ATSAUCĒ IETVERT:
2005. gada 10. novembra stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.11.2005., Nr. 184 https://www.vestnesis.lv/ta/id/121554
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
2005. gada 10. novembra stenogramma
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 10.novembra sēdi.
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 2005.gada 10.novembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās par steidzamu atzītā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Straumes, Grīnblata, Kalniņa, Seiles, Dobeļa un citu deputātu lūgumu izdarīt izmaiņas 10.novembra plenārsēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Imanta Kalniņa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Straumes, Grīnblata, Kalniņa, Seiles, Dobeļa, Tabūna un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 10.novembra plenārsēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Imanta Kalniņa ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šadurska, Bērziņa, Aleksandrova, Zaķa, Kalniņas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 10.novembra sēdes darba kārtībā un lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā” izskatīt pirms trešās sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta. Paldies.
Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 60, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Publisko iepirkumu likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (JL).
Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, likumprojekts tiek nodots divām komisijām– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums– Saeimas sekretāra vēlēšanas.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Stalidzānes, Feldmanes, Simsona, Turlā, Nagļa un citu deputātu iesniegumu ar priekšlikumu Saeimas sekretāra amatā ievēlēt deputātu Jāni Šmitu. Un ir saņemts arī deputātu Plinera, Aleksejeva, Tolmačova, Kabanova un Buzajeva iesniegums ar priekšlikumu par deputāta Jura Sokolovska ievēlēšanu Saeimas sekretāra amatā.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es jūtu, ka mums šodien būs jautri. Es lasu vakardienas populārā laikraksta “Latvijas Avīze” fragmentu: “Fakts. Partija “Jaunais laiks” esot gatava atbalstīt Latvijas Pirmās partijas Saeimas frakcijas locekļa Jāņa Šmita ievēlēšanu Saeimas Prezidijā, ja LPP atbalstīšot ierosinātos grozījumus Satversmē, kas paredz atcelt nepieciešamību pēc Saeimas akcepta deputātu administratīvai sodīšanai. “JL” frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis sacījis: “Viss jau būs labi. Mēs atbalstīsim gan Šmitu, gan viņi– Satversmes grozīšanu.”” Viens laikraksts.
Vēl tiešāk izsakās viens cits laikraksts– “Neatkarīgā Rīta Avīze”, vakardienas numurs, svaigs: ““Jaunā laika” Šadurskis saka, ka veids, kā panākt apšaubāmu un maz diskutētu ideju realizāciju Satversmē” (interesanta doma!) “ir vienkāršs: piespiest Pirmo partiju nobalsot par likuma grozījumiem, piesolot atbalstu Šmitam atkal nokļūšanai Prezidijā.”
Cienītie kolēģi! Man tāds interesants jautājums sāk parādīties: varbūt mēs vispār pārejam uz jaunu sistēmu? Ja mēs gribam kādus nopietnus grozījumus likumā un arī Satversmē, protams, sarunāsim tā: “Tu balsosi par manējo uz Radio un televīzijas padomi, es balsošu par tavējo uz tiesneša amatu.” Varbūt vispār tagad Saeimas darbu pārvērtēsim kaut kādā citā kvalitātē un sāksim šāda veida sarunas? Var jau būt, ka tas ir ļoti godīgi un atklāti. Mums ir partijas, kas teica, ka cīnīšoties par atklātību. Tad jau mēs pavisam mierīgi un atklāti šādus jautājumus varam risināt. Es, piemēram, atklāti atnāku un pasaku: “Es gribu būt tas un tas.” Visi kliedz: “Nē! Tu to vietu nedabūsi!” Pēc tam pasaka man: “Bet tu dabūsi, ja tu gadījumā par to un to nobalsosi.”
Redziet, mēs pagājušo ceturtdien jau uzsākām šo darījumu tēmu– tad, kad sākām runāt par pretendentu uz iekšlietu ministra posteni. Šķita tā, ka nu tad nu beigsies visas tās “rebes”, vismaz publiski. Nekā nebija! Var jau būt… Var jau būt, ka ir kaut kādas iedomas, ka tā ir kaut kāda baumu palaišana. Var jau būt. Bet tāpat esot noticis pirms Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanas– tieši tāpat. Apmēram: “Ja tu balsosi par manējo tur, tad varbūt es par tavējo Prezidijā balsošu, un otrādi.”
Nu, kā tas arī nebūtu, ja mēs esam pārtaisījuši tādas nopietnas lietas par tādu ākstīgu tirgu, tad tas, protams, ir zināmā mērā nožēlojami. Ja mēs sākam jaukt likumus, Satversmi un posteņus, tad jāprasa: kāpēc tas tiek darīts? Ko kāds ar to grib panākt? It kā tāds vienkāršs jautājums– ievēlēt sekretāru. Kurš dabū vairāk balsu, tas arī ir sekretārs. Viss! Tad kāpēc šī jezga ap šo jautājumu? Kāpēc Satversmes grozījumu iesaistīšana šāda jautājuma risināšanā? Šis jautājums acīmredzot pagaidām paliek neatbildēts. Varbūt agrāk vai vēlāk kaut kādu jēdzīgu atbildi varēsim saņemt.
Šodien šī lieta kļūst jau zināmā mērā nožēlojama, nu, bet sekretārs ir jāievēlē.
Vēlu sekmes jebkuram kandidātam!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Balsu skaitītāju vārdā, lūdzu, Jevgenija Stalidzāne!
J.Stalidzāne (LPP).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad mums vēlēšanu zīmēs ir divi kandidāti. Sakarā ar to katram no mums ir jāizdara izvēle par katru no kandidātiem. Jāieliek krustiņš vienam “par”, vienam– “pret”. Vēlēšanu zīme būs derīga tajā gadījumā, ja šī izvēle būs izdarīta pareizi. Tātad par vienu “par”, par vienu “pret”. Ir iespējams arī variants, un zīme būs derīga, kad ir “pret” abiem kandidātiem, bet zīme nebūs derīga, ja kāds no deputātiem būs aizmirsis par vienu no kandidātiem pateikt savu “par” vai “pret”.
Un tāpat zīme nebūs derīga, ja par abiem kandidātiem būs ielikta atzīme “par”.
Tāpēc lūdzu pēc zvana uz zāli un sāksim balsošanu!
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Balsu skaitītāju vārdā– Jevgenija Stalidzāne. Lūdzu!
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Iepazīstināšu jūs ar balsu skaitītāju sēdes protokolu nr.40 “Par Latvijas Republikas 8.Saeimas sekretāra vēlēšanām”. Tātad sēde notiek 10.novembrī, un vēlēšanu zīmes nr.38. Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 79 vēlēšanu zīmes. Sabojātu, nomainītu nav. Dzēstas atlikušās– 31 vēlēšanu zīme. No vēlēšanu kastes izņemtas 79 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 74 vēlēšanu zīmes. Par nederīgām atzītas 5 vēlēšanu zīmes.
“Pret” abiem kandidātiem balsots 14 vēlēšanu zīmēs. Par Jāni Šmitu ir nobalsojuši 44 deputāti; par Juri Sokolovski nobalsojuši 16 deputāti.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Saeimas sekretāru ir ievēlēts Jānis Šmits.
Seko visi komisijas locekļu paraksti. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Šmita kungs! Lūdzu, ieņemiet savu vietu Prezidijā!
Pirms tālāk turpinām sēdes darba kārtības izskatīšanu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šmita, Stepaņenko, Feldmanes, Šleseres, Petera un citu deputātu lūgumu– izdarīt izmaiņas 10.novembra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Anatolija Mackeviča ievēlēšanu Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav, darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Turlā, Simsona, Maksimova, Kastēna, Jēkabsona un citu deputātu lūgumu– izdarīt izmaiņas šā gada 10.novembra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Ērika Jēkabsona ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības izmaiņu? Nav.
Turpinām darba kārtības izskatīšanu. Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Imanta Kalniņa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Imanta Kalniņa ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Anatolija Mackeviča ievēlēšanu Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret– 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Ērika Jēkabsona ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 65, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 51, pret– 27, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies
(Aplausi.)
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Tātad strādājam ar likumprojektu ar reģistrācijas numuru 1365– “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”.
Tātad Tautsaimniecības komisija ir sagatavojusi šo dokumentu otrajā lasījumā, un tas ir steidzams. Tātad galējā lasījumā. Kopā saņemti 53 priekšlikumi.
1.priekšlikums– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
2.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
4.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
6.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
8.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
9.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
10.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
11.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
12.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
13.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
14.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
15.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
16.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
17.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
19.priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
20.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
21.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
22.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
23.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
24.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
25.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
26.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
27.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
28.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
29.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 30.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
31.priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 32.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
33.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
34.priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
36.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
37.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 36.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
38.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
39.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
40.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
41.priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 43.priekšlikumā.
Un 42.priekšlikums arī daļēji atbalstīts un iekļauts 43.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
44.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
45.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 46.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
47.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
48.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 49.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
50.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
51.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
52.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
Un pēdējais, 53.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
Līdz ar to, kolēģi, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Likumprojekts bija steidzams, tātad divos lasījumos. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret– 1, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ēriks Zunda.
Ē.Zunda (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Otrajam lasījumam ir saņemti priekšlikumi.
Pirms izskatām priekšlikumus, es jums gribu atgādināt, ka pirmajā lasījumā mēs pieņēmām (faktiski tehnisku iemeslu dēļ– to nosaka Eiropas Savienības direktīva), ja mainās lata un eiro attiecība, mums ir jāmaina arī akcīzes nodokļa likme alum. Un līdz ar to komisijā radās jautājums: ko darīt ar pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem– vai tiem mainīt akcīzes nodokļa likmi? Komisijā bija plaša diskusija par šo jautājumu, un, lai demonstrētu vai veidotu vienādu attieksmi pret visiem alkoholiskajiem dzērieniem, mēs nolēmām, ka ir jāpamaina arī akcīzes nodokļa likme pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem. Protams, šeit var būt diskusija, kādā mērā to darīt. Mūsu lēmums bija tāds, ka mēs to darām apmēram proporcionālā līmenī, kā mēs to izdarījām attiecībā uz alu.
Tāpēc, godātie kolēģi, jums tiek piedāvāts kompromisa variants, kas attiecas uz 1. un 2.priekšlikumu.
Tātad 1.– deputāta Kampara priekšlikums, ka pamainīt likmi 100 litriem absolūtā spirta uz 645. Komisija sprieda, ka būtu pareizais cipars– 630. Tāpēc deputāta Kampara priekšlikums ir iestrādāts 2.– atbildīgās komisijas priekšlikumā. Un 2.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates par 1.– deputāta Kampara priekšlikumu. Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es domāju, ka nevienam šajā zālē, nedz arī sabiedrībā nav jāpierāda, ka mūsu sabiedrība smagi cieš no alkoholisma atkarības. Narkoloģijas valsts aģentūras uzskaitē 2004.gada beigās bija gandrīz 30000 pacientu ar alkohola atkarību.
Bet vai šie dati pilnībā atspoguļo šo problēmu? Domāju, ka ne. Mēs labi zinām, ka, piemēram, Latgalē teju veselus ciemus varētu uzskatīt par izmitinājuma vietām no alkohola atkarīgajiem. Taču pat šī uzskaitītā statistika ir kritiska Latvijas sabiedrībai ar tās zemo demogrāfisko līmeni, novecošanās tendenci un zemo ekonomisko aktivitāti. Un tomēr: vai pastāv recepte, kā radikāli mainīt situāciju īsā laikā? Diemžēl
pat no speciālistiem un lietpratējiem neesmu tādu dzirdējis un redzējis.
Bet tomēr, kolēģi, tas nenozīmē, ka jāsēž rokas klēpī salikušiem, īpaši mums, Saeimas deputātiem, kuriem šādu problēmu risināšana ir tiešais darba pienākums, ko deleģējuši mūsu vēlētāji. Tieši šāda iemesla dēļ esmu ierosinājis palielināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, un argumenti šim priekšlikumam ir sekojoši:
Pirmais. Pasaules veselības organizācijas hartā par alkoholu valsts nodokļu politika ir minēta kā viens no instrumentiem alkohola pieejamības kontrolēšanai. Grādīgās dziras pieejamība ir tieši tas āķis, uz kura visbiežāk uzķeras jaunieši un sociālās riska grupas. Tātad, valsts ekonomikai un iedzīvotāju pirktspējai palielinoties, stiprais alkohols kļūst vēl pieejamāks visiem sabiedrības slāņiem. Tāpēc ir tikai loģiski un saprotami, ka akcīzes nodoklim grādīgajiem dzērieniem jāpalielinās līdz ar iedzīvotāju pirktspēju.
Turklāt akcīzes nodokļa politika stiprajam alkoholam mūsu valstī līdz šim ir tikusi vērtēta atrauti no sabiedrības veselības un labklājības politikas.
Otrais. Pie visām varām, kolēģi, esam sevi uzskatījuši par eiropiešiem. Un tomēr skumji atzīt, ka dzeršanas tradīcijās līdz Eiropas Savienības vīna un alus kultūras zemēm mums vēl mērojams tāls ceļš.
Tāpēc nemēģināsim pārlēkt augstāk par to latiņu, un palūkosimies, kāda ir vieglā un stiprā alkohola patēriņa struktūra tepat kaimiņos. Un izrādās, ka arī šajā jautājumā esam … nu, ne pārāk veiksmīgākā no Baltijas valstīm.
Tātad stiprā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju gadā Lietuvā ir 4,7 litri. Igaunijā– 6,1 litrs, bet Latvijā– 8,1 litrs. Turpretī alus patēriņš ir apgriezti proporcionāls.
Vaicāsiet: kāpēc? Akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam kaimiņvalstīs jau šobrīd labu laiku ir par 13% Lietuvā augstāks un par 18% Igaunijā augstāks nekā Latvijā.
Trešā lieta. Laikā, kad valsts izjūt katastrofālu līdzekļu trūkumu budžetā, naudā mērāmie ieguvumi vairāku miljonu latu vērtībā nebūt nav mazsvarīgi mūsu budžetam. Tā būtu papildu iespēja tos novirzīt veselības, sociālajām, kā arī alkoholiķu rehabilitācijas programmām.
Šobrīd, kad mūsu ziemeļu un dienvidu robežas ir atvērtas, kā pilnīgi nepamatotas ir bažas par nelegālās dziras ieplūšanu valstī. Nodokļa likme Latvijā joprojām būs nedaudz zemāka nekā Lietuvā un būtiski zemāka nekā Igaunijā. Savukārt tie darboņi, kuru rūpals saistīts ar Baltkrieviju un Krieviju, īpaši savas pozīcijas uzlabot nevarēs, jo ar šīm valstīm robežstāvoklis joprojām nemainīsies.
Turklāt jācer, ka jaunais iekšlietu ministrs īsā laikā spēs padarīt efektīvāku Eiropas Savienības ekonomiskās robežas kontroli.
Kolēģi, par nelegālajiem alkohola ražotājiem jeb ļergas dzinējiem ir īpašs stāsts. Ja gadiem ilgā tiesībsargājošo institūciju bezpalīdzība šajā virzienā joprojām tiek tiražēta kā arguments zemu cenu uzturēšanai, tad nav saprotams, kā šie kārtības nodrošinātāji tērē nodokļu maksātāju naudu, un nākas nopietnāk ieklausīties bieži dzirdētajos apgalvojumos par abpusējo izdevīgumu šajā rūpalā.
