Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 19.oktobra Saeimas sēdi. Pirms izskatām darba kārtību, ir saņemti daži priekšlikumi par izmaiņām tajā. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniegusi izskatīšanai Saeimā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ostām"". Un komisija lūdz iekļaut šo likumprojektu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Desmit deputāti ir iesnieguši divus lēmuma projektus "Par deputāta Andra Šķēles atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas" un "Par deputāta Andra Šķēles ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā". Lūgums šos lēmuma projektus iekļaut sadaļā "Lēmumprojektu izskatīšana". Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Sākam izskatīt darba kārtību. Pirmā sadaļa "Par saņemtajiem likumprojektiem". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ļoti labs grozījums likumprojektā par valsts robežas likumu, bet diemžēl robežas šķērsošanas punktos 2001.gadā tehniskām aprīcēm nav paredzēts pat 1 lats. Kā tad atjaunosim zibens sasperto aparatūru, kas notika uz robežas? Kad, kurā gadā un kas ierīkos svarus kravu nosvēršanai kā dzelzceļā, tā arī autotransportam? Kad būs ievietota aparatūra, rentgena aparatūra konteineru pārbaudei? Kad būs aparatūra, nu tas elektroniskais deguns, kas nosaka aromātus? Vai tad tik tiešām 7.Saeimas laikā mēs nesakārtosim mūsu robežu ar visām tām tehniskām iekārtām, kuras ir vajadzīgas? Jo citādi, kā tad mēs domājam turpmāk veikt cīņu ar pelēko vai ar ēnu ekonomiku, un kāpēc un kas negrib, lai tāds aprīkojums būtu uz robežas pārejas punktiem. Visu laiku mēs runājam, ka mūsu budžets ļoti slikti papildinās ar ieņēmumiem caur valsts dienestu, caur eksportu, importu, un tajā pašā laikā mēs negribam nodrošināt mūsu robežu pārejas punktus ar tehniskām ierīcēm. Tātad kaut kas nav kārtībā. Un, atklāti sakot, es līdz šim laikam nevaru saprast, kāpēc mūsu Finansu ministrija, kura tā, kā saka, mēģina palīdzēt kaut ko robežkontroles punktu sakārtošanai 2001.gadā, neatrada naudas līdzekļus iedalīt vismaz kādus 100 tūkstošus latu, lai mēs tehniskās ierīces varētu iegādāties priekš robežpārejas punktiem. Un nav jau to pārejas punktu pārāk daudz, caur kuriem iet galvenais — kravu pārvadāšana. Tātad es ierosinu atbalstīt šo likumprojektu grozījumā, bet pie viena, izskatot 2001.gadu, atrast iespēju, kādā veidā iedalīt tehnisko līdzekļu iegādei nu vismaz savus 100 tūkstošus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par. Vai kāds vēlas runāt pret? Nevēlas. Vai ir iebildumi par likumprojekta nodošanu komisijām? Nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1972.gada Starptautisko konvenciju par drošiem konteineriem un tās 1993.gada grozījumiem" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2000.gadam"" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Kristiānai Lībanei.

K.Lībane (LC). Man ir priekšlikums nodot tikai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītājs. Vispirms izskatāms šis priekšlikums. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2000.gadam"" tiek nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot to kā atbildīgo komisiju. (Starpsauciens: "Bet Baldzēnam bija iebildumi.") Tad vajadzētu konkrētāk izteikties. Ja ir iebildumi, tad lūdzu balsosim par to, ka likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2000.gadam"" nododam tikai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 28. Likumprojekts nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ostām"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst. Paldies!

Izskatām sadaļu "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata".

Lēmuma projekts "Par Viļņa Vietnieka apstiprināšanu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Augstākas tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna iesniegumu, kurā viņš iesaka atkārtoti apstiprināt par Augstākās tiesas tiesnesi Vilni Vietnieku, viņa pilnvaru termiņš beidzas 30.oktobrī, un saskaņā ar likumu viņš tiek virzīts atkārtotai apstiprināšanai. Juridiskā komisija vienbalsīgi, balsojot par, atbalstīja šo kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Vilni Vietnieku par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Maijas Andersones apstiprināšanu par Siguldas tiesas tiesnesi". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Juridiskā komisija izskatīja arī Latvijas tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas ieteikumu apstiprināt amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma Maiju Andersoni par Siguldas tiesas tiesnesi. Komisija vienprātīgi, visiem balsojot par, atbalstīja Maijas Andersones apstiprināšanu šajā amatā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Maiju Andersoni par Siguldas tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Līgas Ašmanes apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Tieslietu ministre Ingrīda Labucka iesaka arī Līgu Ašmani apstiprināt par Jelgavas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Viņas pilnvaru termiņš beidzas šā gada 20.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu!

Dz.Rasnačs. Komisija, vienprātīgi balsojot par, atbalstīja Līgas Ašmanes kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Līgu Ašmani par Jelgavas tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Svetlanas Beļajevas apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministres iesniegumu, kurā viņa iesaka Svetlanu Beļajevu apstiprināt par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Arī te lēmums ir vienprātīgs, aizklātā balsojumā visi Juridiskās komisijas deputāti balsoja par.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Svetlanas Beļajevas apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Agritas Sīmanes apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Arī Valmieras rajona tiesas tiesnesei pilnvaru termiņš beidzas 20.oktobrī, un Juridiskā komisija arī šo tieslietu ministres ieteikto lēmumu atbalstīja. Tātad atbalstīja lēmumu — apstiprināt Agritu Sīmani par Valmieras rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Atbalsts vienprātīgs aizklātā balsojumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Agritu Sīmani par Valmieras rajona tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputātes Kristiānas Lībanes saukšanai pie administratīvās atbildības". Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2340. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu par administratīvo pārkāpumu, kuru izdarījusi deputāte Lībane.

Sagatavotajam materiālam ir pievienots Rīgas autotransporta prokuratūras lēmums par atteikšanos ierosināt krimināllietu, kā arī administratīvais protokols, kurā ir redzams ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu raksturs. Komisija iepazinās ar materiāliem, uz sēdi uzaicināja arī deputāti Lībani, kura lūdza jautājumu izskatīt bez viņas klātbūtnes, apstiprinot, ka protokolā norādītais atbilst reālajiem apstākļiem. Komisija sagatavoja lēmuma projektu — piekrist 7.Saeimas deputātes Kristiānas Lībanes saukšanai pie administratīvās atbildības, atbalstīja to vienbalsīgi un aicina to darīt arī Saeimu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Piekrist 7.Saeimas deputātes Kristiānas Lībanes saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu". Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 2, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par deputāta Andra Šķēles atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Andra Šķēles ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 7. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts budžetu 2000.gadam"" un izskatīt pirmajā lasījumā pirms darba kārtības 23.punkta šīsdienas plenārsēdē. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensijas likumā" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Dokumenta nr.651, Militārpersonu izdienas pensiju likums. Diskusijas par šo likumu komisijā bija diezgan nopietnas, un komisija vienojās ar Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem, ka pie šī likuma uz trešo lasījumu tiks vēl strādāts. Šodien aicinām jūs iet pa tekstu, kāds ir piedāvāts likumprojektā.

Pirmais ierosinājums — deputāts Jānis Čevers — izslēgt punktu, komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Čevers.

J.Čevers (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Godātie Saeimas un valdības locekļi! Iekams izdarīt izšķiršanos par vienu otru šī likumprojekta grozījumu, es aicinu nopietni padomāt par to būtību. Nav pirmā reize, kad Latvijas parlaments groza nule pieņemtu likumu vai pieņem grozījumus grozījumos, kuri vēl nav spēkā stājušies, un rezultātā tas beidzas ar tautas nobalsošanas jeb referenduma sarīkošanu. Kas tad ir izdienas pensija? Tā ir īpaša sociālās garantijas forma cilvēkiem, kuri savu ieguldījumu valsts labā ir devuši īpašos apstākļos. Tā ir kompensācija par viņu darbu, kurš ikdienā ir saistīts ar risku dzīvībai un veselībai un kuriem izšķirošajā brīdī rīkoties neadekvāti personiskai drošībai liek viņu dotais zvērests valstij. Šo cilvēku neaizskaramību un darba režīmu neregulē darba aizsardzības un citi drošības normatīvi, viņu intereses neaizstāv arodbiedrības vai citas profesionālas apvienības. Cik man zināms, visās pasaules valstīs šīs kategorijas cilvēkiem kā viena no sociālās garantijas formām pastāv tiesības uz izdienas pensiju ar salīdzinoši zemāku šīs pensijas vecumu, nekā tas ir vispārējos gadījumos. Šķiet, ka arī Latvijas Saeima ir vienisprātis ar pasaules praksi un savulaik ir lēmusi, ka Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, iekšlietu un prokuratūras darbiniekiem ir tiesības uz izdienas pensiju. Noteikusi arī tās saņemšanas kritērijus un apjomus. Tad kāpēc mēs kārtējo reizi gribam atņemt cilvēkam to, ko viņš ir nopelnījis? Bruņoto spēku virsnieks vai instruktors ir nodienējis izdienas pensijas piešķiršanai paredzēto laiku, bet joprojām sekmīgi turpina pildīt savus pienākumus. Un tad viņš izdara kādu pārkāpumu, par kuru var piemērot disciplinārsodu atvaļināšanas formā vai saukt pie kriminālatbildības. Nav šaubu, ka viņam par nodarīto jāsaņem sods atbilstoši tā smagumam — vai nu jābūt atvaļinātam, vai karavīra mundieris jānomaina pret cietumnieka drēbēm, bet kāds tam ir sakars ar iepriekšējo dienestu, ar kuru viņš nopelnījis savu pensiju? Dienests bruņotajos spēkos nav uzņēmējdarbība, tajā nepieņem kuru katru no ielas, zināma atbildība šeit ir jāuzņemas arī Aizsardzības ministrijai par savu kadru politiku un to atlases kritērijiem. Ja jau virsnieks vai instruktors, kurš ir nopelnījis izdienas pensiju, "nopelna" arī reālu brīvības atņemšanu, tad lai arī pats apmaksā savu uzturēšanos ieslodzījuma vietā no Aizsardzības ministrijas budžeta piešķirtās izdienas pensijas.

Tālab es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu nr.1 un tam pakārtotos priekšlikumus nr.4 un 5. Protams, ka šīm personām izdienas pensija nebūtu piešķirama pilnā apjomā un pēc vispārējiem noteikumiem, bet gan samazinātā veidā. Manis ieteiktie procenti šajos priekšlikumos varētu būt diskusiju objekts, apspriežot grozījumus trešajam lasījumam. Lai nenāktu atkārtoti šeit tribīnē, pie reizes lūdzu atbalstīt arī manu priekšlikumu nr.3. Grozījumu autori grib izslēgt no atalgojuma, no kura aprēķina izdienas pensijas, piemaksas, kuras nosaka Ministru kabineta nolikumi. Parasti tās ir piemaksas par bīstamību atsevišķu kategoriju militārpersonām, piemaksas par kvalifikāciju un dažas citas. Es nezinu, kā savādāk mēs varēsim piesaistīt speciālistus aviācijai, kurus pastāvīgi pārvilina civilās aviosabiedrības ar saviem augstajiem atalgojumiem, kvalificēti jūras lietu speciālisti, kur ir analoģiska situācija, un ko teiksim sapieriem, kuri katru dienu skatās acīs nāvei un kurus pie mums uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt. Lai netiktu radītas iespējas pirms atvaļināšanas izdarīt kaut kādus "pierakstījumus" (pēdiņās), šajā gadījumā es ieteicu šo piemaksu kopsummu ierobežot ar 50 procentiem no amatalgas, kas arī, bez šaubām, var būt diskutabli. Valsts aizsardzība pie mums ir noteikta kā prioritāte, un tā ir vienīgā nozare, kurai ir pastāvīgi pieaugošs budžets.

Nešķiedīsim to dažkārt nepārdomātām bruņojuma iegādēm, kuras visai apšaubāmi var ietekmēt mūsu aizsardzība spējas, labāk parūpēsimies par bruņoto spēku personāla sociālajām garantijām. Galu galā kritiskā brīdī bruņotajos spēkos izšķirošais ir un paliks karavīrs un viņa komandieris. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš. Aicinu godātos deputātus balsot par 1. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputāta Čevera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 31, atturas — 32. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

J.Dalbiņš. 2. priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kurā tiek piedāvāts sakārtot jautājumu, ko ir izvirzījusi Aizsardzības ministrija, un šeit šī būtiskā lieta ir, ka liegtu pensiju, izdienas pensiju tiem, kuri ir izdarījuši tīšu noziegumu, un tas ir atzīts ar tiesas spriedumu. Komisija šo priekšlikumu ir izvirzījusi no savas puses un aicina balsot par.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 3. priekšlikums ir deputāta Jāņa Čevera priekšlikums. Komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Čevers uzstāj uz balsojumu? Nē. Tālāk, lūdzu!

J.Dalbiņš. 4. priekšlikums — deputāta Jāņa Čevera priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 5. priekšlikums — deputāta Jāņa Čevera priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī noraida šo priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensijas likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 14. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — līdz 10.novembrim.

Sēdes vadītājs. 10.novembris. Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Uz trešo lasījumu komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu 2349, kas ir Valsts prezidentes Satversmes 71. panta kārtībā Saeimā otrreizējai caurlūkošanai nodotais likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

Komisija ir saņēmusi pie otrreizējās caurlūkošanas 33 priekšlikumus, no kuriem lielākā daļa nav izskatāma saskaņā ar Kārtības ruļļa 115. punktu. Tātad 1. priekšlikums jūsu tabulās ir no Baldzēna kunga, kas nav izskatāms saskaņā ar Kārtības rulli.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Leonam Bojāram. Nevēlaties? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies! 2. — deputāta Lujāna priekšlikums. Nav izskatāms saskaņā ar Kārtības rulli.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 3. priekšlikums — iesniedz deputāts Lujāns. Nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 4. — deputāta Lujāna priekšlikums, ir izskatāms, balstoties uz Valsts prezidentes iesniegto motivāciju, bet komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāts Lujāns uzstāj uz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputāta Modra Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 36, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies! 5. ir deputāta Lujāna kunga priekšlikums, kurš nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Leiškalns. 6. — Lujāna kunga priekšlikums, nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

K.Leiškalns. 7. — deputāta Lujāna priekšlikums, nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Varbūt izskatīsim tos, kas ir izskatāmi, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. Jebkuram no deputātiem ir tiesības uz savu interpretāciju.

Sēdes vadītājs. Es domāju, ka...

K.Leiškalns. Ja deputāti neiebilst... (No zāles: "Iebilstam! Nav kur steigties!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu turpinām!

K.Leiškalns. Turpināsim. 10. — Lujāna kunga priekšlikums nav izskatāms.

11. — deputāta Lujāna priekšlikums pie 8.panta, nav izskatāms. 12. — Lujāna kunga priekšlikums pie 9. panta, nav izskatāms. 13. — Lujāna kunga priekšlikums pie 11.panta 2. daļas, nav izskatāms. 14. — deputāta Lujāna priekšlikums pie 11. panta 4. daļas, nav izskatāms.

15. — deputātu Kalniņa un Lauska priekšlikums pie 14. panta, nav izskatāms pēc būtības.

16. — deputātu Kalniņa un Lauska kunga priekšlikumi, kas nav izskatāmi pēc būtības. (Starpsauciens: "Kāpēc?")

17. — deputāti Kalniņš un Lauskis, priekšlikumi pie 19. panta nav izskatāmi pēc būtības. (No zāles deputāts Urbanovičs: "Tas ir tikai komisijas viedoklis!")

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, deputāts Arnis Kalniņš vēlas debatēt par 17. priekšlikumu. 16. priekšlikums nav izskatāms pēc būtības. Vai jums ir kādi iebildumi? (No zāles deputāts A.Kalniņš: "Jā!") Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kalniņam!

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! 16. priekšlikums. Es gribētu aizstāvēt, un arī mēs kopā ar Lauska kungu šo priekšlikumu ienesām un kāpēc? Pirmkārt, tā ir sadaļa, kas attiecas uz tarifu noteikšanu, un šajā likumā pret patērētāju tā ir pati vārīgākā un jutīgākā vieta. Kāds būs tarifs par pakalpojumu? Un šeit ir tā konkrētā lieta. Un tāpēc mūsu priekšlikumā, salīdzinot ar esošo redakciju, ir paredzēts, ka šeit piedalīties šī tarifa izlemšanā tiek uzaicināta arī patērētāju puse jeb Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Jūs ievērojiet — 1. ailē ir teikts, ka regulators, ja nepieciešams, tarifu projektu izvērtēšanai vai paskaidrojumu sniegšanai pieaicina attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja pārstāvjus. Sniedzēji. Kur paliek saņēmējs? Tāpēc mūsu priekšlikums ir, lai būtu blakus arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvis, tas būtu it kā lietotājs, un neatkarīgie eksperti, kuru lomā var uzstāties dažādas sabiedriskās organizācijas, kuras ir tajā vai citā momentā, kas pārstāv pakalpojumu saņēmējus. Es domāju, ka arī Valsts prezidente savā vēstulē atzinumā vērsa uz šo uzmanību, un nekas ļauns nebūtu, ja mēs šo 16. priekšlikumu pieņemtu un papildinātu ar teikumu — Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvju klātbūtne arī būtu lietderīga šo tarifu pieņemšanā un noteikšanā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ja es pareizi sapratu, tad deputāts Arnis Kalniņš ierosina izskatīt jautājumu par iespējamo likuma pārkāpumu. Šis priekšlikums nekādā veidā neattiecas uz Valsts prezidentes motivētajiem iebildumiem. Vai jūs ierosināt balsot? (Atbild no zāles.) Tādā gadījumā lemsim par to, vai ir izskatāms šis priekšlikums. Vai ir liekams uz balsošanu? Tāda ir mana motivācija tātad. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Kalniņa priekšlikumu — likt uz balsošanu 16. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 44, atturas — 12. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. Paldies! 17. priekšlikums. Iesniedz tāpat deputāts Arnis Kalniņš un Lauska kungs. Komisija uzskata, ka priekšlikums nav izskatāms pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Leiškalns. 18. — deputātu Kalniņa un Lauska priekšlikums par 20.pantu. Komisija uzskata, ka nav izskatāms pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Leiškalns. Tālāk mums ir vairākas lappuses uz priekšu. Tas ir 39.lappusē deputāta Baldzēna priekšlikums par 37.pantu. Komisija uzskata, ka priekšlikums atbilst Valsts prezidentes vēstulē noteiktajām motivācijām vai Valsts prezidentes motivācijām par likuma otrreizēju caurlūkošanu. Baldzēna kunga priekšlikums komisijā ir izskatīts, bet nav guvis deputātu vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 19. — deputāta Baldzēna priekšlikumu. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Patīkami, ka beidzot ir arī atsevišķi priekšlikumi, ko komisija ir atzinusi, ka tie patiešām ir izskatāmi. Es, protams, saprotu, ka ir obligātie balsojumi, un šodien Koalīcijas padome ir uzmetusi melnu traipu uz Latvijas ekonomiku. Tas ir tiešā veidā, šis balsojums, ko mēs tagad nobalsosim par šiem sabiedriskajiem regulatoriem. Un es aicinātu atbalstīt cienījamā Baldzēna kunga iniciatīvu par to, ka mums ir arī, kā prezidentes kundze lūdza, jānoskaidro konkrētāk, kādai jābūt izglītībai šiem cilvēkiem, kuri būs spēcīgāki nekā Ministru kabinets. Mēs, šī Saeima, aiziesim, viņi savos amatos vēl paliks. Jūs, Kabinets, aizies, viņi amatos paliks. Viņu rokās koncentrēsies vairāk līdzekļu, viņi kontrolēs līdzekļus gandrīz vairāk nekā publiskais valsts budžets. Mums tas ir vienreiz jāsaprot. Mēs jokojamies ar Latvijas nākotni, ar Latvijas ekonomiku. Un tādēļ nevajadzētu pārvērst to, kā savā veidā var notikt ar neprofesionālu cilvēku kontingentu, te vajadzētu tomēr ielikt kritērijus. Un es ar klusām šausmām domāju, man ir patiešām skumji par Andri Bērziņu, Ministru kabinetu, kam tuvākajā laikā būs jāveido kaut kāds konkurss, lai spriestu par iespējamiem pretendentiem. Es nezinu, kādi būs kritēriji, vai viņš pats būs konkursa komitejas vadītājs vai kādā formā un kad varēs sākt pieteikties uz šo Sabiedrisko regulatoru padomi. Un tādēļ es aicinātu atbalstīt. Protams, es zinu, kā jau pajautāju komisijā, nedod Dievs, ja kaut viens mūsu priekšlikums tiks atbalstīts, nedod Dievs, Valsts prezidente var atsūtīt vēlreiz to atpakaļ. Tādēļ ir jau jūsu, es saprotu, viedoklis, ka neatbalstīt neko. Neko, vienalga, kaut vai rītā būtu plūdi. Bet tā nedrīkst jokoties! Jūs uzņematies atbildību. Un jūs paši labi zināt, kas tā ir — Jaunā partija, Tautas partija, "Latvijas ceļš", "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Domājiet, ko jūs darāt! Vienreiz vajag apdomāties.

