Par Latvijas deputāta gatavoto ziņojumu “Masu iznīcināšanas ieroči: Eiropas Parlamenta loma”

Eiropas Parlamenta 16.novembra plenārsēdē notika debates par Latvijas deputāta Ģirta Valda Kristovska gatavoto ziņojumu “Masu iznīcināšanas ieroči: Eiropas Parlamenta loma”. Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā oktobra sākumā Ģ.V.Kristovska ziņojumu atbalstīja pārliecinošs EP politisko grupu un deputātu vairākums.

Deputāts atzīst, ka ziņojuma gatavošana bijusi politiski un tehniski sarežģīta, ņemot vērā masu iznīcināšanas ieroču (MII) radīto draudu, to problemātikas globālo raksturu un īpašo specifiku. Ģ.V.Kristovskis norāda, ka “atbildīgo starptautisko organizāciju un lielvalstu starpā diemžēl nepastāv vienota izpratne un saskaņota rīcība MII un ar tiem saistīto materiālu un tehnoloģiju izplatības ierobežošanas kontroles jomā. Tas ir īpaši satraucoši tāpēc, ka visietekmīgākās starptautiskās organizācijas un valstis vienlaikus atzīst – tieši MII, to izplatība ir vislielākais potenciālais apdraudējums cilvēces drošībai. Turklāt šis apdraudējums kopš aukstā kara laikiem ir nevis samazinājies, bet gan palielinās.”

Ģ.V.Kristovska ziņojumā ne tikai novērtēta Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu kopējā starptautiskā politika, bet arī skatīti ASV, Krievijas un citu MII jomā iesaistīto valstu rīcības aspekti.

Ziņojumā pausta EP neapmierinātība ar nespēju šā gada maijā Neizplatīšanas līguma (NPT) pārskata konferencē Ņujorkā panākt līguma dalībvalstu vienošanos. ES Padomes un Komisijas piedāvātie vairāk nekā 40 pašreizējās situācijas uzlabošanas pasākumi nesaņēma vajadzīgo atbalstu. Tas apliecina interešu, taktiskās domāšanas un rīcības dažādību starptautiski ietekmīgo valstu starpā.

Ģ.V.Kristovskis uzsver: “Šāds konsekvences trūkums neveicina Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras (IAEA) un citu speciālo ķīmisko un ieroču kontroles organizāciju darbību, kuru rīcība un informācija nereti ir izšķirošā, lai spētu MII problemātiku pakļaut starptautiskai kontrolei.”

Kā norāda deputāts, dažāda izpratne iezīmējās arī viņa gatavotā ziņojuma apspriešanas laikā Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā. Vissarežģītāk bijis panākt deputātu viedokļu saskaņošanu, formulējot Eiropas Parlamenta viedokli par pašreiz aktuālajiem Irānas mēģinājumiem attīstīt kodolieroču programmu.

Latvijas deputāts uzskata, ka pašreiz ES kopējās stratēģijas pret MII izplatīšanu sekmes lielā mērā ir atkarīgas ne tikai no mērķtiecīgas daudzpusējas valstu un speciālo institūciju sadarbības, bet arī no stratēģijas finansiālajiem aspektiem. Ziņojumā Ģ.V.Kristovskis norāda, ka mērķorientēta finansējuma trūkums apdraud ES stratēģijas MII izplatības ierobežošanai izpildi kā nākamā gada, tā arī 2007.–2013.gada Finanšu perspektīvas ietvaros.

Dažādu MII izplatības ierobežošanas, atbruņošanās, ieroču iznīcināšanas iecerēto programmu pasākumiem tuvākajos piecos gados būtu jāatvēl vairāk nekā 900 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka nākamās Finanšu perspektīvas ietvaros ES ir jāspēj pildīt pēdējo gadu ambiciozās un arī tiešām aktuālās politiskās apņemšanās. Ģ.V.Kristovskis ziņojumā norāda uz šo problēmu: “Situācija ir neapmierinoša un prasa nodrošināt mērķorientētu, konkrētu finansējuma avotu kā Kopienas, tā arī ES Padomes kopējās ārējās drošības politikas (KĀDP) ietvaros.”

Latvijas deputāts ziņojumā ne tikai apliecina Eiropas Parlamenta aktīvākas līdzdalības nepieciešamību ES MII stratēģijas realizēšanā, bet arī dod nepārprotamas norādes Komisijai un Padomei, kurām jāvienojas par efektīvu finanšu instrumentu izstrādi jaunajam ES finanšu plānam 2007.–2013.gadā.