Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs M.Kučinskis

Uz jaut.nr.76–dok.nr.4917

Par situāciju ar apkuri Sedas pilsētā

Saskaņā ar likuma “Saeimas kārtības rullis” 121.panta otro daļu Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija (RAPLM) sniedz šādas atbildes uz LR Saeimas deputātu J.Sokolovska, J.Plinera, N.Kabanova, A.Aleksejeva un A.Tolmačova jautājumiem (deputātu jautājumu reģistra nr.76) “Par situāciju ar apkuri Sedas pilsētā”:

1. RAPLM pārstāvji š.g. janvārī un jūlijā ieradās Sedā, lai iepazītos ar situāciju uz vietas, bet 21.09.2005. siltumapgādes pakalpojumu jautājumi ar Sedas pilsētas pašvaldības un Valkas rajona pašvaldības pārstāvjiem tika apspriesti pie reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra.

Apspriedes dalībnieki atzina, ka Sedas pilsētas domei (turpmāk– Dome) jāpanāk, lai tiktu pildīti 10.08.2005. ar A/S “SES BALTIA” noslēgtā sadarbības līguma “Par siltumenerģijas, ūdens un kanalizācijas pakalpojumu piegādi” (turpmāk– Līgums) nosacījumi, kurus akciju sabiedrība nepilda, un lai pēc iespējas ātrāk tiktu uzsākta jaunā apkures sezona. Ja A/S “SES BALTIA” turpmāk nebūs spējīga sniegt Līgumā paredzētos siltumenerģijas, ūdens un kanalizācijas pakalpojumus, apspriedes dalībnieki uzskata, ka Domei jāmeklē alternatīvi varianti šo pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai tālākā perspektīvā. Viens no tādiem varētu būt– pašvaldības kapitālsabiedrības izveidošana.

RAPLM 04.02.2005. vērsās LR Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt, vai Sedas pilsētas pašvaldības darbībā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, kas ir pamats krimināllietas ierosināšanai un attiecīgo amatpersonu saukšanai pie kriminālatbildības, un vai šajā gadījumā prokuratūrai pašvaldības vārdā nav nepieciešams celt īpašuma prasību, lai atgūtu atsavināto pašvaldības mantu. Atbildes tika saņemtas no KNAB un Valkas rajona prokuratūras. KNAB, izvērtējot RAPLM iesniegumā minētos faktus, nolēma atteikt ierosināt krimināllietu, jo nav noziedzīga nodarījuma sastāva, bet Valkas rajona prokuratūra, veicot pārbaudi, Domes darbībā nekonstatēja pārkāpumus, atsavinot pašvaldības mantu, un līdz ar to nebija pamata celt īpašuma prasību pašvaldības interesēs.

RAPLM seko apkures situācijas attīstībai Sedā, regulāri saņem informāciju par darbiem, kas tiek veikti, lai pilsētai piegādātu siltumenerģiju. Faktiski šos darbus organizē un koordinē pašvaldības speciālisti. Ņemot vērā atlikušos veicamo darbu apjomus, Domes priekšsēdētāja L.Soldatenkova prognozē, ka siltumenerģijas piegādi pilsētai varētu uzsākt šīs nedēļas beigās (orientējoši– 5., 6.novembrī), ja, pārbaudot siltuma tīklu izturību, neradīsies avārijas situācijas.

2. Siltumapgādes problēmas Sedā izveidojās ilglaicīgā periodā. Sedas Tautas deputātu padomes (TDP) 17.sasaukuma 18.sesija 19.02.1993. pieņēma lēmumu pārņemt pašvaldības īpašumā Valsts Sedas kūdras fabrikas dzīvokļu un komunālo saimniecību. Lai apsaimniekotu un uzturētu pārņemto īpašumu, TDP 17.sasaukuma 20.sesija 06.08.1993. pieņēma lēmumu izveidot pašvaldības uzņēmumu “Pamus” (P/U), kura viens no galvenajiem uzdevumiem bija sniegt iedzīvotājiem un juridiskajām personām kvalitatīvus un savlaicīgus komunālos un citus pakalpojumus.

Ar Vidzemes apgabaltiesas civillietu tiesas kolēģijas spriedumu P/U no 30.11.1998. tika atzīts par maksātnespējīgu uzņēmumu. Kreditoru sapulcē 23.07.1999. tika pieņemts lēmums par maksātnespējīgā P/U bankrota procedūras uzsākšanu un uzņēmuma mantas pārdošanu izsolē. Piedaloties 22.01.2001. organizētajā P/U īpašuma izsolē, A/S “SES BALTIA” (A/S ieguva bankrotējušā P/U nekustamo un kustamo mantu).

