Par sabiedrībai labvēlīgu globalizāciju

Lai gan globalizācija veicina ekonomikas attīstību, tā izjauc sociālekonomisko līdzsvaru Eiropā un visā pasaulē. ES jāraugās, lai globalizācijas ēnas puses sāpīgi neskartu neaizsargātākos iedzīvotāju slāņus, tāpēc globālās izmaiņas jāņem vērā, gan veidojot Eiropas sociālo modeli un ES ārējās attiecības, gan plānojot pasākumus jebkurā iekšpolitikas jomā. Šādu viedokli EP deputāti pauduši 15.novembrī pieņemtajā rezolūcijā par globalizācijas sociālo dimensiju.

EP pieņemtajā Mihaela Brejca (Slovēnija) ziņojumā par globalizācijas sociālo dimensiju deputāti  uzskaita pasākumus, kas jāveic ES līmenī, lai no globalizācijas gūtu labumu visi sabiedrības slāņi. Parlaments sagaida no Komisijas konkrētus priekšlikumus par ES iekšpolitikas un ārpolitikas virzieniem šajā jomā un mudina Padomi un Komisiju atvēlēt tam vajadzīgos resursus.

14.novembrī, uzstājoties debatēs, Latvijas deputāts Guntars Krasts norādīja, ka Eiropas Savienības uzdevumus, ko izvirza globalizācija, sabiedrība nereti uztver kā pašu globalizācijas procesu. Tas ir viens no argumentiem, kāpēc jāsagatavo “atbilstošas politikas, lai globalizācijas procesiem piešķirtu sociālo dimensiju”. G.Krasts piekrīt rezolūcijā teiktajam, ka globalizācija nes līdzi arī pozitīvus ieguvumus, bet “objektīvi (..) pozitīvie rezultāti var netikt sasniegti, ja netiks laikus respektēti sociālie aspekti”. Deputāts norādīja, ka tieši tas, ka “ES dalībvalstu sabiedriskā doma nav gatava konkurences izaicinājumiem pat pašā Eiropas Savienībā,” ir vislielākais ar globalizāciju saistītais risks Eiropā. To, ka dalībvalstis nav gatavas, pierāda bezgalīgās debates par kopējo lauksaimniecības politiku un nespēja vienoties par mūsdienām atbilstošu budžeta struktūru. Deputāts arī pievērsa uzmanību pakalpojumu direktīvas nozīmei, īstenojot Lisabonas stratēģijas mērķus izaugsmei un konkurētspējai.

Iekšpolitika

Pieņemtajā rezolūcijā deputāti uzsver, ka globalizācijas sociālie aspekti jāanalizē saistībā ar vides politiku, jo nabadzība un vides izmaiņas ir cieši saistītas. EP atkārtoti pauž savu atbalstu Lisabonas stratēģijai, kurā ekonomiskie, sociālie un vides aspekti ir saistīti. Ieguldījumi cilvēkresursos visās vecuma grupās ir viens no galvenajiem ES dalībvalstu uzdevumiem. Deputāti iesaka koncentrēt centienus uz strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanu visos līmeņos, jo īpaši attiecībā uz nekvalificētu un maz kvalificētu darba spēku. 

EP uzsver, ka ES jānosaka tāda migrācijas politika, kas atbilstu gan darba tirgus vajadzībām, gan nodrošinātu viesstrādnieku aizsardzību. Deputāti arī atzīst, ka migrācija ir ļoti “jutīgs jautājums” un to var atrisināt tikai tad, ja dalībvalstis vienojas par kopīgu atzīšanas un integrācijas procedūru.

Starptautiskā sadarbība

Deputāti arī uzsver tādu starptautisko sabiedrību kā Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO), Starptautiskās darba organizācijs (SDO), Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) nozīmi. Deputāti aicina Komisiju un dalībvalstis censties panākt, lai SDO standarti — pienācīga darba likumdošana un sociālā aizsardzība — būtu saistoši visām PTO dalībvalstīm. Īpaša uzmanība jāpievērš mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam: deputāti mudina EK stimulēt šādu uzņēmumu sadarbības tīkla izveidi. Jāreformē arī ES kopējā lauksaimniecības politika.

Īpaša uzmanība rezolūcijā pievērsta ES atbalstam jaunattīstības valstīm, ANO Tūkstošgades mērķiem, lai samazinātu nabadzību pasaulē, un godīgai tirdzniecībai. 

Eiropas Parlamenta preses dienests