Kolēģi, un visbeidzot, lai kādus pretargumentus es būtu gaidījis no oponentiem, tātad stipro dzērienu ražotājiem, inflācijas piesaukšana mani pamatīgi izbrīnīja. Alkohols taču nav ne maize, ne piens, tā pat nav degviela, malka, gāze vai sāls. Un tā cenas kāpums par 22 santīmiem uz puslitra pudeli nevar radīt un neradīs nekādus blakusefektus inflācijai.
Kolēģi! Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Strēlis.
K.Strēlis (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Apspriežot jautājumu par akcīzes nodokli, arī man radās dažas pārdomas kā sportistam un ārstam.
Pirms 70 gadiem– 1935.gadā Latvija kļuva par pirmo Eiropas čempionu basketbolā. Diemžēl vienīgo reizi. Lietuva Eiropas čempiona godā ir bijusi trīs reizes– 1937., 1939. un 2003.gadā.
Cikkārtējs Eiropas čempions dzeršanā ir Latvija? Dati ir pretrunīgi. Bet Lietuvu mēs izdzerto litru daudzumā uz vienu iedzīvotāju noteikti pārspējam un, kā redzējām no Kampara kunga uzskaitītās klasifikācijas, esam šeit pārliecinoši pirmajā vietā.
Tajā pašā laikā akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā. Vai tāpēc Lietuvā dzer mazāk? Vai tāpēc Lietuvā basketbolu spēlē labāk? Vai šeit ir kāda korelācija?
Protams, to neviens nepateiks. Un tas ir pētāms jautājums.
Tāpēc es domāju, ka ir pēdējais laiks Saeimā dibināt Kaitīgo ieradumu profilakses apakškomisiju. Vai varbūt labāk to būtu nosaukt par Veselīga dzīvesveida apakškomisiju, sadalot pārāk daudzskaitlīgo Veselības apakškomisiju divās daļās. Vienā daļā varētu.. viena daļa būtu… varētu izveidot Ārstniecības apakškomisiju, jo mums Saeimā ir 13 ārsti, kas varētu nodarboties ar tiešajiem ārstniecības jautājumiem, un otra varētu būt šī Veselīgā dzīvesveida apakškomisija, kura nodarbotos tieši ar šo smago dažādu atkarības veidu jautājumu risināšanu. Jo, kā Dobeļa kungs teica, pasaulē paliek arvien trakāk.
Es gribētu teikt, ka arvien vairāk cilvēku kļūst atkarīgi no smēķēšanas, alkohola, narkotikām, azartspēlēm, datorspēlēm, televīzijas lūrēšanas mānijas un citiem kaitīgiem ieradumiem.
Un protams, ka alkohols, kā mēs zinām, tagad jau ir lietošanas priekšmets 7 gadu vecumā, un ir pat dati par 6 gadu bērnu vecumā...
Alkohols un citi nāvi nesošie džini ir izlaisti no pudeles. Tagad mēs pa molekulai cenšamies tos dabūt atpakaļ, piedevām vēl baidoties, ka šo skābekli nenogriežam par daudz un ka džins var aiziet bojā pavisam.
Tāpēc es esmu par to, lai šos akcīzes nodokļus palielinātu ievērojami un tuvinātu vismaz daļēji Lietuvas akcīzes nodokļiem, un šinī ziņā es gribētu atbalstīt Kampara kunga izvirzīto lielāko akcīzes nodokli, nevis mazāko un padomāt, vai mēs nevaram to palielināt, jo tas ievērojami atvieglotu jautājumu par sporta zāļu celšanu, kas mums trūkst, par sporta inventāru skolām, jo bērni diezgan daudz tagad staigā pa ielām un netiek nemaz zālē iekšā.
Un arī jūs visi labi zināt šo bēdīgo stāvokli ar sporta inventāru zālēs, ka, ja arī viņš tur tiek iekšā, tad viņam nav ko darīt, un tāpēc viņš nespārda vis futbola bumbu, bet dauza automašīnu stiklus un dažādā citā veidā izgāž savu enerģiju.
Tāpēc es lūdzu atbalstīt deputāta Kampara priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (SC).
Cienījamie kolēģi! Man ļoti žēl, ka kārtējo reizi mums jāskata tādi moralizējoši un šķietami naivi priekšlikumi no pieredzējušu deputātu puses.
Kampara kungs apgalvo, ka, pirmkārt, ja pieņemtu viņa priekšlikumu, tātad, ja alkohols tiks dārgāks, tad daudzi Latgales alkoholiķi uzreiz atmetīs dzeršanu, varbūt sāks spēlēt basketbolu un varbūt arī nodrošinās Latvijas izlasei otru uzvaru Eiropas čempionātā.
Otrkārt, palielināsies budžeta ieņēmumi. Nu, piedodiet, varbūt es aprobežošos ar to vārdu “naivi”, jo man prasās daudz stingrāki vārdi. Nu nevajag būt tik populistiskiem, kolēģi!
Pirmkārt, vai jūs patiešām ticat tam, ka, ja tie alkoholiķi redzēs, ka šņabja pudele veikalā maksā par 22 santīmiem vairāk, viņi vairs nedzers? Vai jūs esat pārliecināts, ka tie alkoholiķi vispār zina, cik oficiāli maksā alkohols? Jūs taču pats, Kampara kungs, ļoti labi pateicāt par to kontrabandu, par tām visādām “krutkām”, par policijas lomu šī biznesa uzplaukumā. Tāpat jau alkoholiķi nepērk oficiālo alkoholu vairumā. Un šī tendence tikai palielināsies, jo pieaugs to cilvēku skaits, kas dzers apšaubāmas kvalitātes alkoholu. Un līdz ar to tie saindēšanās gadījumi un tā tālāk, un tā tālāk.
Pasaulē jau vairākkārt bija šādas situācijas, kad valdības mēģināja cīnīties pret alkoholismu, vai nu paaugstinot cenas, vai vispār nosakot “sauso likumu”. Un jūs ļoti labi zināt, ar ko tas beidzās.
Alkoholisms pirmām kārtām ir sociāla problēma, un, neatrisinot sociālās problēmas Latgalē, neko mēs nepanāksim cīņā pret alkoholismu. Un, kad opozīcija piedāvā tieši sociālos pasākumus, lai nodrošinātu lielākas pensijas un pabalstus, lai nodrošinātu darbavietas un tā tālāk, jūs sakāt: “Nē, nē, nē! Mums ir augstākas prioritātes.” Mums jāturpina karot Irākā, par ko jūs tikko nobalsojāt, tērēt milzīgu naudu tur NATO sammitam Rīgā un tā tālāk. Un tādā veidā jūs tikai veicināt alkoholismu un tagad mēģināt izlikties diezgan liekulīgi, ka tagad, paaugstinot akcīzi, nu jūs apkarosiet alkoholismu. Ja jūs domājat, ka kāds jums ticēs, jūs dziļi maldāties.
Un otrais– par budžeta ieņēmumiem. Jūs ļoti labi zināt, ka nav lineāras atkarības starp nodokļa likmi un budžeta ieņēmumiem. Gluži otrādi. Ļoti bieži, paaugstinot nodokli, budžeta ieņēmumi samazinās, un otrādi. Jūs diemžēl nepievienojat nekādu statistiku, nekādu ekonomisko analīzi savam priekšlikumam. Ja jūs to izdarītu, jau no mūsu nesenās Latvijas vēstures jūs redzētu, ka tā tas arī ir. Tātad budžeta ieņēmumi samazināsies, es to apgalvoju. Un jūs vienkārši maldināt cilvēkus, solot viņiem, ka, pieņemot jūsu priekšlikumus, būs vairāk naudas sociālām izmaksām, sporta zālēm un tā tālāk. Nu nebūs tā! Būs gluži otrādi.
Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs nebūt populistiskiem, jo tomēr kārtējo reizi es aicinu jūs apzināties deputāta atbildību un pieņemt tādus lēmumus, kas patiešām veicinātu sociālo problēmu risināšanu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vilnis Edvīns Bresis.
V.E.Bresis (ZZS).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mani interesē viens tāds jautājums: kāpēc valdība, kura ienāk ar šo likumprojektu, neparedzēja akcīzes nodokļa likmes palielināšanu alkoholam? Kāpēc valdība, daži ministri, tik kvēli iestājas par cita nodokļa, protams, pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikas precēm (pie kurām arī diemžēl pieder alkohols), lai ar to samazinātu ārkārtīgi graujošo inflāciju mūsu valstī? Un es domāju, ka būtu ļoti labi, ja kāds valdības pārstāvis varbūt arī šodien mums to izskaidrotu, kā tad beigu beigās mēs savā valstī domājam ar inflāciju cīnīties. Jo manā uztverē, ja kaut ko varēs nākotnē pārmest šai Saeimai un šai valdībai, tad tā būs absolūta nekompetence, apkarojot inflāciju, kura nepārtraukti mums svārstās katastrofālās robežās.
Es gribu atgādināt tikai to, ka Eiropas Savienība neprasa mums palielināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam. Tātad mēs esam kā kārtīgi, centīgi latviešu bāleliņi atkal gatavi skriet vilcienam pa priekšu. Labāk uzreiz kārtīgi uzmest tvaiku, nekā pēc tam mums to lūgs darīt. Ja tā mēs, kolēģi, turpināsim, tad varbūt pat šīs Saeimas laikā mēs būsim tā devalvējuši savu latu, ka nāksies atkal pārskatīt akcīzes nodokļa likmi tieši alum, kāpēc mēs to darām šodien.
Es domāju, ka ārkārtīgi naivi ir domāt par to, ko mēs esam dzirdējuši komisijās un citur, ka, šodien pieņemot šo akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, nu pēkšņi Latvijā viena puse sāks dzert tikai alu un otra puse sāks dzert tikai vīnu pēc franču paņēmieniem un vācu paņēmieniem, un mēs kļūsim tik ārkārtīgi inteliģenta un kulturāla valsts! Es domāju, ka tas var tikai tādam naivam sapņotājam acīs rādīties, un no tā absolūti nekas nemainīsies. Turpināsies tas, kas turpinās, jo tradīcijas tik ātri salauzt nevar. Un tas gan man ir pilnīgi skaidrs– “točku” politika plauks! Tas ir vairāk nekā skaidrs, un to atbalsta visi eksperti, ka melnajā tirgū par šādu lēmumu, ko mēs te šodien grasāmies pieņemt, visi tikai ļoti priecāsies.
Es domāju, kolēģi, ka jāatbild vēl uz vienu jautājumu– par tā saucamo lobismu. Šeit mēģina ārkārtīgi precīzi ielikt kaut kādus “būrīšus”: ja jūs atbalstīsit, teiksim, stiprā alkohola lielo akcīzi, ja, tad jūs lobējat alu, un otrādi. Es domāju, šeit, šodien, spiežot pogas, jūs katrs kaut kāds lobists kļūsiet. Ja jūs nospiedīsiet pogu par lielo akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, tad tādas cerības būs tiem alus dzērājiem, ka tiem nu vairāk pirks, un otrādi.
Tāpēc es ļoti aicinu nelietot šos apzīmējumus, bet gluži vienkārši kļūt objektīviem un taisnīgiem. Man šķiet, tas mums ir šodien galvenais– kļūt objektīviem un taisnīgiem! Un jautājuma būtība ir tāda: ja Eiropas Savienība mums neprasa palielināt šo akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, bet mēs esam spiesti par 7% palielināt alum, tad varbūt darīsim objektīvi– 7% vienam, 7%– otram! Tā būs sociālā taisnība. Tad tas nozīmētu to, ka stiprajam alkoholam uz 100 litriem šis nodoklis sastādītu, nu, teiksim, 600 latu, tad tas jau būtu 10%. Man šķiet, ka tā būtu tā pareizā doma, un arī ar tādu mērauklu mums šim jautājumam vajadzētu pieiet.
Un visbeidzot. Kolēģi! Es domāju, ka nevajadzētu ar kaut kādiem naiviem priekšlikumiem šeit vienam otru pārliecināt, kas nu tur būs pēc šā likuma pieņemšanas, bet varbūt iet kopā ar Eiropas Savienību, kurā mēs šodien esam. Un, kā mēs visi zinām, Eiropas Savienībā pašreiz tiek izstrādāta alkohola politika. Tiks izmainīti acīmredzot dažādi kritēriji, tirdzniecības laiki, arī citi rādītāji, lai ierobežotu šo ļauno netikumu– dzeršanu. Tad varbūt pagaidīsim, kopā ar Eiropu izstrādāsim savu alkohola politiku! Neiesim kārtējo reizi vilcienam pa priekšu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Mēs varam paskatīties, kāda ir pieredze gan vēsturē, gan tagad. Mēs redzam, kā šīs lietas notiek Somijā, kur alkohola cenas ir ļoti augstas. Bet tas atrisināja problēmu? Nē taču, neatrisināja!
Mēs atceramies no vēstures, kā mēģināja cīnīties Amerikā pret alkohola ierobežošanu tādā veidā, bet ar ko tas beidzās? Tas beidzās ar to, ka izveidojās jauns kontrabandistu slānis, kurš ļoti labi nopelnīja uz tā rēķina.
Visbeidzot no mūsu nesenās vēstures. Atcerēsimies tā saucamo Gorbačova laiku, tātad pretalkohola reformu! Toreiz arī strauji pacēla cenas alkoholam, un toreiz bija viena tāda anekdote: kad pacēla cenas alkoholam, dēls atnāca pie sava tēva alkoholiķa un jautā viņam: “Tēti, vai tas nozīmē, ka tu mazāk dzersi?” “Nē,”– atbildēja,– “Dēliņ, tas nozīmē, ka tu mazāk ēdīsi!” Diemžēl tā ir tāda rūgta patiesība, ka, ja ģimenē ir alkoholiķis, vienalga par jebkuru naudu viņš nopirks šo šņabi. Un no tā cietīs tikai viņa ģimene.
Un visi tie Latgales ciemi, par kuriem runāja Kampara kungs,– viņi jau desmit vai piecpadsmit gadus nepērk alkoholu. Viņi paši dzen šo alkoholu.
Es domāju, ka mēs nevaram nobalsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es negribu šeit runāt nedz par Somiju, nedz par ASV, jo mūsu teritorijā pēdējos 300 gadus arī uzkrāta liela pieredze cīņā pret šņabi. Lielā un bēdīga. Kampara kungs nav pirmais un nav pēdējais, jo, teiksim, manas paaudzes cilvēki ļoti labi var atcerēties visas šīs cenas par vienu pudeli– 3,07, 3,62, 4,12 un tā tālāk. Un jau minētajos Gorbačova laikos rindās pie šņabja veikaliem bija cilvēku pat vairāk nekā Latvijas Tautas frontes mītiņos.
Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Cileviča kungam, ka nav tādas likumsakarības, ka, ja mēs, teiksim, palielināsim nodokļa likmes, tad mēs saņemam vairāk naudas budžetā. Te var būt arī tieši pretēji. Un arī, ja mēs pieņemsim cienījamā Kampara kunga priekšlikumu vai atbildīgās komisijas priekšlikumu, tad es domāju, ka mēs noteikti saņemsim pavisam citu rezultātu. Gan Latgalē, gan, teiksim, Bolderājā ļoti labi zināms tāds vārds kā “dzimtenīte”. Un, protams, ja mēs atbalstīsim abus... vienu vai otru priekšlikumu, tad mēs saņemsim atkal gan “krutku”, gan “točkas”. Jūs varētu tomēr arī atcerēties Igaunijas pieredzi, kur nodokļa likme par stipro alkoholu ir vairāk nekā Latvijā. Masveida saindēšanās ar tehnisko spirtu un tā tālāk.