03.01.2005. Dome noslēdza līgumu ar A/S par komunālo pakalpojumu sniegšanu, t.sk. siltumenerģijas piegādi pilsētai. Ņemot vērā, ka A/S bija radušās finansiālas problēmas, Dome 10.08.2005. noslēdza jau minēto sadarbības līgumu “Par siltumenerģijas, ūdens un kanalizācijas pakalpojumu piegādi” (turpmāk– Līgums). Tā kā Līguma nosacījumus A/S nepilda, Sedas pilsētā laikus nav uzsākta apkures sezona un Dome faktiski ir kļuvusi par šādas situācijas ķīlnieku.

Likumā “Par pašvaldībām” ir noteikts, ka viena no pašvaldību galvenajām autonomām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, t.sk. siltumapgādi. Pašvaldībām ir izvēles iespējas, kādā veidā nodrošināt šīs funkcijas izpildi– vai pašām dibināt savas kapitālsabiedrības, kas nodrošinātu komunālo pakalpojumu sniegšanu, vai iesaistīt šajās jomās privātās kapitālsabiedrības.

Iesaistot privātas kapitālsabiedrības pašvaldību funkciju izpildē, svarīgi ir izvērtēt konkrētās privātās kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli, darbības apjomus, saistības, materiālo un citu resursu iespējas. Konkrētajā Sedas pilsētas gadījumā pašvaldības izvēle diemžēl ir bijusi neveiksmīga un tā ir atbildīga par izveidojušos kritisko situāciju, bet par šo neveiksmi Domes deputāti ir politiski atbildīgi savu vēlētāju priekšā.

Ņemot vērā likuma “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” nosacījumus, Dome 11.02.1999. nosūtīja Finanšu ministrijai (FM) pieteikumu par finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu.

Šī procesa norisi uzrauga finanšu ministra iecelts pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugs, kurš kontrolē pašvaldības izdevumus un regulāri informē FM par stabilizācijas projekta izpildes gaitu.

3. Saskaņā ar likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 2.panta trešās daļas 3.punktu pašvaldības, izpildot vienu no likumā noteiktajām pastāvīgajām funkcijām– komunālo pakalpojumu organizēšanu iedzīvotājiem –, savā administratīvajā teritorijā regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu kā komercdarbību tādā nozarē (turpmāk– pašvaldību regulējamā nozare) kā siltumapgāde, kur ražošanas procesā netiek izstrādāta elektroenerģija. Iepriekšminētā likuma 5.pants nosaka, ka sabiedriskos pakalpojumus regulē saskaņā ar šo likumu izveidota sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestāde, kas darbojas neatkarīgi un patstāvīgi, izpildot šajā likumā noteiktās funkcijas, pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, lai aizstāvētu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstību saskaņā ar taisnīguma, atklātības, neitralitātes, vienlīdzības un proporcionalitātes principiem.

Likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 8.pantā noteikts, ka pašvaldību regulējamās nozarēs sabiedriskos pakalpojumus saskaņā ar šo likumu un likumu “Par pašvaldībām” regulē attiecīgās pašvaldības izveidota iestāde– regulators. Pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgu pašvaldību regulatoru, kas darbojas uz attiecīgo pašvaldību apstiprināta nolikuma pamata. Pašvaldība ar savu lēmumu nosaka regulatora sastāva un izpildinstitūcijas struktūru. Pašvaldība ar savu lēmumu uz četriem gadiem ieceļ amatā regulatora priekšsēdētāju un vismaz divus locekļus. Amata pretendentus pašvaldība izraugās konkursa kārtībā. Vairāku pašvaldību kopīgi izveidota regulatora locekli var iecelt vai nu katra pašvaldība, vai arī kopīgo regulatoru izveidojušo pašvaldību pārstāvju sapulce. Pašvaldības regulatora priekšsēdētājs un locekļi savā pilnvaru termiņā ir neatceļami. Pašvaldība ar savu lēmumu regulatora priekšsēdētāju vai locekli atceļ no amata pirms noteiktā pilnvaru termiņa beigām vienīgi likumā noteiktos gadījumos. Pašvaldību regulējamās nozarēs regulators savas kompetences ietvaros uzrauga, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā šajās nozarēs tiktu ievērots šis likums, kā arī attiecīgo pašvaldību regulējamo nozaru speciālie normatīvie akti. Uz regulatora darbību sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā pašvaldību regulējamās nozarēs ir attiecināmi visi šā likuma noteikumi, kas reglamentē regulatora darbību, uzdevumus, tiesības, pienākumus un kompetenci, izņemot sabiedrisko pakalpojumu tarifu (cenu) (turpmāk– tarifi) aprēķināšanas metodikas noteikšanu. Pašvaldību regulējamās nozarēs tarifu aprēķināšanas metodiku nosaka Ministru kabinets (projektu izstrādā par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija) pēc saskaņošanas ar pašvaldībām likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā, bet tarifus nosaka pašvaldības regulators šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Valsts kontroles likuma 2.pantu Valsts kontrole, veicot finanšu un lietderības revīzijas, kā arī pārbaudot darījumu un darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un plānotajiem rezultātiem, kontrolē rīcību ar valsts un pašvaldību mantu vai tās daļu. Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar valsts un pašvaldību mantu ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.

