Lai laiks un pašvaldības ietu kopīgā solī

Ivars Kalniņš, Pašvaldību lietu pārvaldes direktors, pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekta uzraudzības padomes priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Ko sevī ietver jēdziens "pašvaldību vienotā informācijas sistēma", kāda tā izskatīsies un pēc kādiem principiem darbosies?

— Jāsāk ar to, ka tā ir apakšprogramma Nacionālajai programmai "Informātika" 1999.–2005.gadam. Nacionālās programmas viena no sadaļām ir informātika pašvaldībās. Visas pasaules ekonomiskajās zonās vienlaikus risinās procesi, kas veido labāk organizētu sabiedrību, būtiski maina sabiedriskās attiecības — tātad veido informācijas sabiedrību. Lai iekļautu Latviju pasaules attīstības procesā, izstrādāta minētā nacionālā programma, izvirzot sociālos, politiskos un ekonomiskos mērķus. Politiskais mērķis ir virzīt Latviju uz tālāku demokratizāciju, uz iekļaušanos ES un valsts pārvaldes uzlabošanu. Sociālais mērķis ir saistīts ar Latvijas identitātes saglabāšanu un nacionālo attīstību daudzkultūru un daudzvalodu Eiropā. Bet programmas ekonomiskais mērķis ir paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni, attīstot individuālo, mazo un vidējo uzņēmējdarbību, un veidot visos valsts reģionos pieejamu informāciju, lai cilvēki varētu sekmīgi strādāt neatkarīgi no informācijas centru atrašanās vietas.

Projekta ietvaros tas varētu izskatīties šādi — katrā pašvaldībā vismaz iesākumā ir datorizētas darba vietas, kurās pieejama jebkura informācija par valsts vai pašvaldību reģistriem, dažādu datu uzskaite. Kad sāka veidoties valsts informācijas tīkls, bija paredzēts vienlaikus veidot arī pašvaldību vienotās informācijas sistēmas. Projekta īstenošana ir aizkavējusies, un nopietnāks darbs sākts tikai šā gada otrajā pusē. Pamatdoma ir valsts ziņu tīklu aizvadīt līdz pat rajonu centriem, kuriem vietējām pašvaldībām jānāk pretī, informācijas tīkliem it kā savienojoties, lai vienotā tīklā būtu pieejama gan valsts, gan pašvaldību informācija.

Programmas nepieciešamību nosaka arī komunikāciju intensitāte — to ziņu daudzums, kas valsts reģistriem jāsaņem no pašvaldībām. Jānotiek abpusējai datu apmaiņai. Pavisam vienkārši pašvaldību vienotās informācijas sistēmas nepieciešamību skaidro katra cilvēka ikdiena — lai katram būtu iespējams saņemt sev nepieciešamo informāciju, aizejot uz pakalpojumu sniegšanas vietu, nevis meklējot tiešus kontaktus ar atbildīgajām personām dažādās institūcijās. Šī sistēma noderēs katram, veicot maksājumus, iegūstot izziņas, tādējādi padarot katra cilvēka dzīvi ērtāku un vienkāršāku.

— Projekts ir sadalīts apakšprojektos, kādi tie ir?

— Projekta ietvaros paredzēts īstenot četrus apakšprojektus: tehnika, cilvēks, dati un atbalsts.

Tas nozīmē, ka pirmām kārtām pašvaldības pietiekami ir jāapgādā ar tehniskajiem un sakaru līdzekļiem un atbilstošām pielietojuma programmām. Sistēmas uzdevums ir izveidot tādu informātikas infrastruktūru Latvijas pašvaldībās, kura tālāk varētu pastāvēt un attīstīties bez papildu investīcijām. Apakšprojekta "Dati" ietvaros nepieciešams izveidot sasaisti ar valsts institūciju informācijas sistēmu un informātikas projektu ietvaros izstrādātajām programmām, izveidot programmas datu apmaiņai ar valsts institūciju datu bāzēm. Tā kā jebkuras sistēmas darbības efektivitāte atkarīga no tajā strādājošajiem cilvēkiem, tad apakšprojekts "Cilvēks" paredz pašvaldību nodrošināšanu ar pietiekami kvalificētu informācijas tehnoloģiju speciālistu skaitu un cilvēku apmācību. Bet apakšprojekta "Atbalsts" mērķis ir nodrošināt pašvaldību vienotās informācijas sistēmas uzturēšanu.