Un vēl viens moments. Šis priekšlikums parādījās pēkšņi otrajam lasījumam likumam, kas bija atzīts par steidzamu. Nu nevar tā darīt, cienījamās dāmas un kungi! It īpaši, ja jūs esat valdošajā koalīcijā. Ja jūs gribējāt nopietni lemt jautājumu, tad lūdzu, nulles lasījumā sagatavojiet likumprojektu ar anotāciju un ar aprēķiniem beidzot. Un es aicinu neatbalstīt ne 1., ne 2.priekšlikumu. Un balsot pret šo likumu arī, ja tomēr viens no šiem priekšlikumiem būtu guvis Saeimā atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Tabūna kungs, vai jums pietiks ar 3 minūtēm? (No zāles deputāts P.Tabūns: “Pietiks!”)
Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie deputāti! Es pārstāvu Latgali Saeimā. Un man nav pieņemams Kampara kunga... Kampara kungs, paklausieties... jūsu uzstāšanās. Jūs apvainojāt Latgales ļaudis, pasakot, ka veseli ciemi tur mirkst alkoholā.
Es domāju, ka diez vai jūs maz esat bijis tur, Latgalē, un maz esat iepazinies ar Latgales cilvēku uzņēmību, darba mīlestību un to, kā viņi tur cīnās.
Tad, kad valdība, tad, kad šī te koalīcija, jūs ieskaitot, Kampara kungs, neatbalstāt Latgales ļaudis, nedodat attiecīgās investīcijas, lai tur varētu attīstīties, un tad, kad mēs, Latgales deputāti, uzrakstījām Kalvītim un vairākiem ministriem vēstuli ar prasību izveidot grupu, lai izveidotu Latgales attīstības programmu, tad jūs vēl līdz šim brīdim neesat atbildējuši. Kalvīša kungs pat nav atbildējis. (Starpsaucieni: “Kauns! Kauns!”)
Šādā veidā runāt deputātam, apvainot Latgali, Latgales cilvēkus, ir vienkārši nepieklājīgi. (Troksnis zālē.)
Es gribētu pajautāt Kampara kungam kā “Jaunā laika” cilvēkam, kā deputātam: kādus jaunos laikus jūs esat atnesis Latgalē? Ko jūs esat izdarījis Latgalē? Tāpēc nāciet šurp un atvainojieties, lūdzu, Latgales ļaudīm! (Zālē aplausi, starpsaucieni: “Kauns!”)
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andra Bērziņa iesniegumu ar paziņojumu, ka sakarā ar to, ka viņš ir kļūdījies, balsojot par lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā”, lūdz uzskatīt, ka viņa balsojums ir “pret” šo lēmuma projektu.
Cienījamie kolēģi, atļaujiet man visu jūsu vārdā šodien dzimšanas dienā sveikt mūsu kolēģi Ausmu Ziedoni-Kantāni! Ausma, lai tev laba veselība un lai daudz mīlestības! (Aplausi.)
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Pēteris Simsons, Aleksandrs Golubovs, Aleksandrs Kiršteins, Uldis Mārtiņš Klauss, Vilis Krištopans... ir? Ir, ja?, Sarmīte Ķikuste, Anatolijs Mackevičs, Andrejs Naglis, Vitālijs Orlovs, Madars Lasmanis... ir, Anta Rugāte, Igors Solovjovs, Jānis Strazdiņš, Vaira Paegle, Staņislavs Šķesters, Dainis Turlais... manuprāt... jā, Aleksejs Vidavskis, Dzintars Rasnačs un Ērika Zommere. Paldies.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Mēs atsākam Saeimas sēdi. Turpinām Saeimas sēdi un izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” otrajā lasījumā.
Mums nebija beigušās debates, un nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Oskars Kastēns.
Ja deputāts Oskars Kastēns nav pieteicies, ir pieteikusies Ināra Ostrovska. Lūdzu!
I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Cienījamie kolēģi! Šodien tiešām šis likums runā par akcīzes nodokļa palielinājumu. Es gribu atgādināt dažiem cilvēkiem, īpaši Kampara kungam, ka alkoholisms ir slimība bez nacionālām pazīmēm, rases un dzimuma. Un tāpēc latgaliešu diskriminācija pēc etniskās piederības ir cilvēku diskriminācija.
Es gribētu teikt, ka akcīzes nodoklis būtu jāpaceļ vēl daudz lielāks, jo būtībā tas ir ļoti mazs procents, jo cilvēki nodzeras tāpēc, ka tās kapeikas, kas paliek no pabalstiem, ir iespēja vienīgi sevi gremdēt kaut kādās savās bezizejas situācijās. Un šodien Saeimā būtu arī jāpadomā par citiem likumiem, kādā veidā vispār Latvijā palīdzēt cilvēkiem šajās depresijas pārdzīvojumu situācijās.
Cilvēki nodzeras vai cilvēkiem ir depresija vai citas kaites, tāpat arī, lietojot narkotikas, no bezizejas, no bezdarba, no pieraduma pret kādu toksisku vielu. Mums ir jācīnās vienlaicīgi, paralēli arī par “točku” likvidēšanu, kur visa Latvija piedalījās dotajā akcijā. Mums jācīnās ar šiem cēloņiem. Un ar šiem cēloņiem jācīnās ārkārtīgi nopietni, jo katru gadu, katru dienu mums izbrauc cilvēki no Latvijas, tie, kas var strādāt, aizbrauc uz Īriju, aizbrauc uz Angliju, un mums paliek, vienkārši sakot, slimi, ļoti slimi cilvēki. Tāpēc šajā gadījumā, runājot par akcīzes nodokli, es tomēr domāju, ka būtu jāpalieto daudz lielāks un stingrāks procents.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Deputāts Ēriks Zunda.
Ē.Zunda.
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Akcīzes nodoklis alkoholam nav panaceja, kas atrisina visas ar alkohola lietošanu saistītās problēmas. Ar akcīzes nodokli kā instrumentu mēs varam alkohola lietošanas problēmas smagumu pabīdīt uz vienu vai otru pusi. Palielinot akcīzes nodokli, mēs, protams, veicinām nelegālo alkohola tirdzniecību. Samazinot akcīzes nodokli, mēs veicinām alkohola patēriņu, protams, un mainām arī alkohola patēriņa struktūru. Tā ka tas nav universāls līdzeklis, kas atrisina visas problēmas. Komisija sprieda, ka ir jāiet kompromisa variants. Ja mēs palielinām vienai grupai, proporcionāli līdzīgi mēs palielinām otrai grupai.
Tāpēc lūdzu, kolēģi, komisijas vārdā atbalstīt 2.komisijas priekšlikumu, jo tas zināmā mērā ir ņemts… Tas ietver sevī arī zināmā mērā deputāta Kampara priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par 1.– deputāta Kampara priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 26, pret– 22, atturas– 25. Priekšlikums nav atbalstīts.
Ē.Zunda.
Godātie kolēģi! 2.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 46, pret– 16, atturas– 12. Priekšlikums ir atbalstīts.
Ē.Zunda.
3.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Zunda.
4.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Zunda.
Kolēģi! Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Šis likums bija steidzamības kārtā. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 56, pret– 16, atturas– 1. Likums “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pieņemts. Paldies.
Ē.Zunda.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā”, otrais lasījums. Steidzams.
Saņemti trīs priekšlikumi.
1.priekšlikums– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikums– Saeimas deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Netika atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 51, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
3.priekšlikums– Buzajeva kunga priekšlikums. Arī netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret– 6, atturas– 6. Likums “Grozījums Robežsardzes likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Likumā par Valsts cilvēktiesību biroju”. Otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā... Vai ir ziņotājs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā...? Ja nē, nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Igors Aleksandrovs.
I.Aleksandrovs (JL).
Godājamie deputāti! Izskatām likumprojektu “Par privātajiem pensiju fondiem”.
Ir ienākuši 26 priekšlikumi.
1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Aleksandrovs.
2.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Aleksandrovs.
3.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Aleksandrovs.
4.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Aleksandrovs.
5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Aleksandrovs.
6.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Aleksandrovs.
7.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Aleksandrovs.
8.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Aleksandrovs.
9.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Aleksandrovs.
10.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Aleksandrovs.
11.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Aleksandrovs.
12.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Aleksandrovs.
13.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Aleksandrovs.
14.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Aleksandrovs.
15.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Aleksandrovs.
16.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Aleksandrovs.
17.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Aleksandrovs.
18.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Aleksandrovs.
19.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Aleksandrovs.
20.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Aleksandrovs.
21.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Aleksandrovs.
22.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Aleksandrovs.
23.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Aleksandrovs.
24., 25. un 26.priekšlikums– ir atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
I.Aleksandrovs.
Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” pieņemšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 64, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Streiku likumā”. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4946. Trešajam lasījumam likumprojektam ir iesniegti vairāki priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Gribētos atgādināt, ka PCTVL frakcija otrajam lasījumam iesniedza priekšlikumus– izsvītrot no likuma pašus apšaubāmākos pantus, proti, darba devēju veto tiesības uz jebkuru streiku, politisko streiku aizliegumu un solidaritātes streiku aizliegumu. Tieši pēdējo aizliegumu mēs arī apspriežam.
Toreiz Saeima nepiekrita mūsu priekšlikumiem, un mēs saskaņā ar Kārtības rulli piedāvājām trešajam lasījumam daudz delikātākus variantus, kā novērst klaju netaisnību. Tagad mēs esam... neesam vientulībā, un priekšlikumus visiem trim apšaubāmajiem likuma pantiem iesniedza arī TSP frakcija. Piezīmēsim, kolēģi, ka redakcionāli TSP un PCTVL priekšlikumi būtiski atšķiras, un atbildīgajai komisijai bija plaša izvēle, kuru no tiem atbalstīt. Komisija, ņemot vērā opozīcijas ierosinājumus, varētu formulēt arī pati savus priekšlikumus, bet diemžēl, godātie kolēģi, mūsu priekšlikumi tika noraidīti, bet savus priekšlikumus komisija tā arī neizvirzīja.
Ja mēs summēsim visu ceļu, kuru iziet likumprojekts trijos lasījumos, tad redzēsim, ka par divu mēnešu darba rezultātu kļuva vienīgi tas, ka 24.panta otrajā daļā vārds “pieci” tika aizstāts ar vārdu “četri”. Patiesi– “kalns dzemdē peli”!
Godātie kolēģi, atgādināšu, ka likumprojekta pirmajā lasījumā PCTVL un Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija piedāvāja pasludināt to par steidzamu un pieņemt uzreiz pēc diviem lasījumiem, bez papildu priekšlikumu iesniegšanas. Faktiski visai ilgo un vienmuļo apspriešanu rezultātā komisija nonāca pie tā paša rezultāta. Tātad gadījumā, ja noraidīsiet visus mūsu priekšlikumus, jūs paradoksālā veidā atbalstīsiet opozīcijas sākotnējo ierosinājumu.
Kolēģi! Protams, ka mēs tātad balsosim “par” šo likumprojektu kopumā, jo tas ir saistīts ar to, ka sākotnēji likumprojekts tika iesniegts ar mērķi saskaņot kvoruma normu, kas nepieciešama lēmuma par streiku pieņemšanai, ar starptautiskās prakses un veselā saprāta normām. Turklāt tas tika izdarīts nevis brīvprātīgi, bet gan Starptautiskās darba organizācijas biroja spiediena rezultātā. Vēstule, kuru šī organizācija nosūtīja labklājības ministrei, ir datēta, starp citu, ar 2003.gada 6.oktobri. Šajā vēstulē ir norāde uz 1948.gada Konvenciju “Biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties organizācijās aizsardzība”, kuru Latvija bija ratificējusi vēl 1992.gadā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība savā 2005.gada 5.oktobra vēstulē Saeimai pieprasa no Saeimas atcelt ierobežojumus solidaritātes streikiem.
Mēs, PCTVL frakcija, esam kopā ar arodbiedrībām. Bet jūs, godātie kolēģi?
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andris Tolmačovs.
A.Tolmačovs (PCTVL).
Godātie kolēģi! PCTVL sākotnējais priekšlikums, kas tika iesniegts otrajam lasījumam, bija vienkāršs: atcelt visus aizliegumus solidaritātes streikiem. Diemžēl atbildīgā komisija un Saeima to noraidīja, motivējot, ka it kā būtu jāievēro interešu bilance starp darba devēju un darba ņēmēju. Lūk, aizstāv uzņēmējus, kuri tikai godīgi iegulda pēdējo santīmu ražošanā, no alkatīgiem un dumjiem darbiniekiem, kuri tikai par to vien sapņo, kā atstāt novārtā darbu, aizbildinoties ar jebkuru iemeslu, piemēram, solidarizējoties ar savas šķiras brāļiem Hondurasā.
Lūk, vēl arī citi argumenti, kuri atskanēja, apspriežot jautājumu atbildīgajā komisijā. Piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektora vietnieks Edgars Korčagins deputātiem norādīja, ka pašreizējos apstākļos solidaritātes streiki Latvijā nav pieļaujami, jo darba devējam, kas rūpējas par savā uzņēmumā strādājošiem, ir jābūt pārliecinātam, ka viņa darbinieki nesāks streikot. Jebkurš streiks atstāj ekonomiskas sekas uz uzņēmumu, kura darbinieki piedalās streikā.
Viens no “Jaunā laika” frakcijas pārstāvjiem pauda viedokli, ka streiks ir ārkārtas pasākums, ko izmanto, ja nav atrodama cita alternatīva problēmu risināšanā. Viņuprāt, solidaritātes streiki nav atbalstāmi, jo nevar izveidoties situācija, ka viena uzņēmuma darbinieki sliktu sociālo apstākļu dēļ rīko streiku un tam pievienojas vēl citu desmitu uzņēmumu darbinieki, kā rezultātā cieš gan desmit darba devēji, gan arī valsts ekonomiski kopumā.
Arī Latvijas Pirmās partijas deputāts pauda viedokli, ka kāds uzņēmums var izmantot solidaritātes streiku, lai nogremdētu konkurējošu uzņēmumu.
Lūk, kārtējais policistu loģikas šedevrs!
Labi, kolēģi, bet tad būs jauns PCTVL frakcijas kompromisa priekšlikums– izņēmuma kārtā ļaut rīkot solidaritātes streikus to uzņēmumu darbiniekiem, kuru darba devēja lomā ir valsts vai pašvaldība, tātad skolotājiem, ārstiem, policistiem un dažādu ministriju ierēdņiem. Viņu darba devēji nav kaut kādi abstrakti tēvijas ekonomikas balsti, bet gan visi mēs šeit klātesošie. Kā mēs rūpējamies par saviem darba ņēmējiem, par to pat runāt negribas, bet viņi jau paši par to pavēstīja, stāvēdami piketā te pie Saeimas, te pie Ministru kabineta ēkas.
Patlaban jūs viņiem praktiski aizliedzāt rīkot piketus, tad, kad… neaizliedzot visu šo nozaru darbiniekiem atbalstīt citam citu ar mērķi– panākt tādu algu līmeni, kādu viņi jau sen ir pelnījuši. Tajā skaitā arī vienotu tarifa likmju atjaunošanu visiem valsts ierēdņiem, kas ir viena no galvenajām arodbiedrību prasībām.
