs trešajā lasījumā izdarām redakcionālus labojumus– svītrojam un nomainām atsevišķus vārdus. Deputāts Zaļetajevs ir iesniedzis rakstisku priekšlikumu, bet tas gan nav pavairots. Te ir tāds papildinājums, ka vajag formulēt pieprasījumu, lai izdotu licenci, man grūti jums pateikt, vai tas ir labi vai slikti. Tas jums ir jāvērtē pēc dzirdes, bet diez vai jūs to varēsit?

Godājamie kolēģi! Tātad deputāti Ēlerts un Krūmiņš ierosināja, lai šajā rindkopā svītro “izsniedz licences”, tāpat svītrot vārdus “Uzņēmumu reģistru”. Par to svītrošanu laikam ir jābalso. Lūdzu, reģistrēsimies. Šoreiz reģistrēsimies! Daļa deputātu nobijušies no pērkona un aizgājuši. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! 88 deputāti ir reģistrējušies. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par priekšlikumu– svītrot vārdus “Uzņēmumu reģistram”. Tas ir rindkopā, kas sākas ar vārdiem “izsniedz licences” un beidzas ar vārdiem “noteiktajā kārtībā”. Balsosim par to svītrošanu. Lūdzu rezultātu. Par– 34, tas ir mazākums, tātad netiek svītrots.

Nākamais bija deputāta Krūmiņa ierosinājums. Tātad “izsniedz licences (akreditācijas lapas)”, un tālāk kā tekstā. Tātad “par visu Uzņēmumu reģistru”. Tas ir par papildinājumu. Papildinājums var būt. Tas ir no nākamās rindkopas. Visiem ir lasāms. Balsošanas režīmu! Balsosim! Tātad “izsniedz licences (akreditācijas lapas)”. Lūdzu rezultātu. Par– 39, pret– 8, atturas– 23. Tātad ar vairākumu. Ievietojam. Un automātiski tātad tiek svītrota nākamā rindkopa “ar akreditācijas lapām”.

Godājamie kolēģi, es tomēr aicinātu jūs tā ļoti nopietni analizēt, par ko jūs balsojat. Lūdzu, skatieties visu tekstu kopumā. Pretējā gadījumā mums ir jātaisa pauze. Tā gan būs pēc 15 minūtēm, tad varēsim piebiedroties tiem deputātiem, kuri jau ir atstājuši plenārsēžu zāli.

Vēl tika ierosināts 8.pantā svītrot par sertifikātiem. Vai šis ierosinājums paliek spēkā? Nepaliek. Paldies. Godājamie kolēģi! Es tomēr uzdrošinātos nelikt uz balsojumu deputāta Zaļetajeva izskaidrojumu, jo nevienam tas nav izdalīts un tāpēc ir ļoti grūti orientēties, jo ir jākombinē kopā ar tekstu, bet trešajā lasījumā tas nav paredzēts. Trešajā lasījumā mēs izdarām tikai redakcionālas dabas labojumus. Citu priekšlikumu par 8.pantu nav.

Balsošanas režīmu! Balsosim par 8.pantu, akceptējot kopumā ar izdarītajām izmaiņām. Lūdzu rezultātu. Par– 51, pret– 15, atturas– 11. Pants akceptēts.

Es domāju, kolēģi, ka pēc šā likuma teksta pieņemšanas Juridiskā pārvalde ar kanceleju precizēs, vai gadījumā kāds vārds nav palaists garām, vai izsvītrots ne tas, kas vajadzīgs, un tamlīdzīgi. Tie ir redakcionāli precizējumi pirms publikācijas, kas būtību negroza.

V.Seleckis: Ir priekšlikums 9.panta ceturtajā un piektajā rindkopā termina “arodapmācība” vietā likt “arodizglītība”, jo tāds termins kā arodapmācība mums likumā nefigurē.

Priekšsēdētājs: Šeit, liekas, nav vajadzīgs balsojums. Paldies, piekritīsim. Vēl par 9.pantu? Nav. Paldies.

10.pants.

V.Seleckis: Attiecībā uz 10. un 11.pantu diemžēl mums atkal jāatgriežas pie tās pašas problēmas, par ko jau runājām otrajā lasījumā, jo ir saņemts deputāta Endziņa priekšlikums– mainīt vārdu kārtību tajā sadaļā, kurā runa ir par ēdināšanu un medicīnisko aprūpi, jo pašreizējā variantā iznāk, ka ēdināšana un medicīniskā aprūpe ir bez maksas. Var rasties pārpratums, ka bez maksas ir jānodrošina ne vien medicīniskā aprūpe, bet arī ēdināšana. Un to, protams, ne valsts, ne arī vietējā pašvaldība nevar uzņemies. Tāpēc pretēji Rikarda kunga priekšlikumam, kurš iepriekšējā lasījumā uzvarēja, atkal vajadzētu šos vārdiņus “bez maksas” pārnest pirms vārdiem “medicīniskā aprūpe”, lai būtu skaidrs, ka bezmaksas ir tikai medicīniskā aprūpe.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vai mums ir jābalso? Nav. Piekritīsim komisijai. Deputāts Ivars Krastiņš nepiekrīt un virzās pie mikrofona. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Kāpēc jāatgriežas pie otrajā lasījumā nobalsotajiem pantiem? Es vēlreiz mēģināšu cienījamajai Izglītības komisijai paskaidrot, ka nekas šai pasaulē nav bez maksas. Arī medicīniskā palīdzība nav bez maksas. Ja jūs gribat uzsvērt, ka tā ir speciāli audzēkņiem, tad jāmaina formulējums, bet nekas nav bez maksas.

V.Seleckis: Man tas ir absolūti skaidrs. Bet, cienījamais Krastiņa kungs, līdzko mēs esam tā ierakstījuši, kā pašlaik tas ir ierakstīts, skolas direktors var ierasties pie vietējās pašvaldības un pieprasīt, lai bez maksas būtu arī audzēkņu ēdināšana.

Priekšsēdētājs: Pirmais pie mikrofona bija deputāts Karlsons, pēc tam deputāts Zatuliviters un deputāts Kide.

J.Karlsons: Tas gan bija tikai tīri redakcionāls labojums. Protams, tos vārdus var vienkārši samainīt vietām– “nodrošina audzēkņiem medicīnisko aprūpi bez maksas un ēdināšanu”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

V.Seleckis: Jā, patiešām šādu variantu varētu pieņemt, un tad mums tie strīdi būtu beigušies.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Krastiņš piekrīt tādam variantam? Un pārējie deputāti? Piekrīt? Piekrīt. Paldies.

Lūdzu, deputāt Zatuliviter!

V.Zatuliviters: */Lūdzu cienījamo referentu un deputātus pievērst uzmanību 10.panta pēdējai rindai. Es iesaku to svītrot, jo vietējām paš­pārvaldēm nav jākoordinē uzņēmumu, iestāžu un organizāciju palīdzība mācību iestādēm. Ja tās mācību iestādei negrib palīdzēt, paš­pārvaldēm nav tiesību tās piespiest. Tas pirmkārt.

Otrkārt, vietējā pašpārvalde, saņemot likuma normu šāda ieraksta veidā, redzēs iespēju skolai no sava budžeta iedalīt pēc iespējas mazāk līdzekļu, bet šo finansējuma nastu pārlikt uz uzņēmumiem, kas jau tā nodokļu veidā pārskaita naudu rajonu budžetos. Atkārtoju: šo divu momentu dēļ ierosinu pēdējo rindu svītrot. Domāju, ka tas ir principiāli./

V.Seleckis: Principā Zatulivitera kungam var piekrist. Ja deputāti neiebilst, es arī neiebilstu, jo patiešām pašreizējās demokrātijas apstākļos koordinēt uzņēmumu palīdzību, protams, būs grūti.

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Laķis tomēr pastāv uz to, ka jābalso, bet viņš to dara no vietas. Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Mēs esam visi noguruši, bet tomēr koncentrēsimies. Es esmu par jebkuru priekšlikumu attiecībā uz to bezmaksas ēdināšanu un medicīnisko aprūpi, bet mēs nevaram pieņemt to bezmaksas ēdināšanu.

Priekšsēdētājs: Deputāt Kide, šo jautājumu jau atrisinājām tieši pirms piecām minūtēm.

E.Kide: Mums otrajā lasījumā bija jau atrisināts jautājums par bezmaksas medicīnisko aprūpi.

V.Seleckis: Bet arī tagad mēs par to vienojāmies.

Priekšsēdētājs: Deputāti, lūdzu, paskaidrojiet Kides kungam lietas būtību.

Tā, lūdzu, es varu kļūdīties. Kurš no kolēģiem bija pirmais? Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Vaivads: Es par deputāta Zatulivitera ierosinājumu, respektīvi, par pašvaldību lomu. Nedrīkst atstāt bez koordinācijas izglītības sistēmu uz vietām arī tad, ja uzņēmumi ir gatavi dažnedažādi palīdzēt, jo pretējā gadījumā faktiski visa izglītības koncepcija, arī jaunu skolu celtniecība un visu citu līdzekļu izlietojumi, paliek pašu uzņēmumu vadītāju ziņā, un viņi vispār neinteresēsies par pašvaldību. Tā ka es esmu kategoriski pret šādas rindas svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Krūmiņš.

Ģ.Krūmiņš: Tajā pašā jautājumā. Man būtu tāds priekšlikums: 10.pantā divos pēdējos teikumos apmainīt vietām vārdus “sekmē” un “koordinē”, un tad viss nostāsies savās vietās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, sāksim balsot. Pirmais balsojums 10.pantā– svītrot pēdējo teikumu. Tas ir deputāta Zatulivitera priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 10.panta pēdējā teikuma svītrošanu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par– 37, pret– 22, atturas– 13. Tātad tiek svītrots. Es tikai nesaprotu, par ko balso deputāts Seleckis.

V.Seleckis: Par svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Par svītrošanu. Tātad tiek svītrots pēdējais teikums. Liekas gan, ka uzņēmumiem un iestādēm turpmāk nebūs tik daudz naudas, lai palīdzētu izglītībai.

Nākamais ir deputāta Krūmiņa ierosinātais labojums. Diemžēl vairāk balsojumu nav, jo vairāk nav ko koordinēt. Vienīgā iespēja ir koordinēt ārpusskolas audzināšanu, nevis sekmēt.

Vai deputāts Krūmiņš pastāv uz šādu balsojumu? Vairs ne. Paldies. Tātad arī šis balsojums vairs nav nepieciešams. Liekas, ka jautājums par bezmaksas medicīnu un ēdināšanu ir atrisināts un Selecka kungs ir izdarījis vajadzīgos labojumus. Laķa kungs, jūs izrādāt nepatiku. Vai jūs pie mikrofona vēlaties izteikties? Nē. Paldies. Tad mēs varam uzskatīt, ka 10. un 11.pants mums ir atrisināts. Nē, deputāts Cibulis nāk. Nē, nenāk. Paldies. Deputāts Buka vēl vēlas izteikties sakarā ar 10. un 11.pantu. Par 11.pantu. Lūdzu.

S.Buka: */Priekšpēdējā rindkopa: “…pagastu un pilsētu rajonu pašvaldību kompetencē”. Tas attiecas uz republikāniskajām pilsētām un Rīgas rajoniem? Paredzam, ka mācību un audzināšanas iestāžu vadītājus pieņem un slēdz līgumus uz laiku līdz pieciem gadiem. Kāpēc līdz pieciem gadiem? Augstākajās mācību iestādēs pasniedzējus pēc konkursa ievēlē uz sešiem gadiem. Es iesaku rakstīt “uz laiku no trim līdz pieciem gadiem”. Tā ir minimālā garantija sākt savu darbību un pierādīt profesionālo kompetenci./

V.Seleckis: Tātad jūs piedāvājat: “uz laiku no 3 līdz 5 gadiem”. Komisija tomēr uzskata, ka varētu būt arī šāds variants, jo līdz ar to gan pašvaldībai, gan pašam direktoram ir iespējams vēl plašāk variēt šā jautājuma kārtošanu. Varbūt atsevišķos gadījumos ir nepieciešams tikai uz gadu noslēgt un pēc tam, ja vajadzīgs, šo līgumu var turpināt un pagarināt.