— Kādas ir apakšprojektu īstenošanas prioritātes? Kas jau paveikts projekta īstenošanai?

— Sākšu ar to, kas padarīts šogad. Ir izstrādātas informācijas sistēmas konceptuālās nostādnes, kas varētu arī būt konkursa priekšmets ģenerāluzņēmēja noteikšanai. Ir izstrādāta arī pašvaldību portāla koncepcija, kas ir līdzvērtīga izmēģinājumprojektiem, bet vēl ir izvērtējams, vai tas ir labākais, ko ieviest. Ir veikts pētījums par pašvaldību informatizāciju. Vadoties no tā un no esošā finansējuma, kas šobrīd ir 345 tūkstoši latu (jo pārējā nauda iztērēta darbiem, ko es jau minēju), sasaucām uzraudzības padomi, kas lēma, kā šo naudu optimāli iztērēt projekta ietvaros, lai visi piešķirtie līdzekļi būtu apgūti.

— Man ir informācija, ka ir paredzēti grozījumi šī gada budžetā par sliktu projektam 130 tūkstošu latu vērtībā, bet par to vēl lems Saeima. Protams, valdība redz savas prioritātes, taču es gribu teikt, ka, vilcinoties un neieviešot projektu, mēs varam nonākt ekonomiskā atpalicībā gan informātikā, gan uzņēmējdarbībā, jo vienlaikus tiek domāts par šādu un līdzīgu sistēmu ieviešanu ne tikai Latvijā, bet, piemēram, arī Somijā un visas pasaules valstīs. Nacionālā programma "Informātika" aptver gandrīz visu ministriju un visu nozaru intereses, tāpēc pašvaldības nevajadzētu nostumt malā. Mēs katrs dzīvojam pašvaldībā, kurai ir visciešākā saikne ar cilvēku. Cilvēku ērtības, pieejamība datiem pašvaldībai rada vislielākās iespējas attīstīties.

— Kā tiek organizēta pati projekta virzība?

— Satiksmes ministrija (SM) izstrādā konkursu noteikumus, realizē līgumus pēc konkursu uzvarētāju noteikšanas. Tātad SM ir koordinators un projekta vadītājs. Uzraudzības padome lemj par līdzekļu racionālu izlietojumu.

— Kā jūs vērtējat informācijas sistēmas uzraudzības padomes darbu — vai 11 cilvēkiem iespējams tik apjomīgu projektu koordinēt un uzraudzīt pietiekami efektīvi?

— Uzraudzības padome tika veidota atbilstoši Ministru kabineta 20.jūnija noteikumiem Nr. 201 "Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekta uzraudzības padomes nolikums". Pamatojoties uz nolikuma 7. punktu, Ministru prezidents 3.augustā izdeva rīkojumu Nr. 287, kurā nosaukti visi uzraudzības padomes locekļi. Padomē strādā pašvaldību pārstāvji no Latvijas pašvaldību savienības, Allažu padomes priekšsēdētājs, tāpat arī Iekšlietu, Finansu, Satiksmes, Izglītības un zinātnes, Labklājības ministrijas pārstāvji. Domāju, ka padomes sastāvs nav ne par lielu, ne par mazu, jo, piemēram, nacionālo programmu koordinē 45 cilvēki. Es vadu uzraudzības padomi, kas nenodarbojas ar koordināciju, bet nolikuma robežās kontrolē lietderīgu līdzekļu izmantošanu projekta īstenošanai. Ja padomē darbotos vairāk cilvēku, būtu grūtāk strādāt. Uzraudzības padomes darbā regulāri piedalās arī eksperti, padomnieki, kuri tiek pieaicināti pirms specifisku lēmumu pieņemšanas.

Darbu padomē sākām ar pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekta nostādņu raksturojuma noklausīšanos un, rēķinoties ar šim gadam piešķirto finansējumu, secinājām, ka šie līdzekļi ir jāapgūst šogad, ja tāda iespēja ir dota. Pēdējā sanāksmē uzraudzības padome pieņēma lēmumus par 345 tūkstošu apgūšanu šogad.

— Kur naudu iecerēts izmantot?

— Pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām katra pašvaldība no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) varēs iegūt kompaktdisku, kurā ietverti nepieciešamie dokumenti vēlēšanu rīkošanai. Par to panākta vienošanās ar CVK, jo tādējādi tiks atvieglots un optimizēts vēlēšanu darbs. Tieši šī iemesla dēļ bija nepieciešams skaidri uzzināt, ka katrā pašvaldībā ir vismaz viena ar datoru nodrošināta darba vieta. No kopējās summas visu vietējo pašvaldību apgādāšanai ar vismaz vienu šādu darba vietu novirzīti 164 tūkstoši latu. Ir panākta vienošanās, ka pašvaldības piedalās ar savu līdzfinansējumu 50 procentu apmērā. Tas nozīmē, ka 548 pašvaldībās — 481 pagastā un 67 pilsētās — tiks iekārtota vismaz viena darba vieta, kas kalpos vēlēšanu norises nodrošināšanai. Bez tam tika pieņemts likums par dzīvesvietas reģistrāciju, anotācijā minēts, ka dzīvesvietas deklarēšana elektroniskā formā finansiāli nodrošināma pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekta ietvaros. Protams, pagaidām nevaram runāt par tūlītēju pieslēgumu, kur katrs pagasts varēs nosūtīt datus elektroniski, bet arī primitīvākais veids — disku un diskešu izmantošana — būs solis uz priekšu, jo dati būs elektroniski apstrādājami, kā to pieprasa arī minētā likuma norma. Tātad veiksmīgi būsim īstenojuši pirmo vienotās informācijas projekta apakšprojektu, kas paredz pašvaldību apgādāšanu ar tehniskajiem un sakaru līdzekļiem, ar atbilstošām pielietojuma programmām, kurām arī atvēlēti 40 tūkstoši.

— Par ko vēl lēma uzraudzības padome?

— Otrs galvenais uzdevums bija "atdzīvināt" t.s. pilotprojektus, kas izstrādāti lielā daļā Latvijas teritorijas. No visiem iesniegtajiem izvēlējāmies 10 optimālākos, kuros redzama pašvaldību ieinteresētība to īstenošanā, līdzfinansējuma nodrošinājums. Tas nav mazsvarīgi, jo no visām projekta izmaksām, kas sākotnēji tika plānotas 19 miljonu latu apmērā, daļu sedz pašvaldības. Izvēlētie 10 projekti aptver 148 pašvaldības — 135 pagastus un 13 pilsētas. Tātad izvēlē balstījāmies arī uz pamatojumu, ka pilotprojektam jāaptver iespējami lielāka teritorija, iespējami vairāk cilvēku. Pilotprojekts nozīmē arī labākās sistēmas izvērtēšanu laika gaitā no visām 10 atbalstītajām. Ja 130 tūkstoši vēl šogad tiešām tiks novirzīti citiem mērķiem, nevis šim projektam, tad no šiem pilotprojektiem nāksies vismaz daļēji vai pavisam atteikties. Par to acīmredzot lemsim nākamajā uzraudzības padomes sēdē. Es jau saprotu, ka finanses tiek noņemtas, jo nav redzams darbs visa gada garumā pie projekta īstenošanas un pastāv bažas, ka līdzekļi līdz gada beigām netiks izlietoti. Tomēr gribu teikt, ka objektīvu iemeslu dēļ projekta īstenošana sākās tikai pēc uzraudzības padomes izveidošanas. Aktīvi strādājot, esam nonākuši pie tā, ka ir izsludināti konkursi gan par datortehnikas iegādi, gan par dzīvesvietas deklarācijas programmatūru izstrādi. Es ceru uz Saeimu, uz politiķiem un uz to, ka viņi atcerēsies, ka katrs nāk no pašvaldībām, un atbalstīs pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projektu, nenoņemot līdzekļus šim gadam, atbalstot projekta turpmāku veiksmīgu virzību.

— Kā jūs vērtējat iespējas projektu ieviest līdz 2003.gadam, kā tas paredzēts, ņemot vērā līdzšinējos projekta realizācijas tempus?

— Nedomāju, ka ar pašreizējo finansējumu tas būtu reāli. Šogad mums bija paredzēti 390 tūkstoši, nākamgad — 500 tūkstoši, kuri arī tika samazināti par 40 tūkstošiem jeb 8 procentiem, jo valdība samazināja finansējumu visiem investīciju projektiem. 2002.gadā arī paredzēti 500 tūkstoši, bet 2003. gadā no valsts investīciju programmas pieprasīti 5,8 miljoni, taču tas plānos nav iekļauts. Viss ir atkarīgs no valdības politiskās gribas un stingrās apņemšanās projektu Latvijā realizēt.

