Ar atbildību tautas un valsts priekšā

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 25. oktobrī

— Pēc nedēļas, 3. novembrī, apritēs divi gadi, kopš, sanākusi uz pirmo plenārsēdi, darbu sāka Latvijas Republikas 7. Saeima. Tātad ir noiets pusceļš. Kā jūs raksturotu un novērtētu šī parlamenta līdzšinējo veikumu, turklāt to salīdzinot ar 5. un 6. Saeimas darbu?

— Domāju, ka šie divi gadi ir aizvadīti ar mainīgām sekmēm. Katrā ziņā likumdošanas darbs tiek veikts diezgan intensīvi. Neraugoties uz to, ka šī Saeima salīdzinājumā ar divām iepriekšējām, kuru deputāts arī biju, izceļas ar samērā īsām kopsēdēm. Pēdējo pāris gadu laikā diskusijas galvenokārt notiek komisiju un frakciju līmenī. Saeimas plenārsēdēs plašākas debates parasti notiek tikai saistībā ar politiski jutīgiem jautājumiem. Bet jautājumi, kas risināmi ar pragmatisku pieeju, virzās uz priekšu diezgan ātrā tempā.

Saprotams, jāņem vērā arī tas, ka šī Saeima atšķirībā no iepriekšējām strādā tādā laikā, kad norisinās izšķirīgi procesi mūsu valsts ārpolitikā. Notiek sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, tiek īstenots arī Rīcības plāns dalībai NATO, ar ko saistīta dažādā attieksme pret valsts aizsardzības budžeta palielinājumu. Līdz ar to, manuprāt, uz šo Saeimu gulstas smagāks atbildības slogs valsts un tautas priekšā.

— Bet varbūt darbu mazliet atvieglo tas, ka nu jau neatkarīgās Latvijas valsts likumdošana pamatvilcienos ir sakārtota? Svarīgākās tautsaimniecības, sociālās un citas nozares jau ir, kā mēdz teikt, pārklātas ar nepieciešamajiem likumiem, un tagad lielākoties nākas strādāt pie likumu grozījumiem.

— Jā, piemēram, 5. Saeima galvenokārt nodarbojās ar šo pamatu ielikšanu un padomjlaiku likumu nomaiņu ar jauniem. Šobrīd patiešām lielākoties norisinās darbs pie grozījumiem dažādos likumos. Bez tam pastāvīgi nākas saskaņot mūsu nacionālo likumdošanu ar Eiropas Savienības likumdošanas aktiem. Tomēr darba kārtībā nāk arī konceptuāli gluži jauni likumprojekti, kas visvairāk saistīti ar tautsaimniecību. Te varu minēt kaut vai nesen pieņemto Komerclikumu, tāpat lielu ažiotāžu izraisījušo likumu par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem. Arī likumprojektu paketi, kas regulē finansu un kapitāla tirgus lietas. Tātad turpinās darbs arī pie jauniem fundamentāla rakstura likumiem.

— Pašlaik acīmredzot Saeimā aktuālākais ir valsts budžets — gan grozījumi šā gada valsts budžetā, gan likumprojekti, kas attiecas uz nākamā gada valsts budžetu. Vai deputāti spēs iekļauties Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātajā grafikā? Vai deputātu priekšlikumi varētu būtiski mainīt valdības iesniegtā likumprojekta skaitļus un saturu?

— Pēc manām domām, šis grafiks patiešām ir intensīvs, taču arī reāli izpildāms, gan izdarot grozījumus šā gada valsts budžetā, gan pieņemot 2001. gada valsts budžeta likumu un desmit ar to saistītos citus likumus par grozījumiem jau esošajos likumos. Laikam gan 30. novembrī Saeima pieņems valsts budžeta likumprojektu otrajā jeb galīgajā lasījumā. Ja nu atgadīsies kādas aizkavēšanās, tās paildzinās valsts budžeta apstiprināšanu ne vairāk kā par vienu nedēļu. Tātad sliktākajā gadījumā decembra sākumā darbs pie budžeta likumiem tiks pabeigts.

Priekšlikumu ir diezgan daudz. Viena daļa attiecas uz grozījumiem šā gada valsts budžetā, kur ierosināts palielināt izdevumus veselības aizsardzībai. Attiecībā uz nākamā gada valsts budžetu paredzu visnopietnākās diskusijas sakarā ar bērnu pabalstiem. Kā zināms, bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu visām valsts pārvaldes iestādēm pārdomāt, vai nevajadzētu sākt palielināt bērnu pabalstus jau ar nākamo gadu, nevis ar 2003. gadu.