Priekšsēdētājs: Šeit izvirzās, piemēram, jautājums, kā aizvietot skolotāju, kura ir grūtniecības atvaļinājumā. Ja noslēdz līgumu ar citu uz trim gadiem, ar citu skolotāju. Ābiķa kungs vēlējās izteikties. Tātad ir ierosinājums izdarīt labojumu: no 3 līdz 5 gadiem. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Tas ir elementāri, tas ir termiņa līgums, šeit neko mainīt nevajag.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Bērzs arī vēlas izteikties. Lūdzu.

A.Bērzs: Man ir priekšlikums: aiz vārda “līguma” svītrot vārdus “uz laiku līdz 5 gadiem”. Jo šāda pieņemšana uz laiku, ticiet man, vispār radīs problēmas vadošo kadru pieņemšanā. Jūs nedabūsit kadrus, kas ies strādāt, ja viņam ir iepriekš pateikts, ka viņu pieņem uz pieciem gadiem.

Priekšsēdētājs: Par valsts prezidentu tomēr kandidē arī zinot, ka tikai uz četriem gadiem.

V.Seleckis: Te nu cienījamam Bērza kungam jāpaskaidro, ka mums šajā likumā ir iestrādāta norma, ka visus pedagoģiskos darbiniekus, arī skolotājus, pieņem, slēdzot līgumu. Un tas, ka uz direktoru ir attiecināts šis termiņš– pieci gadi, manuprāt, sekmēs daudz lielāku atbildību un centību, lai viņam būtu iespēja līgumu noslēgt arī uz turpmākajiem pieciem gadiem. Nekur taču nav teikts, ka pēc tam nevar noslēgt līgumu uz pieciem un pēc tam vēl uz pieciem gadiem.

Priekšsēdētājs: Deputāts Mucenieks, tad deputāts Endele, un pēc tam iesim atpūsties.

V.Mucenieks: Šajā pantā vajadzētu koriģēt par ēdināšanu un medicīnisko aprūpi, tāpat kā 10.pantā.

V.Seleckis: Jā, tas ir skaidrs.

Priekšsēdētājs: Tas ir redakcionāls jautājums. Lūdzu, deputāt Endele.

J.Endele: Es tomēr lūdzu– tā ir priekšpēdējā daļa tajā pantā– par tiem pieciem gadiem nesvītrot, jo pretējā gadījumā veidosies stāvoklis ar to īpašo direktoru varu. Ņemot vērā to, ka šīs pilnvaras ir krietni plašākas, es lūdzu balsot par to, lai paliktu šis ierobežojums. Tas jau neliedz, kā Selecka kungs teica, pēc tiem pieciem gadiem šo līgumu pagarināt. Pretējā gadījumā direktors ir uz mūžīgiem laikiem ielikts un, lai viņš kāds būtu, no viņa nav iespējams vaļā tikt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Man ir jautājums par procedūru. Es iebilstu pret šādu likumprojekta apspriešanas gaitu trešajā lasījumā. Ja šādi priekšlikumi ir izdalīti visiem un ja ir kas svītrojams, tad tas ir cits jautājums, bet nekādā gadījumā nevar ielaisties debatēs. Tādā veidā mēs šo likumu apspriedīsim vismaz trīs dienas.

Priekšsēdētājs: Grūbes kunga aizrādījums ir pilnīgi vietā, tas mani morāli stiprināja. Turpmāk es rīkošos mazliet citādi. Laikraksta publikācijas varēs lasīt pēc tam, bet pašlaik ir pārtraukums. Balsojums būs pēc pārtraukuma.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ieņemsim vietas! Lūdzu, Selecka kungs!

Godājamie kolēģi, pirms mēs atsākam darbu plenārsēdē, visi vienosimies, ka neviens labojums un papildinājums, kurš nav rakstiski iesniegts līdz trešajam lasījumam, apspriests netiks. Un lūdzu velti pie mikrofoniem neiet, jo deputāti ir tiesīgi aizstāvēt vai aģitēt tikai par saviem rakstiski iesniegtajiem papildinājumiem. Izņēmums ir svītrošana vai redakcionāla viena vārda nomaiņa ar otru. Nekādi papildinājumi, kas iepriekš rakstiski nav iesniegti un izdalīti deputātiem, pieņemti netiks. Būsim konsekventi! Pretējā gadījumā mēs šo likumu nekad nevarēsim izdiskutēt līdz galam, tāds iespaids rodas, vismaz līdz mūsu atvaļinājumam ne.

Godājamie kolēģi, mums atliek balsojums. Mēs esam izdiskutējuši 11.pantu. Tātad balsojums par 10. un 11.pantu. Selecka kungs, jūs varbūt rezumēsit, par ko mēs varam balsot un kas tika izteikts tikai minējumu veidā.

V.Seleckis: Šajos pantos, manā skatījumā, nekādas būtiskas pārmaiņas nav izdarītas, vienīgi mainīta vārdu kārtība, te nav vajadzības balsot, jo viss paliek tādā variantā, par kādu jau ir nobalsots.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad komisija piekrīt mainīt vārdu kārtību tur, kur deputāti to ierosināja? Paldies. 12.pants.

V.Seleckis: Nekādu priekšlikumu par kaut kādām izmaiņām šajā pantā nav.

Priekšsēdētājs: Cibuļa kungs, kur ir jūsu rakstiskais iesniegums?

J.Cibulis: Pēdējā teikumā ierosinu svītrot vārdu “politika”. Tas ir pilnīgi lieks.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kāds ir komisijas viedoklis par vārda “politika” svītrošanu.

V.Seleckis: Var piekrist, tas neko negroza.

Priekšsēdētājs: Vai deputāti piekrīt?

No zāles: Jā.

Priekšsēdētājs: Piekrīt. Paldies. Komisija piekrīt svītrot vārdu “politika”. Lūdzu, deputāt Zaļetajev, pie pirmā mikrofona.

S.Zaļetajevs: */Man ir priekšlikums, kas līdzīgs Cibuļa priekšlikumam, bet es ierosinu svītrot “valsts politikas īstenošana”, jo nesaprotu, kā var būt valsts politika, kas neizpaužas likumdošanas aktos… Viss, kas ir valsts politika, izpaužas likumdošanas aktos, tāpēc vārdi “valsts politikas īstenošana” no 12.panta pēdējās rindkopas svītrojami./

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs esam izsvītrojuši vārdu “politika”. Deputāts Zaļetajevs ierosina svītrot arī vārdus “valsts izglītības”.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Zaļetajeva priekšlikumu.

V.Seleckis: Šos vārdus, protams, svītrot nedrīkst.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas ir komisijas viedoklis– nedrīkst.

No zāles: Es atvainojos, cienījamais priekšsēdētāj! Mēs tā neesam balsojuši.

Priekšsēdētājs: Godājamais Seiksta kungs! Mēs jau veselu gadu te stādāmies priekšā pie mikrofona, ja gribam, lai dzird. (Zālē smiekli.)

A.Seiksts: Cienījamie kolēģi! Ja pārlasītu vēlreiz, kā skan– “kontrolē likumu došanas aktu ievērošanu un valsts izglītības īstenošanu”. Tie gramatiķi, kas labos, neizlaidīs cauri šādu tekstu. Kāpēc mums trūkst loģikas? Vai nu mēs tad vispār…

Priekšsēdētājs: Jūs piedāvājat balsot par šo svītrošanu?

A.Seiksts: Es ierosinu tādā gadījumā izlasīt…

Priekšsēdētājs: Tātad divi balsojumi par svītrošanu. Viens balsojums par ierosinājumu svītrot visu. Ierosinu vispirms balsot par deputāta Zaļetajeva priekšlikumu. Ja par to netiek nobalsots, tad balsosim par deputāta Cibuļa ierosināto svītrojumu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Reģistrēsimies pirms balsojuma, kurā mums nepieciešams kvorums. Es domāju, ka neviens otra vietā nebalsos.

Pirmais balsojums– svītrot “valsts izglītības politikas”. Lūdzu rezultātu. Atvainojos, vispirms reģistrāciju. Reģistrācija ir ieslēgta. Nav? Lūdzu, dzēsiet! Daudzi domā, ka reģistrēties vajag. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies un pēc tam balsosim par visu trīs vārdu svītrošanu. Tagad ir reģistrācija. Būtu lūgums– tad, kad nenotiek video uzņemšana, tos apgaismes ķermeņus tomēr izdzēst, jo tie ļoti apgrūtina deputātus, it sevišķi vasaras laikā. Lūdzu rezultātu. 69 deputāti ir reģistrējušies

No zāles: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Par balsošanas motīviem– deputāts Buka.

S.Buka: */Par 12.panta pēdējo rindkopu. Šeit teikts, ka valsts izglītības inspektors, bet viņš ir jaunais tautas izglītības prefekts, jauna struktūra, kas kontrolē atbilstošā reģiona izglītības jomas likumdošanas aktu izpildi. Bet 11.panta otrajā rindkopā teikts, ka pašvaldības un to izveidotie orgāni ir atbildīgi par izglītības likumdošanas aktu ievērošanu. Tad lai viņi arī atbild! Un nekādi prefekti nav vajadzīgi! Es ierosinu izsvītrot pēdējo rindkopu vai vispār visu pantu./

Priekšsēdētājs: Ko jūs, deputāt Buka, piedāvājat svītrot? Pēdējo daļu vai visu pantu? Tātad visu pantu. Paldies.

Godājamie kolēģi! Trīs balsojumi par svītrošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais balsojums– svītrot visu pantu. Otrais balsojums– svītrot trīs vārdus. Un pēdējais balsojums par deputāta Cibuļa ierosinājumu– svītrot tikai vārdu “politikas”.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par visa 12.panta svītrošanu. Lūdzu rezultātu. 18. Tas nav vairākums. Paldies. Lūdzu dzēst!

Otrais balsojums– pēc deputāta Zaļetajeva priekšlikuma tiek svītroti trīs vārdi “valsts izglītības politikas”. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par– 15. Tas ir mazākums. Netiek svītroti šie trīs vārdi.

Pēdējais balsojums par deputāta Cibuļa ierosinājumu– svītrot vārdu “politikas”. Bija iebildums, ka tad šis teikums neskan latviski, izlemsim balsojot. Trešais balsojums par vārda “politikas” svītrošanu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Mazākums. Netiek svītrots. Pants paliek komisijas izstrādātajā formulējumā.

13.pants.

V.Seleckis: 13.pantā ir Berklava kunga priekšlikums, kas iesniegts rakstiski. Tas paredz dot tiesības skolu valdei izraudzīt un rekomendēt skolu vadītājus pagastu pašvaldībām.

Priekšsēdētājs: Kurā dokumentā ir šis Berklava kunga priekšlikums?

V.Seleckis: Tas ir 818.dokuments.

Priekšsēdētājs: Paldies.

V.Seleckis: Te gan ir mazliet nepareizi– 12.panta otrais variants. Acīmredzot Berklavs kungs ir vadījies pēc tā dokumenta, kas bija otrajam lasījumam, tāpēc tie panti ir tādā secībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Visi var izlasīt Berklava kunga ierosinājumu. Paldies.

Lūdzu, pie pirmā mikrofona, deputāt Šapovālov!

P.Šapovālovs: */Es divreiz pienācu, bet jūs man nedevāt vārdu. Pirmkārt, par 11.pantu. Bija priekšlikums termiņu noteikt nevis līdz pieciem gadiem, bet no trim līdz pieciem gadiem. Par to mēs neesam balsojuši.

Par 12.pantu jūs teicāt, ka ir trīs priekšlikumi. Es tiem gribu pievienot ceturto. Tā kā izglītības valsts inspektoram dotas tiesības kontrolēt mācību un audzināšanas iestādes savā reģionā, tad gribu papildināt: “kas ir Tautas izglītības ministrijas pakļautībā”. Atbilstoši 8.pantam. Tautas izglītības ministrijas kompetencē ir tikai tās mācību iestādes, kas ir tās pakļautībā. 12.pantā mēs inspektoram dodam tiesības pārbaudīt visas mācību iestādes, tajā skaitā arī militārās. Iznāk absurds.