Sēdes vadītājs. Paldies! Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Prezidija locekļi! Latvijas Republikas Saeimas deputāti! Pilsoņi! Es šeit gribu uzsvērt tikai vienu, kas ir pats būtiskākais. Mēs varam paņemt šo likumprojektu, kas ir iedots Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, un mēs redzam vienu, ka visi priekšlikumi, kas ir iesniegti, ir noteikti kā tādi, kuri nav izskatāmi vai netiek atbalstīti. Es gribētu uzsvērt to, kam, manuprāt, piekritīs arī valdības partiju deputāti, ka šis likumprojekts nav ideāls, ka tas ir vēl aizvien uzlabojams, tajā pašā laikā, kā mēs redzam, neviens no grozījumiem netiek atbalstīts. Es šinī gadījumā domāju, kāpēc ir šāda valdības partiju nostāja. Un, manuprāt, tās ir bažas vai bailes, ja mēs sāksim kaut ko grozīt, mainīt, tad tādā gadījumā šis likums vairs nebūs tāds, kāda ir šā likuma iecere.

Tādā gadījumā būs reāli jāsāk polemika, diskusija par to, kas ir labāk no valsts interešu viedokļa. Tieši tāpēc es domāju, ka būtu ļoti vērtīgi apsvērt arī šo manu priekšlikumu un tomēr izteikt ar savu balsojumu viedokli, vai būtu vēlams, ka šīs Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru padomes locekļi, šie pieci ietekmīgākie vīri, kuriem daudzos jautājumos būs lielāka vara nekā Ministru kabinetam, un Ministru kabinetam pēc šā likuma stāšanās spēkā šajos jautājumos, kas ir viņu kompetences sfērā, būs vairs tikai ēnu kabineta, ēnu kabineta līmenis, ko viņš varēs ietekmēt.

Nu ko es varu pateikt? Es varu pateikt vienīgi to, ka ir noteikti nepieciešams, lai arī kādai no šīm regulējamām nozarēm būtu padomes loceklim atbilstoša augstākā profesionālā izglītība. Mūsu viedoklis ir tāds, ka tas var tikai paaugstināt nopietnību, kompetenci un arī nepieciešamo lēmumu atbilstību valsts interesēm, ja šāda izglītība būs. Valdības partijām tagad ir skaidri un gaiši jādefinē, vai viņas uzskata, ka izglītība tajā sfērā, kur valsts augstākās amatpersonas tomēr grib strādāt, ir svarīga vai otršķirīga. Šis ir principiāls balsojums, kas parādīs arī Saeimas valdības partiju pašreiz sasniegto kompetences līmeni. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Augsti godātais Lujāna kungs! Augsti godātais Baldzēna kungs! Ja jūs uz ceļa apstādina ceļu policists, tad viņam ir lielāka vara nekā Ministru kabinetam, jo Ministru kabinets jūs nevar sodīt par ātruma pārsniegšanu, bet to var izdarīt ceļu policists. Vara tiek sadalīta un varas funkcijas tiek likumos deleģētas, tai skaitā šajā likumā.

Ja mēs runājam par to, vai likums ir ideāls. Nebūt likums nav ideāls. Bet, ja mēs runājam par Valsts prezidentes motivācijām, sūtot likumu atpakaļ, es pieņemu, ka tās ir diezgan precīzas un varbūt pat labas, bet jāteic, ka neviens no iesniegtajiem priekšlikumiem, un šeit es varu runāt komisijas vārdā, jo nav atbalstīti šie iesniegtie priekšlikumi, šo likumu nepadara ne par kapeiku labāku. Es neuzskatu, ka padomes locekļu kandidātu kritēriju definīcija, kas ir likuma trešajā lasījumā pieņemtajā tekstā, ir sliktāka vai labāka par jūsu piedāvāto. Tur ir apmēram tas pats. Ko nozīmē regulējamām nozarēm atbilstoša augstākā profesionālā izglītība? Jurists — tas ir vai nav. Politologs — tas ir vai nav. Vai tas ir telekomunikāciju inženieris? Mēs atgriežamies patiesībā pie tēmas, kuru izdebatēja 6.Saeima, arī Augstākā padome, nozīmējot valsts bankas prezidenta amatam Repšes kungu. 6.Saeima debatēja par ostu pārvaldniekiem, un ostu pārvaldniekiem tika prasīts, toreiz likumā bija iestrādāta norma, kas viņiem prasīja augstāko izglītību jūrniecības jomā. Nu, es nezinu, vai tas ir pareizi, bet komisija jūsu priekšlikumu nav, Baldzēna kungs, atbalstījusi, motivējot, ka šis ne par kapeiku nav labāks par esošo redakciju, jo tādā gadījumā mums būtu precīzi jāuzskaita, kādas augstākās izglītības, tieši kādas izglītības ir pieņemamas padomes loceklim un kādas nav. Precīzi, pilns saraksts. Šāds saraksts netika iesniegts un mums nebija iespēju izskatīt. Aicinu deputātus balsot — atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. — deputāta Baldzēna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 32, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. 20. priekšlikums. Deputāts Lujāns. Nav izskatāms, un ne tāpēc, ka komisija tā domā, nav izskatāms saskaņā ar Kārtības ruļļa 115. pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Leiškalns. 21. — deputāta Lujāna priekšlikums pie 42.panta, nav izskatāms saskaņā ar Kārtības ruļļa 115.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Leiškalns. 22. priekšlikums — iesniedzis deputāts Baldzēns par 43.pantu. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Es skatos, šodien disciplīna strādā labi. Tā, kā vajag, tā tiek balsots. Patiešām tas ir patīkami. Bet es aicinātu, cienījamie kolēģi, vēlreiz iedomāties un vēlreiz padomāt par šo Baldzēna kunga priekšlikumu. Pieci cilvēki, kuriem ir deleģēta visaugstākā ekonomiskā vara Latvijā, notiek balsojums. Es iedomājos, kas notiek, ja balsojumā ir 3:2. Cik šādu balsojumu rezultātā tarifi vai kaut kādi pieņemtie lēmumi būs uzticību viesoši Latvijas sabiedrībā? Nedod Dievs, ja patiešām tur arī būs tā, kā varētu būt, ka atsevišķu nozari kūrē viens no padomes locekļiem, ka, pieņemsim, tas, kurš kūrē telekomunikāciju sfēru, ir pret to, ka, pieņemsim, jāmaina tarifu politika, bet kopsummā ar citu sfēru kūrējošiem padomes locekļiem tiek nobalsots pret viņa lēmumu. Kādas mēs izraisīsim sekas? Komisija arī diskutē. Es zinu, ka cienījamie ministriju pārstāvji teica, ka tas ir grūts mehānisms. Jā, ir grūti pieņemt lēmumus, bet līdz ar to tas gūs daudz lielāku uzticību sabiedrībā, būs daudz nopietnāk izdiskutēts. Eksistē arī mehānisms, tajā skaitā Lietuvā, kurā ar konsensa principu šādi lēmumi tiek pieņemti. Daudz smagāk būs, ja kaut kādā formā caur kāda grupējuma ietekmi balsojums būs trīs pret divi, būs stājies spēkā lēmums. Pēc tam, ja tas tiek apstrīdēts, caur tiesu tiek pierādīts, ka tas ir bijis nekorekts. Es nezinu, kādu ietekmi tas radīs tautsaimniecībā.

Es aicinu atbalstīt cienījamo Baldzēna kungu! Protams, es saprotu, ir politisks lēmums, jūs uzņematies atbildību. Tad uzņemieties! Bet ekonomikā jūs varat radīt lielas problēmas. Es aicinu atbalstīt Baldzēna kungu!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! 37.pantā jūs atteicāties no profesionālās vadības principiem šajā pakalpojumu regulatorā. No profesionālās vadības principiem par labu politiskās vadības principiem. Ja jau jūs uzskatāt, ka šis regulators ir politisks instruments, tad šajā labojumā noteikti ir jūsu princips atbalstīts. Jo tik smagus lēmumus ir jāpieņem uz konsensa pamata, jo to ietekmēs, šo lēmumu pieņemšanas variantu ietekmēs ļoti maz politiski spēki. Bet Latvijā esošie politiskie spēki. Un ja jūs, pamatojoties uz to, ka politiskiem spēkiem būs tiesības izvērtēt, cik naudas par kādiem pakalpojumiem izņemt no Latvijas iedzīvotāju kabatām, tad tomēr te ir jābūt vienīgi vienīgam konsensa principam. Protams, runājot par tīro demokrātiju, par vairākumu arī šinī padomē, tas jau būs ļoti skaisti. Bet es atgādināšu, ka arī Saeimai, pieņemot smagus lēmumus, ir noteikts kvalificētais vairākums. Tātad augstāks vairākums, nevis vienkāršais vairākums. Tāpēc es lūgtu jūs atbalstīt šo deputāta Baldzēna priekšlikumu un atbalstīt pašiem savu principu, ka regulatoru vadīsim no politiskiem principiem.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ja nu reiz mēs esam izšķīrušies par šo politiskās pārstāvniecības principu un tomēr šajā politiskajā pārstāvniecības principā, cik noprotams, arī padomes locekļi būs virzīti no Ministru kabineta, tad nu tomēr vajadzētu saglabāt arī šo konsensa principu lēmumu pieņemšanā, vismaz svarīgākajos jautājumos, kas skar patērētāju intereses, tarifus un licenču izsniegšanu lielām operatoru kompānijām. Diemžēl šajā likumā, par kuru arī Leiškalna kungs atzina, ka tas nav ideāls, ir tāda situācija, ka nav vispār spriests par to, kādi jautājumi būtu jāpieņem visiem padomes locekļiem un kādos varētu būt ar vienkāršu balsu vairākumu. Manuprāt, tas ir viens no galvenajiem arī šiem trūkumiem, kāpēc mēs uzsveram, ka šis likums tik steidzami nebija jāvirza otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, un vēl jo vairāk, nebija jāvirza ar principiālu nostāju, neizskatīt vai neatbalstīt nevienu no ierosinātajiem priekšlikumiem. Es uzskatu, ka tāda nostāja ir mazliet destruktīva, jo tā neņem vērā veselu virkni kā opozīcijas, tā arī Valsts prezidentes ieteikumu, un šie ieteikumi bieži vien ir saistīti ar valstiskām interesēm ar patērētāju interesēm un citām nopietnām interesēm. Daudz ko mēs varam ignorēt, bet ne savu vēlētāju intereses. Tāpēc, ka līdz tam brīdim, kamēr šajā likumā reāli nav veikti visi nepieciešamie grozījumi, kurā noteiktu, kādi lēmumi būtu pieņemami ar vienkāršu balsu vairākumu un kādiem vajadzētu konsensa lēmumu, es tomēr uzskatu, ka būtu pareizāk tā, ja šie lēmumi būtu pieņemti visi vienprātīgi, it īpaši ņemot vērā to, ka te ir politiskās pārstāvniecības princips, ka tie ir politiski partneri, kuri uzticas viens otram, ka tie ir Ministru kabineta izvirzīti pārstāvji.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā es gribu jums, Burvja kungs, un jums, Lujāna kungs, pajautāt — kur jūs ņemat šos skaistos vārdus, kuri pēc savas būtības ir bez seguma? Par to milzīgo varu, kas tiek nodota. Komisijas vārdā es gribētu pajautāt jums, Burvja kungs, jo visas šīs funkcijas šobrīd tiek realizētas triju ministriju ierēdniecību līmenī. Kas un kādā veidā dara pāri vai nedara pāri, kas pieņem lēmumus, jūs zināt mehānismus, kā šobrīd, teiksim, tiek izsniegta licence, kā šobrīd tiek noteikti tarifi. Jūs zināt šos mehānismus? Jūs ir uztraukuši šie mehānismi līdz šim?

Šeit pirmo reizi parādās normāls instruments, normāls sabiedrības instruments, normāli caurskatāms, ar normālu sadarbību ar patērētāju tiesības aizsargājošām institūcijām, ar normālu šajā likumā noteiktu caurspīdīgumu un caurskatāmību. Vai jūs man varat atbildēt, kas šobrīd realizē šo, kā jūs sakiet, milzīgo varu, kura tālu sniedzas pāri Ministru kabineta varai? Manuprāt, jūs nevarat. Jūs nav interesējis šis jautājums, kas tad tā apbižo mūs, nabaga latviešu patērētājus, jūsu tā sauktos vēlētājus. Te ir tā problēma. Jums interesē kņada ap šo likumu, nevis problēmas atrisināšana pēc būtības. Un tā ir mana pārliecība.

Baldzēna kungam es varu teikt, ka ar konsensu, šādu konsensa principu iestrādāt institūcijai, kurai jāpieņem daudzi simti lēmumu, varbūt pat tūkstoši lēmumu viena gada laikā, ir patiesībā paralizēti jebkādi darbi. Viens cilvēks šodien var paralizēt, es nezinu, lēmuma pieņemšanu, kā vismaz avīzēs raksta, es tur nebiju klāt, par kuģa pirkšanu vai nepirkšanu. Paralizē, un viss. Redz, viņiem kaut kas nepatīk.

Ja mēs šeit prasīsim konsensu noteiktu tarifu aprēķināšanas metodikai, piešķirt licences, tas rada iespēju korumpēt kādu spītnieku. Rada iespējas. Es nesaku, ka korupcija noteikti būs. Jo, ja kāds grib korumpēties, kāds grib maksāt un kāds grib ņemt, tas ir iespējams visideālākajās situācijās pie visideālākajiem likumiem. Tā ka es domāju, ka komisija šo priekšlikumu, Baldzēna kungs, nevar atbalstīt pēc būtības. Nav vērts radīt instrumentu, kurš būs strādāt nespējīgs. Kur vienu vismaz locekli varēs ietekmēt, kā jūs sakiet, politiskās partijas. Šajā likumā nav runa par politisku pārstāvniecību. Šajā likumā vai vispār mēs skaidri saprotam, ka jebkurš lēmums, kurš tiek pieņemts institūta līmenī, ir politisks lēmums, kuru sagatavo eksperti. Jautājums ir par to, vai šis politiskais lēmums atbilst normālam saprātam, normālai ekspertīzei, vai tas ir politisks jeb politikānisks lēmums. Te ir tā atšķirība. Un šo priekšlikumu komisija tiešām, Baldzēna kungs, nevar atbalstīt pēc būtības. Nevar atbalstīt. Tad nav vērts vispār šo institūtu radīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. — deputāta Baldzēna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 43, atturas — 16. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. 23. ir deputāta Kalniņa un Lauska priekšlikums par šī paša 43.panta otro daļu. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 23.priekšlikumu. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Pagājušajā reizē trešajā lasījumā sociāldemokrāti šo likumprojektu neatbalstīja tikai viena iemesla dēļ, ka uzskatīja, ka pie tās lielās atbildības un tām lielajām pilnvarām, kas ir deleģētas regulatoram, kontrole ir nepietiekama. Mēs palikām mazākumā, bet, saņemot Valsts prezidentes vēstuli parlamentam, kur arī viņa šoreiz pasaka sekojošo, ka ir jānodrošina regulatora darbības kontrole un uzraudzība atbilstoši tam piešķirto pilnvaru apmēriem, un tālāk, jau izlasot šo ieteikumu, mēs sapratām, ka tas pēc būtības tuvs mūsu nostādnēm, mēs iesniedzām daudzus priekšlikumus, bet balstoties uz atsevišķiem Valsts prezidentes noteiktiem pantiem, un uz atsevišķiem ieteikumiem, kuri bija noformēti ieteikuma formā.

Vispirms es gribētu drusku atgriezties pie jautājuma, kuru jūs pēc būtības neatbalstījāt, mūsu ar Arņa Kalniņa piedāvāto priekšlikumu, ko ieteica arī Valsts prezidente par sabiedrisko organizāciju klātbūtni pie tarifu noteikšanas. Un šeit es gribētu arī padiskutēt ar Leiškalna kungu par to, ka šeit ir objektīvs iemesls sabiedrisko organizāciju klātbūtnei pie tarifu noteikšanas, par ko liecina atsevišķu gudru pašvaldības vadītāju piemērs, kad savā praksē, apstiprinot tarifus, pašvaldības pieaicina pie sevis šajā laikā tās sabiedriskās organizācijas, tos patērētājus, kurus tas patiešām skar. Un šīs apspriedes rezultātā patērētāji saņem ļoti konkrētu aģitāciju no tiem, kas pārstāv viņu intereses. Vēl gudrāka piemēra nevar būt, ja mēs runājam par politiķi. Un diemžēl šis piemērs, šī darba forma nav īpaši aktuāla valdībai, un līdz ar to varbūt arī nevajag brīnīties, ka daudzreiz gudrus, kā valdība uzskata, gudrus lēmumus sabiedrība joprojām nesaprot un neuztver. Regulatoram ir iespējas diskutēt ar sabiedrību, ir iespēja mierīgi savos lēmumos, lēmumu pieņemšanas brīžos pieaicināt sabiedriskās organizācijas, tad būtu viss kārtībā.

Tagad pēc šī priekšlikuma, kur arī ir šoreiz Valsts prezidentes ļoti konkrēts ieteikums, kurā arī viņa pasaka, ka 43.pantā ir nepieciešams nodrošināt vienošanos starp visiem padomes locekļiem, jo tas ir būtiski, lai panāktu saskaņotu politiku atsevišķu nozaru regulēšanā.

