Par Eiropas Savienības budžetu un tā izlietojuma kontroli

Kā un kurš veic budžeta izpildi

Kad budžets ir kopīgi apstiprināts Eiropas Parlamentā un Padomē, Eiropas Komisija veic budžeta izpildi uz savu atbildību (EK Līguma 274. pants). Tā lielākoties piedalās pārvaldībā ar dalībvalstīm.

Eiropas Komisijas departamenta ģenerāldirektors parasti ir atbildīgs par resursu izlietojumu savā ģenerāldirektorātā. Viņš ir kredītrīkotāja delegāts. Ģenerāldirektorāta (ĢD) darbinieki vada ES programmas un darbības konkrētajā politikas jomā, nepieciešamības gadījumā darbojoties kopā ar saviem darījuma partneriem dalībvalstīs vai citām trešajām personām.

Kādi principi nosaka EK veikto budžeta izpildi

EK Līgumā noteikts, ka budžeta izpilde jāveic saskaņā ar likumības un pareizības, kā arī pareizas finanšu pārvaldības principiem. Tas nozīmē, ka ir jāievēro visi attiecīgie noteikumi un ka, īstenojot Eiropas Savienības mērķus, tiem, kas pārvalda naudas līdzekļus, ir jādara viss iespējamais, lai katrs eiro tiktu iztērēts finansiāli visizdevīgākajā veidā.

Līgumu piešķiršana ir atkarīga no noteikumiem, kuri izklāstīti valsts iepirkuma direktīvās. Valsts iepirkuma galvenie mērķi ir nodrošināt, lai pēc iespējas vairāk organizācijām, kuras spēj veikt darbu, tiktu dota iespēja iesniegt piedāvājumu atklātā veidā, lai pret tām izturētos vienādi un lai tās netiktu diskriminētas. Dotāciju piešķiršana ir atkarīga no noteikumiem, kuri izklāstīti Finanšu regulā, un galvenais mērķis ir nodrošināt pārredzamības un vienādas attieksmes principu ievērošanu.

Ja Eiropas Komisija neveic budžeta izpildi centrāli un tieši ar savu dienestu starpniecību, tai tomēr jānodrošina pietiekama kontrole. Tādēļ tiek piemēroti stingri noteikumi, ja Eiropas Komisija izmanto ārpakalpojumus atbilstoši tai, kas ir pazīstama kā centralizēta netieša pārvaldība, t.i., ja tā deleģē budžeta izpildes uzdevumus aģentūrām un citām apstiprinātām struktūrām.

Tāpat budžeta izpilde tiek deleģēta trešām valstīm (decentralizēta pārvaldība) tikai tad, ja Eiropas Komisija ir pārliecināta, ka attiecīgās valstis veiks budžeta izpildi saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem un pēc pareizas finanšu pārvaldības principiem. Dalībvalstīm jāizveido grāmatojumu noskaidrošanas/finanšu korekciju mehānisms, lai izlabotu iespējamās nelikumības.

Eiropas Komisijas pienākums ir atgūt visas nepareizi izmaksātās summas neatkarīgi no tā, vai tas noticis kļūdas, nelikumības vai apzinātas krāpšanas rezultātā, un dalībvalstīm ir svarīga loma, jo tās ir vienlīdz lielā mērā atbildīgas gan par ES finanšu interešu aizsardzību, gan par savu valsts budžetu uzraudzību (EK Līguma 280. pants). Tās savos centienos sadarbojas ar Eiropas Komisiju un ar OLAF – Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai, kura uzdevums ir izmeklēt potenciālus krāpšanas gadījumus un palīdzēt pārbaudīt ES tiesību aktus no krāpšanas novēršanas viedokļa.

Kādi noteikumi reglamentē EK veikto budžeta izpildi

Neatkarīgi no līgumiem Kopienas tiesību aktā – Finanšu regulā, par kuru vienojušās visas dalībvalstis, izklāstīti noteikumi par ES finansējuma pieprasīšanu, prognozēšanu un izlietošanu. Piemēro arī izpildes noteikumus.