— Kāda šobrīd pašvaldībās ir situācija ar datoriem, informācijas tehnoloģijām? Vai pēdējā laikā ir veikta izpēte par pašvaldību nodrošinājumu?

— Izpēte ir veikta, bet dati nav paši jaunākie, jo katra izpēte visā valsts teritorijā izmaksā ļoti dārgi, ir vajadzīgas gan finanses, gan cilvēku resursi. Pieejamā informācija nav nemaz tik ļoti novecojusi — tā atrodama projekta konceptuālajās nostādnēs, kas pirmoreiz plašākai sabiedrībai tika piedāvātas tikai šogad. Šajā materiālā ir aptuvenie 1998. un 1999.gada dati par pašvaldību nodrošinājumu ar modernajām tehnoloģijām, tātad varam rēķināties, ka šobrīd situācija ir tikai un vienīgi labāka. Kā rāda pētījums, datortehnikas pieejamību pašvaldībās raksturo šādi rādītāji: aptaujātajos 405 pagastos ir 1176 datori, 60 pilsētās — 982 un 7 rajonos — 170 datori. Pašvaldības ir spējušas iegādāties samērā daudz datortehnikas savu funkciju veikšanai. Vietējie tīkli izveidoti 117 pagastos, 34 pilsētās un visos 7 rajonos, kas iesūtīja anketas. Statistika par pieslēgumu internetam rāda, ka 97 pašvaldībās ir pieejams internets.

Ja runājam par programmatūras izmantošanu, parādās nedaudz citādi skaitļi — datorizēta iedzīvotāju mehāniskās kustības — pieraksta un izraksta — programmatūra ir atrodama 202 no aptaujātajām 472 pašvaldībām, turklāt tiek izmantota 7 dažādu firmu izstrādāta programmatūra. Iedzīvotāju dabiskās kustības jeb dzimšanas, miršanas, laulības uzskaites programmatūra pieejama 115 pašvaldībās no aptaujātajām. Nekustamā īpašuma nodoklis datorizēti tiek uzskaitīts 239 pašvaldībās, bet ar grāmatvedības programmām strādā jau lielākā daļa aptaujāto pašvaldību — 325, izmantojot 10 dažādu firmu programmatūru. Atšķirības ir ne tikai pagastos, bet savstarpēji arī pilsētās — to ietekmē dažādi apstākļi — nepieciešamība, izmaksas. Taču nav tā, ka attaisnojas teiciens: jo tuvāk centram Rīgai, jo labāk. Galvenais ir nodrošināt pakalpojumu līdzvērtīgu sniegšanu jebkurā Latvijas pagastā neatkarīgi no tā atrašanās vietas, to palīdzēs izdarīt pašvaldību vienotās informācijas sistēmas ieviešana. Tās galvenais uzdevums ir maksimāli uzlabot dzīvi attālajos reģionos, līdzsvarot iespējas centrā un attālākajos Latvijas nostūros dzīvojošajiem.

— Kādas ir pašvaldību atsauksmes par sistēmas izveides nepieciešamību — vai pašvaldības ir pietiekami informētas par šo projektu un par iespējamo līdzdalību?

— Tie, kas gādā par sistēmu un kaut ko ir darījuši projekta ieviešanai, izrāda izteiktu ieinteresētību. Šajā sakarā nācies pat uzklausīt pārmetumus par manis jau minēto desmit pilotprojektu izvēli.

Ir arī inertas pašvaldības. Ja no visām pašvaldībām uz SM aicinājumu veidot vienas pieturas aģentūras jeb pakalpojumu sniegšanas vietas, saņemti tikai 22 pilotprojekti, jāsecina, ka daudziem nav bijusi interese iesaistīties, jo šī informācija bija pieejama visos rajonos, informācija pagājušajā gadā tika sniegta arī pašvaldību vadītāju sapulcē.

Patlaban informācija tiek sniegta regulārajās sanāksmēs, notiek informācijas apmaiņa ar ārzemju sadarbības partneriem, piemēram, ar Somiju. Jāgādā par informētību gan mums, gan rajonu vadībai, lai pašvaldības būtu atsaucīgākas un darbotos līdzi.

— Kāda ir pašvaldību attieksme pret darba vietu līdzfinansēšanu 50 procentu apmērā? Kā tās vērtē šo projekta ieceri?