Iepriekšējais priekšlikums, kur tika piedāvāts konsenss kā princips, mēs uzskatām, jā, tā ir ļoti nopietna norma, kura var apgrūtināt lēmuma pieņemšanu. Tāpēc mēs ar Kalniņa kungu iesakām šo pieeju nedaudz diferencēt. Ir patiešām jautājumi, kuri ikdienā padomei ir jāpieņem, bet, lai palielinātu atbildību par šiem pieņemtajiem lēmumiem, lai vēlreiz un vēlreiz izsvērtu, mēs uzskatām, ka vienkārši vairākuma jēdziens nav labākais, kvalitatīva vairākuma jēdziens būtu tas, kas nodrošinātu lielāku, tātad sarunas analīzi, jautājumu izvērtēšanu. Un tas, protams, tālāk es neatgriezīšos, būs ļoti tuvs 25.priekšlikumam, kurš arī, protams, netika atbalstīts, bet tur, kad mēs jau runājam tieši par tarifu noteikšanu, tur mēs varam jau atgriezties un pievērsties tieši konsensa principiem. Tur jau nekas traģisks nebūs, ja jautājums, kas skar ļoti konkrēti, kur retos apstākļos regulators izskata tarifu jautājumus, tur būs jautājums jāpieņem visiem kopā. Un ja kāds no regulatora padomes locekļiem tātad nu tik stipri iespītēsies, ka traucēs darbu, arī tas nav īpaši traģiski, jo parlamentam pēc Ministru kabineta ieteikuma, protams, ir iespēja iestrādāt rotācijas principu un pēc gada to atsaukt. Līdz ar to pat, ja būtu nenormāla situācija izveidota, viena kaut kāda cilvēka absolūti subjektīva iemesla dēļ patērētāji no tā nekādā gadījumā neciestu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Gribētu vispirms uzsvērt to: ja mēs vēl varētu diskutēt un daļēji arī varbūt izskatīt iepriekšējo priekšlikumu, ka tur vēl kaut daļa taisnības bija valdības partijas pārstāvjiem, tad šeit nu ir skaidrs, ka mums ir jāizšķiras par to, cik nopietni ir lēmumi, kurus pieņem, kas skar visus iedzīvotājus, tajā skaitā tarifus un nopietnu licenču izsniegšanu, vai tur nepietiekami pārliecinošu, varbūt pat svārstīgu vairākumu, vai tomēr jābūt ir stingram, pārliecinošam vairākumam. Es domāju, ka šis ir tas zelta vidusceļš, kur valdības partijām vajadzētu tomēr piekrist, ka nevar būt tā, ka ar vienu balsi tiek izšķirti vairākumā tādi jautājumi, kas skar tādas nozares kā enerģētiku, kā siltuma apgādi, telekomunikācijas, pastu, dzelzceļa transporta pakalpojumus un tamlīdzīgi. Es domāju, ka šādiem lēmumiem ir jābūt nopietnākai bāzei par vienu svārstīgu balsi.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, sevišķi Lauska kungs, jums! Paldies, Baldzēna kungs, šī jau ir debate pēc savas būtības. Ja mēs runājam par komisijas lēmumiem, kas sevišķi attiecas uz tarifu noteikšanu, tad, kā jūs zināt, kā likumā ir prasīts, komisija izstrādā metodiku līdz ar to. Un uzņēmumu pakalpojumu sniedzēji piedāvā tarifus, kas atbilst jau metodikai, tātad šeit jau aizsargbarjera pret kaut kādiem voluntāriem iegribu lēmumiem ir noteikta. Un pēc tam komisija ar vienkāršu balsu vairākumu, un uz to sliecas arī atbildīgās komisijas vairākums, pieņem lēmumu, bet šie lēmumi nav pagrābti no gaisa, kā, teiksim, Telekomunikāciju tarifu padome vai kā sauc pašreizējo institūciju, vēl nav izstrādājusi grozu, pēc kuriem noteikt tarifus un tarifu atbilstību kvalitātei. Tas vēl šobrīd nav izdarīts. Šeit tas tiek prasīts ar likumu. Tā kā ar vienkāršu demokrātisku balsu vairākumu komisija nevar pieņemt voluntārus lēmumus, kas ir grābti no gaisa, vienam ienāk prātā paaugstināt tarifus nepamatoti, un komisija to izdara. Tā kā, es domāju, šeit jūsu, protams, bažas par iespējamu vajadzību pēc kaut kāda kvalificētāka balsojuma, pēc kvalificētāka kvoruma varētu būt pamatos, bet komisija to diemžēl nav atzinusi. Tā ka aicinu deputātus komisijas vārdā atbalstīt komisijas slēdzienu par priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. — deputātu Kalniņa un Lauska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 46, atturas — 12. Priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 24. — deputāta Lujāna priekšlikums nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

K.Leiškalns. 25. — deputātu Kalniņa un Lauska priekšlikums, par otro daļu 43.pantā, nav atbalstīts no komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 26. — deputāta Lujāna priekšlikums par 44.panta pirmo daļu nav guvis komisijas atbalstu. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. — deputāta Modra Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 47, atturas — 12. Priekšlikums ir noraidīts.

K.Leiškalns. 27.priekšlikums par 44.pantu nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 28. — deputāta Baldzēna priekšlikums par 44.panta otro daļu, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 28.priekšlikumu. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Šeit jautājuma būtība ir ļoti nopietna, un es gribētu uzsvērt, ka tas skar jautājumu, pēc kāda nolikuma tad strādās šī padome un kas to izstrādās. Vai arī šīs komisijas darbību noteiks pati padome tajā nolikuma sadaļā vai tomēr kāda augstāk stāvoša valsts institūcija. Mans priekšlikums ir tāds, ka tomēr uzticēties Ministru kabinetam šajā jautājumā un arī Saeimas vairākumam, lai to varētu arī zināmā mērā darīt publiski skaidru vēlētājiem un arī pie reizes no tāda pārlieka komisijas vietējā lokālā patriotisma nebūtu atkarīgi daudzi nopietni jautājumi, kas skar pašas komisijas darbību. Es saprotu, ka komisijas locekļi, kas noteiks un pieņems šos tarifus, izsniegs šīs licences, uzskata, ka tā būs pareizāk, ja visi viņi reglamentēs paši savu darbību, bet man liekas, ka šāda maza valsts, kāda mēs esam, kur ir ļoti stipras korporatīvās saiknes, bieži vien šie lēmumi tomēr, neskatoties uz Kārļa Leiškalna apgalvojumu, tiek pieņemti no gaisa. Šajā gadījumā es jums varu atgādināt pašu šo gadījumu ar Telekomunikāciju tarifu padomi un to, ka pavisam nesen ekonomikas ministrs Kalvīša kungs skaidri un gaiši atzina, ka telekomunikāciju tarifi bija pieņemti ignorējot to, ka lats nav devalvēts, ka inflācija ir kāpusi un nav bijusi tādā mērā augsta, kāda bija paredzēta šajā līgumā ar investoru pusi. Tā ka, kolēģi, bieži vien šie lēmumi, kā mēs redzam regulatoros, tiek parauti no gaisa, un to apliecina pat valdības partiju ministri. Diez vai vajadzētu tāpēc to apstrīdēt, un katrā ziņā es jums ieteiktu šinī gadījumā atkāpties no formulas, ka neatbalsta nevienu priekšlikumu, tomēr teikt, ka Ministru kabinets varētu arī pieņemt kompetentu lēmumu un arī Saeima varētu to apstiprināt. Vismaz tik daudz drosmes tai vajadzētu uzņemties.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

P.Salkazanovs (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Šodien izskatot likumprojektu "Par regulatoriem", kuru prezidente atgrieza, katrā gadījumā noteikti šī atgriešana atkārtotai izskatīšanai bija pamatota, jo rodas kārtējā jauna institūcija valstī. Šī institūcija pēc savas būtības ir autonoma iestāde, kuras autonomijas pakāpe šodien robežojas ar bezatbildību, ar tādu situāciju, ka šo institūciju vairs neviens nevarēs regulēt, viņa darīs pati, ko vēlēsies, un atbildēs tautas priekšā ar tarifiem, kurus viņa apstiprinās visos svarīgākajos monopolpakalpojumu veidos. Un šie tarifi var būt tādi un var būt šādi, bet iespaidot Saeima, iespaidot Ministru kabinets šo institūciju reāli nevarēs. Ir ļoti konstruktīvs priekšlikums, manā skatījumā pamatots, uz Valsts prezidentes vēstuli Saeimai par to, ka šo atbildības pakāpi vajadzētu padalīt ar sociālajiem partneriem, lai sociālie partneri piedalītos šajā procesā. 16. priekšlikumu, ko iesniedza Arnis Kalniņš un Lauskis, uzskatīja no juridiskā viedokļa, ka tas nav izskatāms. Tādā gadījumā paliek šis te 28. priekšlikums, kur tomēr, ja Saeima ar likumu šādu institūciju dibina, tad Saeima arī ir tā institūcija, kas apstiprina šīs iestādes nolikumu, nevis pati autonomā iestāde apstiprina savu nolikumu. Reāli autonomijas pakāpe katrā gadījumā nodrošina šīs institūcijas neatkarību, un tā ir, no vienas puses, ļoti pozitīva lieta. Bet tajā pašā laikā starptautiskā pieredze liecina par to, ka noņemot, piešķirot šādu autonomiju un attālinot šo institūciju no valsts pārvaldes, rodas, vismaz Eiropas valstīs, rodas institūcija, un tā ir sabiedrības veidota institūcija, kas šo autonomo iestādi uzrauga. Šodien mēs veidojam pilnīgi autonomu iestādi, kuru neviens neuzraudzīs, neviens nekontrolēs, un šīs iestādes sekas, varbūt ne vienmēr pozitīvās sekas, izjutīs iedzīvotāji, un ne Saeima, ne Ministru kabinets, ne iedzīvotāji nevarēs iespaidot šīs institūcijas darbību.

Es aicinātu tomēr atstāt kaut vai šo mazo iespēju likumdevējam iespaidot procesus, kas notiek šajā autonomajā iestādē, un neveidot šo autonomo iestādi kā bezatbildīgu iestādi.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC) . Komisijas vārdā es varu pateikt vienu — Ministru kabinets jau ir izstrādājis un parlaments jau ir pieņēmis likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Un visas lietas, kas ir jāatrunā un kurām ir vispārējs normatīvs spēks, ir iekļautas šajā likumā, un varbūt tiks šis likums vēl papildināts. Bet nolikumu šāda tipa iestādēm Latvijā, nu, teiksim, Radio un televīzijas padome, kas ir pēc uzbūves līdzīga un zināmā mērā varētu pretendēt uz to, ko Muciņa kungs sauc par autonomu valsts iestādi, nolikumu, kā darbojas, izstrādā pati šī institūcija, un nolikumam nav likuma spēks. Tik tiešām likuma spēks ir tikai likumam, un neviens nolikums, kuru izstrādā institūcija priekš savas darbības, nevar būt pretrunā ar parlamenta pieņemtu likumu. Nu nav šeit tās bažas vai tās problēmas, par kurām jūs, Salkazanova kungs, varbūt pamatoti uztraucaties. Nav šeit problēmu, jo jūs redzat, ka mums nav gadījusies šobrīd neviena problēma ne parlamentā, ne presē izskatāma, kas būtu attiecināma kaut vai uz Radio un televīzijas padomes nolikumu. Nav radījis problēmas valstī šis nolikums. Tāpat kā es domāju, ka šis neradīs. Ja nolikumā būs lietas, kas neatbilst likumam, tas ir mūsu atbildībā, mūsu uzraudzībā, mums ir tiesības šādu nolikumu izlasīt un noprotestēt kaut vai Satversmes tiesā jebkuru iekšējās kārtības nosacījumu, kas neatbilst likumam, kuru mēs pieņemam šodien. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. — deputāta Baldzēna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 42, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. 29. priekšlikums par 44. pantu. Iesniedz deputāti Kalniņš un Lauskis. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Es uzskatu, ka šeit ir iemesls atgriezties pie šī jautājuma izskatīšanas. Un vispirms es gribētu pateikt sekojošo, ka, protams, ieviešot superregulatoru valstī, mēs uzdrošinājāmies pietiekami drosmīgi rīkoties. Varbūt pat pateikt, ka tāda pārdroša pieeja ir tikai atsevišķām valstīm Āfrikā. Bet, ja mēs uzdrošinājāmies to, es gribētu varbūt arī pateikt no vēstures pieredzes, ka līdzīgi ar tad, kad Latvijai kādā laikā Hruščova kungs bija piedāvājis stādīt nosacīti simttūkstoš hektāru apjomā kukurūzu, Latvijā stādīja 300 000, uzskatot, ka kultūra būs ļoti laba, tikai pēc tam analizēja, cik tālu tas aizgāja. Līdz ar to šoreiz šis regulators nav salīdzināms ar Latvijas Radio un televīzijas padomi. Un šoreiz es gribētu arī no tāda viedokļa pateikt, ka Valsts prezidente mums iesaka sekojošo: 44. pantā ir jāizstrādā un jāpieņem šie grozījumi Ministru kabinetam.

Mūsu ar Arni Kalniņu priekšlikums atšķiras no iepriekšējā faktiski ar to, ka mēs pieņemam to būtību, par kuru vairākums vienojās iepriekšējā parlamenta sēdē. Ka padome strādā, tiek veidota, apstiprināta parlamentā, bet pēc Ministru kabineta ieteikuma. Līdz ar to domāju, ka šoreiz ir pamanīta vienkārši tehniska neprecizitāte, un šī kā tehniska neprecizitāte mums ir vienkārši jāizlabo. Patiešām padome pati apstiprinās sev nolikumu, pēc tā visa strādās, tā nekādā gadījumā nav norma, kura varētu palikt kā neapstrīdama. Ir ļoti normāli, ja šo nolikumu pie tādas attieksmes, kādu regulators ieņems sabiedrībā, Regulatoru padome nolikumu izstrādās, aiznesīs regulatora vadītājs, padomes vadītājs uz Ministru kabinetu, Ministru kabinets izskatīs un tad dos vai nedos iespēju pēc šī nolikuma padomei strādāt. Vismaz kaut kāda tāda attieksmei pret regulatoru mums ir jāveido, ja mēs bijām patiešām tik pārdroši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Ļoti patīkami, dabīgi, ka ir mums tāds Kārtības rullis un ka pēc Kārtības ruļļa Kārlim Leiškalnam vienmēr ir galavārds, vienalga, ko mēs runājam, bet nevajadzētu šajā galavārdā tomēr runāt netaisnību. Katrā gadījumā jebkura institūcija, kas Latvijā tiek dibināta valstī, pašvaldībās vai privāto tiesību institūcija, šo institūciju dibina tikai viens dibinātājs. Un dibinātāji ir šīs institūcijas īpašnieki. Privāttiesību jomā dibinātāji dibina šīs privātuzņēmēju sabiedrības, bet viņi apstiprina augstāko dokumentu — statūtus šai institūcijai. Valstī un pašvaldībās dibinātāji ir valsts un pašvaldības. Un šādu augstāko dokumentu — nolikumu līdz šim gandrīz visām institūcijām ir apstiprinājusi vai nu pašvaldības dome (padome), vai valsts institūcija atbilstoši savai kompetencei. Šinī gadījumā tiek dibināta autonoma iestāde. Un šī autonomā iestāde pati apstiprina savu nolikumu. No juridiskā teorijas viedokļa tas ir absurdi, Leiškalna kungs!

Nevar būt tā, ka padomes locekļi — SIA padomes locekļi vai akciju sabiedrības padomes locekļi — paši, nevis padomes, atvainojos, valdes locekļi paši apstiprina savus statūtus. Viņi nav dibinātāji. Tā ir izpildinstitūcija, un nekad nav bijis valstī tā, ka izpildinstitūcija pati apstiprina savus statūtus vai savu nolikumu. Šeit ir absurds ielikts. Un pēc tam mēs brīnāmies, kas veidojas. Veidojas bezatbildība. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC) . Jāpaceļ uz augšu. Es acīmredzot nebiju runājis kādu brīdi mikrofonā. Kas ir rakstīts šobrīd likumā? Es tiešām neesmu jurists, kaut gan tiesību pamatus es mācījos Latvijas Universitātē un tā nekas gāja. Padome apstiprina nolikumu. Padome, kuru mēs izveidojam ar šo likumu. Ļoti pareizi, mēs izveidojam institūciju, ar šo likumu nosakot, kādā veidā tiek iecelti padomes locekļi. Kādi ir kritēriji šo locekļu iecelšanai. Patīk viņi vai nepatīk, tas viss ir noteikts ar likumu. Lasām tālāk: "Padome apstiprina nolikumu, kurā reglamentē komisijas darbību, izpildinstitūcijas darba organizāciju un struktūrvienību vadītāju iecelšanas kārtību, to struktūrvienību, kas ir šai padomei pakļautas, nosaka padomes sēdē izskatīšanai paredzēto lēmumu projektu un citu dokumentu sagatavošanas kārtību." Tādi ir varas dalīšanas principi. Par ko jūs, kungi, runājat! Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli šajā gadījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. — deputātu Arņa Kalniņa un Lauska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 41, atturas — 14. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 30. priekšlikums, manuprāt, vairs nav balsojams, bet šeit: "Padomes izstrādāto nolikumu izskata un apstiprina Ministru kabinets." Tas nozīmē — nevis atkal veidot neatkarīgu institūciju, bet veidot pārraudzības institūciju pēc būtības, kurā visu nosaka Kabinets, jo tie, kas raksta nolikumu, nosaka kārtību, kādā plūdīs dokumenti, kā tiks izdarīta balsošana, saņemti priekšlikumi, noraidīti priekšlikumi, tamlīdzīgi un tamlīdzīgi. Bet, manuprāt, tas vairs nav balsojams, ja iesniedzēji piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies! 31. ir deputāta Lujāna priekšlikums — izslēgt pārejas noteikumos 1.punkta 1.apakšpunktu. Tas nav atbalstīts, bet arī šis Lujāna kunga priekšlikums laikam vairs nav balsojams, ja jūs piekrītat.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! Deputāts Baldzēns pārejas noteikumu lūdz izslēgt līdzīgi Lujāna kungam, un, es saprotu, arī Baldzēna kungs piekritīs, ka šis priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

K.Leiškalns. Un 33. — pēdējais vai beidzamais priekšlikums šajā likumā ir no deputātiem Kalniņa un Lauska, par pārejas noteikumu 1.punkta 1.apakšpunkta redakciju. Un, manuprāt, arī vairs nav balsojams, jo mēs neesam izskatījuši 1.pantā iesniegtos priekšlikumus. Ja jūs piekrītat, mēs varētu nobalsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Vispirms atklāsim debates par 33.priekšlikumu. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Šodien jūs paši pieņēmāt lēmumu — atteikties no profesionālas pieejas, pieņemot lēmumus šajā superregulatorā. Tas ir jūsu balsojums 37.pantā 19.priekšlikumā. Šodien jūs atteicāties no patērētāja iespējām aizstāvēt savas tiesības. Tas ir jūsu balsojums 19.pantā, 16.priekšlikums. Būtībā jūs šodien atteicāties no Saeimas politiskās atbildības, noraidot priekšlikumu nr. 15 14.pantā. Šobrīd, balsojot 33.priekšlikumu, jūs varat — un izskatās, ka jūs gribat, — atteikties no Saeimas pienākuma aizstāvēt ja nu ne savas valsts iedzīvotājus, tad vismaz savus vēlētājus. Tos vēlētājus, kuri ir patērētāji, jo vēlētāji, kuri ir pakalpojumu sniedzēji, jūsu vēlētāji arī, starp citu, saskaņā ar jūsu pašu šodienas lēmumu varēs savas intereses aizstāvēt šajā superregulatorā pie šiem politiskajiem ierēdņiem, neprofesionāliem ierēdņiem.

Leiškalna kungs uztraucas par to, vai mēs zinām, kuri tad šodien pieņem lēmumus, izsniedz licences. Zinām — ierēdņi. Ierēdņi, kuru lēmumus vismaz teorētiski, ja cilvēks vēlas, ir iespējams pārsūdzēt augstākstāvošās institūcijās. Šobrīd, atsakot Saeimas tiesības — pieņemt galīgo lēmumu par tiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem, kur ir nepieciešams regulēt valsts vārdā tarifus, jūs visu lemšanas varu atdosiet politiskiem ierēdņiem, vēlreiz pasvītrošu: ierēdņiem, ne profesionāļiem, kuri nav ne nomaināmi, ne uzraugāmi, ne ietekmējami no patērētāja puses. Man patiešām ļoti gribas ticēt, ka jūs esat pārliecināti jau šodien a’priori , vēl nezinot šo ierēdņu uzvārdus, gan par viņu godīgumu, gan par godaprātu. Man žēl drusku, ka jums pietrūka godaprāta, tā steidzoties pieņemt šo likumu bez labojumiem, noraidot to satraukumu, kuru mums izrādīja Valsts prezidente. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! patiešāµ Latvija būs eksperimentālais lauks, kurā Latvijas sabiedrība būs trusītis, ar kuru veiks vienu no eksperimentiem. Patiešām Pasaules bankai būs eksperimenta lauks, un redzēs, vai tas trusītis nosprāgs vai nenosprāgs. Kāds būs efekts? Ja efekts būs negatīvs, nu norakstīs zaudējumos. Bet mēs ar savu balsojumu norakstīsim savu sabiedrību un savu ekonomiku. Tas ir pirmais moments.