Šajos noteikumos ir izklāstīts, kurš ir atbildīgs par finanšu darījumiem (kredītrīkotāja delegāts), kā jāveic izdevumu kontrole un revīzija un kā jāveic to uzskaite un jāsniedz pārskati.

Eiropas Komisija nosaka, kurš no tās darbiniekiem ir atbildīgs par budžeta izpildi, – kredītrīkotāja delegāts. Tie parasti ir ģenerāldirektori vai dienestu vadītāji.

Kredītrīkotāja delegāts ir atbildīgs par resursu izlietojumu savā ĢD vai dienestā un par datu iegrāmatošanu pārskatos. Viņš izveido iekšējās kontroles sistēmas ĢD vai dienesta darbībām. Iekšējās kontroles sistēma tiek veidota atbilstoši starptautiskām normām.

Kredītrīkotāja delegāta pienākumi ir diezgan atšķirīgi no pienākumiem, kurus veic grāmatvedis, kura kompetencē ir vispārējā grāmatvedības sistēma, un viņš apstiprina vietējās sistēmas, ko izmanto katrā ĢD, lai apgādātu grāmatvedības sistēmu. Uzkrājošās grāmatvedības sistēma (ABAC), kura tika ieviesta 2005.gada janvārī, atbilst valsts dienestu grāmatvedībai paredzētiem starptautiskiem standartiem.

Iekšējais revidents veic neatkarīgas revīzijas Eiropas Komisijā un ar Revīzijas komitejas starpniecību sniedz ziņojumu kolēģijai. Katram ĢD palīdz arī iekšējā revīzija. Iekšējo revidentu institūta standarti reglamentē iekšējo revidentu darbu.

Tiek veiktas daudzas kontroles un pārbaudes, lai nodrošinātu ES budžeta izlietojuma atbilstību noteikumiem. Turpmāk sniegtas atbildes uz vispārīgiem jautājumiem par šīm kontrolēm un par tām atbildīgajām galvenajām personām.

Kurš pārbauda noteikumu ievērošanu

Katram kredītrīkotāja delegātam Komisijā (parasti ģenerāldirektoriem vai dienestu vadītājiem) ir iekšējās kontroles koordinators, kurš pārskata saņemtās atsauksmes par iekšējo kontroli, par vadības informāciju un par datiem, kas ir paredzēti pārskatiem. Vietējo sistēmu, kas apgādā grāmatvedības sistēmu, apstiprina grāmatvedis.

Kopīgas pārvaldības gadījumā dalībvalstīm jāievēro vispāratzīti kontroles standarti. Līdzīgi norādījumi pastāv decentralizētas pārvaldības vai centralizētas netiešas pārvaldības gadījumā. Lielākā daļa kontroļu tiek īstenotas vietējā līmenī. Tomēr Komisijas dienesti uzrauga šo vietējo līmeņu kontroļu pareizu funkcionēšanu, ievērojot noteikumus, kuri ietverti Padomes un/vai Eiropas Parlamenta pieņemtajos juridiskajos pamatojumos.

Revīzijas veic gan iekšējie revidenti, gan ārējais revidents – Eiropas Revīzijas palāta. Dažas darbības tiek pakļautas revīzijām, ko veic privāti revīzijas uzņēmumi.

Kā mēs zinām, ka šīs pārbaudes tiek veiktas

Gan iekšējie, gan ārējie revidenti veic pārbaudes un ziņo par rezultātiem. Vadība saņem arī atsauksmes no iekšējo kontroles vienību pārbaudēm.

Visi ienākumi un izdevumi par visām institūcijām un ES struktūrām jāiegrāmato nesen modernizētajā uzkrājošās grāmatvedības sistēmā, un no 2005. gada tie tiks konsolidēti pārskatos. Finanšu pārskatus sastāda katru gadu, norādot Eiropas Savienības aktīvus un saistības. Vispārējos un budžeta pārskatus sagatavo un publicē katru gadu.