It īpaši, ja mēs pieņemsim, ka jūsu, ne mūsu atbalstītā valdība visu dara pareizi, tad jau nekāda streika nebūs. Bet, ja jūs šodien noraidīsiet priekšlikumu atļaut rīkot solidaritātes streiku, tad pilnīgi iespējams, ka nākamā Saeimā skolotājiem, policistiem un mediķiem būs jau pavisam cits darba devējs.
Cienījamās dāmas un kungi! Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība savā 2005.gada 5.oktobrī vēstulē Saeimai prasa no Saeimas atcelt ierobežojumus rīkot solidaritātes streikus. Mēs arī atbalstām arodbiedrības prasības.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Izskatot visus šos priekšlikumus, tika pieaicināta arodbiedrība, tika pieaicināta Darba devēju konfederācija, un tiešām šie priekšlikumi tika apspriesti dažādos virzienos, kādas varētu būt situācijas, ja šos priekšlikumus pieņem vai arī ja šos priekšlikumus neatļauj.
Viens no galvenajiem secinājumiem bija, ka arodbiedrībai un arī Darba devēju konfederācijai daudz vairāk ir jāstrādā pie tā, lai visos kolektīvos būtu noslēgti koplīgumi, lai šajos kolektīvos būtu… šajos koplīgumos paredzētas pietiekami nopietnas garantijas strādājošiem, lai tiktu izslēgta pēc iespējas tā problēma, kas ir saistīta ar konvertu algām, un tādā gadījumā... Un tad, ja ir noslēgti šie koplīgumi un tā tālāk, tad, protams, nav nekādu problēmu pieteikt streiku arī tad, ja darba devējs šos noteikumus nepilda.
Attiecībā uz solidaritātes streikiem. Jā, šeit pastāv ļoti daudz dažādu variantu, ka arī tad, ja darba devējs ir noslēdzis koplīgumu, ir godīgi izpildījis visus nosacījumus pret saviem darba ņēmējiem, ka arī šeit tad ir iespēja negodīgi pieteikt šos streikus tikai tāpēc, lai varētu kaitēt šim uzņēmumam. Bet absolūti netiek ņemts vērā arī tas, ka kaitēts tiek arī pašam darba ņēmējam. Jo, atgriežoties pēc 3–4 dienām vai pēc nedēļas savā darba vietā, šīs darba vietas vienkārši nebūs. Un vai mēs šodien varam atļauties riskēt ar to, ka varētu šo darba vietu palikt vēl mazāk? Es domāju, ka ne. Galvenais uzdevums, kas ir jārisina, ir tas, lai būtu šie precīzie koplīgumi, precīzie nosacījumi darba devējam un darba ņēmējam.
Tāpēc arī komisija šos priekšlikumus neatbalstīja. Aicinu arī Saeimu neatbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 1.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 49, atturas– 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Stalidzāne.
2.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 50, atturas– 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Stalidzāne.
3.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Izskatot šo likumprojektu “Grozījumi Streiku likumā”, jūs esat noraidījuši mūsu frakcijas priekšlikumus un kolēģa no Saskaņas Centra Klementjeva kunga priekšlikumus. Noraidījuši, neskatoties uz to, ka arodbiedrību vadības pārstāvis Egils Baldzēns atbalstīja šo priekšlikumu atbildīgās komisijas sēdē. Viņš to motivēja ar to, ka pat režīma laikos, kuru jūs dēvējat par okupāciju, šādi streiki tika rīkoti. Un šodien demokrātijas ziedu laikos vairs nedrīkst.
Lūk! Un patlaban, cik man zināms, Baldzēna kungs ir iesniedzis savu iesniegumu partijai “Jaunais laiks”. Un jūs domājat, ka pēc šāda soļa šī partija atbalstīs mūsu arodbiedrības? Mēs viegli varēsim atbildēt uz šo jautājumu, ja paņemsim balsošanas par apspriežamo priekšlikumu rezultātu izdruku. Lieta ir tāda, ka likumā nav jēdziena “politiskais streiks”. Tādēļ jebkuras arodbiedrības jebkuru prasību grozīt likumu, piemēram, likumu par 2006.gada budžetu, var traktēt kā politisku prasību.
Nu, bet, ja jau var, tad arī būtu jādara. To jums teiks jebkurš policists vai valsts ierēdnis.
Vai tad, lai apmierinātu skolotāju prasības, kuru arodbiedrība izsludināja pirms streika gatavību, nebūtu jārīko Saeimas deputātu balsošana par grozījumiem budžetā?
Jā, būtu jārīko. Tātad prasības ir politiskas. Lūk. Un jums vēl viens streika piemērs, kuru Latvijā tūlīt pat nodēvētu par politisko.
Lielbritānijas parlamenta apkopēji bija pieteikuši streiku, pieprasot lielāku samaksu. Arodbiedrība sacīja, ka apkopējiem nav citas iespējas kā atkal streikot. Tā apgalvo, ka parlamenta amatpersonas nav apmeklējušas tikšanās, lai atrisinātu ieilgušo strīdu par darba samaksu. Un daudzi parlamenta locekļi atbalsta 140 apkopēju kampaņu, lai palielinātu viņu darba samaksu. Un viņi saprot, ka streika gadījumā viņiem pašiem nāksies savos kabinetos slaucīt grīdas.
Un vēl viens piemērs no Francijas. Francijas arodbiedrības pagājušo piektdien paziņoja, ka 21.novembrī rīkos visas valsts dzelzceļnieku streiku, protestējot pret soļiem, kas grauj Francijas valsts dzelzceļa kompānijas un tās darbinieku nākotni. Arodbiedrības atgādināja par iespējamo dzelzceļa kompānijas privatizāciju un savukārt pauda pārsteigumu par šiem valdības komentāriem par neseno Francijas Transporta ministrijas paziņojumu, ka tāda iespēja ir pilnīgi izslēgta.
Un, lai beidzot Latvija kļūtu par eiropeisku valsti, mēs pieprasām, lai par politiskiem tiktu uzskatīti vienīgi tie streiki, kas ir vērsti pret Latvijas neatkarību vai arī aicina vardarbīgi grozīt Latvijas valsts iekārtu.
Aicinu arī citus parlamentāriešus solidarizēties ar arodbiedrībām un būt kopā ar savu tautu un saviem vēlētājiem. Aicinu jūs visus balsot “par” mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Liene Liepiņa.
L.Liepiņa (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs tiešām par šo priekšlikumu diezgan daudz diskutējām komisijas sēdē. Es gribētu vispirms norādīt uz to, ka “Jaunais laiks” principā atbalsta arodbiedrību veidošanos. Tie bijām mēs, kas ierosinājām grozījumus, tā ka policija, piemēram, var veidot arodbiedrības. Jo tas ir normāli, ka cilvēki apvienojas, lai aizstāvētu savas intereses.
Tomēr streiks tik tiešām ir pamatā ekonomisks līdzeklis, ar kuru darbinieki aizstāv savas tiesības uzņēmumā, un tas nevar izvērsties ne par solidaritātes streiku, par tik, cik... ja uzņēmums ir kārtībā, tam ir jādarbojas.
Otrkārt, tas nekādā ziņā nedrīkst būt politisks līdzeklis. Jā, mēs uzklausījām Baldzēna kungu no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības. Viņš norādīja uz Latvijas neatkarības tapšanas laiku, kad arodbiedrībām bija ļoti liela loma. Tomēr es gribētu teikt, ka šādā situācijā (ja nu tā vēl kādreiz atkārtotos), tad vispār nekādi likumi un normāla iekārta vairs nedarbojas– tad ir ārkārtas stāvoklis. Tā ka mums tādas tiesības nav jāparedz Streiku likumā.
Es tiešām esmu pārliecināta par to, ka streiks ir ekonomisks līdzeklis, nevis politiskas cīņas instruments. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Ināra Ostrovska.
I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Katrā demokrātiskā valstī cilvēkiem ir tiesības izteikties. Un arī aizliegums uz streiku ir pārkāpums no demokrātijas viedokļa. Brīva doma– tā ir tā, kas apvieno jebkuru demokrātisku valsti. Un šodien Eiropas Savienībā katrā valstī ir tiesības uz streiku. Streiks var būt dažāds un ar dažādiem virzieniem; var būt tāds streiks, kas vērsts pret valsts neatkarību. Bet mēs šogad diezgan daudz redzējām cilvēku sašutumu, un viens no tādiem bija pret nabadzību. Tās ir ārkārtas situācijas. Latviešu cilvēki Latvijas valstī ļoti reti rīko streikus. Bet tad, kad ir “sakāpis”, tad, kad cilvēks tiek padarīts par jēru, tad, kad cilvēks nevar izteikt savu protestu,– vēl Saeima vēlas pieņemt likumu, lai cilvēks nevarētu protestēt.
Es uzskatu, ka tā ir diskriminējoša norma, un katram ir tiesības izteikties. Cilvēki brauc projām no Latvijas, brauc uz citām zemēm, un tas arī ir protests, tas ir sava veida streiks. Mēs vēl par to dzirdēsim atskaņas arī citās valstīs, jo būtībā, pieņemot šādas normas, mēs nostājamies pret saviem Latvijas cilvēkiem, kuri vēlas izteikt brīvi savu domu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Godātie kolēģi no “Jaunā laika”! Nu nevar tur melot no Saeimas tribīnes, ka jūs it kā atbalstījāt policistus, arodbiedrības un tā tālāk!
Patiesā vēsture ir sekojoša. PCTVL arī iesniedza priekšlikumu ļaut policistiem apvienoties arodbiedrībās, un visa Saeimas pozīcija, tajā skaitā arī “Jaunais laiks”, balsoja pret šo priekšlikumu. Un tikai pēc mūsu spiediena viņi iesniedza analoģisku priekšlikumu un atbalstīja to.
Bet ko, cienījamās dāmas un kungi, ar mūsu, PCTVL, priekšlikumu– ļaut policistiem arī streikot? Atbildiet, cienījamie “Jaunā laika” deputāti! Jūs balsojāt pret! Jūs balsojāt budžetā pret mūsu priekšlikumiem dot policistiem normālu algu.
Jūs esat pret savu tautu, cienījamās dāmas un kungi! Un šī likumprojekta apspriešana ir tam ļoti labs pierādījums.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāte Jevgenija Stalidzāne. (Starpsauciens: “Balsot!”)
J.Stalidzāne.
Izteikties Latvijā katram ir tiesības. Streiks Latvijā nav aizliegts, ir tikai atsevišķi norādīti momenti, kuros ir aizliegts. Un ir daudzas citas formas, kas nav... kad arī cilvēki var izteikt savu viedokli, kas nav streiks. Bet streiks ir visbīstamākais sakarā ar to, ka tas traucē... ka tas paralizē ekonomisko situāciju. Un ne par velti ļoti bieži arī viena otra kaimiņvalsts izmanto ekonomiskos spiedienus tad, ja grib uzspiest savu gribu arī citas valsts… citai valstij. Tāpēc šajā gadījumā Saeimas komisija lēma šo priekšlikumu neatbalstīt.
Aicinu arī Saeimu neatbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 3.– deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 51, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Stalidzāne.
4.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 56, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Stalidzāne.
5.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! PCTVL frakcija, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, piedāvāja izsvītrot no likuma absurdo normu, kas dod darba devējam veto tiesības uz jebkuru streiku. Tikai pateicoties mūsu frakcijas darbībai, arodbiedrībām kļuva skaidrs, cik rupji un nekautrīgi likumdevēji tos ir piekrāpuši.
Patlaban arodbiedrības uzstādīja Saeimai analoģiskas prasības un nosūtīja tās visām Saeimas frakcijām.
Dāmas un kungi! No Saeimas tribīnes man gribētos publiskot kādu nekrietnu atgadījumu. Arodbiedrību vēstule ar augstāk minētajām prasībām nokļuva to dokumentu vidū, kuri ienāca Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. PCTVL deputāts piedāvāja kolēģim izskatīt šo vēstuli, pieprasīja iekļaut šo jautājumu nākamās komisijas sēdes darba kārtībā un pat piespieda kolēģus nobalsot par darba kārtības grozīšanu.
Tad, lūk, kolēģi, par kaunu oficiālajiem tiesībsargiem, tikai par arodbiedrību prasību izskatīšanu, vienīgi par to, nobalsoja tikai viens vienīgais PCTVL deputāts. “Pret” balsoja visi pārējie– “Jaunā laika”, Tautas partijas, Latvijas Pirmās partijas, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas pārstāvji.
Lūk, tā tas bija, cienījamie arodbiedrību biedri! Jūsu ievēlētie deputāti ne tikai nevēlas apmierināt jūsu absolūti likumīgās, prātīgās un pamatotās prasības, bet pat nevēlas jūs uzklausīt.
Maksimāli stingrs Streiku likums, nesen pieņemtie antikonstitucionālie grozījumi likumā “Par sapulcēm, piketiem un gājieniem”, antisociālais budžets– tie visi ir vienas ķēdes posmi. Mūsuprāt, teroristisko aktu pret savu tautu, pret saviem vēlētājiem, ķēdes posmi.
Godātie deputāti! Kārtības rullis neļauj iesniegt trešajam lasījumam grozījumus, kuri ir identiski tiem grozījumiem, kas jau tika noraidīti otrajā lasījumā. Tādēļ “Saskaņas Centra” deputāts Andrejs Klementjevs piedāvāja, lai jautājums par streika apturēšanu pēc prasības iesniegšanas tiesā tiktu atstāts tiesas izšķiršanai. Bet pat šādu kompromisa risinājumu komisija tomēr noraidīja.
PCTVL deputāts Vladimirs Buzajevs piedāvāja uzlikt par pienākumu tiesām izskatīt šādas prasības triju dienu laikā. Kādi tad iebildumi tika izvirzīti komisijā?
Darba devēju pārstāvis, piemēram, paziņoja, ka šādu normu ir jānosaka Civilprocesa likumā, nevis Streiku likumā. Turklāt likumā nevar noteikt lietas izskatīšanas termiņus, jo nevar prognozēt lietas gaitas virzību. Likumā varētu noteikt tikai termiņu, kad ir jāuzsāk lietas izskatīšana.
Smieklīgi klausīties, jo Buzajeva kunga priekšlikums šāda vārda... vārds vārdā ir norakstīts no likuma par tām pašām sapulcēm, gājieniem un piketiem, kur absolūti identiska norma par lietu izskatīšanu 3 dienu laikā jau darbojas 11 gadus. Ja jums nepatīk likums par sapulcēm, tad gribētos atgādināt par darba kārtības likumprojektu, kuru mēs vēl izskatīsim– grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā. Mēs to šodien izskatīsim pirmajā lasījumā. Grozījumi, kurus ienesa Ministru kabinets, uzliks par pienākumu tiesām izskatīt lietas par pārkāpumiem vēlēšanās 7 dienu laikā.
Dāmas un kungi! Jums nav un nevar būt argumentu pret opozīcijas priekšlikumiem, izņemot tikai vienu– jūs kā no nāves baidāties no streikiem, jo uzskatāt, ka valdība tos ir pilnībā pelnījusi, pateicoties savai nepārdomātajai darbībai, neizlēmībai un neizdarībai.