Otrais moments. Darba procesā šis likums ir pārdzimis. Varbūt tā doma, kura bija ielikta, ir, ka šis būs mehānisms, kas kontrolēs, kas pārstāvēs sabiedrības intereses pret monopoliem. Nebūs tā, šī struktūra lēnām pārvērtīsies. Tā kā viņa iekasēs no monopoliem līdzekļus, viņa būs ieinteresēta, lai šī monopoldarbība eksistētu Latvijā mūžīgi, jo citādāk viņai agri vai vēlu būtu jāpašlikvidējas. Mēs veidojam struktūru, kas veicinās Latvijā monopolismu, un tāds veids būs ilgstošs. Ja mēs paskatāmies, jau budžeta likumā uz šo regulatoru likumu ir atsauksmes, kuras atkal rada to situāciju un pastiprina, lai, teiksim, telekomunikācijās nerastos jauni konkurenti, lai agri vai vēlu nebūtu jāizņem no šī superregulatora ārā telekomunikācijas kā varbūt regulējoša nozare. Mēs esam radījuši un radām mehānismu, kas ir kaitīgs Latvijas ekonomikai. Es aicinu, it sevišķi, tas ir pēdējais jau priekšlikums, šinī brīdī atbalstīt cienījamo sociāldemokrātu kungu iniciatīvu un pēc tam balsot pret šo likumu, jo diemžēl mēs neesam ieklausījušies Valsts prezidentes kundzes viedoklī. Mēs esam realizējuši vienkārši politisku, cinisku līgumu, un mums ir jāatbalsta. Šinī gadījumā ir jābalso pret šo likumu. Es aicinu nedarīt eksperimentus ar Latvijas tautu un ekonomiku!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Mūsu šis priekšlikums radās arī uz prezidentes kundzes ļoti tiešu norādi, ka viņa uzskata par pareizu, ka mums likumā ir jāparedz, kādi sabiedrisko pakalpojumu veidi tiek regulēti, un to saskaņot par pārejas noteikumu 1.1.punktu. Mēs šo priekšlikumu iesniedzām faktiski arī kā tehniskas dabas priekšlikumu, kurš pēc būtības neko nemaina, bet uzlabo šo likumu, un no tāda viedokļa šeit nebija nekādu tādu strīdu, lai šo jautājumu gan izvirzītu, gan piedāvātu jums uz balsojumu. Un līdz ar to, ja mēs uzskatām, ka ir kaut kādas tehniskas dabas normas, kas mums likuma izskatīšanas veidā paskrējušas garām, un mēs varam pārskatīt un uzlabot, kāpēc gan ne. Un no tāda viedokļa, protams, mēs piedāvājam jums šo mūsu piedāvājumu atbalstīt. Likums no tā kļūs tikai labāks. Bet drusku atgriežoties pie iepriekšējā. Vienu mazu tomēr piebildi es gribētu izdarīt saistībā ar to, ka mēs uzskatījām, ka regulatora padome viena pati sev savā nolikumā izsaka, kādai jābūt izpildinstitūciju darba organizācijai un kādā veidā tiek noteikta struktūrvienību vadītāju iecelšanas kārtība, tie ir ļoti nopietni jautājumi. Un protams, es domāju, Ministru kabinetam tas būtu ļoti interesanti, lai šie jautājumi būtu sakārtoti Ministru kabineta atbilstošai pieejai, nevis tam, kā to var traktēt pati padome. Tie ir ļoti nopietni, tāpēc mēs arī uzstājām, ka tas ir apstiprināms Ministru kabinetā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Mēs redzam, ka mēs pieņemam kārtējo reizi likumu, kurš lielā mērā tik un tā pēc tam būs jāizstrādā līdz galam Ministru kabinetā. Es saprotu, ka valdības partijas nesaudzē savu Ministru prezidentu, bet nu katrā ziņā pusdarīts darbs nav labākais darbs priekš šīs Saeimas. Mēs redzam, ka atkal veidi, kādos sabiedrisko pakalpojumu veidos būs nepieciešama šī regulācija, šajās nozarēs, par kurām mēs esam tā aptuveni vienojušies, tiks noteikti tikai Ministru kabinetā līdz nākamā gada 1.jūlijam. Man ir mazliet neērti, ka visi jautājumi, kas ir "smagi" un nopietni, vai tas būtu Valsts valodas likums vai kas, Saeimas valdības partija šeit Saeimā izvairās pieņemt un diskutēt, tad ar tādu drošu roku pārbīda uz Ministru kabinetu un ministru prezidenta galvas šos zibeņus. Es domāju, ka tas nav tas godprātīgākais veids, kā rīkoties politiķiem.

Vai vienmēr ir vajadzīgi grēkāži? Tas ir viens, ko es gribētu jautāt. Mēs redzam, ka pat, ja svarīgākais ir īstenībā jautājums par veidiem, kurus šajās nozarēs regulēt, īstenībā šeit Saeimā netiek pieņemts. Es domāju, ka tas ir būtiskākais, ko es varu uzsvērt. Mēs pieņemam likumu, tajā pašā laikā mēs nedefinējam, uz ko mēs to attiecinām.

Nākamais, ko es gribētu pateikt. Kolēģi, mēs neapšaubāmi esam eksperimenti. Bet es nesaprotu, kāpēc mums jābūt eksperimentam šeit Austrumeiropā un Ziemeļeiropā, ja jau reiz pat Eiropas Savienībā nav šādas normas. Un, ja jau reiz mēs tik ļoti klausām Pasaules bankai, ka pilnīgi mulstam no viņas direktīvām un ieteikumiem, tad kāpēc mēs neņemam vērā viņu ieteikumus līdz galam? Kāpēc mēs neatstājam tiesības arī Saeimai izvirzīt kandidatūras uz šīm nozīmīgajām padomes vietām? Vai tiešām Saeimas vairākums, valdības partijas sev neuzticas un uzskata, ja tādas tiesības viņām tiks dotas, viņas neapšaubāmi sagrēkos un vairs nebūs šīs saskaņas un vienprātības starp Ministru kabinetu un Saeimas valdības vairākuma partijām. Diemžēl šķiet, ka tā. Bet es domāju, ka valdības partijām, neapšaubāmi, vajadzētu parādīt lielāku vienotību tajā brīdī, kad mūs kāds virza uz šo eksperimenta objektu vai trusīša lomu. Jo nav jau šādas institūcijas Eiropas Savienības valstīs, Austrumeiropas valstīs, šādus paraugus mēs neatradīsim arī NVS valstīs. Nu ir salu valstis, jā, kolēģi! Salu valstis, kur dzelzceļa transports, kā saka, ir minimāls, telekomunikācijas arī nav daudz, un tā joprojām. Bet ko tad mēs šeit nosakām, nenosakot par veidiem, kurus tad arī attiecīgi izskatīt, šo bīstamo jautājumu, politiski bīstamo jautājumu atstājot Ministru kabinetam. Mēs nosakām tikai to, ka ar trim balsīm no piecām, šo jautājumu lems šī komisija ar vienkāršu mehānisku vairākumu. Un atkal ir jautājums — kāpēc Saeima izvairās no šīs atbildības par to, lai tas būtu kā minimums kvalificēts vairākums? Arī valdībai vairs tajā brīdī, kad viņa būs pieņēmusi savus vēsturiskos lēmumus par šiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem, kurus regulēs, arī viņai vairs nebūs atbildības. Un tad veidosies situācija, kāda mums bija ar "Lattelekom", ar šo investoru, precīzāk jāsaka, kad pienāca skandāls, starptautisks skandāls, tad tajā brīdī mēs atzīstam: jā, mūsu valsts intereses nav ievērotas, jā, mūsu patērētāju intereses nav ievērotas, jā, šie tarifi gadu desmitu varēja būt zemāki, bet līdz tam brīdim mēs visu laiku teiksim — to regulē Telekomunikāciju tarifu padome. Tagad mēs teiksim: to regulē šis sabiedrisko pakalpojumu regulators. Es tomēr uzskatu, godājamie kolēģi, ka izvairīties no atbildības neizdosies, lai kam mēs šo atbildību uzgrūstu. Vai tas būs kaut vai Ministru kabinets, vai Saeimas valdības vairākums atsevišķos gadījumos. Neizdosies. Un atgādināšu, ka mēs, kolēģi, šeit, Saeimā, visi esam vēlētāji un vēlētāju izvirzīti un ka arī Valsts prezidente ir vēlētāja. Un par viņu balsi būtu jācīnās arī valdības partijām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates par 33.priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretārei lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs tūlīt uz komisijas telpām uz sēdi.

Sēdes vadītājs. Vēl viens paziņojums deputātei Počai.

A.Poča (LC). Cienījamie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu uz īsu sēdi tepat, Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Saeimas sekretārei vārds!

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Bartaševičs Aleksandrs, Cilevičs Boriss, Labanovskis Rišards, Apinis Pēteris, Rudevičs Normunds, Inkēns Edvīns, Pīks Rihards, Ūdre Ingrīda, Jurdžs Roberts, Sinka Juris un Dobelis Juris.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums ir beidzies. Turpinām likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" otrreizējo caurlūkošanu. Izskatām 33. — deputātu Kalniņa un Lauska priekšlikumu. Vārds debatēs deputātam Leonam Bojāram.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Paldies Leiškalna kungam! Cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Atkal steiga, pie tam ārkārtīga. Šis likums priekš Latvijas Republikas un tās iedzīvotājiem ir īpaši nozīmīgs. Tam būs ārkārtīga nozīme Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstībā, it sevišķi pie Latvijas Republikas pilsoņu un iedzīvotāju plānā maciņa tukšošanas. Tātad likumam ir jābūt absolūti pilnīgam.

Tāds viņš nav, un to atzīst arī mans draugs Leiškalna kungs. Jauna, ārkārtīga svarīga valsts institūcija, pirmā Eiropā, uzreiz te darbības laiks pieci gadi, bet kāpēc ne trīs? Pieci gadi, tas ir ļoti daudz, jo tā ir absolūti jauna institūcija, un mēs nezinām, kā tā strādās. Kāpēc nav komisijas biedru rotācija viena vai divu gadu laikā? Un tagad skatāmies.

7. panta 5. apakšpunkts — priekšsēdētājs un viņa locekļi ir neatceļami, tātad tie ir mūžīgi. Tas ir neprāts! Vai tad viņi ir svētāki par Romas pāvestu? Pasaules bankas vērtējums, jūs atceraties, Latvijai bija, ka Latvija ir nopirkta valsts vai pārdota. Mēs dodam tādas tiesības cilvēkiem, kurus mēs absolūti nezinām, kā viņi izpildīs savas funkcijas un kā viņi aizstāvēs Latvijas nacionālās intereses un Latvijas iedzīvotāju intereses.

11. panta 2. apakšpunkts — komisija savu funkciju pildīšanā, lēmumu pieņemšanā vai administratīvo aktu izdošanā nav pakļauta valdībai. Kam tad šis regulators pakļausies Latvijā? Kam tas pakļausies? Tādas atbildes nav un arī nebūs. Varas funkcijas regulatoram iedotas vairāk nekā 40. Varat pārskaitīt. Atbildība četri pantiņi, nekonkrēti un nenoteikti. Izveidojam kārtējo monstru. Viens jau ir izveidots, tas ir Finansu un kapitāla tirgus komisija. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, nu tas ir smieklīgi. Tātad viņš atbildēs tikai ar to apdrošināšanu, nu tā kā mēs automobili apdrošinām, bet kur tad šo kungu atbildība? Juridiskā, finansiālā un materiālā? Ja mēs dodam tādas tiesības noteiktiem mūsu Latvijas Republikas pilsoņiem, tad arī no viņiem ir jāprasa, un likumā jūs neatradīsiet ne juridisko atbildību, ne finansiālo, ne materiālo. Kā vienmēr, Latvijā notiek kaut kas, un tad lielu priekšnieku vietā atrod sētnieku, kas atbild, vai to skursteņslauķi. Un kā šīs personas ievēros Latvijas Republikas likumu, to mēs arī neredzējām. Kur ir vieta patērētāju pārstāvjiem? Tātad patērētāju pārstāvjiem, un kas aizstāvēs Latvijas Republikas iedzīvotāju un citu patērētāju intereses, nav viņu likumā. Tātad likums ir izstrādāts noteiktām personām tikai vienpusīgs. Tā ka mēs rupji ignorējam mūsu iedzīvotāju intereses, un ar simts deputātu balsīm mēs gribam izveidot tādu institūciju, kura vispār Latvijā nekam nepakļausies, varbūt Eiropā. Te ir iestrādāta korumpētība. Nu par korumpētību es domāju, ka jums nav jāatkārto, ja jau ārvalstu investori bija spiesti atnākt pie Ministru prezidenta ar sūdzību, ka bezkaunība jau nonākusi līdz ārkārtējai robežai, tad mēs vairāk iebilst neko nevaram.

Nākamais. Tiek ignorēts arī prezidentes iebildums. Es nemaz nerunāju par to, ka Latvijas Republikas iedzīvotāju, organizāciju un vietējo pašvaldību intereses un viņu domas par šo likumu, neviens neprasīja. Tagad kas noteiks cenas gāzei un degvielai Latvijā? Vai nebūtu laiks apelēt šo oficiālo spekulāciju? Tagad Latvija tirgo degvielu, kura ražota Krievijā vai Baltkrievijā, un viss tiek izdots, tā ir ražota Eiropas Savienībā. Vai tad tā nav falsifikācija, un viņai ir jānoliek gals. Gāze Lietuvā un Igaunijā ir lētāka nekā Latvijā, lai gan pie mums atrodas gāzes krātuve. Arī citās valstīs nav tā aplamā gāzes abonentu maksa. Kas tas par maksājumu ir un kas...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. Jā! Likumprojekts ir neapmierinoša satura. Es kā Latvijas Republikas iedzīvotājs to nevaru atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies! Paldies Bojāra kungam par brīdinājumu, un es aicinu deputātus nobalsot komisijas viedokli 33.priekšlikumā, ko iesniedz deputāti Kalniņš un Lauskis, un pēc tam nobalsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 33. — deputātu Arņa Kalniņa un Lauska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 41, atturas — 13. Priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 29, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām"" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta numurs 2343. Trešajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Es aicinu likumu pieņemt trešajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Pat īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu"" , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, ir izvērtējusi astoņus priekšlikumus. 1.priekšlikums attiecas uz likumprojekta virsrakstu. Atbildīgā komisija aicina to redakcionāli precizēt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 2.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 1.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums ir tas, par kuru presē ir nedaudz diskutēts, proti, atbildīgā komisija vienbalsīgi ierosināja iekļaut likumprojektā 3.1 prim pantu, kas dotu tiesības tiem pašvaldības deputātiem, kuri ieņem uz laiku ministra, Ministru prezidenta, tā Saeimas deputāta, kurš aizvieto ministru, amatu, pēc tam, kad krīt valdība, atgriezties attiecīgajā pašvaldībā un turpināt pildīt šīs pašvaldības deputāta pienākumus. Aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es aicinu pievērst uzmanību šai redakcijai. Manuprāt, šīs norma, kas ir iestrādāta, ka Saeimas loceklis, kurš pantā noteiktajā kārtībā ir nolicis deputāta pilnvaras, var atjaunot attiecīgās domes pilnvaru laikā pēc Saeimas deputāta pilnvaru izbeigšanās, radīs zināmu sajukumu, jo tie cilvēki, kas ir sākuši strādāt pašvaldību domē, ar to ir rēķinājušies, ka viņu darbs varbūt arī būs ilglaicīgs, un, Saeimas deputātam atgriežoties šajā darbā pašvaldībā, manuprāt, šis ilglaicīguma princips tiks pārtraukts. Un tāpēc es iesaku vairākiem izteikties debatēs par šo punktu. Manuprāt, arī tas, ka tik bieži mēs grozām likumus par deputātu statusu īsi pirms vēlēšanām, nav visai pareizi.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP) . Godātie kolēģi deputāti! Ja pieņem šo priekšlikumu, nekas īpaši ministru, Saeimas deputātu un pašvaldību deputātu tiesībās nemainās. Tikai dažiem pašvaldību deputātiem, kuri kļūs par ministriem, Saeimas deputātiem, būs iespēja atgriezties iepriekšējā amatā pašvaldībā. Šī priekšlikuma nepieņemšanas gadījumā es gribētu tagad teikt tā: nekas traģisks nenotiks. Un arī pieņemšanas gadījumā īpaši plašas tiesības deputātiem neradīsies. Es aicinātu balsot atbilstoši savam viedoklim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 28, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. 4. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 7. panta 3. daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 5. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 8. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 6. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 12. pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 7. priekšlikums uzskaita tās sociālās garantijas, kuras bauda tie pašvaldību domju, padomju deputāti, kuri ieņem amatus attiecīgajās pašvaldību domēs, padomēs. Aicinātu atbalstīt šo redakciju!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 8. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt pārejas noteikumu 1. punktu. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Aicinātu pieņemt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 16, atturas — 15. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 1. novembri.

Sēdes vadītājs. 1.novembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja deputātu grupas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"" un atbalstīja to pirmajam lasījumam.

Šis likumprojekts paredz precizēt gadījumus, kad šīs kategorijas personas varētu saņemt šādu pensiju — speciālo valsts pensiju, ne tikai iestājoties attiecīgajam vecumam, bet arī, ja tās kļūst par invalīdiem. Tas skar ļoti mazu grupu cilvēku, tādēļ aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 10, atturas — 5. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Muciņš. 25. oktobris.

Sēdes vadītājs. 25. oktobris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likums" , pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, kura ir atbildīga un izskatīja šo visnotaļ svarīgo likumprojektu, es lūdzu iepazīties ar pamattēzēm, pamatproblēmām, kas šeit ir atspoguļotas.

Šis ir jau otrais mēģinājums reglamentēt šo ārkārtīgi svarīgo jomu, kas diemžēl noziedzīgi ilgi Latvijā nav vēl reglamentēta un strādā pēc Ministru kabineta noteikumiem, kuros brīžiem atspoguļojas pat tādas arhaiskas iepriekšējo padomju gadu normas, ka vajadzētu par nepilngadīgām grūtniecēm ziņot prokuroram, un citas, kas pašreiz netiek īstenotas kā nereālas. Tas vienkārši raksturo to situāciju, kāda pašreiz ir izveidojusies.

Īsi atgādināšu, ka šis jau ir otrais mēģinājums reglamentēt seksuālās un reproduktīvās veselības jomu Latvijā. 1996. gadā 6. Saeimas laikā šāds likumprojekts tika skatīts, taču neveiksmīgi, un netika pieņemts un akceptēts. Iemesli tam bija, protams, dažādi, bet pamatā bija divi — gan paša likuma nepilnības, jo tur tika skatīti tikai abortu, kontracepcijas un mākslīgās apaugļošanas jautājumi, neskatot un nesakārtojot šo jomu plašāk, gan arī politiskās gribas jautājumi, kas izšķīra neveiksmi šī likuma pieņemšanā.

Pašreizējais likumprojekts ir pilnīgi izstrādāts no jauna. Tas ir daudz plašāks, fundamentālāks un konceptuāli ietver sevī visas pamatjomas. Tā pirmajā nodaļā ir atrunāti pamatprincipi, ļoti svarīgi, tādi kā bezmaksas dzemdību palīdzības nodrošināšana, kā arī iezīmēts, kas būtu vēl jāattīsta, — pamatzināšanu apgūšana seksuālās un reproduktīvās veselības jomā ārstniecības un izglītības iestādēs. Šeit ir stingri atrunāta valsts un pašvaldību kompetence seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, kas kuram ir jādara, un, protams, ļoti svarīgi, atrunāti iedzīvotāju pienākumi un tiesības šajā jomā.