— Līdz ar to valsts budžetā papildus būtu vajadzīgi 1,8 miljoni latu. Šo summu solidārā veidā varētu atvēlēt no sava budžeta visas valsts pārvaldes iestādes, tostarp Saeima. Tā, lūk, varētu būt viena no izmaiņām valdības iesniegtajā likumprojektā par valsts budžetu 2001. gadam. Šis jautājums ir ļoti būtisks tādēļ, ka jau pirms laba laika to apsolījās risināt gan pozīcijā, gan opozīcijā esošie politiskie spēki.

— Kas vēl tuvākā mēneša laikā līdztekus valsts budžeta apspriešanai Saeimas darbā varētu būt īpaši nozīmīgs?

— Protams, novembrī svarīgākie būs ar valsts budžetu saistītie likumprojekti. Manuprāt, ļoti būtisks būs arī balsojums par Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka iecelšanu, kas notiks jau rīt, 26. oktobrī. Šai valsts institūcijai nākotnē neapšaubāmi būs ļoti liela loma finansu tirgus regulēšanas jautājumos. Manuprāt, šoreiz šīs divas kandidatūras — Uldis Cērps un Jānis Brazovskis, ko ieteica Latvijas Bankas prezidents un finansu ministrs, Saeimā iegūs pārliecinošu atbalstu.

— Vai tuvākajā laikā ir paredzamas pārmaiņas Saeimas frakciju sastāvā?

— Šīs pārmaiņas daļēji jau ir aizsākušās kopš tikko notikušā sociāldemokrātu kongresa, kad pie frakcijām nepiederošais deputāts Oskars Grīgs iestājās LSDSP. Vai šīs pārmaiņas turpināsies un kādā veidā, tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, kā turpmāk strādās Jaunās partijas frakcija, kurā patlaban situācija ir visai sarežģīta. Tātad iespējams, ka varētu būt vēl dažas pārmaiņas frakciju sastāvos. Jo, kā jau teicu, ir neskaidra situācija Jaunās partijas frakcijā, kas formāli vēl gan eksistē.

— Nupat pieci Saeimas deputāti devās uz Indonēziju, kur notika kārtējā Starpparlamentu savienības konference. Vai no finansu viedokļa šis tālais ceļojums bija attaisnojams?

— Man patiešām radās dīvaina sajūta, kad dzirdēju Saeimas deputātu iebildumus. Visiem deputātiem bija zināms, kādās starptautiskās organizācijās kā dalībvalsts Latvija piedalās. Šo Latvijas delegāciju locekļi tiek apstiprināti Saeimā ar balsu vairākumu. Mani pārsteidza tas, kā Saeimas deputāti vērsās pret savu kolēģu vizīti Indonēzijā. Ne jau mēs varam noteikt Starpparlamentu savienības konferenču norises vietas. Mēs piedalāmies šajās konferencēs tāpat kā 139 citas pasaules valstis. Nepiedalīšanās tajās būtu liela kļūda, kas varētu mums negatīvā veidā atmaksāties tālākā laikā. Kā zināms, ārpolitikā nevar sasniegt vēlamos mērķus vienā vai pāris gados. Tas ir ļoti darbietilpīgs process, kas, tikai no malas raugoties, izskatās ne visai lietderīgs. Pretēja nostāja, pēc manām domām, ir gan kaitīga, gan bīstama. Tad jau mēs varam aizrunāties līdz vaicājumam, kāpēc gan mums, lūk, ir tik lielas vēstniecības gan ASV, gan Rietumeiropas valstīs. Manuprāt, no valstiskā viedokļa tā ir ļoti nepareiza pieeja šim jautājumam. Latvijas valsts prestižam un drošībai vienmēr jābūt priekšplānā, domājot par budžetu.

Saeimas deputātu oficiālās vizītes ārzemēs tiek apstiprinātas darba plānā jau gada sākumā. Protams, šie komandējumi ir atkarīgi no Saeimas budžetā atvēlētajiem līdzekļiem. Man pašam novembra otrajā pusē ir paredzēta vizīte Eiropas Savienības kandidātvalstī Kiprā, kur notiks Eiropas Savienības asociēto valstu spīkeru ikgadējā konference. Domāju, ka līdzdalība arī tajā ir svarīga. Nedrīkstam būt izolēti no visas apkārtējās pasaules.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas lietu redaktors