Balsosim lūdzu par šo priekšlikumu. Paldies jums par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes vēstulē, kas tika adresēta gan cienījamajai Saeimas priekšsēdētājai, gan Saeimas frakcijai, īpaši svarīgs ir 3.punkts, kuru es citēšu pilnīgi: “Pieprasām atcelt Streiku likuma 24.panta 3.daļu, kas nosaka: ja līdz streika pieteikumā norādītajam streika uzsākšanas datumam tiesā ir iesniegts pieteikums par šā streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu, streiku nedrīkst uzsākt līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums, tādējādi liedzot izmantot Satversmē 108.pantā paredzētās tiesības streikot.”
Arodbiedrības ir pārliecinātas, ka šis likuma pants ir tiešā pretrunā ar Satversmes 108.pantu. Šis Satversmes pants skan šādi: “Strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.” Un arodbiedrībām šeit ir absolūta taisnība.
Tomēr arodbiedrības neņēma vērā, ka minētā likuma norma ir tiešā pretrunā ar vēl vienu Satversmes pantu– ar 92.: “Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.” Bet likumā arodbiedrības tiek atzītas par vainīgām streika nepareizā organizēšanā vēl pirms tiesas kopš brīža, kad darba devējs uzraksta uz papīra lapas savu vārdu, adresi un personas kodu un aiznes šo papīra lapu uz tiesas kanceleju.
Domāju, ka šeit netiek ievērots arī Satversmes 91.pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”
Šeit darba ņēmēji ir absolūti nevienlīdzīgi ar darba devējiem un acīmredzamā veidā tiek diskriminēti.
Kolēģi deputāti! Lai jūs spētu saprast, par ko ir runa, es minēšu piemērus, kas īsti notiktu, ja šādas normas pastāvētu arī citos likumos.
Likumā “Par dzīvojamo telpu īri” tas nozīmētu, ka gadījumā, ja saimnieks iesniegtu prasību tiesai, tad dzīvokļa iemītnieku nekavējoties būtu izmetuši uz ielas un tikai pēc daudzu mēnešu ilgstoša tiesas procesa beigām, ja tiesas spriedums būt labvēlīgs, viņš varētu atgriezties atpakaļ dzīvoklī.
Process par parāda piedzīšanu– tas nozīmētu, ka pēc tiesas prasības iesniegšanas tieši no potenciālā parādnieka nekavējoties tiktu iekasēta nauda tajā apmērā, kādā tas ir norādīts prasībā, bet pēc tiesas procesa beigām, ja iztiesāšanas gaitā tiks noskaidrots, ka prasība ir nepatiesa, pēc pāris gadiem viņam atgrieztu atpakaļ naudu.
Beidzot kriminālprocesā, ja prokurors pieprasīs apsūdzētā nāvessodu, tad viņu sākumā nobendēs, bet pēc tam tikai tiks uzklausīti pušu argumenti.
Cienījamās dāmas un kungi! Šajos piemēros nav ne piliena pārspīlējuma! Tieši šādu Streiku likuma redakciju arī atbalsta atbildīgā komisija, iesaistot arī jūs absurdā, izejot no loģikas viedokļa, un pēc būtības noziedzīgajā darbībā.
Cienījamie kolēģi, jūs nesen esat balsojuši par deputātu Ētikas kodeksu. Būtu lietderīgi papildināt šo kodeksu ar nolikumu par tā deputāta atbildību, kas apzināti balso par likuma pantu, kas ir klajā pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, lai tad viņš publiski izsūdz savus grēkus, vai nu apbērdams galvu ar pelniem, vai nu izraudams sev matus. Kā jūs atceraties, PCTVL nesen vinnēja Satversmes tiesā prasību par privāto skolu diskriminācijas atkarībā no apmācības valodas nepamatotību. Bet par šāda veida diskrimināciju nobalsoja 80 šeit sēdošie. Patlaban jūs atkal gribat “uzkāpt tam pašam grābeklim” un nobalsot pret Latvijas Republikas Satversmi. Agrāk jūs balsojāt pret krievu skolēniem, bet tagad esat gatavi nobalsot paši pret savu tautu. Un šis process– jūsu morālās degradācijas process– ir absolūti likumsakarīgs.
Sēdes vadītāja.
Buzajeva kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
Deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (ZZS).
Kolēģi, man gribētos, lai mēs tomēr runātu par... lai mēs runātu par lietu. Es saprotu opozīcijas deputātus, viņiem tā ir tiesība, un viņi izmanto katru izdevību, jaucot kopā, kas ir pikets, jaucot kopā, kas ir streiks, jaucot kopā, kas ir politiska jautājumu risināšana, jaucot kopā to, kas ir ekonomiskie jautājumi. Bet man gribētos, jaucot vēl arī kopā, ka, ja jau nu mēs gribam šādas tādas lietas izmainīt, tad arī tiesu likumā mums ir jāieliek iekšā... Man negribētos, lai radioklausītāji... es domāju, ja pulkstenis būtu pašlaik 17.00, tad mēs vairāk tik ilgi nedebatētu par šo jautājumu... Šeit netiek apspiestas neviena– vai strādnieka, vai pilsoņa– tiesības piedalīties un streikot, ja tas ir pamatoti. Šis likums atļauj to darīt. Bet man negribētos... Plinera kungs, jūs man pierādiet pa punktiem, nevis emocionāli to, ka tas ir... jūs liekat pašlaik priekšā... salīdzināt to ar skolēnu streiku, un vēl kaut kas... pārējos jautājumus... Plinera kungs, es netraucēju, kad jūs runājāt! Netraucējiet arī mani, lūdzu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, izsaucieni ir atļauti no Saeimas zāles, bet runātājam nav atļauts uz tiem atbildēt.
A.Bērziņš.
Es jums neatbildēšu, Plinera kungs, vairāk... (Smiekli zālē.)
Sēdes vadītāja.
Bērziņa kungs, lūdzu, ievērojiet Kārtības ruļļa noteikumus!
A.Bērziņš.
Tāpēc es, kolēģi, lieku priekšā varbūt šīs debates beigt un balsot. Un balsojums, protams, mums pierādīs to, kāda mums ir attieksme pret to... Bet, ja nu gadījumā Plinera kungs vēlēsies vēl vienreiz izteikties, tad būtu ļoti pamatīgi, ja jūs varētu izteikties ļoti konstruktīvi un pateikt, ka tiešām šis likums nedarbosies tā, kā vajadzīgs, šis pants. Es būtu ļoti pateicīgs.
Bet es aicinu tomēr... Šis jautājums mums ir ļoti plaši izdiskutēts Sociālo un darba lietu komisijā, kur skaidri un gaiši mēs pateicām, izdiskutējām un pierādījām, ka šis likums– tāds, kāds tas ir ierakstīts no jūsu priekšlikuma– nedarbosies. Tāpēc man ir priekšlikums: balsot par to priekšlikumu, kādu ir pieņēmusi Sociālo un darba lietu komisija. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 5.– deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 55, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Stalidzāne.
6.– deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Šo priekšlikumu komisija arī nav atbalstījusi, jo tā ir cita likuma norma. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 45, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Stalidzāne.
Komisija ir lēmusi pieņemt šos grozījumus trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret– 5, atturas– 3. Likums “Grozījumi Streiku likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Autoceļiem””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas nr.1302, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Autoceļiem””. Tautsaimniecības komisija ir apkopojusi priekšlikumus trešajam, galīgajam, lasījumam. Kopā iesniegti pieci priekšlikumi.
1.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
3.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
4.– deputāta Induļa Emša priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Apspriežot šo Induļa Emša priekšlikumu komisijā, balsis dalījās, un ar nelielu pārsvaru priekšlikums tika atbalstīts. Bet es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka arī Juridiskais birojs komentēja šo priekšlikumu un izteica ļoti būtiskus un pamatotus iebildumus, kuriem es pilnībā pievienojos un aicinu arī jūs tos izvērtēt!
Ja pieņemtu Induļa Emša priekšlikumu, tad šis priekšlikums attiecas tikai uz tiem ceļiem, kas ir valsts vai pašvaldības ceļi, bet pēc klasifikācijas ir arī vēl uzņēmumu ceļi un māju ceļi. Par šīm divām ceļu kategorijām šajā Emša priekšlikumā nekas netiek runāts. Tātad Emša priekšlikumā tiek paredzēts, ja ceļa posms tiek sabojāts vai iznīcināts, tad šādā gadījumā tas ir valstij vai pašvaldībai jāatjauno, un šādā gadījumā zemes īpašnieki nedrīkst liegt autoceļa atjaunošanai nepieciešamās darbības.
Es gribu paskaidrot, ka citos likumos un visos normatīvajos aktos jau ir šī problēma atrisināta. Vai nu ir jāsaskaņo ar zemes īpašnieku jauna ceļa izbūves vieta, vai arī šī zeme ir jāatsavina likumā noteiktā kārtībā, arī paredzot samērīgu atlīdzību.
Un vēl es pievēršu jūsu uzmanību faktam, ka šis grozījums attieksies tikai uz autoceļiem, bet pastāv taču arī vēl dzelzceļi, un šī sistēma par īpašnieka zemes izmantošanu attiecībā uz dzelzceļiem nebūs nekādi regulēta, bet būs regulēta tikai attiecībā uz autoceļiem.
Bez tam Satversmes 105.pantā ir noteiktas tiesības, ka ikvienam ir tiesības izmantot savu īpašumu. Un mēs varam nonākt ļoti nepatīkamā situācijā, ja būsim pārkāpuši Satversmes 105.pantā nostiprinātas normas.
Manuprāt, lai no tā izvairītos, tomēr šajā gadījumā nevajadzētu atbalstīt Induļa priekšlikumu, lai arī varbūt viņš to ir ierosinājis kā Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, bet tad jau būtu jāņem vērā arī citi nepārvaramas varas gadījumi, ne tikai dabas stihijas. Varētu būt arī vēl, piemēram, ekoloģiskas katastrofas, kādas varētu rasties arī uz autoceļiem. Un arī šādā gadījumā varbūt ceļš ir jāpārvieto.
Es aicinu komisijas mazākuma vārdā atturēties no šī priekšlikuma atbalstīšanas!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Mans priekšlikums ir sagatavots, balstoties uz reālu situāciju dzīvē, kāda ir izveidojusies pēc janvāra vētrām. Un konkrēti tas ir ierosināts no vairākām pašvaldībām, kur janvāra vētras ir noskalojušas ceļus. Respektīvi, ceļa posmi ir noskaloti un dabā vairs neeksistē.
Konkrētajā gadījumā tas ir ceļa posms, pašvaldības ceļa posms, bet tāda pati situācija bija savulaik arī Ventspils rajonā ar valsts ceļa posmu.
Šis ceļa posms ir pazudis jūrā. Tā vairs nav. Jūra ir noskalojusi krastu kopā ar ceļu. Tie iedzīvotāji, kas dzīvo tālāk un kuriem ir jānokļūst pa šo ceļu līdz savām mājām un līdz saviem īpašumiem, nokļūt vairs nevar.
Pašvaldība ir centusies ceļa posmu atjaunot, bet īpašnieki, kuri atrodas tagad jau šī noskalotā ceļa posma piegulošajā... kuru īpašumi pieguļ šim te ceļa posmam, visi 90% gadījumos piekrīt jauna ceļa izbūvei. Bet daži īpašnieki nepiekrīt principā.
Un tagad ir tāda situācija. Seiles kundze ierosināja nākt un sagatavot šeit likumu par zemju atsavināšanu. Jā, tas ir iespējams. Bet, godātie deputāti, pasakiet man, kas notiks ar šiem iedzīvotājiem, kuriem ir jāsasniedz mājas un īpašums pa šo ceļa posmu līdz tam brīdim? Un es jums varu pateikt, ka šie īpašnieki savus īpašumus nevar vairs sasniegt. Un viņiem to liedz citi blakus esošie īpašnieki. Un tāpēc mans priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Ja kādas dabas stihijas rezultātā ceļa posms ir gājis bojā, tad pašvaldība vai valsts to atjauno un īpašnieki, kuriem šis jaunais, atjaunotais ceļa posms iet ... īpašumi, kuriem tas iet pāri, nevar šīs darbības liegt. Tas nozīmē, ka viņiem tāpat Civillikums ir jāievēro un visi Civillikuma noteikumi ir jāievēro. Bet darbības viņi nevar liegt, proti, nevar bloķēt šos cilvēkus, kas dzīvo tālāk, lai viņi var aizsniegt savus īpašumus.
Un tas, manuprāt, ir ļoti pareizi un saprātīgi, jo iedomājieties brīdi, kad noskalos kaut ko vēl lielāku, tad iznāks, ka valsts nevarēs atjaunot kādas infrastruktūras, nevarēs atjaunot kādus cauruļvadus, elektrolīnijas vai kaut ko tamlīdzīgu, tas nav pareizi. Kolēģi, šajā priekšlikumā nav nekā neparasta, tas ir saskaņots gan ar autoceļu speciālistiem, un tā ir reāla dzīves nepieciešamība, un šeit nekāda problēma nav šo priekšlikumu atbalstīt.
Tāpēc es aicinu šo atbalstīt, jo visiem cilvēkiem uz šās zemes ir jābūt iespējai sasniegt savus īpašumus. Nevar būt situācija, ka viņi no tiem ir atdalīti. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Emša kunga priekšlikums nav pieņemams. Tā nevar rīkoties. Tā nedrīkst rīkoties. Mēs esam atjaunojuši visā valstī īpašuma tiesības un tagad atkal sāksim savdabīgu nacionalizācijas procesu. Vai ne? Jums iepatiksies, attiecīgai pašvaldībai iepatiksies attiecīgajā brīdī, un tad jūs brauksiet pāri manas vai jūsu mājas pagalmam, tur taisīsiet ceļu vai jauksiet šo māju nost. Tā nedrīkst, draugi mīļie, rīkoties! Tā nedrīkst! To var izdarīt likumīgi. Ir likumi, kādā veidā atsavināt par attiecīgu atlīdzību– par attiecīgu atlīdzību! –, vienojoties ar šiem cilvēkiem. Mēs atceramies un ļoti labi zinām, kādā veidā šīs lietas notika Nacionālās bibliotēkas sakarā, kur pat vienojās dažādā veidā, arī tiesas ceļā kad nācās vienoties, par to atlīdzību, kāda, aizejot šiem cilvēkiem no dzīvokļiem un šīm mājām, kas atrodas šajā teritorijā, ir jāsaņem attiecīga atlīdzība. Tur notika milzīgs bizness un tā tālāk, un tā joprojām. Tās ir citas lietas. Bet tā nedrīkst! Tā nevar vienkārši... redziet, izskaloja ceļu, un tagad jūsu lauku māja, attiecīgi tur ierīkotās būves un tā tālāk, vai tīrumi tiks pakļauti iznīcībai, un sveiki! Tā nedrīkst rīkoties, Emša kungs! Jums jau nu vajadzētu kā zemniekam un kā “zaļajam” tomēr drusciņ saprast, kādā veidā šīs lietas risināmas.
Es lūdzu, kolēģi, neatbalstiet šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Zaķis. (Starpsauciens: “Kas nav saprasts!”)
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Es centīšos ļoti īsi paskaidrot. Tātad, manuprāt, pirmais mēģinājums šādu likuma pantu realizēt praksē beigsies ar Satversmes tiesu, jo šis tik tiešām ir pretrunā ar Satversmi. Tas faktiski nozīmē, ka doma jau, protams, nav slikta, bet ne šādā veidā realizējama. Vēl jo vairāk, ja to ir iespējams izdarīt ar citos likumos spēkā esošajām redakcijām un citos likumos paredzēto kārtību, tad vēl vairāk– nedomāju, ka ir jāmēģina ar šo skriet “ratiem pa priekšu”, respektīvi, tad, kad pašvaldība būs mēģinājusi un, iespējams, ka nebūs sanācis nekas jau tagad atsavināšanas likumā esošā paredzētajā kārtībā, ko darīt, tad varētu domāt par likuma normu maiņu, uzlabošanu vai kā tamlīdzīgi. Bet nedomāju, ka šis ir pareizais risinājums.