Ir šeit ļoti svarīga daļa, kur ir atrunāta iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes samaksas kārtība. Nākamā, 2. nodaļa, runā par dzemdību palīdzību, kas ir ārkārtīgi svarīga, ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju un pašreizējo krīzi veselības aprūpes sistēmā. 3. — pilnīgi jauna nodaļa, kas nebija iepriekšējā likumprojektā, par seksuāli transmisīvajām slimībām, kas sakārto šīs jomas ārstēšanas pamatprincipus un finansēšanu. 4. nodaļa — neauglība, daudz plašāk un fundamentālāk skar visus jautājumus, kas skar neauglības profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu, medicīniskās apaugļošanas jautājumus, kārtību, kādā tiek veikti ierobežojumi, kā arī sāk risināt, un šī joma vēl būtu tālāk attīstāma, civiltiesiskos jautājumus, kas ir saistīti ar mākslīgo apaugļošanu un medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimuša bērna juridisko statusu. Šī joma ir ārkārtīga svarīga un nepieciešama, to tiešām nevar vairs atlikt, jo pēc 10 vai 15 gadiem, kad šie bērni jau būs pieauguši, mums var parādīties daudzas ar mantojumu un ģimenes tiesībām saistītas lietas, kuras mēs nebūsim spējīgi atrisināt, ja šo jomu ielaistu dziļumā.

5. nodaļa, kas arī ir no jauna pārstrādāta un vispusīgi, cik nu ir iespējams pašreizējā veselības aprūpes finansējuma ietvaros to izdarīt, atrunā kontracepcijas iespējas, tiesības, izvēli un pamatprincipus par to, kas to veic.

6. nodaļa, kas izsauc vislielākos tādus pretrunīgus uzskatus sabiedrībā, ir grūtniecības pārtraukšana, un šeit līdzīgi tam, kā tas ir Eiropas valstu un Skandināvijas valstu likumdošanā, likumprojekta autori pieturas pie pamattēzes, ka noteicošās ir sievietes tiesības līdz zināmam brīdim, līdz zināmai grūtniecības nedēļai izlemt šo jautājumu, tādā veidā respektējot viņas tiesības un viņas prioritāti par šo jautājumu lemšanu.

Likumprojektā ir iestrādāta ļoti progresīva norma, es gribētu pievērst deputātu uzmanību, ka mākslīgā pārtraukšana pēc sievietes lūguma, tātad pēc viņas izšķiršanās, ir pieļaujama līdz grūtniecības 12 nedēļai. Tas nozīmē, ka šis laiks maksimāli saīsināts. Un mūžīgi strīdi par to, kas ir dzīvība vai kas nav dzīvība, un šīs diskusijas turpinās, no kuras nedēļas embrijs tiek uzskatīts par dzīvību. Šeit mēs esam tiešām ielikuši ļoti progresīvu normu, jo maksimāli ātri tas spiež izlemt, izšķirties par šo jautājumu. Un šeit es jums varu pievest piemēru, kaut vai Zviedrijas likumdošanu. Viņiem ir 18 nedēļas, un viņi apstrīd un uzskata, ka tiešām šī norma būtu pārskatāma, piemērojot kaut kādu īsāku grūtniecības laiku, kad ir pieļaujama šī grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes izšķiršanās.

Pārējos gadījumos vēlākā laikā grūtniecību pārtraukt šis likumprojekts paredz, tikai izmantojot kaut kādus papildu argumentus, un lielos vilcienos tātad šeit ir norādīts, ka grūtniecības pārtraukšana medicīnisko indikāciju vai sociālo apstākļu dēļ. Un sociālie apstākļi šeit ir saprotami, ka tas sociālais apstāklis var būt tikai viens, un tā ir izvarošana. Tātad šī pārtraukšana, pamatojoties uz medicīniskām vai sociālām indikācijām, ir iespējama līdz grūtniecības 22.nedēļai, bet tad ir nepieciešams ārstu konsīlijs un visas pārējās lietas, kādas tiek atrunātas, šeit ir izrunāts.

26.pants šajā sadaļā, kur tiek runāts par grūtniecības pārtraukšanu, ja grūtniecība iestājusies pacientei, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu, ir izraisījis jau vēl pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā daudzus iebildumus un uzskatus, ka šis vecums te varētu būt 16 gadu, bet šis jau ir otrā lasījuma jautājums. Vienīgi es tagad runāju par to tāpēc, lai jūs, cienījamie deputāti, zinātu, ka šī diskusija par to notiek. Visnotaļ likumprojekts ar daudzām lietām, pie kurām būtu vēl jāstrādā, un šeit es varētu minēt tādas fundamentālas lietas kā izglītība šajā jomā. Mums ir jauniešu veselības centri, mums ir kaut kādi iedīgļi šajā jomā, bet bez plaša izglītojoša un izskaidrojoša darba jauniešu vidū diez vai šim likumprojektam būs pietiekami panākumi.

Nākamā fundamentālā lieta būtu civiltiesiskā mantojuma un visas pārējās lietas, kas šeit būtu arī pietiekami precīzi jāatrunā.

Un beidzamais, droši vien ārstu, mediķu un visa medpersonāla atbildība un izšķirošā loma, kas būtu šeit norādāma, jo tieši tie ir tie cilvēki, kas pirmie un ļoti bieži arī vienīgie kontaktējas ar sievieti un ir klāt pie šī ļoti svarīgā jautājuma izlemšanas. Pie šīm pamattēzēm mēs arī tālāk plānojam strādāt, izskatot priekšlikumus.

Nobeigumā es gribu pateikt, ka Sociālo un darba lietu komisija un Sabiedrības veselības apakškomisija izskatīja un atbalstīja šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā. Kā arī esam saņēmuši ar zināmām iebildēm pozitīvu atbalstu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un no Saeimas Juridiskās komisijas un gaidām no šīm komisijām arī priekšlikumus otrajam lasījumam. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie Saeimas deputāti! Sākšu ar to, ka Latvijai ir ļoti nepieciešams Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums. Un salīdzinot ar redakciju, kādā šis likums bija sagatavots pirms vairākiem gadiem, tas ir pozitīvi, ka šajā likumā ir papildinājumi ar ļoti vajadzīgām un nepieciešamām lietām, tajā skaitā jautājumos, kas ir saistīti ar dzemdību palīdzību, jautājumos, kas ir saistīti ar pēcdzemdību palīdzību māmiņām. Tāpat arī jautājumos, kas ir saistīti reproduktīvās veselības jomā ar iedzīvotāju tiesībām un pienākumiem. Tomēr, protams, šis likums tāds, kāds tas ir uzrakstīts, manuprāt, atspoguļo vairākus konceptuālus trūkumus un problēmas. Īpaši tas attiecas uz šā likuma sesto nodaļu, kur tiek regulēti jautājumi, kas ir saistīti ar grūtniecības pārtraukšanu un kur ir aprakstītas procedūras saistībā ar abortu izdarīšanu. Diemžēl likums, kā tas ir uzrakstīts šobrīd, vairāk veicina abortu veikšanu un neparāda valsts ieinteresētību pēc iespējas samazināt abortu skaitu Latvijā, padarot no likumdošanas viedokļa abortu par formālu procedūru, formālu medicīnisku operāciju, lai gan patiesībā aborts ir vēl nedzimuša bērna dzīvības atņemšana. Domāju, ka visefektīvākais veids, kā mēs varam samazināt abortu skaitu, kā mēs varam rūpēties un aizstāvēt nedzimuša bērna dzīvību, ir tieši runāt par ārstu atbildības palielināšanu šajā jomā tieši tajos gadījumos, kad ārsts kontaktējas ar personām, kuras vēršas šādos gadījumos pie ārsta, izskaidrojot tās grūtības un iespējamos sarežģījumus, kas ir saistīti ar abortu izdarīšanu. Tāpat arī informējot par to, kas tad patiesībā ir aborts. Es domāju, ka šī likuma sadaļa, kas saistīta ar ārstu atbildību, to, kādu orientāciju ārsts piešķir šīm konsultācijām un sarunām, to, cik liela ir viņa atbildība, noteikti ir jāpārstrādā.

Tāpat es uzskatu, ka ir ļoti būtiski uzsvērt visus tos jautājumus, kas saistīti ar izglītošanu un kas saistīti ar informēšanu, lai pēc iespējas vairāk mēs runātu ne tikai varbūt tajos gadījumos, kad jau grūtniecība ir iestājusies, bet tieši skolās gan veselības mācības jomā, gan citos gadījumos, lai maksimāli sabiedrība būtu informēta par šiem te jautājumiem. Domāju, ka tieši šādai ir jābūt šai likuma ievirzei, nevis vienkārši uzrakstīt likumu par to, kā labāk atņemt faktiski nedzimuša bērna dzīvību, kā labāk un formālāk izdarīt šo procedūru, bet tieši šajā likumā atspoguļot visu, ko valsts var darīt, lai šo dzīvību saglabātu, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu māmiņai tajā brīdī, kad viņai ir jāpieņem šis te lēmums. Un šādā virzienā Tautas partija arī iesniegs savus priekšlikumus uz otro lasījumu. Esošā redakcija vismaz par sesto nodaļu šādā redakcijā nav atbalstāma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts kā vienai no komisijām tika nodots arī Juridiskajai komisijai. Juridiskā komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja virzīšanai pirmajā lasījumā. Taču absolūti nenoniecinot to svarīgo izšķiršanos, ko veicis mūsu Ministru kabinets, iesniedzot šo likumprojektu, un to plašo un rūpīgo darbu, ko ir veikusi Labklājības ministrija, risinot medicīniska rakstura problēmas šajā likumā, es tomēr vēlētos norādīt uz trijiem aspektiem, ko it sevišķi no juridiskā viedokļa būtu nepieciešams atspoguļot nākamajos lasījumos šajā likumā. Ja mēs šo likumu izskatām pa nodaļām, un tā kā arī šeit Ražuka kungs ziņoja, tad mēs redzam, ka likums lielākoties veltīts saistībai ar medicīnu un medicīnisko jautājumu regulēšanai. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka mums ir šādi te 20. un 21. pants likumā, kur viens runā par medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimuša bērna juridisko statusu un otrs runā par paternitātes tiesībām un to neatzīšanu donoriem.

Cienījamie deputāti! Civillikums, protams, regulē vispārīgos jautājumus, un no tāda aspekta šis likums ir jāuzskata par speciālo likumu. Bet tajā pašā laikā Civillikumā diez vai mēs risināsim jautājumus par tiem bērniem, kuri dzimuši šo te likumā paredzēto legālo medicīnisko darbību rezultātā, un šāda jautājuma regulēšanai, it sevišķi, kas attiecas uz mantiskām un citām civilām nemantiskām tiesībām, kas izveidosies starp šādā veidā dzimušu bērnu un viņa daļēji bioloģiskiem vai nebioloģiskiem vecākiem, ir jābūt arī civiltiesiski regulētiem. Un šī regulācija ir jāizdara nekur citur kā šajā likumā.

Otrām kārtām ir jāregulē precīzi arī tās tiesības, no kurām atsakās un kurā brīdī tās zaudē šo te bērnu bioloģiskie vecāki, kuri šajā likumā ir nosaukti par donoriem. Šis jautājums arī ir jāregulē precīzi un juridiski civiltiesiskajā jomā.

Man jāizsaka atzīme, ka tas likums ar šādu pašu tēmu, kas tika iesniegts iepriekšējā parlamentā, bet netika pieņemts dažādu apstākļu dēļ, saistībā ar abortiem, šos civiltiesiskos jautājums regulē plašāk un precīzāk. Es nezinu, kas ir bijis par iemeslu, kādēļ valdība ir atteikusies no šo jautājumu plašas regulācijas šajā likumprojektā, jo, kā es saprotu, likumi tomēr nāk no valdības un viņiem ir jāatspoguļo kopumā ne tikai vienas ministrijas viedokļi, bet jāatrisina šajā jautājumā lietas, kas skar ne tikai Labklājības ministriju, bet arī Tieslietu ministriju, bērnu tiesības, regulācija un tā tālāk. Tādēļ vismaz minimāli ir jāatgriežas atpakaļ pie juridiskiem jautājumiem, kas ir bijuši vecajā likumprojektā, vismaz šajā jomā. Un tajā pašā laikā juridiskā zinātne ir lieliem soļiem gājusi uz priekšu un šos jautājumus pasaulē ļoti plaši regulē, un Eiropā mums ir daudz vietu, kur mēs varam šos jautājumus pasmelties.

Ja mēs runājam par jautājumu, kas skar vienu no iemesliem, kādēļ likumprojekts iepriekšējā Saeimā netika pieņemts, jautājumu par abortiem, tad, protams, šeit tās atzīmes, ko izteica Vītola kungs, ir pamatotas. Jo neaizmirsīsim, ka pa šo starpu mums ir 8.nodaļa pieņemta Latvijas Satversmē, un tās 93.pants nosaka — ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Tātad laiks pāriet no vecām metodēm, kad konstitūcijas runāja par vienu, bet parastajos likumos tālāk nebija izpausmes šīm tēzēm, tātad ir nepieciešams šo Satversmes 93.pantu precīzāk izpaust tieši no juridiskā viedokļa šajā likumprojektā.

Un trešais. Mēs visi esam informēti par situāciju, kāda ir pasaulē ar jauniem dažādiem sasniegumiem ģenētikā un jautājumā, ko sauc par klonēšanu. Tādēļ būtu laiks risināt arī šajā likumprojektā šos jautājumus. Dažas valstis to jau ir izdarījušas. Ar ko mēs būtu sliktāki, ja mēs šos jautājumus risinātu, nevis atstājot varbūt atkal baltus plankumus kādiem potenciāli iespējamiem eksperimentiem, par kuriem mēs pēc tam ar šausmām uzzināsim no kādas dzeltenas avīzes. Tādēļ es aicinu šos trīs jautājumus otrajā un trešajā lasījumā likumā sakārtot. Un Juridiskā komisija ir gatava iesniegt savus priekšlikumus. Atbalstu likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija konceptuāli atbalstīja šo projektu, un mums neradās šaubas par to, ka šāds likums ir vajadzīgs. Sabiedrībā rezonansi izsaukušās diskusijas par grūtniecības pārtraukšanu ir tikai viena neliela daļa no visa ļoti vajadzīgā projekta. Gribu to darīt zināmu. Piedodiet, arī radioklausītājiem, kuri domā, ka likumprojekts ir tikai par abortiem. Tā tas nebūt nav. Tas regulē ārkārtīgi nopietnas sfēras, un šeit divu domu nevajadzētu būt. Es gribu teikt tikai, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju kategoriski neapmierina tikai viena norma, un mēs pret to iebildīsim visu laiku, ka par nepilngadīgās grūtniecību jāpaziņo bāriņtiesām. Tas varētu novest pie traģiskām sekām mazpilsētās, ciematos un tā tālāk. Bet es aicinu atbildīgo komisiju (es gribu, lai dzird komisijas priekšsēdētāja un referents) noteikt lielāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai varētu izdiskutēt ar visiem. Es aicinu ieklausīties arī to cilvēku balsīs, kuri varbūt šodien, sevišķi neizprotot lietas būtību, uzstājas ar protestiem. Es nedomāju vakardienas, šīsdienas piketētājus. Es domāju arī reliģisko konfesiju pārstāvjus, kur man par prieku jākonstatē, ka viņu nostāja ir daudz tolerantāka šobrīd, nekā tas bija 6.Saeimas laikā, kad viena frakcija uzjundīja emocijas pilnīgi nevietā. Izdiskutējot, uzklausot visu domas, protams, arī mediķu, un es piekrītu Vītola kungam, ka mediķiem šeit ir atbildība jāpalielina, jāpastiprina šajā gadījumā, uzklausot visu domas, mēs nonāksim pie situācijas, ka pieņemsim ļoti vajadzīgu likumu, kurš tomēr neizraisīs nevajadzīgas, pilnīgi liekas emocijas sabiedrībā. Komisijas vārdā es arī aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (JP). Kolēģi! Seiksta kungs jau lielāko daļu pateica. Bet es gribu pateikt, ka šis likumprojekts ir ļoti nopietni izskatīts Bērnu tiesību apakškomisijā. Mēs esam saņēmuši pietiekami daudz priekšlikumu no sabiedriskajām organizācijām un organizācijām, kuras ir iesniegušas priekšlikumus izdarīt izmaiņas šajā likumprojektā, it sevišķi to, ko jau Seiksta kungs arī pieminēja, saistītu ar nepilngadīgo grūtniecību, un kā šis process būtu un kurš tad ir tiesīgs atļaut vai neatļaut pārtraukt šo grūtniecību. Tāpēc es arī gribētu pateikt to, ka likumprojekts kā tāds, tas ir nepieciešams, to ir nepieciešams pirmajā lasījumā izskatīt. Bet to, ko arī Bērnu tiesību apakškomisija un Sociālo un darba lietu komisija un arī pārējās komisijas ir ieteikušas šim periodam, ka likuma, tas ir, priekšlikumu iesniegšanā, izskatīšanā, lai varētu piedalīties arī citas sabiedriskās organizācijas un tās organizācijas, kurām ir tiešām ļoti konkrēti priekšlikumi, ir jābūt pietiekami lielam. Es gribētu arī vēl vienu reizi atgādināt to, ka konceptuāli Bērnu tiesību apakškomisija šo jautājumu kā likumu kopumā atbalsta, bet tā nepiekrīt tiem vairākiem pantiem, kas ir iestrādāti. Tie gan nesaskan juridiski, gan arī, godīgi sakot, ir daudzējādā ziņā diezgan amorāli pēc savas būtības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC) . Godājamie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un arī izskatīja ne tikai šo likumprojektu, bet arī tā virzības gaitu, kas paredz likumprojekta un priekšlikumu apspriešanu ne tikai komisijā, bet arī plašākā lokā, uzaicinot visu sabiedrisko organizāciju, personu, kas ir iesniegušas priekšlikumus un vēstules, kā arī reliģisko konfesiju pārstāvjus, lai izveidotu vairāk vai mazāk pieņemamu vai tolerantāku attieksmi pret šo problēmu un šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 13, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Romualdam Ražukam. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņus otrajam lasījumam.

R.Ražuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 20.novembris. Viens mēnesis.

Sēdes vadītājs. 20.novembris. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Darba dokumenta numurs mums šobrīd ir 2339. Likumprojekts par grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kuru komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam. Man nākas paziņot, ka iesniegts nav neviens priekšlikums. Bet komisija ir izdarījusi redakcionālus labojumus un aicina jūs pievērst uzmanību 39.pantā pirmajā, otrajā un piektajā daļā. Aicinu tos akceptēt, atbalstīt likuma pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret redakcionāliem labojumiem nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Aicinu Priekšlikumus komisijā iesniegt līdz šā gada 24.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 24.oktobris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam.