Tajā pašā laikā man jautājums un priekšlikums par 13.pantu. “Skolu valdē ir algots pārstāvis, kuru ievēlē pedagoģiskie darbinieki, un pārstāvis, kuru ievēlē pirmsskolas iestāžu darbinieki.” Kā es saprotu, pirmsskolas iestāžu darbinieki arī ir pedagogi. Vai neiznāk tā, ka mēs ierakstām “eļļainu eļļu”? Ierosinu izsvītrot “pārstāvi, ko ievēlē pedagoģiskie darbinieki”./

V.Seleckis: Pirmām kārtām es kategoriski protestēju pret mēģinājumiem atgriezties pie likuma pantiem, par kuriem jau ir nobalsots un par kuriem jau esam beiguši sarunu. Bet, kas attiecas uz 13.pantu, tad, manuprāt, viss var palikt tā, kā šeit ir ierakstīts. Ja tur kaut kas nav līdz galam precīzi, tas absolūti neko būtisku nemaina, jo nolikumā, kuru Izglītības ministrija izstrādās par skolu valdi, tas būs precīzi fiksēts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs nolēmām, ka pieņemam tikai iepriekš rakstiski iesniegtus labojumus un papildinājumus. Tā ka atvainojiet, Šapovālova kungs, jūsu ierosinājums izskan daudz par vēlu. Arī par 11.pantu ir nobalsots. Tā ka papildinājumus vajag iesniegt laikus. Pie tam šis papildinājums nav rakstiski iesniegts.

Par svītrošanu 13.pantā mēs balsosim. Tātad 13.pantā ir divi balsojumi– deputāta Berklava ierosinājums papildināt un deputāta Šapovālova ierosinājums svītrot par pirmsskolas bērnu iestādēm.

Deputāt Kide, divi balsojumi, ja jums ir trešais par svītrošanu, ierosiniet.

E.Kide: Es domāju, ka Berklava kunga ierosinājums svītrot ir pamatots, jo šī valde ir kompetenta. Es lūdzu atbalstīt Berklava kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Pirmais balsojums par Berklava kunga papildinājumu, kas izteikts 818.dokumentā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Paldies. Rezultātu! Par– 42, pret– 7, atturas– 7. Labojums pieņemts.

Otrais labojums– deputāta Šapovālova ierosinājums svītrot vārdus “pirmsskolas iestāžu darbinieku ievēlētus pārstāvjus”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Šapovālova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par– 15, pret– 34, atturas– 8. Priekšlikums nav pieņemts. Paldies.

14.pants.

V.Seleckis: 14.pantā ir Geidāna kunga rakstisks priekšlikums papildināt to ar tekstu– skolām lībiešu valodā. Tas arī ir fiksēts dokumentā Nr.818.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Geidāna priekšlikumu. Visu var izlasīt. Lūdzu rezultātu. Par– 40, pret– 4, atturas– 10. Labojums pieņemts. Paldies. Vai vēl ir kas piebilstams pie 14.panta? Nav. Varam iet tālāk.

15.pants.

V.Seleckis: 15.pantā ir priekšlikums, ko rakstiski iesniedzis Endziņa kungs. Viņš aicina svītrot tekstu par augstskolu rektoriem. Tas jau ir 8.lappusē, es atvainojos, tas ir 16.pantā. 15.pantā papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par 15.pantu ir kas sakāms deputātiem? Nav. Paldies.

16.pants.

V.Seleckis: Te, lūk, ir Endziņa kunga papildinājums– otrajā rindkopā svītrot vārdus “tos apstiprina Latvijas Republikas Augstākā padome”. Komisija par šo jautājumu ilgi un dikti diskutēja. Mēs tomēr vienojāmies, ka augstāko mācību iestāžu rektorus apstiprina Augstākā padome, lai šādā veidā pašreizējā ļoti autonomajā augstskolu režīmā kaut kā tomēr varētu sabiedrības interešu labā ietekmēt arī augstskolu darbību.

Priekšsēdētājs: Tātad Endziņa kunga priekšlikums– svītrot rektorus. Lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksim savu attieksmi pret Endziņa kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par– 17, pret– 41, atturas– 5. Šis labojums nav pieņemts. Paldies.

17.pants.

V.Seleckis: Šajā pantā nekādu papildinājumu un labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Man arī tāda panta nav. (Zālē troksnis.)

V.Seleckis: Te diemžēl ir kļūda numerācijā.

Priekšsēdētājs: Kas ir domāts ar 17.pantu?

V.Seleckis: Visi nākamie panti par vienu attiecīgu skaitli ir…

Priekšsēdētājs: Laikam mums ir jāsauc pēc tiem numuriem, kādi ir tekstā. Tātad 18.pants, kā tas ir atzīmēts.

Lūdzu, pirmais mikrofons, deputāts Zatuliviters.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs apspriežam 18.pantu. Vadīsimies pēc šīs numerācijas. Panta nosaukums ir “Mācību un audzināšanas iestāžu patstāvība”, tas sākas ar vārdiem “mācību un audzināšanas” un beidzas ar vārdiem “līdzekļu izlietošanā”. Lūk, šis pants tiek apspriests. Lūdzu, godājamie deputāti, kādi iebildumi, pretenzijas? Nav? Rakstiski arī nekas par šo pantu nav iesniegts. Paldies.

19.pants. Pirmsskolas audzināšanas uzdevumi.

V.Seleckis: Šajā pantā nekādu priekšlikumu un labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Arī nav. Paldies.

20.pants. Audzināšana ģimenē.

V.Seleckis: 20.pantā ir priekšlikums redakcionāli mainīt vienu vārdu un vārda “priekšrocības” vietā likt “sociālās garantijas”.

Priekšsēdētājs: Tas ir pēdējā teikumā?

V.Seleckis: Jā, pēdējā teikumā.

Priekšsēdētājs: “Priekšrocības” tiek mainītas ar “sociālajām garantijām”. Nav iebildumu? Nav. Paldies.

21.pants.

V.Seleckis: 21.pantā ir Geidāna kunga papildinājums, kas formulēts arī rakstiski. Šis papildinājums skan tā: “bērnus atradeņus ievieto audzināšanas iestādēs ar latviešu valodu”.

Priekšsēdētājs: Tas mūsu dokumentā ir atzīmēts ar ciparu 20.

V.Seleckis: Jā, kā 20.pants, bet numerācija ir nepareiza.

Priekšsēdētājs: Lūdzu…

V.Seleckis: Es domāju, ka šis priekšlikums ir jāatbalsta, tas tika iesniegts vēlu, un komisijā to vairs nevarēja ietvert šajā likumprojektā, bet principā tas ir jāatbalsta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

D.Vanags: Tas jau ir iekļauts 29.pantā.

V.Seleckis: Jā, ir.

Priekšsēdētājs: Selecka kungs salīdzinās, vai tiešām ir iekļauts 29.pantā. Ir. Vai deputātam Geidānam vairs nav problēmu? Vai viņš neuzstāj, ka jābūt citā pantā? Paldies. Izlemts.

No zāles: Es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Deputāts Eglājs, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Es stingri pieprasu 21.pantā svītrot vārdus “ar dažādu grupu skaitu”. Tur ir fiksēts, ka var izveidot pirmsskolas audzināšanas iestādes– bērnudārzus– ar dažādu grupu skaitu. Absolūti nav saprotams, ja ir septiņas grupas bērnudārzā, vai septiņi ir dažāds skaits vai vienāds skaits. Nav saprotams, ko tas nozīmē. Tas vienkārši ir jāmet ārā.

V.Seleckis: Tas ir domāts tā, ka var būt bērnudārzi, kuros ir viena vai divas grupiņas, lai nebūtu tā kā līdz šim, kad bija stingri reglamentēts, ka, lūk, ir nepieciešams sadalīt bērnus pa vecuma grupām. Tāpēc bērnudārzos vajadzēja būt grupai trīsgadīgajiem, piecgadīgajiem, sešgadīgajiem. Bet te ir domāts, ka var veidot arī tādus bērnudārzus vai iestādes, kurās būtu tikai viena vai divas grupas, lai tādā veidā sekmētu dažādību.

V.Eglājs: Bet kāds skaitlis ir “dažāda”? Izveido bērnudārzus, tajos ir grupas. Un nekas nereglamentē, ka tāds bērnudārzs drīkst būt.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vai šo problēmu mēs nevarētu atrisināt, vārda “dažādi” vietā liekot vārdu “jebkuru”?

V.Seleckis: Pilnīgi pareizi.

V.Eglājs: “Jebkuru”, tad var saprast.

V.Seleckis: Pilnīgi pareizi, varētu būt “jebkuru”.

V.Eglājs: Tad es saprotu, bet ar “dažādu”…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

R.Černajs: Es šo jautājumu sapratu mazliet citādi, var būt, ka nepareizi. Lasot es biju domājis tā, ka vienā grupā var būt dažāda vecuma bērni, jo tas pašlaik bērnudārzos tiek praktizēts.

V.Seleckis: Pilnīgi pareizi. Arī tāda doma ir iestrādāta šajā likumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi vēl ir labojumi 21.pantā, kas būtu balsošanas vērti? Nav. Komisija piekrīt šim labojumam. Paldies. 22.pantā– pirmsskolas iestāžu pārbaude.

V.Seleckis: Nekādu labojumu un priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputāts Eglājs, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Man ir redakcionāls precizējums. Te ir sacīts: “valsts dibinātās pirmsskolas bērnu iestādes”. Valsts dibina augstskolas, bet bērnu iestādes prasa izpildkomitejas, tas tomēr ir pašvaldību ziņā. Es varētu vēl saprast, ka valsts vai pašvaldību dibinātās. Jo valsts, ministrijas jau nedibina…

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums, Eglāja kungs?

V.Eglājs: Mans priekšlikums ir precizēt un papildināt ar vārdiem “valsts vai pašvaldības”.

Priekšsēdētājs: Jums ir rakstisks priekšlikums?

V.Eglājs: Es atvainojos, tas ir redakcionāls labojums. Šajā vietā likumā vispār ir jautājums, ko nozīmē valsts. Agrāk valsts bija partija, bet tagad šajā vietā tā valsts..

Priekšsēdētājs: Paldies, Eglāja kungs! Negribu būt nekorekts, bet laikam visiem viss ir skaidrs. Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Es domāju, ka arī pašvaldības zināmā mērā pieder pie valsts, un šajā gadījumā gribētu uzsvērt tieši to, ka tie nav privātie vai uzņēmumu bērnudārzi. Tas, es domāju, ir pilnīgi saprotams un nekādus labojumus te nevajadzētu izdarīt.

Priekšsēdētājs: Skaidrojumu mēs dzirdējām. Paldies. Kas vēlas izteikties par 22.pantu? Deputāt Šapovālov, pirmais mikrofons!

P.Šapovālovs: */22.pantu ierosinu papildināt ar vārdu “privātie”: “uzņēmumu, iestāžu un privātās pirmsskolas bērnu iestādes”, jo privātās iestādes mums nekur nav minētas./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad deputāts Šapovālovs ierosina papildināt: “uzņēmumu, iestāžu un privātās pirmsskolas bērnu iestādes”.

V.Seleckis: Tas ir pretrunā, jo šeit ir runa par pašvaldības pārziņā esošajām iestādēm. Privātie bērnudārzi atradīsies pavisam citā režīmā un uz tiem tas nevar attiekties. Šinī pantā par to nevar būt runas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad divi balsojumi, lai viss būtu korekti. Pirmais balsojums– deputāta Eglāja priekšlikums: “valsts un pašvaldības”. Otrs balsojums– deputāta Šapovālova priekšlikums, klāt pievienojot vēl privātos bērnudārzus.

Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms balsojam par deputāta Eglāja priekšlikumu– pie “valsts” vēl pievienot “pašvaldības”. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Par deputāta Eglāja priekšlikumu tiek balsots vispirms. Lūdzu rezultātu. Par– 14, pret– 20, atturas– 21, netiek pieņemts.

Otrs balsojums– deputāta Šapovālova priekšlikums.

Ģ.Krūmiņš: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Krūmiņ!