Tāpēc aicinu labākajā gadījumā atturēties no šādu normu pieņemšanas! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi, arī Tautas partijas frakcija uzskata, ka šāds piedāvājums ir pretrunā ar Satversmi, tas ierobežo mūsu cilvēku brīvību un tiesības.
Tāpēc es arī aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 4.– deputāta Induļa Emša priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 13, pret– 17, atturas– 41. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” trešajā lasījumā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– nav, atturas– 1. Likums “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Standartizācijas likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (JL).
Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz trešo lasījumu ir izskatījusi grozījumus Standartizācijas likumā. Ir saņemti seši priekšlikumi.
1.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
2.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
3.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
4.– vides ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
5.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 5. un 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Lasmanis.
Tie ir visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Standartizācijas likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumrojektu (reģistrācijas numurs 1315) “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir apkopojusi priekšlikumus trešajam lasījumam. Kopā saņemti pieci priekšlikumi.
1.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt grozījumus Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– nav, atturas– 1. Likums “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tadžikistānas Republiku, no otras puses”.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ir vairāki līdzīgi likumprojekti pēc savas balsošanas kārtības.
Un tā. Likumprojekts “Par Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tadžikistānas Republiku, no otras puses”. Šis ir otrais lasījums. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu. Nebija aizrādījumu, iebildumu, labojumu, ierosinājumu. Aicinu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā! (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Pareizi, Ozoliņ, atbalstīt!”)
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 64, pret un atturas– nav. Likums “Par Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tadžikistānas Republiku, no otras puses” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par 1996.gada 22.oktobra Konvenciju par jūrnieku darba laiku un kuģu apkalpes komplektēšanu”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Arī šis likumprojekts Ārlietu komisijā rūpīgi izpētīts, esam konsultējušies ar attiecīgiem dienestiem, aizrādījumu vai priekšlikumu nav bijis. Tādēļ lūdzu nobalsot arī par šo likumprojektu otrajā lasījumā! Tātad galīgajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 65, pret un atturas– nav. Likums “Par 1996.gada 22.oktobra Konvenciju par jūrnieku darba laiku un kuģu apkalpes komplektēšanu” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par 1970.gada 30.oktobra Konvenciju par apkalpes telpām (papildu noteikumi)”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Arī šai konvencijai ir otrais lasījums. Tātad galīgais lasījums. Mūsu komisijā izvērtās plaša diskusija galvenokārt par to, ka nebija skaidrs, par kādām apkalpes telpām ir runa. Saistībā ar iepriekšējo konvenciju šī konvencija paskaidro, ka ir runa par jūrnieku dzīves apstākļiem. Un mēs atceramies, cik smagi bija jūrnieku dzīves apstākļi uz zvejas kuģiem, tāpat uz transporta kuģiem. Šī konvencija nosaka kārtību un telpu apgaismojumu, attiecīgi guļas telpu un sabiedrisko telpu lielumu un gaisa pieplūdi un ventilāciju... tā ka šeit Latvijas pievienošanās šai konvencijai nodrošinās arī mūsu latviešu jūrniekiem labus dzīves apstākļus pasaules okeānos un jūrās.
Tādēļ lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un līdz ar to arī šo konvenciju.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret un atturas– nav. Likums “Par 1970.gada 30.oktobra Konvenciju par apkalpes telpām (papildu noteikumi)” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Starptautisko kafijas līgumu 2001”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Arī šis likumprojekts izraisīja vislielāko diskusiju Ārlietu komisijā. Aicināti tika attiecīgie eksperti. Un visvairāk bija neskaidrības, vai ir jāveic šādu līgumu akceptēšana sakarā ar to, ka kafija varētu būt ne tikai derīga, bet arī kaitīga veselībai. Nu... galarezultātā, ilgstošu diskusiju rezultātā tomēr konstatējām, ka šis līgums vairāk attiecas uz kafijas izplatību un atbalstu tādām jaunattīstības zemēm. Pie tam bija ļoti interesanti, ka šajā likumprojektā, šajā līguma paketē minēts, ka ir jāatbalsta arī atsevišķu saimniecību, tātad kafijas ražotāju tiesības ražot kafiju savās nelielajās saimniecībās. Derētu šādu starptautisku līgumu pieņemt arī par Latvijas zemnieku saimniecībām, par mazajiem ražotājiem, kas viņus aizstāvētu. Pagaidām diemžēl mūsu akceptētā valdība to nav darījusi.
Vienīgais pasākums, ko darīja, atbalstot mazos ražotājus, bija savā laikā Viļa Krištopana valdība, kas noorganizēja īpašu izstādi un apbalvoja mazos ražotājus, un tie bija kā lieli svētki šiem mazajiem ražotājiem.
Nu, es domāju, ka, ņemot vērā mūsu rūgto pieredzi, mēs atbalstīsim šo Starptautisko kafijas līgumu 2001, jo šeit ir tieši mazo kafijas ražotāju atbalsts ekonomiski vāji attīstītajās zemēs.
Tāpēc lūdzu atbalstīt, šis ir galīgais, otrais lasījums, cienījamos kolēģus, atbalstīt šo kafijas līgumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 64, pret un atturas– nav. Likums “Par Starptautisko kafijas līgumu 2001” pieņemts. Paldies.
L.Ozoliņš.
Sirsnīgi pateicos par atbalstu un par to, ka kolēģi pareizi izpratuši šo likumprojektu. Un aicinu starpbrīdī paskatīties, šeit vestibilā ir izstāde par Jūrmalas priežu izciršanu…
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi! Ja jūs gribat teikt paziņojumu, tad to vajag iepriekš pieteikt...
L.Ozoliņš.
Nē, nu vienkārši, lai nekavētu laiku....
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Pēteris Ontužāns.
P.Ontužāns (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Iepriekšējās pilsētas domes, novada domes un pagastu padomes vēlēšanās tika konstatētas Vēlēšanu likuma nepilnības. Proti, tiesā tika apstrīdēti vairāku vēlēšanu apgabalu rezultāti, tāpēc vēlēšanu komisijām likumā paredzētajā laikā nebija iespējams sasaukt domes, padomes pirmās sēdes.
Likumprojekts dod tiesības Centrālajai vēlēšanu komisijai pēc attiecīga tiesas nolēmuma spēkā stāšanās organizēt ne tikai atkārtotas vēlēšanas, bet arī atkārtotu balsošanu, tādā veidā nodrošinot iespēju balsot par tiem pašiem kandidātu sarakstiem, kuri tika reģistrēti iepriekšējās apstrīdētajās vēlēšanās.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” ar reģistrācijas numuru 1404 un nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
P.Ontužāns.
12.decembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 12.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Bibliotēku likumā”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Bibliotēku likuma pašreizējā redakcija nav saskaņota ar vairākiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem– ar Komerclikumu, ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, ar Biedrību un nodibinājumu likumu. Tāpēc komisija aicina šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā, un tāpat komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi, es aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi, es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 15.novembrim. Savukārt lūdzu noteikt izskatīšanas dienu 1.decembri.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 15.novembris, izskatīšana otrajā lasījumā– 1.decembra sēdē.
Dz.Ābiķis.
Paldies, kolēģi, par atbalstu!
Sēdes vadītāja.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4853– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””. Šajā likumprojektā grozījumi vērsti galvenokārt uz to, lai labotu pašreizējo redakciju un lai precizētu augu nosaukumus, un lai precīzi tiktu izteikti šie latviskie nosaukumi, un lai latviskajiem nosaukumiem precīzi atbilstu botāniskais nosaukums. Normatīvā akta projekts arī precizē to augu botāniskos nosaukumus, kurus Latvijā aizliegts audzēt un kuri satur narkotiskās vielas bīstamā koncentrācijā.
Viena no problēmām, kas šeit tiek arī atrisināta, ir jautājums par miega magonēm. Ir atzīts, ka, ja tās nosauc neprecīzi, tad šī suga ir viena no problemātiskākajām, jo tikai šīs miega magones ir tās, no kurām Latvijas apstākļos var radīt narkotiskās vielas. Citu magoņu sugu audzēšanu, tai skaitā Latvijas savvaļas sugas, nav vajadzīgs ierobežot. Un, neprecizējot magoņu sugas neprecizējot šīs magoņu sugas likumdošanā un paredzot tikai Ministru kabineta noteikumus, tad arī tiek jauktas šīs lietas, miega magones vai arī tās magones, kuras izmanto eļļas ražošanai.
Tātad šis likumprojekts galvenokārt ir vērsts uz to, lai vēlreiz precizētu tos augus, kurus Latvijā nedrīkst audzēt, lai iegūtu narkotiskās vielas.
Komisija lēma šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 18.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 18.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es mazliet iepriekšējā ziņojumā jau iesāku runāt par korupcijas jautājumiem. Šis ir ANO– Apvienoto Nāciju Organizācijas rosinājums cīņai ar korupciju. Un tādēļ mēs aicinām pirmajā lasījumā to atbalstīt arī kā steidzamu. Un atbalstīt tātad arī otrajā lasījumā, jo Latvijas tēls pasaulē kā vienas no korumpētākām valstīm nav pieņemams nedz jums, nedz arī man.
Un tāpēc es gribētu mazliet pakavēties tomēr pie tā, cik svarīgs ir šis lēmums, jo varbūt kā steidzams, vēl svarīgāks, tas varbūt apturēs šo aizdomīgo darījumu plūsmu, kas pašreiz notiek Jūrmalā.
Tikko ir pieņemts 27.oktobra sēdē...
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi! Jums jāziņo par likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju”. Un komisijas vārdā jārunā.
L.Ozoliņš.
Es runāju komisijas vārdā, jo (Starpsaucieni: “Lai runā!”) šeit ir trešā nodaļa, ļoti uzmanīgi pievērsieties! Es nedomāju, vai visi deputāti ir izlasījuši to, par ko viņi tagad balsos. Tāpēc mans pienākums ir brīdināt izlasīt trešo nodaļu, kur ir “Kriminālās atbildības noteikšana un tiesību aizsardzība. Valsts amatpersonu piekukuļošana”. Ir 15.pants. Tas ir tieši saistīts ar šo Jūrmalas lēmumu. “Valsts amatpersonai nepiedienīgu, nepienācīgu priekšrocību tieša vai netieša apsolīšana, piedāvāšana vai došana vai nu pašai šai amatpersonai, vai kādai citai fiziskai vai juridiskai personai, lai šī amatpersona, pildot savus dienesta pienākumus, rīkotos vai atturētos no noteiktas rīcības.” Es nolasu tikai vienu panta daļu, tas ir “a” punkts. Nekavēšu jūsu laiku, jo šeit jāizstudē ļoti uzmanīgi. Mēs pievienojamies ļoti nopietnai konvencijai, ļoti nopietnam dokumentam, kur ir smalki viss aprakstīts, ko var uzskatīt par korupciju. Un, kā jūs tikko dzirdējāt, tātad pat apsolījums ir korupcija, par ko draud kriminālatbildība.
Par cik man neļāva izklāstīt manas domas vai ... par Jūrmalas…
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi! Jums jārunā komisijas vārdā! (Starpsaucieni: “Lai runā!”)
L.Ozoliņš.
Manas domas par Jūrmalas domes balsojumu 27.oktobrī, kad ārpus kārtas atsavināja piecus īpašumus. Es saskatu šeit korupcijas pazīmes.
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi! Ja jūs gribat tagad piedalīties debatēs, tad jūs varat pieteikties debatēs, jo mēs pašreiz izskatām šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Tad jums būs 15 minūtes iespēja runāt par to, par ko jūs vēlaties runāt sakarā ar šo konvenciju.
L.Ozoliņš.
Es jau gandrīz visu esmu pateicis. Es ļoti atvainojos cienījamai priekšsēdētājas kundzei un aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo konvenciju!
Sēdes vadītāja.
Jūsu komisija ir ierosinājusi atzīt šo likumprojektu arī par steidzamu.
L.Ozoliņš.
Jā, tieši tā.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie deputāti! Vispirms balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
L.Ozoliņš.
Stundas laikā iesniegt priekšlikumus. Tas ir, pulkstenis mums pašreiz ir pusviens, nu līdz pulksten diviem... nu.. līdz pulksten diviem... tas ir ļoti sarežģīts un ļoti atbildīgs, un ļoti nopietns balsojums. Un tāpēc es aicināšu arī savus kolēģus varbūt sapulcēties...
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– pulksten 14.00 šodien, 10.novembrī. Un izskatīšanas laiks?
L.Ozoliņš.
Tad pat– pēc 15, 20 minūtēm... Tad varbūt...
Sēdes vadītāja.
Es atvainojos. Ja priekšlikumus iesniedzam stundas laikā, mēs nevaram izskatīt likumprojektu pēc 15–20 minūtēm.
L.Ozoliņš.
Labi, tātad mēs tomēr skatām varbūt sēdes beigās. Mēs sēdes beigās varam skatīt... Labi, pulksten 14.30.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mihailam Pietkevičam.
M.Pietkevičs (TP).
Es piedāvāju priekšlikumus iesniegt šodien līdz pulksten 16.00.
Sēdes vadītāja.
Un izskatīt?
M.Pietkevičs.
Nākamajā plenārsēdē.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei... Lindai Mūrniecei nevajag ieslēgt... Tātad Mihaila Pietkeviča priekšlikums ir iesniegt priekšlikumus šodien līdz pulksten 16.00 un izskatīt 17.novembra sēdē.
Tātad mums ir divi priekšlikumi. Tā kā tālākais ir Mihaila Pietkeviča priekšlikums, tad balsosim par to.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šodien, 10.novembrī, pulksten 16.00 un izskatīšanas laiks –17.novembra sēdē.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš 10.novembrī pulksten 16.00, izskatīšanas laiks– 17.novembra sēdē. Paldies.
L.Ozoliņš.
Tātad pirmajā starpbrīdī lūdzu uz komisijas sēdi.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes konvenciju par izdošanu, tās papildu protokolu un otro papildu protokolu””. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Tātad likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes konvenciju par izdošanu, tās papildu protokolu un otro papildu protokolu””.
Par kādu izdošanu bija diskusija nedaudz Ārlietu komisijā. Bet tas ir par noziedznieku izdošanu... tā ka tas ir pilnīgi skaidrs... Un šinī gadījumā var atzīt šo grozījumu par steidzamu. Un es aicinu to arī izdarīt, lūdzu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
L.Ozoliņš.
Tāpat šodien līdz pulksten 16.00.
Sēdes vadītāja.
Un izskatīšanas laiks– 17.novembra sēdē, ja?
L.Ozoliņš.
Jā.
Sēdes vadītāja.
Tātad citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 10.novembris pulksten 16.00, un izskatīšanas laiks– 17.novembra sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Līgumu starp Dānijas Karalistes, Igaunijas Republikas, Somijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Polijas Republikas, Krievijas Federācijas un Zviedrijas Karalistes valdībām par Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas privilēģijām un imunitātēm”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Jā, arī šo likumprojektu mēs, komisija, aicinām atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
L.Ozoliņš.
Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz....