Nākamais — likumprojekts "Par piesārņojumu" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Dokuments nr.2142. Šis likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi samazināt vides piesārņojumu un tā kaitējumu dabai un arī, kā novērst piesārņojumu radītās sekas. Protams, ka zināmi ierobežojumi tiks uzlikti arī rūpnieciskajai ražošanai, bet ir paredzēta arī dažādu normatīvu izstrādāšana, lai reglamentētu šīs piesārņojošās darbības, no kurām dažreiz tik tiešām ražošanas procesā ir grūti izvairīties vai nav iespējams izvairīties. Un šis likumprojekts ir izstrādāts arī sakarā ar tām nostādnēm, kuras tiek ievērotas dialogā ar Eiropas Savienību mūsu Latvijas valsts sarunu grupai sadaļā — vides aizsardzība. Komisija ir vienojusies par pietiekami ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, jo daudzas normas patiešām varbūt rūpnieciskiem ražotājiem liksies pasmagas, un tāpēc aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā, rūpīgi gatavojot priekšlikumus uz otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labdien, godātie kolēģi! Pirmām kārtām gribu atzīmēt, ka šis likums tiešām ir vajadzīgs un nepieciešams un ka es esmu par šī likuma atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz atsevišķām lietām, kas likumā, manuprāt, nav pilnvērtīgi novērtētas. Galvenokārt tas attiecas uz likuma pārejas noteikumiem par attiecīgo piesārņojumu integrēto atļauju stāšanos spēkā. Jau likumprojekta anotācijā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs saka, ka likums ļoti būtiski ietekmēs Latvijas uzņēmējdarbību, ņemot vērā papildu nepieciešamību pēc ļoti lielām investīcijām. Un šeit viņam var piekrist, jo, paskatoties kaut vai Igaunijas piemēru, šie investīciju apjomi tiešām ir ļoti iespaidīgi un atsevišķiem uzņēmumiem uz piedāvāto termiņu pat, nebaidos teikt, biedējoši. Igaunija ir aprēķinājusi, ka, lai izpildītu visas nepieciešamās izvirzītās prasības, būs nepieciešams papildus investēt, tas ir, pārrēķinot latos no igauņu kronām, tad rūpniecības uzņēmumos 183 miljonus latu, sadedzināšanas iekārtām 316 miljonus latu, atkritumu saimniecībām 349 miljonus latu un lauksaimniecībai 102 miljonus latu. Līdz ar to droši varu prognozēt, ka Latvijā, pat esot man ļoti lielam optimistam, būs nepieciešams vismaz miljards latu, lai varētu izpildīt visas šīs likuma normas.

Apzinoties mūsu uzņēmumu stāvokli, uzskatu, ka tas nebūs iespējams tik īsā termiņā, un, ja mēs pieņemsim likumu ar piedāvātajiem likuma pārejas noteikumiem, mēs nolemsim mūsu uzņēmumiem attīstības tempu zaudēšanu uz vairākiem gadiem. Reāli, paskatoties patiesībai acīs, varu teikt, ka būs nepieciešams nomainīt visas vecās centrālās apkures sistēmas, notekūdeņu iekārtas, ūdens ieguves un attīrīšanas iekārtas, būs jāveido jaunas mēslu uzglabāšanas vietas, gaisa un skaņu filtru sistēmas, kā arī citas lietas. Tas viss ir vajadzīgs, un es esmu pārliecināts, ka uzņēmēji to ir ieplānojuši darīt neatkarīgi no šī likuma normām, bet neprātīgi būtu piespiest to darīt tik ātrā tempā. Tādēļ vidējā termiņā jeb, kā likumā piedāvāts, līdz 2007.gadam, kad šī likuma norma stāsies spēkā, ekonomiskās grūtībās var nonākt vairāki uzņēmumi, jo tie nespēs izpildīt prasības, un esmu pārliecināts, ka attiecībā uz šo termiņu tiešām visiem uzņēmumiem būs ļoti grūti un varbūt pat neiespējami ieviest visas šajā likumā atspoguļotās prasības, lai iegūtu attiecīgās kategorijas atļauju. Līdz ar to mēs nolemsim, ka šie uzņēmumi, ja tie nespēs izpildīt prasības, būs jāslēdz.

Paskatīsimies, kā šīs normas darbojas Eiropas Savienības kandidātvalstīs un atsevišķās dalībvalstīs. Tās tiek paredzētas ar krietnāku laika nobīdi. Tāpat arī, skatoties Latvijas sagatavotajās sarunu pozīcijās ar Eiropas Savienību par vides aizsardzības sadaļu, ir minēts, ka šīs piesārņojuma likuma atsevišķās normas varētu kompleksi stāties spēkā uz 2015.—2017.gadu. Tāpēc Tautas partijas frakcija piedāvā šīs normas saskaņot ar pozīcijas dokumentu. Domāju, ka pašreiz piedāvāto normu ieviešanu pilnvērtīgi varētu attiecināt uz jaunveidojamiem uzņēmumiem, ieviešot tās kā ministrija piedāvā attiecīgi uz "C" un "B" kategorijas atļaujām, sākot ar 2002.gadu, bet uz "A" kategorijas atļaujām — uz 2007.gadu. Savukārt uz pašreiz Latvijā darbojošiem uzņēmumiem šīs normas obligātā ieviešana tiktu noteikta kopā, kā tas ir paredzēts pozīcijas dokumentā, uz 2017.gadu. Aicinu atbalstīt šo likumu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK) . Cienījamie deputāti! Razminoviča minētās problēmas tiešām ir ļoti nozīmīgas, bet mēs nevaram arī atstāt novārtā visu nepieciešamo likumprojektu, Ministru kabineta noteikumu un dažādu standartu izstrādi, un tāpēc par likumprojektu ir jāsāk debatēt tūlīt. Ja izdosies vienoties arī ar sarunu grupu, kas runā ar Eiropas Savienību, acīmredzot varētu tikt šie termiņi arī noteikti ilgstošāki un savādāki, bet visu laiku mums jāpatur prātā, ka šis likums aizsargā ne tikai rūpnieciskās produkcijas ražotājus šajā mirklī, bet viņus aizsargā ilglaicīgi, un arī doma par cilvēku, iedzīvotāju veselību un labiem darba apstākļiem ir šī likumprojekta pamatā. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par piesārņojumu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Seile. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 9.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Novembrim acīmredzot.

A.Seile. Es atvainojos! Līdz novembrim, protams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš... Atvainojiet, lūdzu, ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Ierosinātu priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1.decembri.

Sēdes vadītājs. 1.decembris. Vai atbildīgai komisijai ir iebildumi par 1.decembri? (Starpsauciens: "Jā! Ir!") Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1.decembri. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 7, atturas — 26. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 1.decembris.

Izskatām likumprojektu "Grozījums Robežsardzes likumā" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Komisija uz otro lasījumu priekšlikumus nav saņēmusi. Aicinātu virzīt tālāk šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Robežsardzes likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas laiku lūdzu 25. oktobri.

Sēdes vadītājs. 25. oktobris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Detektīvdarbības likums" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu "Detektīvdarbības likums". Šis ir nepieciešams likums, kas faktiski sakārtotu pašreizējo situāciju sakarā ar detektīvdarbību, ar ko pašreiz nodarbojas vairākas firmas, pašreiz tiek regulēta 1993. gada 10. maija iekšlietu ministra pavēle un nolikums, kā arī pašreiz šī likumdošana ir zināmā pretrunā ar Ministriju iekārtas likuma 6. panta noteikumiem.

Komisija iepazinās ar šo likumprojektu un aicina jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā, attiecīgi nosakot garāku priekšlikumu iesniegšanas laiku, lai mēs varētu uzsākt darbu pie šī likumprojekta.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Detektīvdarbības likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 10.novembris.

Sēdes vadītājs. 10. novembris. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Dokuments nr. 2344. Juridiskā komisija izstrādāja divus priekšlikumus, kur tika redakcionāli precizēts likumprojektā iesniegtās institūcijas nosaukums — Finansu un kapitāltirgus komisija — saskaņā ar mūsu pašu pieņemto likumu "Par finansu un kapitāltirgus uzraudzību".

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. Aicinu jūs atbalstīt 1. un 2. priekšlikumu. Citu priekšlikumu nav. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

L.Muciņš. Lūdzu 24. oktobri.

Sēdes vadītājs. 24. oktobris. Deputāti piekrīt.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2000. gadam"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru prezident, ministri! Godātie kolēģi! Šodien Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdza iekļaut darba kārtībā grozījumus Valsts budžeta likumā 2000. gadam. Un faktiski ir izveidojusies diezgan īpatnēja situācija, ka dienā, kad mēs skatām nākamā gada budžeta projektu pirmajā lasījumā, mēs vienlaicīgi skatām arī grozījumus šī gada budžetā. Bet mums tas ir jādara, jo mums ir skaidri jāzina, kāda būs šī gada budžeta situācija, ar kādiem rādītājiem mēs beigsim šo saimniecisko un finansu gadu un kāda būs tā mūsu atskaites sistēma, no kādiem skaitļiem mēs sāksim nākamo gadu.

Faktiski šie grozījumi tika gaidīti jau ļoti ilgi — no pagājušā gada marta, kad tika nolemts palielināt skolotāju algas, bet tajā mirklī budžetā konkrēto līdzekļu nebija. Tas bija saistīts arī ar zemnieku subsīdijām par sausumu un par citiem zaudējumiem, tas bija jautājums, kurš bija skaidrs, ka jārisina, tas ir saistīts arī ar akcīzes nodokļa atmaksu zemniekiem, un jau vasaras vidū bija pilnīgi skaidrs, ka nepildās viens no budžeta ieņēmumu avotiem — akcīzes nodoklis par naftas produktiem, tātad ir apdraudēta arī ieņēmumu daļa.

Tajā pašā laikā jāsaka, ka tieši gada otrajā pusē, augustā, kļuva skaidrs, ka budžeta ieņēmumu prognoze, kuru mēs pagājušogad apstiprinājām šeit pat Saeimā, nepildās vēl citā pozīcijā, un konkrēti tas ir uzņēmumu ienākumu nodoklis. Vienlaicīgi, protams, pieaug vajadzības, ir vesela rinda funkciju, kuras valstī netiek finansētas vai tiek finansētas nepietiekami.

Un visu šo samilzušo problēmu rezultātā šobrīd valdība mums piedāvā budžeta grozījumus, kur ir samazināta gan ieņēmumu daļa, tātad uzņēmumiem ienākumu nodoklis samazināts aptuveni par 20 miljoniem latu un arī akcīzes nodokļa kopējie ieņēmumi, tajā skaitā arī tieši ieņēmumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, arī aptuveni par 20 miljoniem latu. Vienlaicīgi ir palielināti vairāki izdevumu posteņi.

Jau šī minētā zemnieku subsīdiju programma par zaudējumiem, te arī skolotāju algu papildu summa — 2,9 miljoni, tas ir akcīzes nodokļa atmaksa zemniekiem par izlietoto dīzeļdegvielu —1,7 miljoni, tās ir summas, kas saistītas ar kontingenta palielināšanos saistībā ar sociālo pabalstu palīdzību, tas ir apmēram 400 000, kas nepieciešami Iekšlietu ministrijai izdienas pensiju veikšanai, palielināšanai un izmaksai, tas ir jautājums par ieslodzījuma vietām, tas ir jautājums par Kultūras ministrijas sfēru, un tā es varētu uzskaitīt vēl un vēl pozīcijas. Protams, šeit ir arī iekšējā līdzekļu pārdale, šeit ir arī pašu ieņēmumu palielinājumi, bet kopumā visi šie grozījumi rezultējas diezgan dramatiskā skaitlī.

Budžeta deficīts no 2% , kā mēs bijām apstiprinājuši uz gada sākumu, ir pieaudzis līdz 3,1%. Vai tas ir dramatiski? Jā. Tas liecina, ka mums jāaizņemas, tas liecina par to, ka valstī ir vesela rinda programmu, projektu, kurus mēs nefinansējam vai arī nepietiekami finansējam, bet vienlaicīgi es gribu arī teikt, ka īstenībā tā ir atlikto problēmu, savā laikā nerisināto problēmu nepieciešamība tomēr kādreiz tās risināt. Un es nedomāju, ka šis maģiskais skaitlis — 3%, kas ir noteikts Māstrihas kritērijā, kur nebūtu jāpalielina šis budžeta deficīts, ka tas būtu valstij kaut kas pārāk nozīmīgs, iestāšanās Eiropas Savienībā un Māstrihas kritēriju pildīšana vēl mums ir nākotnē. Bet, manuprāt, daudz reālākas vajadzības ir šobrīd, daudz nepieciešamāk ir apmierināt reālās vajadzības. Un labāk tad skarba patiesība, nekā mēģināšana pašiem sev iestāstīt, ka valstī viss ir kārtībā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo likumprojektu izskatīja jau vakar pirms nodošanas komisijām, mēs iepazināmies diezgan rūpīgi ar ieņēmumu daļas analīzi, un jāatzīst, ka tā informācija, ko mēs saņēmām, mūs tiešām pārliecināja, ka šobrīd ieņēmumu prognozes neizpildīsies un šie ieņēmumi ir jāsamazina. Bet tajā pašā laikā acīmredzot Valsts ieņēmumu dienestam un Finansu ministrijai būtu rūpīgāk jāizanalizē visi tie faktori, kas ietekmē uzņēmumu peļņas samazināšanos, jo, ja šeit bija vērtēti atsevišķi posteņi, kas ietekmē peļņas apjomu, tad, manuprāt, viens no izmaksu posteņiem, kas ir saistīts ar algu izmaksām, tātad atalgojuma izmaksām un ar administrācijas izmaksām, kā arī tāds diezgan aizplīvurots postenis "citas izmaksas" nav analizēts, manuprāt, pietiekami.

Un acīmredzot ir jāskatās dažādos normatīvajos dokumentos, kādā veidā un vairāk jāanalizē tās korelācijas, kādas ir saistībā ar šo peļņas apjoma samazināšanos. Protams, šeit ir arī objektīvi lielumi, bet, manuprāt, varbūt ir iespējams iestrādāt uzņēmuma ienākumu nodoklī nākošajā, sagatavojot nākošā gada budžetu, kaut kādus precizējumus, kas attiecas uz avansu maksājumiem no uzņēmumu ienākumu nodokļa, lai neatkārtotos šāda situācija, kad vienā gadā mums rodas ilūzija par ļoti labiem ieņēmumiem, bet nākošajā gadā mēs ar vienu pozīciju budžetā faktiski visus šos ieņēmumus samazinām, un tādējādi faktiski mēs esam dzīvojuši ar kaut kādu ilūziju.

Vienlaicīgi, šajos budžeta grozījumos lūkojoties, ir pilnīgi skaidrs, ka ir rūpīgāk tomēr jāvērtē to līdzekļu izlietojums, kas ir saistīts ar dažādiem kapitāliem izdevumiem, par to, kādā veidā tiek apgūti līdzekļi investīciju programmām, jo, zinot to, ka valdība skatīja budžeta grozījumus un ka bija daudzās ministrijās līdzekļi budžetā rezervēti projekta uzsākšanai, bet vēl 3.ceturkšņa beigās pat nebija noslēgti līgumi, nu tas katrā ziņā rada zināmas šaubas par iespēju līdzekļus efektīvi apgūt tekošā saimnieciskā gada laikā.

Jebkurā gadījumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Un mums ir ļoti būtiski pieņemt šos galīgos skaitļus, pirms mēs akceptējam likumprojektu "Par valsts budžetu 2001.gadam", lai mēs zinātu, kā jau es teicu, šos atskaišu punktus, un lūdzu arī jūs atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vienlaicīgi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz noteikt arī šim likumprojektam steidzamību, jo tādā gadījumā mēs samazinām gan priekšlikumu iesniegšanas termiņu, gan arī varam noteikt jau otrā lasījuma termiņu.

Sēdes vadītājs. Vispirms ir jāizlemj jautājums par steidzamību. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2000.gadam"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 20, atturas — 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Atklājam debates. Andris Bērziņš — Ministru prezidents.

A.Bērziņš (Ministru prezidents). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es negribu atkārtot to, ko teica Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja. Un vienlaikus negribu kavēt jūsu laiku, tāpēc atļaujiet, es varbūt runāšu gan par šā gada budžeta grozījumiem, gan par nākamā gada budžetu kopā.

Gribētu teikt tā, ka neviena valdība nesāk savu darbu tukšā vietā. Tai vienmēr ir iespēja izmantot iepriekšējo valdību sasniegto, tai nākas balstīties uz jau aizsāktiem darbiem, tos turpinot un pabeidzot. Diemžēl tai nākas rēķināties arī ar dažiem iepriekšējo valdību un Saeimas solījumiem un budžetā neiestrukturētām izmaksām. Šodien es nevēlos izmantot Saeimas tribīni politiskai daiļrunībai, es gribētu vērst jūsu uzmanību, godājamie deputāti, uz tiem mērķiem, kam jākalpo pirmkārt 2001. gada budžetam un grozījumiem šā gada budžetā. Jūsu priekšā ir pirmais šīs valdības izstrādātais nākamā gada budžets, kas iesniegts apstiprināšanai Saeimā. Mēs esam centušies izstrādāt līdzsvarotu un uz attīstību virzītu budžetu, saglabājot kā makroekonomisko, tā sociālo stabilitāti valstī un veicot ekonomikas izaugsmi. Apzinoties, ka tikai šogad valsts ir sākusi iziet no ekonomiskās krīzes, esam ieturējuši ceļu uz stingru, brīžiem pat nežēlīgu taupības režīmu, nepiešķirot līdzekļus tām vajadzībām, bez kuru realizēšanas valsts vēl kādu brīdi spēj iztikt.

Līdzekļu samazinājums ierēdņu algām, autotransporta iegādēm, remontiem ministrijām, protams, nav tas avots, kas jūtami uzlabos situāciju budžetā. Taču tas apliecina, ka valdība ir gatava savilkt jostas tieši tāpat, kā to nākas darīt citiem. Diemžēl šogad valdība nevarēja izstrādāt tā saukto nulles budžetu, lai gan to bija solījuši izveidot jau mūsu priekšgājēji. Mums bija pārāk maz laika. Principu, ka budžets tiek sastādīts no nulles, mēs ieviesīsim ar 2002. gadu un sāksim to īstenot tūlīt pēc šā gada budžeta pieņemšanas, nākamā gada budžeta pieņemšanas. Tagad ikvienai ministrijai nāksies pierādīt un pamatot katra pieprasītā santīma nepieciešamību un tā vairs nevarēs turpināt līdz šim pieņemto praksi, ka līdzekļi tiek plānoti pret iepriekšējā gada pieprasīto, ka nav vajadzības pierādīt, vai tie vispār ir bijuši vajadzīgi un vai nevar iztikt ar mazākiem līdzekļiem, ietaupīto novirzot citiem valstij svarīgiem mērķiem.

2001.gada budžets neapšaubāmi būs solis uz priekšu budžeta deficīta samazināšanā. Ja mēs salīdzinām, 1999.gadā konsolidētā budžeta deficīts bija 4,3%, 2001.gada budžetā ir plānots 1,74% deficīts, kas ir mazāks par faktisko 2000.gada deficītu un būtiski mazāks par Māstrihtas kritērijos noteikto, kā arī reāli vairākās Eiropas Savienības valstīs pastāvošo budžeta deficītu.

Ir labs jautājums: vai bija iespējams izveidot bezdeficīta budžetu? Es gribētu teikt, ka teorētiski tas bija iespējams, taču mums būtu jāatzīst, ka skolotājiem dotie solījumi palielināt algas atkal ir izrādījušies tikai priekšvēlēšanu triki, mums būtu tādā gadījumā bijis arī jāatzīst, ka likumu, kas paredz lauksaimniecībai piešķirt 3% no valsts budžeta, valdība vienkārši nepildīs, ka solījumi, ko esam devuši, lai iestātos NATO, ir tikai tukši solījumi un tā tālāk un tā joprojām. Pagaidām tautsaimniecības attīstības tempi vēl nenodrošina tādus papildu ieņēmumus budžetā, lai bez deficīta izpildītu visus šos solījumus.

Protams, ir iespējams vēl viens ceļš. Līdzekļus varētu mēģināt atraut no tiem, kas paredzēti tautsaimniecības attīstībai. Tas nozīmētu — nebarot govi, tāpēc, ka iepriekšējais saimnieks nav vīžojis sapļaut pietiekami daudz siena, un tomēr cerēt, ka tā sāks dot vairāk piena. Šādā situācijā jebkurš zemnieks pateiks priekšā, ka pareizāk būtu aizņemties to sienu no kaimiņa, sagaidīt uzdīgstam zāli, laist govi pļavā, lai pēc tam pārdotu pienu un atmaksātu kaimiņam parādu.