Ģ.Krūmiņš: Otrais priekšlikums nav balsojams. Izlasiet teikumu līdz galam. Tur ir rakstīts: “atrodas šo resoru pārziņā”. Ja privātais, tad kādu resoru pārziņā?

Priekšsēdētājs: Jums ir pilnīga taisnība, bet visi deputāti prot lasīt un, manuprāt, tik sīki skaidrojumi nav vajadzīgi. Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Varbūt ir nekorekti, ka es Šapovālova priekšlikumu šeit papildinu, bet, manuprāt, viņa priekšlikums iederētos pirmajā rindkopā pie– “valsts, pašvaldības un privātie”, kas varētu būt vietējās pašvaldības pārziņā. Jo patiešām privātajiem kaut kādā pārziņā vajadzētu būt.

V.Seleckis: Privātie bērnudārzi nevienam nav jāpārzina. Tie paši sevi pārzina, jo ir saņemta atļauja dibināt attiecīgu iestādi un tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko apstiprinājusi Izglītības ministrija. Kas tur vēl ko pārzināt?

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

S.Buka: */Ko nozīmē, ka ar tiem nekas nenodarbosies? Mēs taču privātajām mācību iestādēm, pie kurām zināmā mērā pieder arī bērnu pirmsskolas iestādes, garantējam finansējumu 25–60 procentu robežās. Lūk, ar ko jānodarbojas. Mēs dodam attiecīgas garantijas reizē ar finansēšanas normām. Bet Selecka kungs saka, ka ar viņiem nekas nenodarbosies./

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet tas nav redakcionāls labojums. Tas bija jāizskata konceptuāli pirmajā lasījumā vai ļaunākajā gadījumā– otrajā lasījumā. Bet tas nav trešā lasījuma balsojums. Vēlāk varēs izdarīt papildinājumus un labojumus šajā likumā, ja tas būs nepieciešams.

Otrais mikrofons, deputāts Grūbe.

G.Grūbe: Es tomēr lūdzu ievērot procedūru, priekšlikums nav rakstiski pavairots.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas bieži vien ir grūti, ja redakcionāli viens vārds tiek nomainīts ar otru. Mēs ejam tālāk. Virzāmies uz priekšu, deputāt Zaļetajev, jo mums ir jāpabeidz šā likuma izskatīšana. Vai jums ir vēl kas sakāms par 23.pantu?

V.Seleckis: 23.pantā, bet ar kārtas skaitli 21 ir Freimaņa kunga priekšlikums, kas atrodams 818.dokumentā kā pats pirmais. Freimaņa kungs ierosina šeit ietvert teikumu, ka jauniešu ārpusskolas audzināšanā svarīga loma ir skautu un mazpulku organizācijai.

Priekšsēdētājs: Visi ir izlasījuši un visi zina, kas ir skauti un mazpulki.

V.Seleckis: Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo uzskata, ka tad jau var sagaidīt arī priekšlikumus par pionieru organizācijām, komjauniešu organizācijām un daudzām citām. Jābūt tomēr tolerantai attieksmei pret dažādām organizācijām un likumā nekas tāds nebūtu jāraksta.

Priekšsēdētājs: Pie tam Freimaņa kungs ignorē gaidas, un tas ir visai bīstami. Balsosim par deputāta Freimaņa priekšlikumu, kas ir minēts 818.dokumentā kā pirmais. Tas ir iesniegts rakstiski. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. Par– 4, pret– 38, atturas– 18, priekšlikums nav pieņemts. 23.pants.

V.Seleckis: Par 23. un 24.pantu nekādu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: 24.pants. Priekšlikumu nav. Un deputātiem? Nav. Paldies. Vairs tikai 40 panti.

V.Seleckis: Priekšlikumu nav par 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35. un tā tālāk līdz pat 44.pantam.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, es neesmu devis vārdu.

S.Buka: */Es ticu, ka Selecka kungs prot skaitīt tālāk par trīsdesmit septiņiem…/

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, nevienam vēl nav dots vārds. Tātad Selecka kungs mums ziņo, ka līdz 44.pantam neviens rakstisks priekšlikums un iesniegums par redakcijas labojumiem nav saņemts. Lūdzu, pirmais mikrofons, deputāts Buka.

S.Buka: */Par 26.pantu. Trešais posms– vidusskola no 10. līdz 12.klasei, iekavās ierakstīts, ka tā ir ģimnāzija. Bet kā būs ar tiem licejiem, kas praktiski jau eksistē, eksistē, sākot ar 10.klasi?/

Priekšsēdētājs: Jautājumus uzdodam pirmajā lasījumā. Kāds ir jūsu priekšlikums par svītrošanu?

S.Buka: */Jau tad šie jautājumi tika uzdoti, bet izmaiņas nav izdarītas./

Priekšsēdētājs: Paldies. Par to tika nobalsots. Mēs izskatām trešajā lasījumā. Kāds ir jūsu priekšlikums 26.panta redakcionālajam labojumam? Runa var būt par svītrošanu vai kāda vārda nomainīšanu. Ja priekšlikumu nav, tad mēs neko nevaram balsot.

S.Buka: */27.punkts, kur teikts, ka visās Latvijas Republikas vispār­izglītojošajās skolās, neraugoties uz mācību valodu, mācību ilgums ir vienāds– tiek izveidota divpadsmitgadīga skola. Šodien krievu skolām tas nav reāli– 12.klasei nav ne mācību grāmatu, ne metodiskā nodrošinājuma, jo Krievijas Federācijā, kur ir 11 gadi, šīs mācību grāmatas izmantot nevar. Ierosinu lēmumā par Izglītības likuma stāšanos spēkā neparedzēt tam termiņu, jo mēs saskarsimies ar likuma tehniskiem pārkāpumiem, mēs likuma stāšanos spēkā nevarēsim nodrošināt pēc publicēšanas, ar 1991./1992.mācību gadu./

V.Seleckis: Pirmkārt, daudzas skolas jau ir pārgājušas uz šādu darba režīmu. Otrkārt, par šo pantu vispār nevar būt nekādas runas, jo tas ir pieņemts pirmajā lasījumā, un, treškārt, mēs jau esam nobalsojuši par izglītības sistēmas principiem, kuri paredz vienotu izglītības sistēmu. Un tas nozīmē, ka neatkarīgi no mācību valodas tā ir vienāda. Par šo jautājumu debatēt ir lieki.

S.Buka: */Es jums piekrītu, bet lieta tā, ka lēmumā par likuma stāšanos spēkā nekas nav teikts, ka tas ir nākotnē konceptuāls jautājums, bet praktiski nosaka divpadsmitgadīgas skolas ieviešanu ar 1991./1992.mācību gadu./

Priekšsēdētājs: Godājamais deputāt, par šo jautājumu ir konceptuāli nobalsots. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Es iesaku pievērst uzmanību 28.panta pēdējai rindkopai: “Personām, kas apguvušas pilnu kursu… neatkarīgi no mācību valodas jānoliek izlaiduma eksāmens valsts valodā.” Un tālāk: “Personām, kas pilnu kursu nav apguvušas, izsniedz noteikta parauga izziņu”. Es ierosinu šo teikumu izsvītrot, jo tas ir pretrunā ar zināmo ANO Deklarāciju par cilvēktiesībām. Šeit viena priekšmeta dēļ tiek pārsvītrota vēlēšanās mācīties tālāk./

V.Seleckis: Nevienā starptautisko tiesību dokumentā nav rakstīts, ka valsts nevarētu izvirzīt prasības attiecībā uz to zināšanu apjomu, kāds ir nepieciešams, lai iegūtu vienu vai otru izglītības dokumentu. Tādu prasību nekur nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Smoļuks: */Es ierosinu 23.pantā, kur trešais mācību posms no 10. līdz 12.klasei, vai nu iekavās izsvītrot “ģimnāzija”, vai pierakstīt klāt “koledža un licejs”, jo šodien ir kā koledžas, tā liceji. Nevajag par mums ņirgāties!/

Priekšsēdētājs: Vai jums ir rakstisks priekšlikums? Nav. Paldies. Lūdzu, deputāt Buka!

S.Buka: */Par 29.punktu./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos. Varbūt vienosimies, par kuru pantu runāsim. Runa var būt tikai par svītrošanu.

S.Buka: Es tikai par svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu.

S.Buka: */29.punkta otrajā rindkopā teikts, ka atradeņi, par kuriem nav nekādu šaubu, un jaundzimušie, kuriem ir vecāki, kas no bērna atteikušies, ievietojami mācību audzināšanas iestādēs, kurās ir valsts valoda. Faktiski tas ir pretrunā ar Bērna tiesību konvencijas 30.pantu, kurā precīzi noteikts, kā tas jādara. Tāpēc es ierosinu svītrot trīs pēdējos vārdus, tas ir “…no kuriem vecāki atteikušies, ievietojami mācību audzināšanas iestādēs”, vēl jo vairāk tādēļ, ka vecāki paši var noteikt, pat ja viņi no bērna ir atteikušies, kādā iestādē bērnu ievietot. Citādi mēs nodarbojamies ar piespiedu latviskošanu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad ir ierosinājums svītrot. Labāk uzreiz balsosim par šiem svītrojumiem. Ir ierosināts svītrot divus vārdus “valsts valodas” 29.pantā. Balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Bukas priekšlikumu– svītrot vārdus “valsts valoda”. Lūdzu rezultātu. Par– 18, pret– 42, atturas– 2, šis labojums nav pieņemts.

Vēl viens balsojums. Ir ierosināts 26.pantā svītrot vārdu “ģimnāzija” pie trešā posma. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par “ģimnāzijas” svītrošanu, kas ir iekavās. Deputāt Muciņ, ko nozīmē pirksts horizontāli? Paldies. Lūdzu rezultātu. Par– 31, pret –22, atturas– 7. 29 pret 29. Par– 29, 30, 31, tātad par– 31, pret– 30. Kas vairāk?

Godājamie kolēģi! Tas nav nopietni. Pirms nākamā balsojuma pārreģistrēsimies.

V.Seleckis: Cienījamie kolēģi, ja tādi ir rezultāti, tad problēma nav tik būtiska.

Priekšsēdētājs: Komisija piekrīt, ka “ģimnāziju” svītro, lai nevajadzētu papildināt ar vēl veselu rindu vidējo mācību iestāžu nosaukumiem.

V.Seleckis: Lai tā notiek. Nekavēsim laiku.

Priekšsēdētājs: Paldies. Komisija piekrīt. Lūdzu, pirmais mikrofons, deputāte Briņķe.

I.Briņķe: Cienījamie kolēģi! 27.pantā iesākas un 12.nodaļā beidzas runa par tādu terminu kā “aizstājēji”. Es pagājušajā reizē, apspriežot šo likumprojektu, teicu, ka mums ir jābūt skaidrībā, kas ir šie aizstājēji, jo šeit ir runa par aizstājēju vēlēšanos, 12.nodaļā– par aizstājēju tiesībām. Vēl ir minēti aizstājēju pienākumi un beigu beigās atbildība. Es tomēr gribētu uzdot Selecka kungam jautājumu, kaut arī jūs aizliedzat šajā lasījumā uzdot jautājumus. Es gribētu, lai viņš pasaka, kas ir šie aizstājēji?

V.Seleckis: Tā. Šajā sakarībā es jau cienījamai deputātei skaidroju un vēlreiz saku, ka mēs, būdami izglītības darbinieki, protams, šajā specifiskajā juridiskajā jautājumā paši galīgo secinājumu neesam izdarījuši. Mēs lūdzam mūsu pašu Augstā nama Juridiskās pārvaldes darbiniekiem, kuri nodarbojās ar šā likuma rediģēšanu, šajā jautājumā sniegt konkrētu atbildi. Un viņi mums komisijas sēdē pierādīja, ka šajā gadījumā var palikt, lūk, šis termins. Mums bija jāpiekāpjas.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, bet ģimenes likumdošana paredz tikai aizbildņus un aizgādņus.