— Cik esmu dzirdējis, pašvaldību vadītāji šādas izmaksas uztver pozitīvi, jo 50 procentu atlaide ir būtisks ieguvums. Tālredzīgi izvērtējot, tā ir vienreizēja iespēja iegādāties sev šādu darba vietu, jo 300 latus katra pašvaldība tiešām var atļauties. Turklāt katra pašvaldība ļoti labi redz savu veicamo funkciju apjomu. Neejot līdzi tehnikas progresam, informācijas tehnoloģiju attīstībai, pienākumus veikt efektīvi pamazām kļūst neiespējami un papīru kaudzes paliek arvien nepārskatāmākas, lielākas.

— Kā, kad un cik ilgā laikā iecerēts apmācīt pašvaldību darbiniekus, kam būs jāstrādā pašvaldību vienotās informācijas sistēmā?

— Par to daudz tiek runāts. Mācību programmas izstrādei ir paredzēti 10 tūkstoši latu. Bet es uzskatu, ka mācībām šajā projektā ir jānotiek ar pašu pašvaldību līdzdalību, jo tas ir intelektuālais potenciāls, kas paliks pašvaldībās. Es gribu teikt to, ka pašvaldībām ir jābūt ieinteresētām apmācīt savus darbiniekus, bet valsts līmenī runāsim mēs — kā izveidot vienotās informācijas sistēmas tīklu, kā nodrošināt programmatūru un programmu savietojamību. Varam rīkot vienotus kursus, bet tie ir jāfinansē pašvaldībām. Par to, protams, lems uzraudzības padome. Ja finansējums būs pietiekams, valsts varētu finansēt arī apmācību, taču, manuprāt, tai jābūt pašu pašvaldību ziņā.

— Kā jūs vērtējat darbinieku izglītību, varbūt tieši tehnoloģiju lietošanas prasmes ziņā?

— Tā ir krasi atšķirīga, salīdzinot dažādas pašvaldības. Viss ir atkarīgs no vadības. Ja, piemēram, pašvaldību vada informācijas tehnoloģiju zinātājs vai vismaz progresīvi domājošs cilvēks, tad pašvaldībā redzams progress. Varu minēt Liepāju, Jēkabpili, dažus pagastus, kas daudz paveikuši šajā jomā. Bet ir arī otra puse — apmēram 28 Latvijas pašvaldībās nav neviena datora. Tas nav naudas trūkums, bet gan pašvaldības nevēlēšanās vai nespēja strādāt. Tas lai paliek iedzīvotāju ziņā, kādu priekšsēdētāju ievēlēt par savas pašvaldības vadītāju — tādu, kas tikai eksistē, vai tādu, kas domā par iešanu līdzi laikam, par izglītību, attīstību, par pašvaldības uzplaukumu.

— Kā šā projekta ieviešana varētu līdzēt administratīvi teritoriālajai reformai?

— Izveidojoties lielākām teritorijām, pašvaldību darbs būtiski tiks atvieglots, jo iedzīvotājam būs iespējams jebkurā laikā griezties pakalpojuma sniegšanas vietā pēc nepieciešamajiem dokumentiem, saskaroties tiešā veidā ar vienotās informācijas sistēmu, kas nodrošinās visu viņam nepieciešamo informāciju un dokumentu apriti, un nebūs vajadzības doties uz citām institūcijām. Katrā iestādē nevajadzēs sēdēt sekretāram vai kancelejas darbiniekam, kas attiecīgās iestādes izziņu var izsniegt, jo pietiks ar šo vienu darbavietu. Domāju, ka šī sistēma visādā ziņā veicinās administratīvi teritoriālo reformu, būs viens no tiem faktoriem, kas ļaus cilvēkam nedomāt, kā nokļūt līdz pašam pagasta centram pēc katra paraksta un pie kāda noteikta ierēdņa.

— Kas pašvaldībām būtu jādara tagad, lai projekts veiksmīgi virzītos uz priekšu?