Iepriekšējos gados uzkrātais valsts parāds 2001.gadā liek par aizņēmumiem un kredītiem samaksāt 43,9 miljonus latu. Latvietim, kurš par visu vairāk nemīl parādus, tas ir smags, iekšēji grūti pieņemams risinājums, taču cita labāka risinājuma šobrīd nav. Un tomēr, zinot, ka parāds nav brālis, mums ir jātaupa, kur vien tas ir iespējams. Taupība nav tikai valdības pienākums, bet arī jūsu, cienījamie deputāti, izšķiršanās.

Tieši deputāti likumos ir iebalsojuši daudzus dažādus labus priekšlikumus, kuru realizācijai ir vajadzīga nauda. Savas ieceres jūs uzdevāt īstenot valdībai. Ir bijušas izsvērtas ieceres, kas pieņemtas pēc rūpīgas to realizēšanas seku izvērtēšanas. Diemžēl citreiz likuma grozījumi, it īpaši tie, kas pieņemti priekšvēlēšanu gaisotnē, kad prāti bija pārāk satraukti un nervi uzvilkti, nav realizējami bez jauniem aizņēmumiem, ko tā arī varētu nosaukt — par savas nākotnes apēšanu.

Kad mums beidzot pienāks tie laiki, kad mēs sapratīsim, ka nedrīkst solīt to, ko pēc tam nav iespējams realizēt. Nedrīkst, pēc manām domām, vienreiz cēlu mērķu vārdā iebraukt tik dziļos parādos, ko pēc tam nāksies atmaksāt gadiem, ierobežojot tēriņus pašam nepieciešamākajam. Ilglaicīgi no tādas politikas neviens nav ieguvējs — ne valsts, ne valdība. Ne īslaicīgā pabalsta saņēmēji, ne dāsnie politiķi, no kuriem gan pēc tam, tiesa, atbildība netiek prasīta.

2001. gada budžeta ieņēmumu prognoze ir tapusi ilgā un rūpīgā darbā, pie tās strādājuši daudzi eksperti. Pagātnē mums ir bijuši bēdīgi piemēri, kad deputāti, nepamatota optimisma pārņemti, ir palielinājuši budžeta prognozes. Zinām, kas no tā ir iznācis — ieņēmumu neizpilde, deficīts, parādi. Un tie paši cilvēki pēc tam rādīja uz valdību ar pirkstu un sacīja: "Jūs esat vainīgi!" Ne es, ne kāds no ministriem neesam ar mieru nokļūt šādā situācijā, tāpēc mana kategoriska prasība ir nepalielināt budžeta ieņēmumu prognozi nākamajam gadam, jo šādai rīcībai nav nekādu argumentu kā tikai visprimitīvākais populisms.

Tagad mums ir jārisina sasāpējušie jautājumi par dažādiem pabalstiem, ko mantojumā atstājusi iepriekšējā Saeima. Budžeta paketē esam ieslēguši likumprojektus, kuros atsakāmies no piesaistes, piemēram, pie minimālās algas, jo jāsaka, ka šādai piesaistei ir jēga tikai tad, ja valstī ir augsta inflācija. Valdība ir nolēmusi jūlijā paaugstināt minimālo algu, kas veicinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas maksājumu pieaugumu. Būs vairāk naudas veselības aprūpei un sociālajai sfērai pensijām. Ir pagājis laiks, kad cilvēkiem varēja uzspiest lēmumus, nepainteresējoties, ko viņi par tiem domā un kādas ir viņu vajadzības. Tieši tāpēc šai valdībai īpaši svarīgi ir uzturēt sociālo dialogu. Tāpēc jautājumu, piemēram, par minimālās algas paaugstināšanu mēs vairākkārt rūpīgi apspriedām trīspusējā padomē. Eksperti izvērtēja visu iespējamo lēmumu sekas, un budžetā piedāvātais risinājums ir faktiski mūsu kopīgā kompromisa rezultāts.

Godājamie deputāti! Valdība atbilstīgi deklarācijai par Ministru kabineta iecerēto darbu ir noteikusi, ka tās prioritātes ir integrācija Eiropas Savienībā, valsts drošība un izglītība. Šīs prioritātes atspoguļojas jaunajā valsts budžetā. Starp citu, par aizsardzību. Jau atskan balsis, ka aizsardzībai papildu līdzekļus nevajag, ka ir citas sfēras, kur šos līdzekļus varētu izlietot. Protams, izvēle ir deputātu ziņā, taču pirms balsošanas es aicinu apzināties, ka, mēģinot knapināties uz aizsardzības un valsts drošības rēķina, varam nonākt situācijā, kad ir pazaudēts pats būtiskākais — Latvijas valsts neatkarība. Mēs esam pārliecināti, ka nodrošināsim izvirzīto prioritāšu īstenošanu, jo ir pamats nākotnē raudzīties ar piesardzīgu optimismu. Šā gada pirmajā pusgadā iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās ir pieaudzis par 5,1%, kas ir straujākais pieaugums kopš 1998.gada nogales. Ekonomiskā augšupeja ir vērojama visās svarīgākajās tautsaimniecības nozarēs, visstraujāk attīstoties pakalpojumu sfērai, kas rada stabilas attīstības priekšnoteikumus un ļauj prognozēt 4,4% IKP pieaugumu 2001.gadā salīdzināmajās cenās, vidējā termiņā pieaugumam palielinoties līdz 5,2%. Latvija Krievijas krīzes ietekmē ir būtiski pārstrukturizējusi savus tirgus. 2001.gadam jāiezīmē arī jaunu tirgu iekarošanas un atgūšanas tendences. Skaidrs, ka sagaidāms, ka tuvākajos gados Latvijas eksporta struktūrā pieaugs gatavās produkcijas īpatsvars. 2001.gadā kopumā ir sagaidāms zems inflācijas līmenis, kas rada stabilitāti, ļauj arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem plānot savu biznesu. Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, palielināsies nodarbinātība. Bezdarba līmenis turpina samazināties, šā gada septembra beigās nokrītot līdz 7,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Turklāt bezdarba samazināšanās tendences ir vērojamas arī reģionos, kur bezdarbs tradicionāli ir vislielākais. Gribu atgādināt, ka šogad nav paaugstināts neviens nodoklis. Tieši pretēji. Esam samazinājuši akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, tāpat valsts sociālās apdrošināšanas maksājumos darba devēji maksās par 1% mazāk. Nodokļu nepaaugstināšana rada stabilitāti un ļauj plānot savu darbību uzņēmējiem. Tas arī mudina uzņēmējus neizvairīties no nodokļu maksāšanas. Attiecībā pret tiem cilvēkiem, kas izvairās godīgi nokārtot savas saistības ar valsti, var ar visu atbildību apsolīt, ka mēs darīsim visu, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu. Te izmantosim gan visas iespējamās metodes, gan stimulus godīgiem uzņēmējiem, gan bargus sodus blēžiem. 2001.gada laikā visās nozarēs ir jāturpina pragmatisks darbs, īpašu uzmanību veltot informācijas tehnoloģiju attīstībai un ražošanas veicināšanai, kā arī Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu saņemšanas nodrošināšanai, jo tas, vai spēsim saglabāt ekonomiskās attīstības pozitīvās tendences, noteiks ne tikai ekonomiskos rādītājus, bet katra iedzīvotāja ikdienu, mūsu valsts drošību, sekmīgu sadarbību vienotā Eiropas sabiedrībā un tautsaimniecībā.

Jau kļūst par tradīciju, ka budžeta apspriešanas laikā parādās cilvēki, kas prognozē badu, mēri un citas nelaimes, ja vien netiks piešķirta nauda viņu pārstāvētajām sfērām, novadiem un rūpaliem. Es jūs lūdzu, godājamie deputāti, uzmanīgi un kritiski izturēties pret šādām runām un ar vieglu roku neapmierināt katru skaļu pieprasījumu. Jums ir jādomā par valsts budžetu kopumā, par to, kā tas atspoguļos visu iedzīvotāju, ne tikai atsevišķu interešu grupu viedokli. Šodien es jūs aicinu, godājamie deputāti, konstruktīvi, ar atbildības sajūtu atbalstīt un sākt darbu pie iesniegtā nākamā gada budžeta projekta un šā gada budžeta grozījumu projekta. Es ceru, ka pagātnē ir pagājis tas laiks, kad budžeta projekta apspriešana tiks izmantota, lai, noniecinot citus, izceltu sevi, lai sev pierakstītu ne tikai citu sasniegumus, bet pat vispasaules ekonomiskās attīstības tendences, un citus pasludinātu par muļķiem, kaitniekiem un mīkstčaulīgiem. Es ticu, ka tas vairs nenotiks, un šeit būs dzirdamas konkrētas runas un izskanēs konkrēti priekšlikumi, kas balstīsies uz konkrētiem skaitļiem un faktiem. Es vēlu jums veiksmi un aicinu, strādājot ar budžetu, ik brīdi apzināties to atbildību par tautsaimniecības attīstību un Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanu, kuru jums ir deleģējuši vēlētāji. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Ministru prezident! Godājamie deputāti un kolēģi! Latvijas Republikas valdība ir izstrādājusi grozījumus 2000.gada budžetā un budžetu 2001.gadam. Tas kā vienmēr ir tapis grūtās debatēs un smagās diskusijās. Ekonomisko situāciju valstī, kura noteica šī budžeta izstrādes noteikumus, raksturoja divu globālu makroekonomisko procesu ietekme.

Pirmais faktors, kas tieši ir ietekmējis mūsu un mūsu valsts budžetu pagājušajā gadā, ietekmē šogad un ietekmēs arī nākamajā gadā, ir naftas cenu straujais kāpums pasaules tirgū. Latvijas valdība uz šo parādību reaģējusi strauji un adekvāti. Mēs samazinājām akcīzes nodokļa likmi, lai maksimāli mīkstinātu šī procesa ietekmi uz tautsaimniecību. Tas ir, mēs izdarījām to, ko no savām valdībām prasa streikotāji visā Eiropā. Taču šie soļi neglāba un nevarēja paglābt mūs no naftas produktu tirgus pieauguma samazināšanās. Valdība un parlaments rīkojās gudri, reaģējot uz naftas krīzi. Taču mēs, tāpat kā analītiķi Eiropā un Amerikā, nespējām paredzēt šo krīzi, kā rezultātā atsevišķas šī gada budžeta prognozes tagad izskatās kā pārāk optimistiskas, un mums ar to bija jārēķinās, gan labojot šī gada budžetu, gan sastādot jauno budžetu.

Otrs būtisks faktors, kas ietekmēja un droši vien arī ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, ir eiro kursa kritums. Šis bija kārtējais trieciens Latvijas tautsaimniecībai, kas tikko sāka izķepuroties no Krievijas krīzes sekām, pārorientējot savu darbību uz daudz perspektīvākajiem un drošākajiem Eiropas tirgiem. Latvijas ekonomika veiksmīgi tika galā ar Krievijas krīzi, taču, līdzko mēs guvām pirmos panākumus šajā virzienā, tā uzreiz šādi jauni pārbaudījumi jeb, precīzāk, jauni zaudējumi. Un tas tikai kārtējo reizi apliecina, ka mūsu valstī ir jāveido stabila un ilglaicīga finansu politika, jo katru gadu jārēķinās ar līdzīgiem satricinājumiem un pārbaudījumiem. Eiro krīze mums norādīja, ka, ja mēs būtu Eiropas Savienībā, šī krīze mūs neskartu. Tas ir, tā kārtējo reizi mums atgādināja, ka pievienošanās Eiropas Savienībai dotu Latvijai arī milzīgu ekonomisko efektu un stabilitāti.

Vēl viens apstāklis, kas ietekmēja šī budžeta veidošanu, ir valdības maiņa tepat Latvijā, kā rezultātā budžeta process aizkavējās par gandrīz diviem mēnešiem, un bija nepieciešams vēl vairāk laika, lai jaunās komandas izpratni un ambīcijas jelkādā veidā saskaņotu ar realitāti.

Jā, protams, valdība sastāv tikai no cilvēkiem, un arī valdībā, strādājot pie budžeta, īpaši ja valdība veido savu pirmo budžetu, nākas sadurties ar to, ko es saucu par valsts naudas pievilcības fenomenu. Valsts naudas pievilcības fenomens izpaužas cilvēku atšķirīgā pieejā savai naudai vai kādu citu privātpersonu jeb privātfirmu naudai un valsts naudai. Šī fenomena būtība ir tā, ka cilvēki, domājot par savu naudu un tērējot savu naudu, rīkojas pilnīgi savādāk nekā tad, ja domā vai rīkojas ar valsts naudu.

Pamatatšķirība ir tā, ka, domājot par valsts naudu, cilvēki aizmirst vienu no pašām galvenajām naudas īpašībām. To, ka nauda ir kaut kas tāds, kā daudzums ir ierobežots. Domājot par savu naudu, savukārt cilvēkam šis aspekts dominē.

Tā veidojas konflikts starp privātpersonu un valsti — cilvēkam nauda vienmēr ir ierobežotā daudzumā, bet valstij — it kā neierobežotā daudzumā. Skaidrs, kas izriet no šādas domāšanas. Nākas secināt, ka mūsu domāšanā nereti eksistē it kā divas naudas — mana privātā nauda un valsts nauda.

Valsts naudas fenomens dzīvē izpaužas vispirms jau kā nepārvarama vēlme tērēt vairāk, nekā ir iespējams. Un kāpēc netērēt valsts naudu, jo tā taču atšķiras no manas naudas. Taču patiesībā valsts nauda ir tā pati mūsu nauda, un tā ir ierobežotā daudzumā. Tā ir nepievilcīga patiesība, kuru tomēr nav iespējams apiet, veidojot budžetu.

Šis ir kompromisa budžets, taču saprātīga kompromisa budžets. Saprātīgumam politikā ir viļņveida raksturs — tā ir sinusoīda, kura augstāko punktu sasniedz starp vēlēšanām, attiecīgi mēs esam kaut kur tuvu augstākajam punktam, un, manuprāt, to var redzēt arī budžetā. Kompromiss politikā savukārt nozīmē — sadarīt tik daudz nepatikšanu, cik vien var, izbēgot no pilnīgas katastrofas. Un tāds manās acīs ir šis budžets. Varētu teikt — profesionāls un izsvērts. Mēs esam izstrādājuši labu budžetu jeb, citiem vārdiem, tādu, ar kuru neviens nav apmierināts, pat skolotāji, kuri saņem šajā budžetā kopš neatkarības atjaunošanas nepieredzētu pieaugumu, ir neapmierināti. Es nerunāšu nemaz par mediķiem, policistiem un daudziem, daudziem citiem. Ar budžetu nav apmierināts satiksmes ministrs, ar budžetu nav apmierināts labklājības ministrs, ar budžetu neesmu apmierināts arī es. Un ir pilnīgi skaidrs, ka ar budžetu nebūsit apmierināti arī jūs.

Es par to runāju tādēļ, ka vēlos lieku reizi vērst jūsu uzmanību uz to, lai, vērtējot šo budžetu, tāpat kā jebkuru tik atbildīgu valstisku lēmumu, mēs mācētu atrast īstos kritērijus, neiespaidojoties no tā, kas mums patīk vai ne. Un galvenais, lai mēs spētu būt godīgi. Godīgi pret sevi, godīgi pret saviem vēlētājiem, nesolot neiespējamo, neprasītu neiespējamo un nepasliktinātu valsts finansu stāvokli.

Es raksturotu šo budžetu kā maigu pavasari, kas iesilda bezdeficīta nākotni 2002.gadā. Jo mēs esam spējuši samazināt budžeta deficītu no 4,6% 1999.gadā līdz 3% šogad un ieplānojuši 1,7% nākamgad. Tā ir ļoti spēcīga un veselīga tendence.

Nākamā gada budžetā ir ietverta maksimālā kompromisu un labas gribas deva, nenonākot konfliktā ar veselo saprātu. Vienlaikus tas ir sasniegts, nepalielinot nodokļus un ar nodokļiem apliekamo bāzi.

Es zinu finansistus un politiķus, kas gribētu redzēt budžetu, kurā izdevumi samazināti vēl vairāk. Es zinu profesionāļus, kas viegli pierādīs, ka sociālo izmaksu slogs ir pārāk smags. Tāpat es zinu, cik neapmierināti ir tie daudzie, daudzie cilvēki, kuri šajā budžetā neatradīs vieglāku dzīvi nākamajā gadā. Es zinu visus, kam vēl gadu nāksies uzturēt pie dzīvības to, kas patiesībā jau sen ir sabrucis vai nelietojams un reizēm te ir runa par veselu nozaru sabrukumu. Taču budžets — tās ir vienmērīgi sadalītas ciešanas un daudziem arī vienmērīgi sadalīta vilšanās.

Kā finansu ministrs varu rūpēties vienīgi par to, lai šis sadalījums būtu pēc iespējas taisnīgāks.

Šī gada taisnīgums ir bijis vairāk taisnīgs pret skolotājiem un pensionāriem, šoreiz, lai piedod arī visi pārējie, būtiski varējām pielikt tikai skolotājiem. Tas ir tā kā ģimenē, kad vienīgais un pēdējais iekrātais tiek atdots tam bērnam, kas dodas skolā. Un es izvairīšos te no citātiem no latviešu literatūras, no Poruka un Atraitnes dēla; tāpēc ka esmu pārliecināts — jūs saprotat, ko es domāju.

Un, protams, ka būtisks kompromiss ir minimālās algas pielikums, tas mums nākamgad maksās 5,8 miljonus latu. Neskatoties uz starptautisko ekspertu iebildumiem par šī palielinājuma negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, mēs tomēr izšķīrāmies par šo soli. Es domāju, vismaz šeit mēs sen jau visi esam sapratuši, ka naudas ir tik, cik tās ir. Mūsu pienākums ir pielikt piepūli, būt godīgiem, gudriem un taisnīgiem, ar to apejoties. Šo mūsu piepūli sauc par budžetu, šī mūsu piepūle ir jūsu priekšā.

Andra Bērziņa valdība Latvijas politikā ir ienākusi ar savu īpatnējo stilu un savu savdabīgo politisko lēmumu pieņemšanas un veidošanas rokrakstu. Neslēpšu, es ilgi nevarēju pie tā pierast. It kā nemitīga jautājumu atlikšana, it kā lēns temps, it kā nespēja nodefinēt stingru pozīciju. Un tomēr neviens vairs nevarēs noliegt, ka šai valdībai izdodas nonākt pie sabalansētiem, sociāli izsvērtiem un prātīgiem lēmumiem. Tādiem kā šis budžets — bez brīnumiem, bez revolūcijām, bez lielām reformām, bez kaut kā, ar ko ļoti lielīties, bet arī bez būtiskiem trūkumiem. It kā nedaudz garlaicīgi, bet jāsaka — reālistiska un sabalansēta pieeja.

Arī man, protams, pietrūkst atraktīvisma, disciplīnas un enerģijas, kas strāvotu no Šķēles sastādīta budžeta. Tas būtu interesantāk, radikālāk, stingrāk un noteiktāk. Tur būtu daudz ko kritizēt un daudz ko celt debesīs. Varētu dalīties piekritēju un noliedzēju nometnēs, disputēt un plēsties. Šeit nekā tāda nav — šis ir pelēks, reālistisks un savā ziņā garlaicīgs budžets, taču es gribu, lai visi zina, ka, lai nonāktu pie šī ne ar ko īpaši neievērojamā budžeta, valdība ir strādājusi daudzus un daudzus mēnešus, neskaitāmas reizes turp un atpakaļ ejot cauri visiem iespējamiem un neiespējamiem variantiem. Ir ieguldīts liels, rūpīgs, ar vislielāko atbildības sajūtu darīts darbs. Un tajā nav ne vismazākās paviršības vai vienaldzības. Cita lieta ir tā, ka arvien vēl neskaitāmām mūsu problēmām — un medicīna vai zinātne tam ir vislabākie piemēri — mēs spējam aplikt apkārt tikai sastatnes kā šobrīd Brīvības piemineklim...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Bērziņa kungs! Mums ir pārtraukuma laiks, jums acīmredzot jāturpina pēc pārtraukuma.