I.Briņķe: Un vēl ir patronāts, bet aizstājēji ir burtiski pārņemts no krievu valodas – */“personas, kas aizstāj vecākus”. Tā kā šeit ir runa par administratīvajiem sodiem un arī par materiālo atbildību, tad es gribu piebilst, ka tomēr vajadzētu precīzi formulēt, kas tad ir šis aizstājējs. Šodien, piemēram, aizstājējs ir viens likumīgi noformēts vecaistēvs, nākamajā dienā– aizstājējs ir otra vecāmāte. Kolēģi, par šo terminu tomēr vajadzētu būt ekspertīzei. Es neesmu speciāliste šajā jomā, tāpēc es konsultējos Civiltiesību zinātņu katedrā pie profesora Vēbera. Un profesors Vēbers apgalvoja, ka šis termins tomēr ir jāatšifrē. Proti, ir aizbildņi, aizgādņi, adoptētāji un vēl var būt patronāti.

V.Seleckis: Es jums pilnīgi piekrītu. Bet tādā gadījumā ir jautājums par mūsu Juridiskās pārvaldes juristu kompetenci. Skaidri un gaiši. Acīmredzot jums ir taisnība. Domāju, ka šinī jautājumā mēs varam vienoties. Visos tajos pantos, kur ir šis termins, ņemsim vērā Briņķes kundzes labojumu un sīkāk vairs par šo jautājumu nerunāsim. Visur tas tiks izlabots.

Priekšsēdētājs: Vai godājamie deputāti piekrīt, ka visur jābūt šo personu atšifrējumam? Un tādai terminoloģijai, kāda ir ģimenes likumdošanā? Tātad aizbildņi, aizgādņi, adoptētāji, mazliet sarežģītāk ir ar to patronāžu. Tur laikam nav tāda vienota termina par tiem patronāžas veicējiem. Šajā jautājumā esam vienojušies bez balsošanas. Paldies. Un lūgums komisijai visur tekstā iestrādāt atšifrējumu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Manuprāt, sagatavojot likumprojektu, ir ieviesusies neliela kļūda attiecībā uz zelta un sudraba medaļām. Tā ir 29.panta priekšpēdējā rindkopa. Komisijā vienojāmies, ka Latvija nav tik bagāta valsts, kam patlaban būtu zelts vai sudrabs, un ka nevajadzētu šīs medaļas atstāt.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, bet nekur nav teikts, ka medaļai ir jābūt no zelta. (Zālē smiekli.)

Dz.Ābiķis: Runa bija ne tikai par zelta vērtību, bet arī par morālo vērtību. Jo, cik es zinu, civilizētajā pasaulē tādas medaļas nepasniedz.

Priekšsēdētājs: Pasniedz, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es ierosinu svītrot.

Priekšsēdētājs: Tātad Ābiķa kungs ierosina svītrot zelta un sudraba medaļas. Varbūt nobalsosim par to un pēc tam iesim tālāk. Balsošanas režīmu. Balsosim par Ābiķa kunga priekšlikumu– svītrot zelta un sudraba medaļas.

V.Seleckis: Šajā sakarībā viena pavisam neliela uzziņa. Patiešām komisija par šo jautājumu diskutēja. Balsošanu izšķīra viena balss. Es nezinu, kādā sakarībā tas tomēr parādījās otrajā lasījumā. Manuprāt, tomēr šīs medaļas ir jāatstāj. Bet lai deputāti izlemj.

Priekšsēdētājs: Paldies. Komisija vēlas atstāt, Ābiķa kungs vēlas svītrot. Lūdzu izteikt savu attieksmi par Ābiķa kunga priekšlikumu svītrot zelta un sudraba medaļas. Lūdzu rezultātu. Par svītrošanu– 15, pret– pagaidām tikai 35, tā ka jautājums nobalsots. Medaļas paliek.

Lūdzu, deputāt Buka, pirmais mikrofons!

S.Buka: */Par 35.panta otro rindkopu, kur teikts, ka tās var būt mācību iestādes ar vispārēju un paaugstinātu koledžas līmeni. Un tālāk: “saturs un apmācība koledžā pietuvināta atbilstošā profila augstākajām mācību iestādēm”./

Priekšsēdētājs: Ko jūs piedāvājat?

S.Buka: */Es piedāvāju attīrīt šo teikumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka nākamā rindkopa rāda, ko nozīmē tuvināšanās 4–5 gadu mācībām. Bez tam jēdziens “pietuvināta” ne tuvu nav likumdošanas līmenim atbilstošs un neraksturo izglītības līmeni. Tālākie normatīvie dokumenti varēs noteikt, ko nozīmē “pietuvināts”, “parasts” vai “paaugstināts” tips./

Priekšsēdētājs: Tātad jūs piedāvājat svītrot?

S.Buka: */Svītrot vārdus “mācību saturs koledžā pietuvināts augstākajai mācību iestādei”./

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Bukas priekšlikumu– svītrot.

V.Seleckis: Komisija aicina– nesvītrot.

Priekšsēdētājs: Balsosim par deputāta Bukas priekšlikumu. Es atvainojos, nevajag reģistrāciju. Mēs nevaram reģistrēties pirms katra balsojuma. Balsosim par deputāta Bukas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par– 22, pret– 33, atturas– 7. Šis labojums nav pieņemts.

Godājamie kolēģi, mums ir paradoksāla situācija. Uz plenārsēdes beigām zālē sarodas aizvien vairāk deputātu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka: */42.pantā runāts par to, ka pamatlikumu izstrādā pati augstskola atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un to apstiprina Augstākā padome. Tas ir likumsakarīgi valsts augstākajām mācību iestādēm, bet kā būs ar privātajām augstskolām, ar pašvaldību augstskolām, ar augstskolām, kuras dibinās dažādas organizācijas? Vai arī to statūtus apstiprinās Augstākā padome? Es ierosinu pēc vārdiem “pamatlikumu izstrādā pati augstskola atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas aktiem” pielikt punktu un svītrot “apstiprina Augstākā padome”.

Par šo pašu pantu. “Augstskolu intereses parlamentā un valdībā pārstāv tautas izglītības ministrs.” Bet, ja tā ir privātskola vai skola, kuru dibinājusi pašvaldība, uzņēmējorganizācija vai sabiedriska kustība, pilnīgi iespējams tāds gadījums, ministram būs jāaizstāv arī to intereses? Turklāt kā ministru, tā rektoru paredzēts apstiprināt Augstākajā padomē– Augstākās padomes priekšā viņi būs vienlīdzīgi. Ierosinu šeit atstāt tikai “Latvijas Republikas likumdošanas aktus”. Visu pārējo izsvītrot./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad mums būs divi balsojumi. Viens balsojums ir par deputāta Bukas ierosinājumu, ka pēc vārda “augstskola” jāliek punkts un viss pārējais jāsvītro. Ja mēs nenosvītrojam, tad jābalso par deputāta Šapovālova priekšlikumu– papildināt ar vārdiem “un to rektori”.

Balsošanas režīmu! Pirmais balsojums par deputāta Bukas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Vēl 7 ir pret. Paldies. Šī svītrošana vairākumu nav ieguvusi.

Godājamie kolēģi! Deputāts Šapovālovs lūdz papildināt ar vārdiem “un to rektori”. Rakstiski tas nav iesniegts, labojums nav izdalīts, bet tas taču ir viens vārds, un mēs jau esam vairākas reizes balsojuši par papildināšanu ar vienu vārdu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Šapovālova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Vēl ir 5 balsis pret. Šis priekšlikums nav guvis vairākumu. Paldies.

44.pants. Nav priekšlikumu.

V.Seleckis: Es atvainojos, 44.pantā ir rakstisks deputāta Berklava papildinājums. Tas ir 818.dokumenta 2.lappusē. Par šo papildinājumu varētu teikt, ka principā šis jautājums vairs nav jāietver likumā, jo tas faktiski jau ir ietverts. Pirmkārt, šo jautājumu regulē jau šis likums. Otrkārt, to regulē pati augstskola, izstrādājot savus uzņemšanas noteikumus, tāpēc ar šādu normu vairs nav nepieciešams vēl kaut ko regulēt.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Berklavs pastāv uz balsojumu? Berklava kungs, vai jūs pastāvat uz balsojumu par savu labojumu 44.pantā? Pastāvat. Paldies. Balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim par deputāta Berklava ierosinājumu– papildināt 44.pantu. Vēl 4 ir pret. Viens ir par. Lūdzu rezultātu. Nav pieņemts. Godājamie deputāti! Tiešām rodas vēlēšanās pastiprināt to par sevišķo režīmu. Paldies. Par 44.pantu ir viss.

45.pants. Mācību maksa.

V.Seleckis: Nekādu papildinājumu un priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Rakstisku papildinājumu un priekšlikumu nav bijis. Lūdzu, pirmais mikrofons. Varam runāt tikai par svītrošanu.

A.Safonovs: */Es ierosinu 45.pantam papildinājumu– norādīt termiņu, līdz kuram augstākajai mācību iestādei jāpaziņo par mācību maksu, tas ir to, kas ir 44.pantā: 15 mēnešus iepriekš mācību iestāde paziņo par maksu, arī to, kāda ir bezmaksas vietu kvota./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs, jūsu komentāru!

V.Seleckis: Es domāju, ka tas būs fiksēts jau 44.pantā paredzētajos papildnoteikumos, kuri ir jāpublicē tieši ar tādu pašu piecu mēnešu iepriekšējo laika režīmu, kā tas šeit ir paredzēts. Tātad tur jau tas būs minēts, un nekādi papildu noteikumi nav vajadzīgi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka: */Par 45.pantu, kur ir runa, ka republikas augstskolās mācības notiek par ikgadēju mācību maksu. Faktiski tas nozīmē Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13.panta, kas atzīst katra cilvēka tiesības uz augstāko izglītību, turklāt vienlīdzīgi pieejamu visiem, pārkāpumu. Un vēl– norādīts “bezmaksas izglītības pakāpeniskas ieviešanas ceļā”. Tāpēc es uzskatu, ka pirmais teikums vispār jāsvītro. Mēs varam ierakstīt, ka zināmai daļai studentu mācību maksu sedz valsts, bet pirmais teikums mums jāsvītro./

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim par deputāta Bukas priekšlikumu– svītrot pirmo teikumu. Balsošanas režīmu! 6 pagaidām ir vēl “pret”. Lūdzu rezultātu. Vēl 8 papildu “pret”. Par– 15, pret– 47, atturas– 4. Priekšlikums nav pieņemts.

Godājamie kolēģi! Pārreģistrēsimies! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu. 83 deputāti reģistrējušies. Paldies. Lūdzu dzēst.

Tātad 46.pants. Kvalifikācija.

V.Seleckis: Par šo pantu nekādi papildinājumi rakstiskā veidā nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Paldies. 47.pants. Akadēmiskie grādi.

V.Seleckis: Tas pats.

Priekšsēdētājs: Paldies.

V.Seleckis: 48.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, par 47.pantu. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Vaivads: Mēs jau otrajā lasījumā šo jautājumu apspriedām. Manuprāt, tur redakcionāli ir kaut kas izlaists. Runa ir par akadēmisko nosaukumu piešķiršanu. Tur ir divi vārdi– docents un profesors.

V.Seleckis: Tas ir 48.pants.

J.Vaivads: 48? Piedodiet!

Priekšsēdētājs: 48.pantā ir gan šie docenti, gan profesori.

V.Seleckis: Tātad ir rakstisks iesniegums– labot tehniska rakstura kļūdu 48.pantā un aiz vārda “piešķirot” iekļaut trīs vārdus “docents un profesors”, lai būtu saprotams, ka piešķirt, lūk, šos grādus, nevis asistenta grādu.

Priekšsēdētājs: Kaut gan būtu visai vērtīgi. Paldies. Labojums ir pieņemts. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Rodas neskaidrība par 47. un 48.pantu. 47.pants saucas: akadēmisko grādu piešķiršana. Pirmajā rindkopā ir runa par akadēmiskajiem grādiem, bet pēdējā rindkopa uzreiz prasa zinātnisko grādu pretendentiem. Un tālāk ir akadēmiskie amatu nosaukumi, bet tie zinātniskie grādi, kas minēti vienā teikumā, absolūti nav paskaidroti. Vai tie ir tie paši akadēmiskie grādi?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs, izskaidrojiet!

V.Seleckis: Vaivada kungs sniegs atbildi uz šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs atbild pie trešā mikrofona. Noskaidrosim šo problēmu.