4. RAPLM neplāno izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos par siltumapgādes jautājumiem, jo normatīvajos aktos tie ir reglamentēti un problēmas praksē ir saistītas ar to piemērošanu.

Papildus norādām, ka atbilstoši Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumiem Nr.238 “Ekonomikas ministrijas nolikums” Ekonomikas ministrija izstrādā un īsteno enerģētikas politiku. Siltumapgāde ir viena no šīs politikas jomām.

Ar cieņu,

reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis

2005.gada 2.novembrī

Ministrs M.Kučinskis

Uz jaut. nr.78 – dok. nr.4918

Par to īrnieku interešu aizstāvību, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (turpmāk – RAPLM) ir izskatījusi jūsu 2005.gada 26.oktobra vēstuli un atbilstoši savai kompetencei sniedz šādu informāciju:

1. Saskaņā ar likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” RAPLM sagatavoja Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā pašvaldības slēdz līgumus par dzīvojamās mājas vai dzīvojamās telpas nomu”, kas 2005.gada 12.maijā tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu izpildes gaitā RAPLM konstatēja, ka nav izpildāms likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 19.¹ panta deleģējums, jo likums nosaka, ka pašvaldībai, piemērojot Civillikuma noteikumus, ir tiesības vienoties ar dzīvojamo māju īpašniekiem vai valdītājiem (arī ar valsts kapitālsabiedrībām) par tiem piederošu vai to valdījumā esošu neizīrētu dzīvojamo māju vai atsevišķu neizīrētu dzīvojamo telpu nodošanu pašvaldības lietojumā. Saskaņā ar Civillikumu telpas iegūst lietojumā, nodibinot personālservitūtu – lietojuma tiesību. Atbilstoši Civillikuma 1229.pantam dzīvokļa tiesība, kas piešķirta vairākām personām kopīgi, paliek spēkā pilnā apmērā tik ilgi, kamēr ir dzīvs kaut viens šās tiesības izlietotājs. Tādējādi praksē dzīvokļa tiesību nodošana pašvaldībām nav iespējama, jo dzīvokļa (nama) īpašnieks nenodos mūžīgā lietošanā pašvaldībām savu īpašumu. Līdz ar to, lai pašvaldības realizētu savas tiesības, tām būtu jāslēdz cits darījums – nomas līgums. Pēc noteikumu projekta saskaņošanas tas 2005.gada 7.jūlijā iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā un tika akceptēts Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta sēdē (Nr.49, 21.§).

2. Savukārt, lai sāktu izmaksāt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstus atbilstoši likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajam, ir nepieciešami divi nosacījumi:

– Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā”;

– Pašvaldības saistošie noteikumi, jo tieši šajos saistošajos noteikumos ir paredzēts kopējais izmaksājamā atbrīvošanas pabalsta apmērs.

Ministrija ir apkopojusi informāciju no atsevišķām pašvaldībām, kurās atrodas denacionalizētie īpašumi, par attiecīgo saistošo noteikumu izstrādes gaitu un norāda, ka līdz 27.10.2005. šādi saistošie noteikumi nevienā no pašvaldībām nebija pieņemti. Tādējādi Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumi Nr.594 “Kārtība, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā” būs realizējami konkrētās pašvaldībās tikai pēc saistošo noteikumu pieņemšanas attiecīgajā teritorijā.

3. Informējam, ka, lai izpildītu likuma “Par dzīvojamo telpu īri” Pārejas noteikumu 14.punktā doto uzdevumu daļā par valsts atbalsta programmas izstrādi, RAPLM sagatavoja un 2005.gada 20.aprīlī iesniedza izskatīšanai Ministru kabineta Komitejā grozījumus Mājokļu attīstības kreditēšanas programmā (II posms), kā arī tiesību aktu projektus, kas nepieciešami šīs programmas realizācijai, t.sk. Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā sniedz palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, izsniedzot attiecīgu galvojumu”. Aktualizētā Mājokļu attīstības kreditēšanas programma (II posms) un ar to saistītie tiesību akti tika akceptēti Ministru kabinetā 2005.gada 16.augustā (Nr.46, 34.§–39.§). Tādējādi noteiktais atbalsta mehānisms ir izstrādāts un pēc valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, kas ir galvojumu izsniedzējs, pamatkapitāla palielināšanas un sadarbības līgumu noslēgšanas ar kredītiestādēm, denacionalizēto namu īrnieki varēs pretendēt uz mājokļa galvojumu hipotekārajiem kredītiem. Palīdzība dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai arī ir viens no palīdzības veidiem likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 3.panta izpratnē.

Ar cieņu,

reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs M.Kučinskis

2005.gada 2.novembrī