— Tām pašvaldībām, kurās uzsākti pilotprojekti, jāturpina strādāt un īstenot ieceres. Pārējās pašvaldības aicinu izmantot izdevību ar 50 procentu atlaidi iegādāties vienu labu, datorizētu darbavietu ar nodrošinātu programmatūru. Katrai pašvaldībai ar esošo finansējumu ir iespējams iegādāties vienu darbavietu, un valsts ar savu līdzdalību izveidos vienotās informācijas sistēmas tīklu, nodrošinās savietojamību ar valsts reģistriem, ar visām programmām. Galvenais ir nodrošināt pieejamību datu tīklam, jo vietējais tīkls var būt neierobežoti liels. Tālā nākotnes perspektīvā raugoties, jebkurš cilvēks no savas mājas varēs pieslēgties tīklam un veikt visas nepieciešamās darbības, kas attiecas uz nodokļu maksāšanu, izziņu saņemšanu, ko cilvēks līdz tam laikam gājis saņemt uz pašvaldību, klauvējot pie neskaitāmām durvīm un stāvot rindās.

— Kā pašvaldības šobrīd sazinās savā starpā un ar valsts pārvaldes institūcijām?

— Telefons pagaidām ir galvenais saziņas līdzeklis. Arī daudzas valsts institūcijas vēl nav apguvušas, piemēram, e–pastu un tā izmantošanas priekšrocības. Pagaidām dārgs pakalpojums ir arī pieslēgums internetam "on–line" režīmā, tāpēc mēs nevaram būt pārliecināti, ka pašvaldība caur internetu informāciju saņems pietiekami ātri, jo pastāv iespēja, ka iezvanpieeja internetam netiek izmantota laikā, kad informācija tikusi nosūtīta, bet gan tad, kad pašvaldībai ir bijusi kāda nepieciešamība internetam pieslēgties. Tāpēc pagaidām tiek izmantoti tradicionālie saziņas līdzekļi — fakss, telefons. Ja strādāsim vienotā sistēmā, tā ļoti atvieglos sazināšanos, darbu, nebūs jāpārsūta papīru kalni, tiks atvieglota pasta darbība. Cerams, ka arī izmaksas samazināsies, jo jau tagad redzams, ka tiek piedāvāts plašāks saziņas pakalpojumu klāsts, kuru izmaksām konkurences apstākļos vajadzētu samazināties.

— Kā projekts tiks nodrošināts vietās, kur pagaidām pat telefona sakari ir ļoti slikti?

— Jā, tā ir, telefona sakari, sevišķi jau Latgales pusē, ir ļoti slikti. Iespējas nodrošināt pašvaldību vienotās informācijas sistēmas darbību ir dažādas. Iezvana pieeja šādās vietās ir sarežģīta. Tāpēc, piemēram, Latgalē ir doma izveidot vietējos radiolinku pieslēgumus — tie ir radio torņi, kas nodrošina ātrāku un efektīvāku pieeju internetam. Sistēmas darbības nodrošināšanai varētu tikt izmantoti arī mobilā telefona tīkli, ir vēl citas iespējas. Pagaidām nav skaidrs, kā sistēmas darbība tiks nodrošināta, jo ir jāizsludina konkurss par projekta realizēšanu, pēc kura ģenerāluzņēmējs izvēlēsies labāko variantu katram Latvijas reģionam.

— Konkurss nav izsludināts?

— Konkurss pagaidām nav izsludināts, jo problēma ir visu laiku mainīgais finansējums. Programma ir aizsākta jau 1998.gadā, kad no valsts investīcijām tika saņemti 20 tūkstoši latu, bet 1999.gadā līdzekļi vispār netika iedalīti. Šogad, kā jau minēju, tika piešķirti 390 tūkstoši latu. Tā kā projekta realizācija bija iekavējusies, vasaras beigās tika izveidota uzraudzības padome projekta ieviešanai, koordinēšanai.

— Šobrīd projektu vada Satiksmes ministrija…

— Jā, projekts ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā, projekta vadību veic Satiksmes ministrijas Informātikas departaments. No nākamā gada ir paredzēts projekta vadību nodot Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātam, kura pakļautībā atrodas Pašvaldību lietu pārvalde (PLP). Domāju, ka līdz ar to PLP projektu virzīs tālāk.

— Kāpēc jānodod projekta tālāka realizācija PLP rokās?

— PLP ir viena no tām institūcijām, kas visciešāk strādā tieši ar pašvaldībām. Iniciatīvu izrādīja īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes reformu lietās Jānis Krūmiņš. Bija paredzēts projektu pārņemt jau šogad, bet tas pagaidām nav izdevies sakarā ar problēmām budžeta pārdalē. Projekta pārņemšana notiks šā gada decembrī, lai nākamā gada budžeta ietvaros ar projektu varētu strādāt Pašvaldību lietu pārvalde.

Kristīne Valdniece, "LV"pašvaldību lietu redaktore