Par “Eiropas stratēģiju Baltijas jūras reģionam”

Septiņu dažādu valstu un politisko partiju Eiropas Parlamenta deputātu darba grupa Tomasa Ilvesa vadībā 15.novembrī Strasbūrā prezentēja un iesniedza Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu “Eiropas stratēģiju Baltijas jūras reģionam”. Viens no stratēģijas līdzautoriem ir Latvijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (Nāciju Eiropas grupa). Dokumenta saturs atspoguļo visu EP Baltijas intergrupas deputātu ieguldījumu, kurā darbojas arī Nāciju Eiropas grupas Latvijas deputāti Guntars Krasts, Inese Vaidere un Roberts Zīle.

Baltijas jūras reģions, ietverot arī Latviju, ir viena no potenciāli konkurētspējīgākajām Eiropas Savienības teritorijām, kas īpaši pārdomātas attīstības rezultātā var būtiski sekmēt ne tikai savu, bet arī Eiropas kopējo izaugsmi, uzsvērts izstrādātajā stratēģijā. Dokuments ir Baltijas jūras valstu parlamentāriešu redzējums par reģiona attīstības stratēģiju un vienlaikus ieguldījums ES “Ziemeļu dimensijas” politikas pilnveidošanā. Stratēģija aptver četras, pēc autoru domām, reģiona attīstībai izšķirīgākās jomas – vides saglabāšanu, ekonomikas, izglītības un kultūras attīstību, kā arī drošības politikas aspektus. Dokuments tiks nosūtīts Eiropas Padomei. Baltijas intergrupa cer, ka stratēģiju kā vienu no savām prioritātēm darba kārtībā iekļaus Somijas un Vācijas prezidentūra.

“Baltijas jūras reģiona Eiropas stratēģijas pamatā ir nepieciešamība akcentēt izmaiņas reģionā pēc Eiropas Savienības paplašināšanās, kas būtiski mainījusi Ziemeļaustrumeiropas ģeopolitisko karti. Rezultātā ES Ziemeļu dimensijas politikai jāmaina mērķi un uzdevumi. Jāpanāk, ka līdzekļi no Ziemeļu dimensijas programmas aiziet ne tikai Krievijas pierobežas problēmu risināšanai, bet arī citām, tajā skaitā Baltijas valstīm, kurām ES jāsniedz atbalsts okupācijas seku ātrākai novēršanai. Tas palīdzētu mazināt atšķirības dzīves kvalitātē Baltijas jūras austrumu un rietumu krastā,” uzsvēris dokumenta līdzautors Ģirts Valdis Kristovskis. Deputāts atzīmē, ka “jāveicina tūrisma infrastruktūras attīstīšana. Tas ļautu veidot pilnvērtīgu tūrisma loku apkārt Baltijas jūrai un ne tikai iepazīt mūsu un reģiona kultūras mantojumu, bet arī stiprināt to ekonomiski. Šie bija aspekti, kurus darba grupas sastāvā par Baltijas jūras reģiona Eiropas stratēģiju centos akcentēt”.

Stratēģijas ekonomikas sadaļā kā priekšnoteikumi reģiona konkurētspējas veicināšanai uzsvērta tālāka tirgu integrācija, jebkuru ierobežojumu novēršana preču un darbaspēka brīvai kustībai vecajās ES dalībvalstīs, transporta infrastruktūras attīstība un atkarības mazināšana no Krievijas enerģijas piegādēm. Dokumentā akceptēta uz inovācijām balstītas ekonomikas attīstības izšķirīgā nozīme.

Vides sadaļā uzmanība pievērsta šobrīd ievērojami piesārņotās Baltijas jūras glābšanai. Kā reģiona attīstību veicinošie faktori kultūras un izglītības jomā minēti akadēmisko iestāžu pārrobežu sadarbības un zinātnes attīstības veicināšana, atbalsts izglītības infrastruktūras modernizēšanai.

Drošības aspektiem veltītajā sadaļā uzsvērts, ka pēc NATO un ES paplašināšanās, kā arī pateicoties relatīvai stabilitātei Krievijas iekšējā politikā, drošības situācija Baltijas jūras reģionā ir būtiski uzlabojusies. Vienlaikus kā jauns drošību destabilizējošs fenomens tiek minēti atšķirīgie vides, ekonomiskie un sociālie aspekti, kas izraisa darbaspēka strauju aizplūšanu no Baltijas valstīm. Dokumentā vērsta uzmanība uz Eiropas drošības un aizsardzības kopējas politikas attiecināšanu, pilnā mērā nodrošinot robežjautājumu, tās kontroles, pretterorisma un organizētās noziedzības problemātikas risinājumus.

ES kaimiņattiecību politikas Ziemeļu dimensija (Ziemeļu dimensija aptver ES sadarbību ar Krieviju (Baltijas jūras un Arktikas reģionā), Norvēģiju un Islandi) ir daļa no Eiropas Savienības ārpolitikas. Pašlaik tas ir viens no dalībvalstu vadītāju “darba kārtības” prioritārajiem jautājumiem, ko paredzēts apspriest ES ministru sanāksmē 21.novembrī. Pie šīs politikas pilnveidošanas pašlaik strādā Eiropas Komisija.

“ES Ziemeļu dimensijas politikai ir jādod jauns saturs un jauni mērķi, kas atbilstoši atspoguļotu situāciju pēc paplašināšanās. Visas Baltijas jūras valstis, izņemot Krieviju, ir ES dalībvalstis. Ziemeļu dimensija ir jāpaplašina jauno ES dalībvalstu virzienā, tādējādi pilnībā iesaistot arī Latviju un citas Baltijas jūras valstis attiecību veidošanā starp ES un, galvenokārt, Krieviju,” uzskata deputāte Inese Vaidere.

Iveta Bojāre, EP Nāciju Eiropas grupas administratore