Par EK Revīzijas palātas 2004.gada ziņojuma secinājumiem

Revīzijas palāta atzīmē divus galvenos pagājušā gada uzlabojumus ? attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku, kā arī atbalstu ES kandidātvalstīm. Tā rezultātā palātai bija jāpalielina izlietojuma apjoms, par ko tā līdz aptuveni vienai trešdaļai var sniegt pietiekamas garantijas salīdzinājumā ar 6% pagājušajā gadā. Atzinīgi tiek vērtēts arī attīstības atbalsta izlietojums, kas pārsniedz budžetā paredzēto par aptuveni 2,4 miljardiem eiro. Visbeidzot, palāta novērtējumā atkārtoti atzīmē, ka visumā “uzskaite” ir ticama, vienīgais neatrisinātais jautājums (skaidras naudas uzskaitē nespēja iegrāmatot iepriekšējo finansējumu atbalsta saņēmējiem kā parādu ES) tika atrisināts, ieviešot uzkrāšanas principu 2005.gada 1.janvārī.

Priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass, kas atbild par attiecībām ar Revīzijas palātu, teica: “Ziņojums ir godprātīgs un līdzsvarots, jo tajā teikts, ka Eiropas Komisija būtiski uzlabo tās vadības sistēmas. Šogad man ir īpašs prieks par palātas atzinību saistībā ar mūsu rezultātiem kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanā. Protams, vēl ir jāuzlabo daudzas jomas. Tāpēc Eiropas Komisija ir analizējusi neatbilstību starp mūsu pašreizējo praksi un Revīzijas palātas prasībām, lai vajadzības gadījumos vienotos par praksi koriģējošu rīcību. Lai to veiktu, ir vajadzīga sadarbība starp valsts pārvaldi un reģionālajām pārvaldēm, ar ko Eiropas Komisijai ir kopēja finanšu pārvaldes atbildība aptuveni 80% apjomā no līdzekļiem. Esmu pārliecināts, ka līdz gada beigām vienosimies par šo plānu.”

Palāta reģistrē visas neatbilstības – gan nozīmīgas, gan arī maznozīmīgas, ar finansiālām sekām, gan arī bez tām. Tās izraisa veikta maksājuma aizkavēšanās vai pabeigto finansēto projektu pēdējo pārbaužu trūkums vai arī nepareizas summas izmaksa. Tāpēc pārbaudes ir daudzaptverošākas nekā attiecībā uz privātajiem uzņēmumiem, kur pārbauda tikai pareizo grāmatvedības datu uzskaiti. Attiecībā uz pēdējo jautājumu palāta uzskata, ka Eiropas Komisijas uzskaite kopumā ir ticama un tai ir uzlabojams viens faktors, kas jau atrisināts, 2005.gadā – ieviešot uzkrāšanas principu. Tas nozīmē, ka uzskaitē ir sasniegts galvenais mērķis – interesentiem atklāt, kā gada laikā tērēts ES budžets un kāds ir tā finansiālais stāvoklis gada beigās.

Palāta ir atklājusi, ka ir bijis daudz neatbilstību izlietojumā, bet daudzas no tām ir izlabotas, jo īpaši attiecībā uz nepareizi izmaksāto summu atmaksāšanu. KLP jomā ik gadu tiek atmaksāti aptuveni 400 miljoni eiro. Šogad strukturālo fondu jomā Eiropas Komisija ir nolēmusi aicināt Grieķijas iestādes atmaksāt ap 518 miljonu eiro saistībā ar neregulāru konkursu rīkošanu attiecībā uz būvdarbu publisko pasūtījumu laika posmā no 2000. līdz 2004.gadam. Tā kā palātas atbildības joma ir pārbaudīt veiktos maksājumus, šos vēlāk izdarītos labojumus palāta atbilstoši savām darba metodēm neņem vērā. Eiropas Komisija atbalsta šādu programmu daudzgadu vadību kā pamatu palātas spriedumiem.