Sēdes vadītāja.
Es atvainojos... Nobalsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
L.Ozoliņš.
Līdzīgi kā iepriekšējiem likumprojektiem, līdz pulksten 16.00 šodien, lūdzu.
Sēdes vadītāja.
Tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 10.novembris pulksten 16.00, izskatīšana– 17.novembra sēdē. Paldies.
L.Ozoliņš.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kampara, Ceriņas, Ontužāna, Liepiņas un Šiliņa iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Valsts civildienesta likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).
Cienījamie kolēģi! Izskatot Satiksmes ministrijas nekvalitatīvi sagatavoto un Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā” (reģistrācijas numurs 1355), Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma minēto likumprojektu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 7, pret– 31, atturas– 24. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1395,– likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Tātad komisija ir apkopojusi priekšlikumus otrajam lasījumam. Lūdzu pievērst uzmanību, ka ir izdalīts uz atsevišķām lapām, tātad komisijas priekšlikums nomainīt lappuses 3 un 4 pret lappusēm 3-a un 4-a. Tātad ir saņemts Dzintara Zaķa iesniegtais dokuments ar numuru 4898.
Tātad skatām 1.priekšlikumu. Tas ir no likumprojekta ar reģistrācijas numuru 1395. 1.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
Tātad, tālāk skatot, mums ir jāņem atsevišķais dokuments ar lapu 3-a. Un 2.priekšlikums ir deputāta Tolmačova priekšlikums, kurš komisijā, pārbalsojot vēlreiz, tātad tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret –2 un atturas– 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
K.Peters.
3.– deputāta Lasmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav. 4. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.
K.Peters.
Nē. Tātad mums acīmredzot šeit klibo numerācija, jo 4.lapa... komisijas priekšsēdētājs lūdza 4.lapu nomainīt pret 4.-a lappusi.
Sēdes vadītāja.
Tātad atbildīgā komisija ir atsaukusi savu 4.priekšlikumu.
K.Peters.
Acīmredzot ir atsaukts, jā.
5.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
6.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
7.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
8.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
9.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
10.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
11.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
Un pēdējais 12.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 60, pret– 6, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam 21.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 21.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.
R.Jurķis (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu nr.4930. Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 64, pret– 6, atturas– 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
R.Jurķis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 15.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 15.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.
R.Jurķis (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Uz otro lasījumu ir saņemti deviņi priekšlikumi.
1.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 55, pret– 5, atturas– 10. Priekšlikums ir atbalstīts.
R.Jurķis.
2.– izglītības un zinātnes ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
3.– izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir vesela priekšlikumu pakete– 3., 4., 5. un 6.– ar nosaukumu “Ķert un sodīt”, kas pieder cienījamai izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei. Ir redzams, ka Ina Druviete, kas bija galvenā cilvēktiesību aizstāve Saeimā, ir veiksmīgi adaptējusies jaunajā amatā. Tikai no viņas pašreizējās darbības izglītības un zinātnes laukā stipri ož pēc policejiskuma.
Godātie kolēģi! Būtu labi veikt rotāciju, kuras ietvaros vienu nedēļu iekšlietu ministra postenī strādā Jaundžeikara kungs, pēc tam viņš nedēļu vada Izglītības un zinātnes ministriju, savukārt Ina Druviete vada visus valsts policistus. Ticiet man, neviens neievēros nekādu atšķirību.
Savukārt “Jaunā laika” un Latvijas Pirmās partijas attiecības kļūs tikpat idilliskas, kādas tās bija 8.Saeimas darba sākumā.
Var iet vēl tālāk, apvienojot Izglītības un zinātnes ministriju ar Iekšlietu ministriju vienā izglītības un policijas ministrijā. Kolēģi! Lai kādus amatus jūs ieņemtu, vai ar kādiem skaistiem partiju nosaukumiem piesegtos, aiz visām jūsu sejām ir skaidri redzams viens stulbs pašapmierināts policista vieplis.
Aicinu nobalsot un neatbalstīt 3., 4., 5. un 6.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 3.– izglītības un zinātnes ministres priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 41, pret– 15, atturas– 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
R.Jurķis.
4.– izglītības un zinātnes ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 52, pret– 15, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
R.Jurķis.
5.– izglītības un zinātnes ministres Druvietes priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret– 15, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
R.Jurķis.
6.– izglītības un zinātnes ministres Druvietes priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret– 15, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
R.Jurķis.
7.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
8.– izglītības un zinātnes ministres Druvietes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
9.– izglītības un zinātnes ministres Druvietes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 60, pret– 9, atturas– 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
R.Jurķis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 15.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 15.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.
R.Jurķis (JL).
Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” uz otro lasījumu. Priekšlikumi nav saņemti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
R.Jurķis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 15.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 15.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.
R.Jurķis (JL).
Likumprojekts nr. 4933. Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” uz otro lasījumu.
Ir saņemti 6 priekšlikumi.
1.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ar nožēlu es konstatēju, ka visi mani priekšlikumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam ir noraidīti, kaut gan es nosūtīju visiem atbildīgās komisijas deputātiem paskaidrojošu rakstu ar attiecīgo juridisko pamatojumu.
Neskatoties uz to, ka juridiska rakstura debates no Saeimas tribīnes ir pilnīgi bezcerīgas, es tomēr izklāstīšu minētā raksta īsu saturu.
Kodeksā esošā 38.panta redakcija paredz, ka termiņš, pēc kura izbeigšanās persona atzīstama par administratīvi nesodītu, ir viens gads. Un šis termiņš atskaitāms no soda izpildīšanas beiguma.
Es piedāvāju atskaitīt minēto gadu no administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīža. Starpība starp esošo un piedāvāto panta redakciju parādījās pirms februāra, kad stājās spēkā jauns progresīvs Administratīvā procesa likums.
Ja agrāk tiesneša lēmums par administratīvo pārkāpumu bija galīgs un nepārsūdzams, tad šodien ir iespēja minēto lēmumu pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesas prāva divās apelācijas instancēs var turpināties pat ilgāk nekā gadu. Neveiksmes rezultātā cilvēks beidzot samaksās naudas sodu un būtu uzskatāms par administratīvi sodītu ne gadu no administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīža, bet divreiz vairāk. Šāda situācija neatbilst likuma mērķim– nepieskaitīt cilvēku pie recidīvistiem, ja viņš nepārkāpj likumu gada laikā divreiz pēc kārtas.
Saskaņā ar to bezcerīgi lūdzu Saeimu atbalstīt manu priekšlikumu, un ceru, ka Saeimas Juridiskā komisija var atrast laiku, lai iesniegtu LAPK to pašu priekšlikumu, kaut varbūt citā, līdzīgā, redakcijā.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, tad lūdzu balsosim par 1.– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 50, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
R.Jurķis.
2. un 3.– deputāta Buzajeva priekšlikumi. Nav atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Par 2.priekšlikumu atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Par katru atsevišķi. Cienījamā priekšsēdētāja!
Sēdes vadītāja.
Nevis par katru atsevišķi, bet pašreiz mēs diskutējam par jūsu 2.priekšlikumu.
V.Buzajevs.
Jā, par 2., par 2., protams!
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mana nākamā priekšlikuma, kuru arī noraidīja atbildīgā komisija, būtība ir sekojoša: pielaist pie tiesas prāvas kā pārkāpēja pārstāvi ne tikai advokātu, bet jebkuru rīcībspējīgu cilvēku. Tāda tiesas prakse nav izņēmums, teiksim, jebkurš pārstāvis var piedalīties civilprocesā. Es lepojos, jo tas ir mans priekšlikums, kuram jau vairāk nekā gadu ir likumīgs spēks.
Protams, Juridiskā komisija toreiz arī noraidīja manu priekšlikumu, bet iekļāva to burts burtā savā vārdā likumprojekta trešajam lasījumam. Nu karogs jums rokās, cienījamie plaģiatori! Ja opozīcijai nav citas iespējas piedalīties likumdošanas procesā, lai paliek kaut tāda! It īpaši ņemot vērā, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss pieder padomju perioda novecojušām juridiskās domas paliekām. Neskatoties uz to, saredzamā nākotnē tam nav paredzēts pilnvērtīgs aizstājējs. Vēl vairāk. Tikai 8.Saeimas pilnvaru laikā un tikai pirms 2005.gada 10.jūnija LAPK tika atvērts 53.reizi, lai tajā ieviestu grozījumus, kā arī šodien darba kārtībā jūs redzat četrus likumprojektus– grozījumi LAPK– pēc kārtas.
Kopš 2004.gada sākuma bija vērojams šāds stāvoklis: administratīvo pārkāpumu lietas izskatīja rajonu vai pilsētu tiesu tiesneši, piemērodami 80 visdažādākos pantus, kas paredz soda naudu līdz pieciem tūkstošiem latu, soda laiku– līdz trim gadiem, atņemot tiesības ieņemt dažus amatus, administratīvo arestu un tā tālāk. Tiesvedība notiek saskaņā ar novecojušām normām, nenodrošinot potenciālajam likumpārkāpējam viņa tiesību pilnvērtīgas aizstāvēšanas garantijas.
Pēdējā laikā Latvijas likumdošana tiesvedības jomā ir strauji attīstījusies, spēkā stājušies tādi mūsdienu Eiropas praksei atbilstoši likumi kā Civilprocesa likums un Administratīvā procesa likums. Interesanti, ka šodien pirmās instances tiesas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, kur lietvedību regulē jau Administratīvā procesa likums un par pārkāpēja pārstāvi var būt ne tikai zvērināts advokāts, bet jebkurš. Tātad augstākās instances tiesā likumpārkāpēju var pārstāvēt jebkura persona, bet pirmās instances tiesā– vienīgi zvērināts advokāts. Kur ir loģika, dāmas un kungi?
Lūdzu novērst acīmredzamu pretrunu likumdošanā un atbalstīt manu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi! Es gribētu aizrādīt, ka Saeima ir pieņēmusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, nevis kodu.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, tad lūdzu deputātus balsot par 2.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 9, pret– 56, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
R.Jurķis.
3.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. Tas ir analoģisks pirmajam.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
4.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
5.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Trešo un pēdējo reizi, jo krievi runā, ka Dievs mīl Trīsvienību. Par tiesas protokolu.
Es piedāvāju tomēr visas administratīvās lietas protokolēt tiesas prāvā. Pirmās instances administratīvā tiesā tā ir norma. Pat ja ir runa par to, ka namu pārvalde aizskārusi jūsu mīļāko suni. Bet labākās lietās, kur jūs var sodīt ar 5000 latu naudassodu, konfiscēt mantu vai nosūtīt aiz restēm uz 15 diennaktīm, nav ne protokola, ne kādu citu lēmuma pieņemšanas pēdu.
Īpaši interesanti, ja pārkāpējs pārsūdz pirmās instances tiesas lēmumu, protokola nav un tiesas prāva praktiski sākas no sākuma uz nodokļu maksātāju rēķina.
Es piedāvāju taupīt vēlētāju naudu un protokolēt tiesas sēdes no paša sākuma.
Aicinu balsot par manu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 5.– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 12, pret– 51, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
R.Jurķis.
6.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
R.Jurķis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 15.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 15.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.
R.Jurķis (JL).
Saeimas Juridiskā komisija, izskatījusi deputātu Straumes, Grīnblata, Dobeļa, Tabūna un Seiles iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, nolēma neatbalstīt minētā likumprojekta virzīšanu izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis(TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Tātad pirmais jautājums: kāpēc radās šādi likuma grozījumi? Tā bija reakcija uz tiem vandālisma aktiem, kas pēdējā laikā notika trijās pilsētās– Rīgā, Valmierā un Daugavpilī. Pie tam tie bija ļoti nekaunīgi postījumi, atklāts vandālisms. Plaša mēroga tā sauktie pasākumi. Un tāpēc mēs uzstādām jautājumu: vai šinī brīdī vajadzīga lielāka stingrība, apkarojot kapu apgānītājus, vai nav vajadzīga?
Nesen mēs te runājām par to, kas notiek piketu laikā, gājienu laikā, sapulču laikā, un mēs tomēr ieturējām šo stingro attieksmi. Un tas, šķiet, ir arī pareizi, jo sabiedrība pasaulē paliek arvien, piedošanu, stulbāka, un viss tas, kas notiek dažādās valstīs, jau kļūst kaut kas anekdotēm līdzīgs, bet tā ir tāda anekdote ar rūgtu saturu.
Un līdz ar to Latvijā mums vajadzētu pamēģināt pievaldīt tos, kas ālējas, un izmantot šīs iespējas, labojot arī Krimināllikumu.
Es gribētu atgādināt, ka pēc mūsu ierosmes, tad, kad tā kļuva pieejama sabiedrībai, tas ir, tad, kad Saeima nodeva izskatīšanai mūsu ierosinājumu Juridiskajā komisijā, šādi masveida postījumi kapos nav vairs novēroti. Tad kas par problēmu, kāpēc neatbalstīt stingrākas normas? Ja mēs klausāmies pēdējā laika diskusijas, dažāda veida diskusijas, kurās piedalās gan prokurori, gan tiesneši, gan sabiedriski darbinieki, mēs taču arī dzirdam to, ka vajag stingrāku pieeju. Ka tiesnesis, arī vērtējot nodarīto, sagatavojot spriedumu, vadās no sabiedrības attieksmes. Tad vai šajā gadījumā nav svarīgi tas, ka stingrākas normas var ietekmēt sabiedrību un var atturēt no šiem vandalisma aktiem? Kaut kādas sīkas puķu zādzības varbūt būs, nu labi... Bet arī tad, ja būs par to paredzēts kaut kas stingrāks, pat šie sīkie zaglēni tomēr padomās, vai tas ir to vērts.
Tad, kad mēs runājam par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, mēs taču arī tur ieviesām stingrākas normas. Tad kādi ir argumenti šajā gadījumā pretoties stingrākām normām?
Tas, ka esot jau kaut kādas normas un to tāpat esot grūti ievērot... nu, tas ir vājš arguments vispār.
Tātad, ja mēs ejam kaut kādā vienotā sistēmā, ja mēs stingrību likumos parādām vienā, otrā, trešā lietā, tad kāpēc izvairīties no šīs stingrības parādīšanas attieksmē pret kapu apgānītājiem?
Pie tam tā nav nekāda labējā vai kreisā politika... Šeit nav nekādu politisku zemtekstu. Tā ir vienkārši, es teikšu tā, normāla cilvēka stingra attieksme pret neliešiem. Nekas cits vairāk.
Tāpēc es tiešām aicinātu gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātus šoreiz izvairīties no politikānisma un atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Pēc tam mēs varam tālāk diskutēt varbūt vēl par normu tādu vai citādu stingrību vai arī izmainīt kādu no soda mēriem vai kaut ko tamlīdzīgu... Bet es domāju, ka tas ir pavisam kaut kas cits. Šinī brīdī mēs rādām savu konceptuālo attieksmi, vai mēs gribam stingrāk izturēties pret neliešiem vai ne.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Jā, tas ir opozīcijas, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, bet es ceru, ka jūs ieskatīsities patiešām pēc būtības un novērtēsit to, jo te nav nekādas politikas. Mūsu priekšlikumi stāv pāri partiju interesēm, nedalot cilvēkus pēc tautības vai pēc ticības, tie ir... Tā ir attieksme pret no šīs pasaules aizgājušiem cilvēkiem, pret tām vietām, kur viņi atdusas,– pret kapiem. Un patiešām, te jau Dobeļa kungs teica, ka pēdējos gados ir tik ārkārtīgi daudz šo vandaļu saradies, daudz kapu ir izpostīti un apgānīti. Un tanī brīdī, kad mēs par to uzzinām, mēs šausmināmies. Mēs šausmināmies un esam pārliecināti, ka šie cilvēki ir jānotver un bargi jāsoda. Bargāk jāsoda, nekā līdz šim paredz Krimināllikums.