J.Vaivads: Es domāju, ka ar laiku Augstākās padomes deputātiem nāksies orientēties šajā struktūrā. Akadēmiskie grādi ir tie grādi, kurus piešķir mācību iestādes. Un tie ir bakalaurs un maģistrs. Zinātnisko grādu, protams, arī piešķir pašas augstākās mācību iestādes, tas ir, universitātes. Bet ir arī citas zinātniskās iestādes, un uz tām attiecas jau doktors. Tie ir zinātniskie grādi. Šeit ir runa par akadēmiskajiem grādiem un akadēmiskajiem amatiem. Akadēmisko amatu uzskaitījums ir dots. Akadēmiskais nosaukums izriet no ievēlēšanas akadēmiskajā amatā, konkrēti, docenta un profesora amatā. Tas paliek uz mūžu.

V.Eglājs: Es atvainojos…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Eglāj! Viņam tomēr ir neskaidrības.

V.Eglājs: Neskaidrības rada tas, ka akadēmisko grādu piešķiršana ir panta nosaukums.

J.Vaivads: Ja drīkst…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Vaivad, trešais mikrofons!

J.Vaivads: Šis teikums par zinātniskajiem grādiem mazliet papildina to spektru un varbūt tieši neattiecas uz konkrēto. Un to varētu pat svītrot. Bet, zinot to, ka visas augstskolas nodarbojas ar zinātnisko darbu un pamatā mācību spēki tur būs zinātnieki, tomēr ir jāatstāj šis vienkāršais teikums, ka, lūk, zinātniskos grādus regulē cits likums. Es domāju, ka tur nekādu pretrunu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pretrunu nav. Turpmāk man būs mācība, ka šādus jautājumus deputāts Eglājs var noskaidrot personīgi pie speciālistiem. Jo pārējos tas neinteresēja. Lūdzu, ejam tālāk!

V.Seleckis: Turpmākajos pantos līdz pat 54.pantam rakstiski priekšlikumi un labojumi nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kas sakāms līdz 54.pantam? Nav. Paldies. 54.pants.

V.Seleckis: Par 54.panta pēdējo rindkopu ir paredzēta balsošana, jo šeit ir divi varianti. Un strīda objekts ir tas, vai valsts sniedz atbalstu tām personām, kuras mācības savieno ar darbu ražošanā, vai arī šādas īpašas priekšrocības neklātienes studentiem no valsts nepienāktos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Te viss skaidri uzrakstīts. Viens balsojums par šīs daļas svītrošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Motīvi ir izteikti, tikko kā Selecka kungs tos izteica. Vai vēl ir motīvi? Lūdzu. Pirmais bija Caunes kungs. Es atvainojos, Seiksta kungs. Lūdzu, trešais mikrofons. Es atvainojos, lūdzu atsaukt. Lūdzu, deputāt Caune!

I.Caune: Ir tādas specialitātes, kurās vispār klātienes nav. Kā tad šajā gadījumā Selecka kungs domā rīkoties? Priekšlikums ir pieņemt otro variantu.

V.Seleckis: Ja nav klātienes, tad nav arī runas par to. Un viss.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Varbūt savas attiecības mazliet klusāk noskaidrosim. Lūdzu, trešais mikrofons.

No zāles: Man ir jautājums Selecka kungam. Man balsojot ir jāzina, vai šeit ir runa par vidējām speciālajām skolām vai augstskolām. (Deputāts nenosauca sevi, tādēļ tiek izslēgts mikrofons.)

Priekšsēdētājs: Pie trešā mikrofona– deputāts Seiksts.

A.Seiksts: Es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Plenārsēde jau tuvojas beigām.

A.Seiksts: Man balsojot ir jāorientējas, vai šeit runa ir par speciālajām skolām un augstskolām vai tikai par augstskolām. Jo komisijā mēs runājām tikai par augstskolu neklātniekiem.

V.Seleckis: Es domāju, ka pašreiz piedāvātajā tekstā viennozīmīgi ir pateikts, ka te var būt runa par 4. vai 5.klasīti, ja kāds ir aizķēries un palicis mācīties neklātienē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka: */Par balsošanas motīviem. Aicinu deputātus balsot par to, lai šī rindkopa paliktu tekstā. Ja mēs to izsvītrosim, tad dosim iespēju diskriminēt tos jaunos ļaudis, kas strādā un cenšas mācīties. Daudzās valstīs šie jaunie cilvēki izmanto zināmus atvieglojumus. Tāpēc es aicinu deputātus balsot par to, lai šī rindkopa paliek tekstā./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojums– viens variants par svītrošanu, par pēdējās rindkopas svītrošanu. Man nav skaidrs, kāpēc deputāts Šteins ceļ roku. Jā, mēs reģistrējāmies. Paceltās rokas vairs netiek ņemtas vērā, izņemot Selecka kungu. Lūdzu rezultātu. Par svītrošanu– 13, pret– 52 un atturas– 10. Tātad nav svītrots. Paliek tekstā.

55.pants.

V.Seleckis: Līdz 58.pantam rakstisku priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Briņķe, pirmais mikrofons.

I.Briņķe: Es izsaku protestu, ka nav. Es jums pagājušo reizi iedevu, bet komisija bija pazaudējusi. Es tur norādīju, ka iepriekšējā 55.pantā, tagadējā 57.pantā, ir ļoti lielas problēmas. Cienījamie kolēģi! Kaut arī tuvojas plenārsēdes beigas, tomēr mēģiniet iedziļināties, jo runa ir par sodiem mācību iestāžu audzēkņiem. Un, proti, pirmajā rindkopā ir paredzēts, ka šos sodus, to veidus un piemērošanas kārtību nosaka attiecīgās mācību iestādes nolikums. Un netiek atšifrēts, par kādiem sodiem ir runa. Mēs pagājušo reizi nobalsojām, ka šādi sodi tiešām paliek. Mans priekšlikums rakstiski bija– uzrakstīt šos sodus, kādi ir domāti, jo pašlaik skolās tiešām tiek piemēroti visneiedomājamākie sodi, sākot ar naudas sodiem un beidzot ar fizisku ietekmēšanu. Es domāju, ka situāciju varētu glābt, ja šos sodu veidus un piemērošanas kārtību noteiktu nevis attiecīgās mācību iestādes nolikums, bet gan Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrijas nolikums, lai visai valstij būtu vienādi.

V.Seleckis: Cienījamai Briņķes kundzei varētu piekrist. Mēs komisijā diemžēl šos sodīšanas veidus nevarējām izdomāt, tāpēc atstājām tādu vispārīgu ierakstu. Bet varētu piekrist šim izteiktajam priekšlikumam un labot tekstu, ka nosaka nevis attiecīgās mācību iestādes nolikums, bet Tautas izglītības ministrijas nolikums. Tātad divi vārdi jāmaina vietām. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Komisija piekrīt šim labošanas veidam, jo arī komisijas locekļi atzīst, ka viņi ir ļoti ilgi sprieduši par šiem sodiem un nav vienojušies. Lūdzu, Briņķes kundze, jums vēlreiz vārds!

I.Briņķe: Un vēl pie reizes par trešo daļu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Briņķe: Šeit ir minēts, ka tikai par mācību iestādes materiālo vērtību tīšu bojāšanu ir atbildīga vainīgā persona vai tās vecāki. Un tie jūsu tā sauktie aizstājēji pavisam ir aizmirsti. Te ir pretruna ar Civilkodeksa 472. un 473.pantu, kur ir fiksēts, ka šajos gadījumos atbildīgi ir gan vecāki, gan arī aizbildņi un aizgādņi. Un es domāju, ka šeit vajadzētu papildināt, ievērojot konsekvenci. Ja ekspertīzes rezultātā tiks izlemts, ka ir ne tikai vecāki, bet arī tie jūsu tā sauktie aizstājēji, tad tie arī jānorāda.

V.Seleckis: Pilnīgi piekrītu. Pilnīgi.

Priekšsēdētājs: Atklāti sakot, man būtu vēl viens ierosinājums– mainīt vārdu kārtību: vispirms minēt vecākus un šos aizstājējus, aizgādņus un tikai tad “vainīgā persona”, ņemot vērā civiltiesisko atbildību, jo tikai no 15 gadu vecuma iestājas daļēja materiālā atbildība, ja nemaldos.

V.Seleckis: Var piekrist.

Priekšsēdētājs: Nē, nevis materiālā atbildība, bet civilā atbildība. Tās ir tiešām civiltiesības. Civiltiesiskā, daļējā atbildība iestājas no 15 gadu vecuma. To nu gan es atceros vēl no universitātes laikiem.

Lūdzu, deputāts Buka, pirmais mikrofons.

S.Buka: */55.pants. Es ierosinu izsvītrot šī panta pēdējo rindkopu, jo tajā noteikta slodzes norma, kas nav likumdošanas objekts. Šeit teikts, ka 7.–11.klasē slodze ir 34 mācību stundas, un viennozīmīgi– sešu dienu darba nedēļa bērniem. Tas kārtējo reizi novedīs pie tā, ka vecākiem būs piecu dienu darba nedēļa, bet skolēniem– sešu. To visu var noteikt pati ministrija, tāpēc šo rindkopu no panta var droši izsvītrot./

Priekšsēdētājs: Paldies, deputāt Buka, bet mēs šo jautājumu atrisinājām ar balsošanu otrajā lasījumā. Un pie tam šeit ir rakstīts– nedrīkst pārsniegt. Šis jautājums vienreiz jau tika izdiskutēts un nobalsots. Vajadzēja rakstisku priekšlikumu, tas nav redakcionāls labojums. Es atvainojos, godājamais deputāt, izskatot otrajā lasījumā, mēs par to nobalsojām.

S.Buka: */Šodien mēs balsojam, atvainojiet, priekšsēdētāj, par tām rindkopām, kuras ierosināts izsvītrot! Es ierosinu šo izsvītrot no panta./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad jūs piedāvājat svītrot pēdējos divus. Jā, es saprotu, paldies. Par svītrošanu, tikai par svītrošanu ir runa. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputāts Buka precizēs.

S.Buka: */Es piedāvāju pilnīgi izsvītrot šo rindkopu, jo šo normu var noteikt Tautas izglītības ministrija./

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Buka piedāvā svītrot visu šo daļu, sākot ar vārdiem “skolēnu mācību” un beidzot ar “36 mācību stundas”. Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par deputāta Bukas priekšlikumu par svītrošanu. Es neņemu vērā žestus. Vajadzēja reģistrēties. Lūdzu rezultātu. Par– 23, pret– 44, atturas– 5. Šis labojums nav pieņemts.

Pie 57.panta vēl tiek ņemti vērā deputātes Briņķes ieteikumi. Komisija piekrīt, balsošana nav vajadzīga. Paldies.

58.pants.

V.Seleckis: 58.pantā ir jāizskata Berklava kunga priekšlikumi, kuri attiecas uz pedagoģisko darbību. Tie ir minēti 818.dokumentā pie 12.panta teksta. Lūdzu, ielūkosimies!

Priekšsēdētājs: Deputāta Berklava labojumi sākas ar vārdiem: “Pedagogi, kuriem ir Latvijas Republikas pedagoģisko skolu un augstskolu izdoti vai Tautas izglītības ministrijas noteiktajā kārtībā atzīti, pielīdzināti dokumenti, kuri pārvalda valsts valodu darbam nepieciešamajā līmenī, kuri ir lojāli Latvijas Republikai…”. Lūk, šādi labojumi. Vispirms balsosim par šiem deputāta Berklava iesniegtajiem rakstiskajiem labojumiem 58.pantā.

V.Seleckis: Es gribētu tikai pāris vārdos paskaidrot, ka principā tur, kur mēs tikko diskutējām par Izglītības ministrijas tiesībām noteikt sertifikātus pedagoģiskajam darbam, Izglītības ministrija visas šīs vai arī kādas citas prasības nepieciešamības gadījumā var minēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par šiem deputāta Berklava labojumiem. Par un pret var izteikties motivējot. Vai par deputāta Berklava iesniegtajiem labojumiem nevienam nekas nav sakāms? Paldies. Balsošanas režīmu! Balsosim! Vai deputāts Seleckis balso pret vai atturas?