Pārskatu par budžeta izpildi sniedz vismaz reizi mēnesī, un gada pārskatu par budžeta izpildi pievieno finanšu pārskatam un pārskatiem.

Ar dalībvalstīm kopīgas pārvaldības, ar trešajām valstīm decentralizētas pārvaldības, ar trešajām personām centralizētas netiešas pārvaldības (bieži vien valsts aģentūru) gadījumā atbilstošās pārskatu sniegšanas procedūras ir noteiktas pirms projektu/programmu uzsākšanas un rēķinu/dotāciju maksāšanas. Šiem pārskatu sniegšanas pasākumiem jāļauj Komisijas dienestiem gūt pamatotu apliecinājumu, ka iekšējās kontroles sistēma darbojas adekvāti, ka resursi tiek izlietoti paredzētajām darbībām un atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principiem.

Vai regulāri tiek sniegtas atskaites un kam

Atbildīgie par programmu vadību un ES izlemto resursu izlietojumu – kredītrīkotāju delegāti – atskaitās par savām darbībām katru gadu savos gada darbības pārskatos. Katrs sastāda un publicē darbības pārskatā paziņojumu, paužot savu pamatoto apliecinājumu par resursu pienācīgu izlietojumu un to, ka ieviestās kontroles procedūras sniedz nepieciešamās garantijas par notikušo darījumu likumību un pareizību (vai saņēmējs ir īstenojis maksājumu mērķus atbilstoši līgumam un nozarē piemērojamajiem likumiem, piemēram). Ja ir konstatētas grūtības, viņš var sniegt iebildumus.

Katrs gada darbības pārskats tiek iesniegts atbildīgajam komisāram. Kolēģija ar gada kopsavilkuma pārskatu apraksta situāciju Komisijas dienestos, iekšējā revidenta gada pārskatu un darba dokumentus par iekšējās kontroles sistēmu funkcionēšanu. Tajā izklāsta veicamās darbības, lai izlabotu trūkumus, kas atklāti pēc gada darbības pārskatu un pievienotā materiāla analīzes.

Gada kopsavilkums vai inventarizācija ir nozīmīgākais atbildības līdzeklis, kas balstīts uz gada darbības pārskatiem un apliecinājuma paziņojumiem, kurus sagatavo katrs ģenerāldirektors un dienesta vadītājs. Viss šis materiāls ir pieejams ārējam revidentam un budžeta izpildes apstiprināšanas iestādei līdz 15. jūnijam pēc katra budžeta gada.

Kādi ir ieguvumi no Komisijas gada inventarizācijas

Komisija veic gada inventarizāciju:

– lai veicinātu Komisijas atbildību: gada kopsavilkuma pārskats tiek stingri balstīts uz ģenerāldirektoru un dienestu vadītāju apliecinājumiem. Tie visi ir pieejami sabiedriskai apskatei;

– lai veicinātu efektīvu darbības pārvaldību: tas palielina efektivitāti, kā arī uzraudzības un kontroles sistēmu piederību ĢD un dienestu vadītājiem, tas veicina paredzamu un stingru ikdienas pārvaldību, kas ietver riska pārvaldības dimensiju;

– lai palielinātu Komisijas atbildību un uzraudzības spēju, arī tad, ja budžeta izpildes uzdevumi tiek deleģēti trešajām personām, piemēram, dalībvalstīm;

– lai noteiktu turpmākos pasākumus, kas stiprinātu trīs iepriekšminētos virzienus, piemēram, pārskati saskaņā ar pilnīgas uzkrāšanas principu, kurus sagatavos grāmatvedis, integrēta iekšējās kontroles struktūra un dienestu saimju grupas saskaņotāka pieeja riskiem.