Bet tad paiet laiks, mēs aizmirstam, un šie cilvēki saņem pavisam niecīgu sodu. Tā nedrīkst būt! Un tādēļ, kolēģi, es arī aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumus, kas ir 228.pantā “Kapa un līķa apgānīšana”, un 228.1 pantā “Kapu postīšana”.
Jā, patiešām, mēs vēl varam diskutēt par šī soda lielumu: vai tam būt tādam, kādu mēs piedāvājam, vai drusciņ mazākam vai vēl varbūt lielākam. Bet lūdzu atbalstīt mūsu piedāvājumu, un pēc tam mēs izskatīsim šos priekšlikumus nākamajos lasījumos. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Deputāts Roberts Jurķis.
R.Jurķis.
Komisija, izskatot šo likumprojektu, uzklausīja ekspertu, Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas un Iekšlietu ministrijas viedokļus un tomēr neatbalstīja šī likumprojekta virzīšanu. Jo kas šobrīd ir piedāvāts? “Kapa un līķa apgānīšana”– 228.pants, un 224.(?)pants– “Kapu postīšana”. Šo divu pantu ieviešana varētu radīt arī grūtības klasificēt: kurā brīdī ir kapu postīšana, kurā ir apgānīšana. Jebkura kapa postīšana ir kapa apgānīšana. Tādēļ ir jāizdala šī norma, un tad par kapu apgānīšanu ir paredzēts smagāks sods, par kapu postīšanu ir maigāks, mazāks sods. (No zāles deputāts P.Tabūns: “To var diskutēt!”)
Tādēļ, ka nav pamata atbalstīt šo likumprojektu, es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu šādā redakcijā!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 23, atturas– 30. Likumprojekts nav atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.
R.Jurķis (JL).
Strādāsim ar dokumentu nr.4936. Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” uz otro lasījumu. Ir saņemti trīs priekšlikumi.
1.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
2.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
3.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– 3, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
R.Jurķis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 15.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 15.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.
R.Jurķis (JL).
Izskatīsim dokumentu nr.4937. Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Juridiskā komisija uz otro lasījumu izskatīja šo likumprojektu. Ir iesniegti divi priekšlikumi.
1.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Par 1.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 27, pret– 33, atturas– 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
R.Jurķis.
2.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 22, pret– 36, atturas– 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
R.Jurķis.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 65, pret– nav, atturas– 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
R.Jurķis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 15.novembris.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Citu priekšlikumu nav. 15. novembris– priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Vilnis Edvīns Bresis.
V.E.Bresis (ZZS).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tātad dokuments nr.4939. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi vienu– Juridiskā biroja priekšlikumu. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
V.E.Bresis.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu akceptēt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
V.E.Bresis.
17.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 17.novembris.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.
1.– Latvijas Sociālistiskās partijas priekšlikumu– komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Godātie kolēģi! Mēs piekritām 4.panta trešajai daļai likumā “Par nodokļiem un nodevām”, bet tikai lūdzam papildināt ar teikumu: “Izņēmums ir pensijas, ko gūst I un II grupas invalīdi.” Ar šo priekšlikumu I un II grupas invalīdi būtu atbrīvoti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
Nesen Saeima paaugstināja pabalstus bērniem invalīdiem, bet pieaugušajiem ne. Sakarā ar to būtu taisnīgi paredzēt vismaz šo atvieglojumu invalīdiem. Mūsu valsts likumdošanā ir paredzēti atvieglojumi invalīdiem, cilvēkiem, kam nav veselības pilnā mērā, ir iespējas pilnvērtīgai dzīvei. Invalīdu biedrībai ir paredzēti atvieglojumi. Bet tajā pašā laikā I un II grupas invalīdu ir diezgan daudz. Pēc Finanšu ministrijas datiem, to ir 52 tūkstoši 84 cilvēki. Un, pēc Labklājības ministrijas datiem, valsts ienākumi no viņu nodokļu maksājumiem sastāda 146 tūkstoši 270 latus 2004.gadā.
Bet 2005.gadā 9 mēnešu laikā sastāda 128 tūkstoši 542 lati. Ja liekas, ka tās summas nav lielas, tad jāprasa invalīdu viedoklis. Noteikti mēs dzirdēsim, ka viņiem ir svarīgs izdzīvošanai katrs santīms.
Lūdzu jūs būt žēlsirdīgiem pret šiem cilvēkiem, daudziem no viņiem nav palicis ilgi dzīvot kopā ar mums uz šīs zemes, un iedot viņiem iespēju saņemt nelielu ienākuma avotu, lai iegādātos medikamentus un dzīvei nepieciešamos pārtikas produktus. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu, neskatoties uz to, ka komisija šo mūsu priekšlikumu nav atbalstījusi. Paldies.
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.
Sēdes vadītāja.
Debates slēgtas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 22, pret– 38, atturas– 14. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
2.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums, kur 15.panta 1.daļas 8.punkts ir izteikts jaunā redakcijā, komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
3.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
A.Slakteris.
4.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijā pēc lielām debatēm atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 58, atturas– 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Slakteris.
5.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
A.Slakteris.
6.– izglītības un zinātnes ministres Druvietes priekšlikums– ir iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.7.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
A.Slakteris.
8.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Slakteris.
9.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
A.Slakteris.
10.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Slakteris.
11.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
A.Slakteris.
12.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
A.Slakteris.
13.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
A.Slakteris.
Arī pēdējais 14.– finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums– ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta priekšlikumu.
A.Slakteris.
Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– nav, atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums...
A.Slakteris.
Es atvainojos... mums ir jānosaka termiņš.
Sēdes vadītāja.
Atvainojiet... Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Slakteris.
Priekšlikumu termiņš– 17.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 17.novembris.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ēriks Zunda.
Ē.Zunda (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Uz otro lasījumu ir sagatavoti vairāki juridiskas dabas priekšlikumi lielākoties no Juridiskā biroja.
1.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
2.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
3.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Ē.Zunda.
4.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Ē.Zunda.
5.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Zunda.
6.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
7.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Ē.Zunda.
8.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
9.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Ē.Zunda.
10.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Ē.Zunda.
11.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Ē.Zunda.
12.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
13.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Ē.Zunda.
14.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Ē.Zunda.
15.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
Ē.Zunda.
16.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Ē.Zunda.
17.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Ē.Zunda.
18.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
19.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
20.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
Ē.Zunda.
21.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
22.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Ē.Zunda.
23.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
24.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Ē.Zunda.
25.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
26.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
27.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
28.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
Ē.Zunda.
29.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
Ē.Zunda.
30.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
31.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
Un pēdējais– 32.priekšlikums– arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
Ē.Zunda.
Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
Ē.Zunda.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 17.novembri.
Sēdes vadītāja.
17.novembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts 17.novembris. Paldies.
Ē.Zunda.
Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likums”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ēriks Zunda.
Ē.Zunda (TP).
Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir ļoti līdzīgs nupat izskatītajam, un arī līdzīgas dabas priekšlikumi.
1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
2.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
3.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem nav iebildumu.
Ē.Zunda.
4.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
5.priekšlikums– atbalstīts un iestrādāts 6.priekšlikumā, atbalstīts arī 6.priekšlikums.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
Ē.Zunda.
7.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
8.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
9.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
10.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
Ē.Zunda.
11.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
Ē.Zunda.
12.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
13.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
14.– finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums– iestrādāts 15.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
15.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 14. un 15.priekšlikumu.
Ē.Zunda.
16.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
17.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
18.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
19.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
20.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
21.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
22.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
23.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
Ē.Zunda.
24.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
25.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Ē.Zunda.
26.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Ē.Zunda.
27.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
28.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
Ē.Zunda.
29.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Iebildumu nav.
Ē.Zunda.
30.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
31.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
32.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Ē.Zunda.
33.priekšlikums– komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
Ē.Zunda.
34.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
35.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
36.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Ē.Zunda.
37.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta.
Ē.Zunda.
38.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav
Ē.Zunda.
39.priekšlikums daļēji iestrādāts 40.priekšlikumā. Un 40.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 39. un 40.priekšlikumu.
Ē.Zunda.
Līdzīgi 41.priekšlikums ir iestrādāts komisijas 42.– atbalstītajā priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
Ē.Zunda.
43.priekšlikums daļēji iestrādāts komisijas 44.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
45.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti piekrīt.
Ē.Zunda.
Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
Ē.Zunda.
Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš 17.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 17.novembris. Paldies.
Ē.Zunda.
Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par piekrišanu cieto disku izņemšanai no datoriem šādiem deputātiem: Jānim Strazdiņam, Pēterim Kalniņam, Staņislavam Šķesteram, Andrim Bērziņam, Leopoldam Ozoliņam, Kārlim Šadurskim, Artim Kamparam, Lienei Liepiņai, Guntim Bērziņam, Ingrīdai Circenei, Pēterim Ontužānam, Jurim Dobelim, Mārim Grīnblatam, Annai Seilei, Pēterim Tabūnam”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā– deputāts Maksimovs.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Valsts policijas vēstuli ar lūgumu dot atļauju krimināllietas ietvaros veikt procesuālo darbību. Un, proti, izņemt cietos diskus no šādu deputātu datoriem. Es viņus nosaukšu vēlreiz. (Liels troksnis. Starpsaucieni: “Nevajag!”) Nevajag? Ziniet? Labi. Nevajag. Policija vēstulē norāda nepieciešamību izņemt cietos diskus arī no Krišjāņa Kariņa un divu Saeimas darbinieku datoriem. Minētās personas nepilda deputātu pienākumus, un Saeimas atļauja veikt šo procesuālo darbību uz minētajām personām neattiecas.
Mandātu un iesniegumu komisija lūdz izskatīt komisijas iesniegto lēmuma projektu! Paldies.
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi deputāti! Cieto disku izņemšanai Latvijas jaunākajā vēsturē ir diezgan liela vēsture.
Pirms diviem gadiem, tieši 7.novembrī 2003.gadā, Latvijas ekonomiskā policija kopā ar ātrās reaģēšanas vienību ielauzās izdevniecības nama “Fenster” telpās Mūkusalas ielā un izņēma tur aptuveni simts cieto disku. Ar nolūku– pārtraukt lielākās Eiropas Savienības dienas avīzes krievu valodā “Vesti Segodņa” izdošanu. Tolaik tas bija motivēts ar to, ka šajā izdevniecības namā ir lietota nelicencēta programmatūra. Divu gadu laikā, cienījamie deputāti, nav lēmuma, nav ekspertīzes lēmuma, nav tiesas sprieduma un šie datori ir gandrīz konfiscēti. Tāpēc, ka tie bija izņemti un pēc tam divu gadu laikā neviens nevar pateikt, vai tur ir nelicencēta programmatūra vai nav. Acīmredzami mūsu Iekšlietu ministrijai nav pietiekamu līdzekļu vai ekspertu, lai veiktu šo ekspertīzi. Tam nav kapacitātes.
Tagad ir runa par to, lai izņemtu deputātiem datorus. Vai ir iespējams atrast adatu siena sķūnī? Es ceru, ka nevienam neizdosies panākt kaut ko ar šo izņemšanu. Tāpēc, ka ar to pašu, teiksim, mēs varam izņemt rakstāmgaldu vai pildspalvu, vai, es nezinu– ko, mobilo telefonu deputātam, varbūt arī tur glabājas kaut kāda slepena informācija par viņa nedarbībām.
Man šķiet, ka divu gadu laikā jebkurš dators pārvēršas par ... vispār par metāla gabalu. Tāpēc, ka tas vairs nav lietojams. Mēs domājam, ka katrs dators ar programmatūru izmaksā aptuveni vienu tūkstoti latu. Ja Saeimai būtu jāatdod 15 datorus, tas nodarītu kaitējumu 15 000 latu apmērā. Tas, teiksim, jākompensē ar tautas līdzekļiem, bet nekas nebūs… teiksim, nekādas ekspertīzes nebūs. Es domāju, ka šajā jautājumā es nedomāju par tiem deputātiem, uz kuriem tas attiecas. Ne par Šadurska kungu, ne par, teiksim, Tabūna kungu. Situācija ir tāda, ka šāda konfiskācija, šāda izņemšana, manuprāt, nav pieļaujama. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi! Šeit nav runa par datoru konfiscēšanu no Saeimas. Šeit ir runa par cieto disku izņemšanu, ko nosaka arī Kārtības ruļļa 17.panta ceturtā daļa, ka šis lēmums jāpieņem Saeimai.
Debates slēdzu. Cienījamie kolēģi, lūdzu balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– 1, atturas– 5. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā par Valsts Cilvēktiesību biroju”. Otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (JL).
Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Likumā par Valsts cilvēktiesību biroju”. Dokumenta nr. 4524.
1.priekšlikums– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Circene.
2.– Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
3.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
4.priekšlikums– atbalstīts un izteikts komisijas precizētā redakcijā priekšlikumā nr.5.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Circene.
5.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
6.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
7.priekšlikums– nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
8.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
9.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.... Es atvainojos. Vai Buzajeva kungs gribēja... Nē. Tātad pret 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
I.Circene.
10.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es tomēr gribētu iebilst pret šo 10.priekšlikumu. Ja es nemaldos, tās ir ekskluzīvas Valsts cilvēktiesību biroja tiesības atbildēt visiem cilvēkiem ne divu nedēļu laikā, kā ir paredzēts “jumta” likumā, bet vesela mēneša laikā, un arī iespējas šo termiņu pagarināt.
Cienījamie kolēģi! Jūs zināt, ka PCTVL frakcija atbalsta Valsts cilvēktiesību biroju, un pateicoties tieši mums Valsts cilvēktiesību birojs saņēma papildus 500 000 latu budžetā.
Bet šeit mēs kategoriski iebildām, jo tomēr tie ir cilvēktiesību aizstāvji, un kāpēc viņiem būtu ekskluzīvas tiesības atbildēt uz cilvēku iesniegumiem divreiz ilgākā laikā, salīdzinot ar visām citām iestādēm? Teiksim, ar Valsts kanceleju vai PMLP, vai Valsts policiju?
Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.
Lūdzu deputātus balsot par 10.– Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret– 9. neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
I.Circene.
Paldies. 11.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
12.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Circene.
13.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
14.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
15.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
16.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Circene.
Vairs priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Circene.
Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 17.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 17.novembris. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz komisijas sēdi komisijas telpās tūlīt pēc sēdes beigām. Mums ir jāpabeidz izskatīt Muzeju likums. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisija, lūdzu uz sēdi pulksten 13.45 komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedrei nolasīt reģistrācijas rezultātus.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav klāt un nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Aleksandrs Golubovs, Aleksandrs Kiršteins, Uldis Mārtiņš Klauss, Sarmīte Ķikuste, Anatolijs Mackevičs, Andrejs Naglis, Vitālijs Orlovs, Anta Rugāte, Igors Solovjovs, Jānis Strazdiņš, Vaira Paegle, Staņislavs Šķesters, Aleksejs Vidavskis, Dzintars Rasnačs un Ērika Zommere. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 10.novembra sēde ir slēgta.