V.Seleckis: Pret.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu rezultātu. Par– 27, pret– 22, atturas– 20. Labojums nav pieņemts.

Lūdzu, deputāt Šapovālov, pirmais mikrofons!

P.Šapovālovs: */Par 58.panta pirmo rindkopu. Ierosinu svītrot vārdus “un profesionālo sagatavotību”. Pamatoju ar to, ka strādāt mācību audzināšanas iestādēs par pedagoģiskiem darbiniekiem atļauts tikai personām, kam ir atbilstoša izglītība. Kāda profesionālā sagatavotība ir augstskolas, vidējās speciālās mācību iestādes absolventam? Ja mēs tā ierakstīsim, tad viņš nevarēs strādāt par audzinātāju bērnudārzā, jo nav profesionālās sagatavotības, jo nekur agrāk nav strādājis./

Priekšsēdētājs: Te laikam bija domāts prakses laiks, Šapovālova kungs. Bet tik un tā ir ierosināts svītrot “profesionālo sagatavotību”. Balsošanas režīmu, balsosim par deputāta Šapovālova priekšlikumu– “profesionālo sagatavotību” svītrot. Lūdzu rezultātu. Par– 20, pret– 34, atturas– 10. Labojums nav pieņemts. Paldies. Vai vēl kas piebilstams pie 58.panta? Lūdzu, deputāt Zaļetajev, pirmais mikrofons!

S.Zaļetajevs: */Ir priekšlikums izsvītrot divus vārdus: “bez termiņa”. Pēdējā rindkopā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsošanas režīmu.

S.Zaļetajevs: */Gribu pamatot priekšlikumu, jo šie vārdi ievērojamā mērā diskriminē darbiniekus, jo viņi jebkurā laikā var tikt izmesti./

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsošanas režīmu, balsosim par deputāta Zaļetajeva priekšlikumu– svītrot vārdus “bez termiņa”. Lūdzu rezultātu. Par– 18, pret– 40, atturas– 9. Labojums nav pieņemts.

59.pants. Darbinieku darba samaksa.

V.Seleckis: Te nekādi papildinājumi un priekšlikumi rakstiskā veidā nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kas sakāms? Deputāts Buka, cik es saprotu, grib izteikties par darba samaksu. 59.pants.

S.Buka: */Šī panta trešajā rindkopā ir runa par to, ka Latvijas Republikas tautas izglītības nodaļa vai vietējā pašpārvalde, ievērojot darba rezultātus atsevišķās iestādēs, var paaugstināt darba algas visiem vai atsevišķiem pedagoģiskajiem darbiniekiem. Ministrijas un pašpārvaldes kompetence vispār vēl neskaidra. Es saprotu, ka var tikt novērtēts visa kolektīva darbs, bet katra atsevišķa darbinieka daļa? Mēs atkal saskarsimies ar protekcionismu, ar draugu būšanu, ar visu ko. Šeit tas tiks stimulēts ar darba algu. Tāpēc es piedāvāju izsvītrot “vai šo iestāžu atsevišķiem pedagoģiskiem darbiniekiem”. Tā lai ir pašas mācību iestādes lieta./

Priekšsēdētājs: Paldies. Visiem priekšlikums ir skaidrs. Balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Bukas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Nav vairākuma. Šis labojums nav pieņemts. Paldies.

60.pants. Profesionālās tiesības.

V.Seleckis: Briņķes kundze rakstiskajā priekšlikumā ierosina šo pantu svītrot. Viņasprāt, šos jautājumus regulē citi likumdošanas akti. Komisija tomēr uzskata, ka tas nebūtu pareizi, jo arī šajā likumdošanas aktā varētu būt precizētas un apstiprinātas pedagoģisko darbinieku tiesības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Briņķe: Es piekrītu. Šajā gadījumā jūs laikam vadāties pēc principa, ka dubults neplīst. Lai jau paliek! Tomēr šeit ir viena problēma. Par radošā atvaļinājuma apmaksu uz laiku līdz sešiem mēnešiem mācību līdzekļu izstrādāšanai. Gadā ir 12 mēneši, un, ja viņam ir labas attiecības ar administrāciju, tad viņš divreiz gadā saņem uz laiku līdz sešiem mēnešiem, faktiski viņš pedagoģisko darbu nestrādā, bet tikai saka, ka raksta mācību grāmatas, un saņem radošos atvaļinājumus. Vai šeit nevajadzētu kaut kā regulēt? Vismaz augstskolas likumdošanā ir norādīts, ka šie radošie atvaļinājumi tā nemaz apkārt nemētājas.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos. Lai regulētu, bija vajadzīgs rakstisks priekšlikums. Vai mēs varam svītrot?

I.Briņķe: Es nezinu.

V.Seleckis: Es paskaidrošu jums, cienījamie deputāti, un arī Briņķes kundzei.

Šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums par mācību grāmatu izstrādāšanu. Mums nepieciešamas mācību grāmatas, kas skaitāmas desmitos un varbūt pat simtos, ņemot vērā visu izglītības sistēmu. Un šīs mācību grāmatas nav iespējams uzrakstīt citādi, kā iesaistot ļoti daudzus pedagogus un stimulējot viņus šim darbam. Ziedoņa kungs, būdams deputāts, rosināja izstrādāt pat veselu nacionālo programmu mācību grāmatu sagatavošanai. Tā patiešām ir milzīga problēma, lūk, tāpēc mēs arī esam iestrādājuši šādu noteikumu. Lai skolotāji varētu šīs mācību grāmatas izstrādāt, viņiem ir nepieciešams šis radošais atvaļinājums. Ja viņi tās grāmatas izstrādās, tad tas arī būs viņu ieguldījums, par kuru viņiem varbūt pat var piešķirt arī vēl vienu atvaļinājumu. Ja viņš ir spējīgs izstrādāt grāmatas, kuras drukā, pieņem un apstiprina, lūdzu, lai viņš to dara.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai bija priekšlikums svītrot šo daļu? Nebija. Deputāts Seleckis pierādīja, ka nevajag svītrot. Paldies. Tātad 60.pants paliek.

61.pants.

V.Seleckis: Šeit nu ir nepieciešami visi tie labojumi, kurus Briņķes kundze ierosinājusi.

Priekšsēdētājs: Ko Briņķes kundze ir ierosinājusi, to komisija ir ņēmusi vērā un atšifrējusi terminu “aizstājēji”. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Briņķe: Vai par visu nodaļu kopumā drīkst runāt vai par pēdējo pantu?

V.Seleckis: Jā, jā…

I.Briņķe: Man ļoti žēl, ka Endziņa kunga nav zālē. Es ar viņu arī runāju. Šeit atkal ir tikai vecāku un viņu aizstājēju atbildība. Lai gan jautājumus uzdot ir aizliegts, es tomēr gribētu zināt, kādus administratīvos sodus jūs domājat uzlikt šiem vecākiem un viņu aizstājējiem, ja, pirmkārt, Administratīvo pārkāpumu kodeksā pagaidām šādu normu nav, un, otrkārt, Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir uzskaitīti: brīdinājums, naudas sods, administratīvā konfiskācija, administratīvais arests, speciālo tiesību atņemšana, labošanas darbi un tā tālāk. Kādu administratīvo sodu jūs kā komisijas loceklis un atbildīgais likumprojekta izstrādātājs paredzat?

V.Seleckis: Cienījamā Briņķes kundze! Es jums piekrītu un arī Endziņa kungam. No viņa saņemts rakstisks priekšlikums svītrot šo rindkopu 63.pantā, un es arī uzskatu, ka to varētu svītrot.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es domāju, ka mēs 63.pantā varam svītrot šo rindkopu, jo pilnīgi pietiek ar pirmo rindkopu, kas dod faktisko atbildi.

I.Briņķe: Pilnīgi pareizi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par otrās rindkopas svītrošanu. Motīvi mums ir zināmi. Administratīvais kodekss neparedz ne materiālo atbildību, ne materiālos ietekmēšanas līdzekļus. Lūdzu rezultātu. Par– 58, pret– 5, atturas– 4. Pārliecinoši. Tātad 63.panta otrā daļa ir svītrota. Paliek tikai pirmā daļa. 61., 62., 63.pants. Nav. Paldies. Tik tālu mēs esam izskatījuši Tautas izglītības likumu. Vai deputāts Seleckis pirms balsošanas kopumā vēlas ko teikt?

V.Seleckis: Vēl jau ir jāturpina.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos. Ļoti atvainojos, godājamie kolēģi! 64.pants.

V.Seleckis: 64.pantā ir saņemts Marjašas kundzes rakstisks priekšlikums– pirmajā rindkopā iestarpināt trīs vārdus “tai skaitā nacionālā skola”. Tātad “Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrijas pārziņā esošās iestādes” un sekotu papildinājums– “tai skaitā nacionālās skolas”, un tālāk kā tekstā. Tāds ir rakstisks priekšlikums, kuram pievienots lūgums, lai šīs nacionālās skolas, piemēram, ebreju skola, netiktu kaut kādā veidā diskriminētas, jo šobrīd pašvaldības atrunājas ar to, ka, lūk, tādā nacionālajā skolā kā ebreju skola ir bērni no dažādiem Rīgas rajoniem un ka tāpēc tā rajona pašvaldība, kurā atrodas skola, par tās finansēšanu negrib rūpēties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons. Deputāts Mucenieks.

V.Mucenieks: No budžeta var finansēt 25 līdz 60 procentu apmērā. Ja var līdz 60 procentiem, tad tā arī rakstīsim– līdz 60 procentiem.

V.Seleckis: Tas ir cits jautājums.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, pašlaik mēs runājam par Marjašas kundzes labojumu pirmajā rindkopā.

V.Mucenieks: Es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Izsakieties par šo labojumu. Lūdzu, trešais mikrofons, deputāts Kide.

E.Kide: Es atbalstu Marjašas kundzes priekšlikumu, jo tas ir pamatots un tas daudz ko atrisinās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu nav. Balsošanas režīmu, un balsosim par Marjašas kundzes priekšlikumu. Lūdzu, par, pret un atturoties. Lūdzu rezultātu. Par– 54, pret– 1, atturas– 15. Lēmums pieņemts. Šis papildinājums tiks ietverts 64.pantā.

Lūdzu, deputāt Muceniek, jums bija kas sakāms par procentiem.

V.Mucenieks: Es ierosinu svītrot šo ciparu 25. Var finansēt līdz 60 procentiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūs tikai gribējāt pateikt par tiem procentiem? Lūdzu, deputāt Endele!

J.Endele: Es tomēr būtu par augšējo robežu– 80 procentiem.

Priekšsēdētājs: Godājamais kolēģi, par šo jautājumu ir nobalsots. Te tikai par svītrošanu varētu runāt, nevis par grozīšanu.

J.Endele: Es ļoti atvainojos, cienījamais vadītāj! Deputāts Gorbunovs papildināja ar būtisku teikumu. Mēs to pieņēmām, bet es runāju tikai par skaitli. Ja esam dažādās gradācijās, tad es padodos un nestrīdos.

Priekšsēdētājs: Jā, godājamais Endeles kungs, mēs vēlāk vienojāmies. Tā bija mana vaina, ka es pieļāvu, ka tika nobalsots par deputātiem iepriekš neizdalītiem priekšlikumiem, bet tie tika ņemti vērā kā kompromiss. Bet šis jautājums par procentiem tika balsots otrajā lasījumā. Netika balsots.

J.Endele: Par šo jautājumu nav balsots.

Priekšsēdētājs: Nav balsots? Manuprāt, ir, jo es vadīju arī toreiz šo pieņemšanu. Tātad deputāts Endele ierosina 80 procentus.

J.Endele: Mans motīvs ir tāds: ja mēs atstāsim 60 procentus, nekādu privāto skolu nebūs. Vispār varētu nosvītrot šo robežu, ja nebūtu bailes, ka radīsies tādas skolas, kuras no budžeta līdzekļiem un vēl ar privātām maksām centīsies izsist sev labumu, kā, teiksim, autoskolas un tamlīdzīgas. Pašvaldības to varēs regulēt. Lūdzu, atbalstiet 80 procentus!

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet, ja tai vietējai varai nebūs, tad tā tik un tā dos šos 10 procentus. Lūdzu, deputāt Laķi!

P.Laķis: Par balsošanas motīviem. Es tikai gribētu atgādināt tādu faktu, ka no Izglītības ministrijā saņemtajiem priekšlikumiem par privātskolu dibināšanu kaut kādām normām no desmit atbilst viens. Neaizmirsīsim, kādā sabiedrībā mēs dzīvojam. Vairumā gadījumu mēs saņemsim avantūristu priekšlikumus, un mums atliek paļauties uz izpildvaras institūciju, kura izsijās. Vai vienmēr uz to varēsim paļauties? Es ļoti šaubos. Neaizmirstiet, kādi priekšlikumi mums nāks. Vai vienmēr varēsim cerēt uz Izglītības ministriju? Endeles kungs cer tikai uz tādām skolām, kāda ir viņa skola Cēsīs, bet es baidos, ka 90 procenti būs tādu, kuras mūs var ievest tādā purvā, ka ārā netiksim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad ir runa tikai par šiem procentiem. Zaļetajeva kungs par to pašu?

S.Zaļetajevs: */Es uzskatu, ka šie procenti neierobežo, jo mums jau ir tāda norma kā augstāko mācības iestāžu licencēšana. Ja šīs licencēšanas nebūtu, tad tiešām tām šaubām, kuras izteica deputāts Laķis, būtu sava vieta. Licences noteiks, kādas mācību iestādes tiks pieņemtas un apstiprinātas. Ja tām būs kaut kāds avantūristisks raksturs un kas cits tādā garā, tad dabiski, ka tie nedabūs licenci. Bet, ja licence izdota, ministrija atzinusi augstskolas iespējas, nepieciešamību un vēlamību, tad uzlikt vēl kādus finansiālus ierobežojumus uzskatu par absolūti nekorektu rīcību. Tāpēc sekretariātam esmu nodevis rakstisku priekšlikumu, par nožēlu, agrāk par šodienu es to nevarēju izdarīt, jo par šiem skaitļiem es tikai šodien uzzināju, līdz šim laikam figurēja 80–90 procenti, uz kuriem es orientējos. Tāpēc es šodien nodevu sekretariātā priekšlikumu par to, lai šie lielumi būtu 60–80 procenti./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mēs sacenšamies. Pirmais labojuma variants– svītrot 25, deputāts Endele– pacelt augšējo ciparu līdz 80, deputāts Zaļetajevs– 60–80. Vai no Budžeta komisijas šeit kāds ir? Kas varētu tā reāli pateikt? Deputāts Kide, lūdzu.

E.Kide: Es gribētu atbalstīt jau esošo variantu– 60 procentus, jo pašvaldībām ir tiesības piemaksāt un celt procentus augšā. Budžets jau tā nāk pretī un dod 60 procentus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis: Es gribētu, starp citu, atgādināt kolēģiem deputātiem notikumu ar Rīgas humanitāro institūtu. Atcerieties, projekts jau ir gatavs, programmas jau ir izstrādātas un tā tālāk. Es varu garantēt, ka jau rīt, ja mēs pieņemsim maksimālo robežu 80 procentus, ko piedāvāja Endeles kungs, kurš zināmā mērā ir personīgi ieinteresēts, protams, ne jau attiecībā uz institūtu, tad jau rīt būs ar gatavu projektu klāt, un bungas tiks rībinātas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Ždanoka: */Man jautājums sakarā ar formulējumu par 5.pantu. Pieņemsim, ka privātajā mācību iestādē 25 procenti tiek finansēti no valsts budžeta. Vai tad uz to attieksies 5.pants, kurā teikts, ka “valsts finansētajās mācību iestādēs, sākot ar otro gadu, galvenajai mācību valodai jābūt latviešu valodai?”/

V.Seleckis: Jā, noteikti.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, godājamie kolēģi. Pašlaik ir trešais lasījums. Mēs redakcionāli apspriežam, gājām uz kompromisu, ka redakcionāli varam mainīt skaitļus, nevis risināt konceptuālus jautājumus un atkal rīkot jautājumu un atbilžu vakaru.

T.Ždanoka: */Mēs nezinājām. 5.panta galīgais formulējums tika pieņemts tikai šodien./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Buka.

S.Buka: */Par balsošanas motīviem. Cienījamie kolēģi! Katrs, kas mācās privātā mācību iestādē, ar to noņem daļu nastas no valsts budžeta izdevumiem. Bet mēs šeit nosakām robežas no 25 līdz 60 procentiem. Pēc deputāta Ābiķa uzstāšanās kļuva skaidrs, ka valsts cenšas saglabāt stingru monopolu mācību iestādēs, baidās no konkurences, kas eksistē ar līdzīgu finansējumu vairākumā normālu valstu. Tajā pašā laikā, pieņemot tādu normatīvu– 25 procentus– mums ar to tiks uzskrūvēta mācību maksa privātskolās, šo skolu pārvēršanās par elitārām, jo bērnu mācības tajās būs atkarīgas no vecāku ienākumu līmeņa, par skolām tiem, kam ir nauda. Tāpēc es aicinu atbalstīt šeit piedāvātos 60–80 procentus no valsts mācību iestāžu normatīva./

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi skaitļi vēl tiks nosaukti? Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Cienījamie kungi un dāmas! Es domāju, ka privātā mācību iestāde nav labdarības iestāde. Ja tā ir privāta, tad privāta, un maksā tas, kas to dibina. Es ierosinu atstāt no 25 līdz 60 un neko vairāk. Kas tad tā būs par privātu mācību iestādi, ja mēs gandrīz vai simtprocentīgi to finansējam?

Priekšsēdētājs: Paldies.

J.Freimanis: Likt uz balsošanu– no 25 līdz 60 procentiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es to visu dzirdēju. 25 un 60. Tas arī tekstā ierakstīts, starp citu. Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es skatos, ka mēs pašreiz ar dāsnu roku velkam no valsts kases ārā naudu un dalām. Es nezinu, kāpēc, tomēr vairumā ārvalstu, piemēram, tajās pašās Amerikas Savienotajās Valstīs, privātās koledžas un citas mācību iestādes veidojot, neprasa naudu. Tas vai cits fonds tās finansē. Tās ir vai nu labdarības, vai citas organizācijas, kas šīs mācību iestādes finansē. Ko mēs gribam panākt, paredzot pēc iespējas lielākus skaitļus? Es pateikšu ko. Es nodibinu mācību iestādi, pēc tam griežos valsts kasē un saku– piemaksājiet man tik un tik procentu, bet peļņu es bāžu savā kabatā un turklāt vēl nodrošinu šai mācību iestādei tādu ievirzi– rozā, baltu vai sarkanu–, kādu es vēlos un kāda man šķiet pareiza. Manuprāt, ka skaitlis ir jāvirza uz leju šinī gadījumā, nevis uz augšu. Un, ja mēs paredzētu 25 procentus, tas ir vairāk, nekā vajadzīgs, šī kase jau tā ir tukša, un mēs pašreiz ar vieglu roku to tukšojam vēl vairāk. 25 procenti– mans priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Deputāts Laķis.

P.Laķis: Es pilnībā atbalstu kolēģi profesoru Plotnieku un lielajam starptautisko tiesību speciālistam kolēģim Bukam iesaku painteresēties, cik privātskolu ārzemēs finansē, sākot no Amerikas Savienotajām Valstīm līdz Vācijai, lai viņš savas spīdošās zināšanas starptautiskajās tiesībās papildina arī ar šādu statistisko materiālu. Ja viņam ir vēlēšanās to darīt, es varu norādīt attiecīgu avotu, no kura viņš var smelties šīs zināšanas.

Priekšsēdētājs: Tas ir noslēpums, to mums Laķa kungs neteiks. Lūdzu, trešais mikrofons.

Godājamie kolēģi, es ļoti atvainojos. Mums ir ļoti plašs balsošanas diapazons. Cik mums balsojumu stāv priekšā? 25–60 procenti, līdz 35 procentiem, 60–80, līdz 60. Man liekas, ka absolūti visi varēs izvēlēties atbilstoši savai gaumei. Ja patiešām tā nauda nav mūsu, tāpēc ļoti viegli ir nolemt, cik maksāt. Es tomēr ierosinātu izbeigt un balsot.

Deputāts Endele bija pirmais. Lūdzu.

J.Endele: Es domāju, ka šajā karstajā diskusijā gandrīz visi domā par augstskolu. Es nebūt tā nedomāju. Runa ir par jebkura posma skolu. Ja tā ir pamatskola vai arī vidusskola, tad uzlikt šādu robežu– 60 procentus– tas nozīmē, ka mēs privātiniciatīvu vienkārši nepieļaujam.

Priekšsēdētājs: Paldies, Endeles kungs. Bet tika izteikts ļoti daudz motīvu, kāpēc vajag un kāpēc nevajag. Vai Repšes kungs arī par skaitļiem vai par balsošanas motīviem? Par procedūru? Lūdzu, deputāts Repše par procedūru.

E.Repše: Mans jautājums par procedūru būs tāds. Vai tas, ka šeit ir maināmi tikai divi cipari, nozīmē redakcionālas dabas labojumu, par ko var trešajā lasījumā karstās diskusijās ātri nobalsot?

Priekšsēdētājs: Paldies, mēs jau par to spriedām, tomēr deputāti izteicās, ka tas esot pavisam redakcionāli.

No zāles: Viens jautājums par procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu par procedūru, pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Mūsu šodienas sēde ar katru sekundi vairāk un vairāk sāk līdzināties operetei. Es aicinu ievērot reglamentu, šodien beigsim šo jautro pasākumu. Nesolīdi, nenopietni darīt tā, kā mēs šodien darām. Mums jāpieņem ļoti nopietns likums, ļoti svarīgs, bet paskatieties, kas notiek zālē! Kauns klausīties. Reglaments pagājis, laiks jau 30 minūtes, beigsim!/

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mūsu kolēģis izteica precīzu secinājumu, man arī tādas domas šad tad iešāvās prātā.

Godājamie kolēģi, tagad ir piecas minūtes pāri mūsu reglamenta laikam, mums ir jāizlemj, vai mēs par šo pantu balsojam un pēc tam beidzam vai ejam tālāk un balsojam par visu likumu kopā, vai arī nekavējoties pārtraucam un ejam mājās. Tātad radikālākais priekšlikums ir pārtraukt plenārsēdi pusvārdā un turpināt rīt no rīta. Otrs variants ir pabeigt šo pantu un tad pārtraukt plenārsēdi. Trešais– pabeigt likuma izskatīšanu un tad pabeigt plenārsēdi. Tātad– trīs balsojumi.

Pirmais balsojums radikālākais– nekavējoties pārtraukt plenārsēdi. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. Par– 46, pret 17, atturas– 11. Paldies.

Otrais balsojums. Pabeigt šā panta izskatīšanu un tad pārtraukt plenārsēdi. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. Par– 28, pret– 34 un atturas– 9.

Un paskatīsimies, cik ir tādu, kas vēlas visu likumu šodien izskatīt un tad pabeigt plenārsēdi. Lūdzu balsošanas režīmu. Lai neizskanētu pārmetumi, ka likums netika izskatīts un pārtraukts. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi. Lūdzu rezultātu. Par– 29, pret– 33 un atturas– 7. Nemaz nav tik slikti, šis balsojums ir otrajā vietā. Paldies. Tātad mēs ar vairākumu esam nobalsojuši, ka pārtraucam plenārsēdi, neizskatījuši 64.pantu, un turpinām rīt no paša rīta to izskatīt.

Kolēģi, vienu mirkli, vēl plenārsēde nav slēgta. Deputātam Grūbem ir kas ziņojams pie otrā mikrofona.

G.Grūbe: Man būtu lūgums, kolēģi. Tikpat pantu, tas ir, 74 panti, ir rīt izskatāmajam likumam par zemes ierīcību un zemes lietošanu, tāpēc, lūdzu, vismaz vakarā apskatieties to, lai mēs varam kaut cik normāli strādāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tiekamies rīt pulksten 10.00.

(Sēdes beigas)