G.Bērziņš. Man ļoti īsi, pusminūti.

Sēdes vadītājs. Kā lūdzu, pusminūti? Ir iebildumi? (Starpsauciens; "Nē!") Lūdzu, turpiniet!

G.Bērziņš. ...kā šobrīd Brīvības piemineklim, nevis reāli saremontēt. Mēs atrodam naudu stutei, bet ne risinājumam. Tāds ir mūsu Valsts kases stāvoklis, un mūsu rokās ir tas, vai mēs to pasliktinām vai uzlabojam, lieki teikt, ko, labojot šo budžetu, mēs viegli varam izraisīt sekas, ka kāda stute arī vairs neiztur. Es šodien izlaidīšu ne tikai Atraitnes dēlu un citātus no literatūras, bet arī šo it kā obligāto finansu ministra runas sadaļu ar deputātu baidīšanu un biedēšanu. Mēs visi šeit esam pieauguši un saprātīgi cilvēki. Mēs zinām, ko mēs darām, un mācāmies no savām kļūdām.

Godātā Saeima! Es lūdzu jūs atbalstīt Latvijas Republikas Ministru kabineta izstrādātos grozījumus 2000.gada budžetā un budžēta projektu 2001.gadam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Maigā budžeta pavasara vēsmas turpināsim izjust pēc pārtraukuma. (Aplausi.)

Bet tagad ir jāizskata desmit deputātu ierosinājums šīsdienas sēdes pusdienu pārtraukumu noteikt no 12.30 līdz 13.00. Es redzu, ka ir iebildumi, tāpēc lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu priekšlikumu — saīsināt pārtraukumu par pusstundu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 35, atturas — 27.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāri Silviju Dreimani lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Kamēr tiek gatavota izdruka, lūdzu, vārds deputātam Antonam Seikstam paziņojumam.

A.Seiksts (LC). Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi tūlīt. Paldies!

S.Dreimane (7. Saeimas sekretāre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Bartaševičs Aleksandrs, Labanovskis Rišards, Apinis Pēteris, Rudevičs Normunds, Poča Aija, Inkēns Edvīns, Čibulis Helmuts, Pīks Rihards, Ūdre Ingrīda, Jurdžs Roberts, Sinka Juris, Dobelis Juris.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim debates par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2000. gadam". Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Ar filozofisku apcerējumu par 2001. gadu vairāk un 2000. gadu mazāk pie mums griezās Ministru prezidents un ļoti pārliecinoši finansu ministrs. Un es domāju, ka ir vērts ieklausīties vārdos, kur runāts par argumentāciju, par skaitļiem, par reālu pieeju, un no tāda viedokļa es izvērtēju ne tikai to, ko dzirdēju, bet arī to, kas ir pierakstīts iesniegtajos likumprojektos. Un tagad nedaudz par likumprojektu par 2000. gadu, kāds tas ir pašreiz dienas kārtībā.

Pirmām kārtām es gribētu pateikt, ka, piekrītot jēdzienam, ka šis budžets ir sastādīts pēc principa: naudas ir tik, cik ir, un līdz ar to īpaši pārdalīt nav ko, ka tas ir pietiekami pelēcīgs budžets, es nepiekrītu vismaz diviem apgalvojumiem, kas šeit ir minēti.

Un pirmais apgalvojums, ko Ministru prezidents ir minējis, ka, varbūt naudas nav tik, cik gribētos, šai budžetā ir tāpēc, ka bija nereālas nodokļu prognozes, un pirmām kārtām tas skar kā visnereālāko akcīzes nodokļa ieņēmumu prognozi. Saistībā ar šo apgalvojumu es gribētu pateikt, ka daļēji tas atbilst īstenībai, bet tikai sekojoši: ka akcīzes nodokļa kombinētās likmes piemērošana vieglajiem automobiļiem, kura tika pieņemta 1999. gada 1. septembrī, patiešām gaidāmos rezultātus nenesa. Un tāpēc 2000. gada maijā stājās spēkā cits likums, kurš attiecīgo situāciju izlaboja. Bet, ja jūs atceraties, tad sociāldemokrāti arī brīdināja, ka šie teorētiskie aprēķini var nenest gaidāmo rezultātu, bet faktiski dzīvē apliecinājās, ka valsts budžets zaudēja daudz no tā, kas arī bija līdz tam. Un līdz ar to no tāda viedokļa, jā, nereāla nodokļu prognoze bija pieņemta un budžetā kļuva drusku mazāk naudas, nekā tas bija nepieciešams.

Kas attiecas uz akcīzes nodokļa prognozi. Pamatojums šai likumprojektā ir sekojošais, ka vairāk tas nepiepildījās tādēļ, ka bija ļoti nopietna krīze Krievijā, ka bija ļoti nopietna krīze Eiropā. Es domāju, tas mazākā mērā skāra šī akcīzes nodokļa izpildi, bet akcīzes nodokļa nepalielinājums ir atkarīgs no tā, kādā veidā mēs iekasējam šos nodokļus. Ja mēs paņemam līmeni un jūs varētu apbraukt Latvijas pierobežas pilsētas, jūs varbūt redzētu, ka atsevišķās pilsētās pie kopējās nabadzības līmeņa ir pietiekami uzskatāmas parādības — atsevišķas mājas ir ļoti sakoptas. Un, ja jūs aprunāsities ar attiecīgo pašvaldību vadītājiem, viņi jums pateiks, ka attiecīgās mājas, protams, pieder attiecīgo pašvaldību muitniekiem, kas strādā pierobežā. Ja jūs sakārtosit kaut vai nulles deklarācijas jēdzienu, kaut vai legālās prezumpcijas jēdzienu, protams, būtu saruna par to, vai šīs mājas varētu uzcelt par to algu, ko tie cilvēki saņem. Un vēl šie pašvaldību vadītāji arī pasaka, ka pierobežas ir pieplūdinātas ar lētu, nekvalitatīvu Krievijas benzīnu un naftas produktiem. Ja mēs gribam drusku arī padziļināti vēl analizēt šo situāciju, es domāju, ka jūs pieņemsit tādu informāciju, ka ne jau cilvēki, kuri tur ar benzīna kannām vai ar piemontētām klāt benzīna bākām ieved pie sevis Latvijas teritorijā šo benzīnu un tālāk to tirgo. Šajā sakarā varbūt ir vērts ieklausīties to, ko pateica Autopārvadātāju asociācija, un viņi pateica sekojošo: akcīzes nodokļa neizpilde sākās ar brīdi, kad akcīzes nodokli sāka iekasēt uz robežas, nevis no mazumtirgotājiem. Es domāju, ka mūsu amatpersonām tajā ir jāieklausās un tad varbūt argumentēt, kāpēc naudas budžetā ir tik, cik ir, un varbūt nevajadzētu balstīties tikai uz Eiropas un Krievijas krīzēm.

Otrs jautājums, ar kuru es šeit saskāros un kurš man liekas diskutabls. Tas ir jautājums, ka kopumā uzņēmumu ienākumu prognozes izrādījās pārlieku optimistiskas, peļņa nav tik liela, nodokļi tātad neienāca. Un es gribētu pateikt, runājot par šo otru, pietiekami pamatotu argumentu, ka vismaz trīs lietas ir pietiekami uzskatāmas, kuras vienkārši nav sakārtotas.

Pirmā lieta. Kaudzēm un grupām uzņēmumi reģistrēti ofšora zonās. Viņi nemaksā ne tikai peļņas nodokli, viņi vispār nekādus nodokļus nemaksā. Un kamēr šis jautājums nebūs sakārtots, protams, mēs nevaram pateikt, ka mums ir nauda atbilstoši šodienai sakārtota pēc objektīviem kritērijiem.

Otrs jautājums, kas atkal ir grupām. Uzņēmumi ir reģistrēti dzīvokļos bez mazākās mantiskās atbildības, sagrupējot to. Protams, arī šajās dienās ļoti interesants uzskatāms piemērs ir saistībā ar "Latvenergo", ne tikai šie mazie uzņēmumi tādā veidā slēpjas no nodokļu iekasētājiem. Arī lielie uzņēmumi spēlē šo pašu spēli. Manis pieminētais "Latvenergo", pieejot pie situācijas, ka par 200 miljonu latu gatavs apdrošināt lielo uzņēmumu, izvēlējās tādu vienu nelielu apdrošināšanas biedrību, kuru sauc LRL. Grupa, kuru vada 28 gadus veca jauniete, un vienkārši šī firma reģistrēta kopmītnē. Nu kolosāls piemērs, kādā veidā mēs varam sagaidīt no šī uzņēmuma atdevi saistībā ar valsts budžetu.

Protams, ko es gribēju arī trešo pateikt: nodokļi no uzņēmumu darbības, arī peļņas nodokļi, nekādā gadījumā mums nebūs pietiekami un mums vienmēr būs pelēcīgs šis budžets, ja mēs neatradīsim tomēr risinājumu, kā novērst to, kas masveidā pastāv, — dubultā grāmatvedība masveidā pastāv un maksājumi aploksnēs.

Runājot par to, kas man krita acīs un kur es negribētu piekrist šoreiz likumprojekta iesniedzējiem, tas ir sekojošais apgalvojums anotācijā, ka attiecīgais likumprojekts saistību ar tautsaimniecības konkurētspēju nekādi neskar. Neskar, protams, eksporta attīstību, nodarbinātību, neko neskar šis likumprojekts. Kā tehniskas dabas atkal dokuments sastādīts, kur vienkārši realizēta šodiendienas situācija.

Viens arguments, kurš parāda, ka šis jautājums skar tautsaimniecību šodien. Tieši ar šo likumprojektu, nerunājot par to, kas bija gadu atpakaļ, tad, kad bija jāsavelk stingrāk josta un pēc Satiksmes ministrijas labprātīgas vai piespiedu piekrišanas budžets tika samazināts uz ceļu fondu par 30 miljoniem, šinī gadā atkal tiek samazināts par 10 miljoniem. Pie šī 10 miljonu samazinājuma, kur infrastruktūras attīstība, ceļi, sakari skar jebkuru, es nezinu, kurš nopietns finansists varēs tādā gadījumā apgalvot, ka mums rokās ir dokuments, kurš neskar tautsaimniecību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, ir jāizskata desmit deputātu priekšlikums ar ierosinājumu līdz šīsdienas sēdes beigām visiem izskatāmajiem jautājumiem noteikt debašu laiku runātājiem pirmo reizi 5 minūtes un otro reizi — 2 minūtes. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 21, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts. Nākamajam vārds debatēs Leonam Bojāram.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie ministri! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! 2000.gada budžeta korekciju vajadzēja veikt vēl maijā vai jūnijā. Nogulējām, tātad tieši vai netieši, un tagad mēs salikām 2000.gada budžeta korekciju un 2001.gada budžetu kopā. Un tagad palicis līdz visam tam pusotra mēneša. Tas ir ļoti maz. Vai var būt apmierināti Latvijas Republikas iedzīvotāji ar 2000. gada budžeta izpildi? Diemžēl nevar būt apmierināti. Līdzekļi tiek tērēti neaprēķināti un nelietderīgi.

Ministrijas. Jūs paskatieties valdības telefona grāmatu sarakstā. Jebkurā ministrijā, visās ministrijās jūs atradīsit dublējošos vai nu departamentus, vai nodaļas. Es domāju, ka tādā mazā valstī pietiek ar vienu tādu departamentu. Nu apvienot tos kopā un samazināt to štatu vismaz desmit reizes. Tad varbūt jēga būs labāka.

Uzpūstie štati. Kaut vai Zemkopības ministrijā paskatieties, kas notiek. Mēs klusi atmaksājam G—24 kredītu un citus kredītus, kuri nozuda, nu, ja citādi pateikt, tad daļēji tie tika nozagti. Tāpēc jau arī naudas budžetā nav. Kredītus un procentus, kurus mēs atmaksājam par nelietderīgiem projektiem, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija atbraukuši pārstāvji no Jaunjelgavas pilsētas, kur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir noslēgusi mistiskus darījumus pilsētā vai ar ūdensvadu vai ar attīrīšanas iekārtām un ka pilsēta pat nezina, kāds ir tas projekts, cik tas maksā, kas ir parakstījis, kas nes atbildību, no kurienes ņem to naudu, un vēl no pilsētas valdes pieprasa kaut kādus līdzekļus. Vai tad var atrast... (No zāles deputāts A.Šķēle: "Kas parakstīja otrā pusē?") Jā, parakstījusi ir ministrija, bet ne pašvaldība.

Otrā puse ir tas, kas atrasts, kurš it kā finansē. No ārzemēm, protams. Latvijas Republikā līdz šim nav noteiktas ierēdņu algas. Jūs paskatieties, kā tad ministrijās tiek aprēķinātas algas. Un līdz šim laikam visi tie projekti ir tikai uz papīra. Tātad mūsu ministrijas nelietderīgi izmanto līdzekļus. Nu kaut vai slavenās sultāna pirtis, kas tika ierīkotas. Zemnieki līdz šim laikam nesaņem par pazaudētām ražām apmaksu. Apmaksu par dīzeļdegvielu, akcīzes nodokli, apmaksas par graudiem un pienu. Un neviens no Zemkopības ministrijas neko nedara, lai gan tur ir visdažādākie departamenti. Iekšlietu ministrijā nonāca līdz tam, ka saviem pensionāriem nemaksā pensijas. Nu tas ir kronis! Tāpēc steigā budžeta izmaiņas mēs nevaram veikt. Ļoti nepatīkami, ka visas izmaiņas tiek uzveltas un visas nelaimes vai nu pensionāriem, izglītībai vai veselības aprūpei. Bet, ja mēs paskatāmies, kā tad tur tiek aprēķināts, tad tur diezgan mistiski cipari parādās.

It sevišķi Labklājības ministrijā, kuras pārraudzībā ir veselības aprūpe. Šai ministrijai taču mēs atvēlam 700 vai 770 miljonu latu. Kas kontrolē šīs gigantiskās summas lietderīgu izmantošanu? Jūs paskatieties, kas notiek Labklājības ministrijas paspārnē. Fondi, visdažādākās aģentūras un zāles, tās, kuras mēs tagad redzam aptiekās, jau maksā dārgāk, nekā tās maksā ārzemēs. Vai tad tas nav fantastiski? Tātad iznāk, ka it kā kaut kas kontrolē, bet patiesībā nekas neveic kontroli. Un, cienījamie kolēģi, varbūt to Krievijas krīzi mēs noņemsim vienreiz no dienas kārtības, lai vairāk neuzveļam visas savas nejēdzības, ko mēs neprotam paši darīt, uz Krievijas krīzes rēķina. Mums taču netiek plānota ekonomika, mēs neplānojam lauksaimniecību, par rūpniecību mēs esam aizmirsuši. Ne vienā, ne otrā budžetā jūs neatradīsit ne pušplēsta vārda par šīm nozarēm.

Tagad par Gundara Bērziņa uzstāšanos. Ļoti labi viņš parādīja, kā tika veidots 2000.gada budžets, kā izlietots un arī 2001. gada. Tik tiešām brīnumi ir. Teiksim, Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības fondam izlieto 900 000 latu. Jūs pamēģiniet atrast kaut vienā no dokumentiem, no kurienes šie līdzekļi ir saņemti, kas ir finansējis un kur tie līdzekļi izlietoti. Jūs neatradīsit...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. Tas ir miljons. Jā, paldies! Tātad nav ar to dokumentu ko steigties. Ar steidzamību izskatīt nevar. Tas ir jāizskata rūpīgi. Un diemžēl tādā steidzamībā to atbalstīt nevar. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mēs visi redzam, ka tagad gada beigās mums nākas samazināt budžeta izdevumus daudzām nozīmīgām sfērām, kuri bija ieplānoti. Tāda ir realitāte.

Es gribētu uzsvērt arī vienu, ka šā gada budžeta pieņemšanā sociāldemokrātu frakcija piedāvāja zināmus risinājumus. Šie risinājumi nāca tieši no Arņa Kalniņa, kur mēs domājām un uzskatījām, ka tik tiešām, izmantojot visus Eiropas Savienības kritērijus, vajadzētu būt šim budžeta deficītam reāli zem trim procentiem, un šo naudiņu, šos 40 miljonus mēs piedāvājām izmantot mazās un vidējās uzņēmējdarbības veicināšanai, piedāvājām izmantot arī jaunu darbavietu līdz ar to atvēršanai, līdz ar to papildu naudas līdzekļiem valsts budžetam un sociālajam budžetam. Papildu līdzekļi pašvaldības kasei un nevirzīt šo naudiņu pamatā uz kādu patēriņu. Bet, protams, skatīt arī tās pašas neatliekamākās sociālās vajadzības, kas ir un bija.

Ko mēs esam no tā visa izdarījuši? Tāds bija mūsu priekšlikums. Gribētu uzsvērt to, ka tajā reizē arī, debatējot ar mums un arī ar Arni Kalniņu, es labprāt nocitētu toreizējo Ministru prezidentu Andri Šķēli, kas skaidri un gaiši pateica, kāds būtu šis budžeta deficīts, ja tas tobrīd būtu virs 2%. Atgādināšu. Pašreiz tas ir 2,7%, negatīvs pašreiz. Tātad, oponējot Kalniņam, Šķēles kungs teica: "Tikai pateicoties vienas valsts ļoti sliktam stāvoklim ar budžetu, Austrijai, kur šogad būs 2,4% līdz 2,6%, tas ir augsts, ļoti, ļoti augsts plāns, ko šobrīd vidēji stāda visa Eiropas Savienība. Kalniņa kungs paredz nākošo gadu pabeigt, iespējams, ar 0,3 vidēji. Un mums mācīja neteikt nepareizas lietas, bet skaidri un gaiši pateica, ka šādu budžeta deficītu, kas būtu kaut kur ar 2,7, nedrīkst nu nekādīgi pielaist. Kāpēc? Pirmām kārtām tas nozīmē, ka mēs būsim spiesti vairāk tērēt naudiņas, apkalpojot ārējo parādu — 50 miljonu naudas, procentu maksājumus, kā uzsvēra mūsu bijušais Ministru prezidents, un tā joprojām. Un tāpēc nebūs naudas skolotājiem, armijai, policijai, un tā joprojām. Šādu politiku nedrīkst atbalstīt. Kategoriski nedrīkst!

Redziet, ja mēs tagad šo visu vēsturisko pusi paskatāmies, tad mēs redzam, ka valdība ir nonākusi šajā situācijā, ko tobrīd raksturoja kā ļoti sliktu stāvokli budžetā Austrijai. Es domāju, ka ir jābūt paškritiskiem pret to, kas ir padarīts valsts darbu jomā, un situācija ir bēdīgāka, nekā mēs varētu gribēt. Tāpēc es arī uzskatu, ka būtu ļoti, ļoti nopietni valdības partijām jāizvērtē savs padarītais un jāsakoncentrē spēki, lai šādas kļūdas nepieļautu, un tiešām strādāt pie tā, lai valsts kasē būtu vairāk naudas.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt, ir sekojošais. Ka katru gadu mēs samazinām sociālo nodokli darba devējam. Un tas viss ir, protams, pragmatiski un zināmā mērā izprotami. Bet kāpēc mēs to darām situācijās, kad ir ārkārtīgi daudz sociālo vajadzību, kuras ir katastrofālā līmenī? Kaut vai viens — bērnu pabalstu jautājums. Šogad 13 miljonus latu mēs praktiski neielikām sociālajā budžetā. Nākamgad mēs neieliksim lielāku naudas summu. Saskaitiet šos divus kopā, būs vismaz 27–28 miljoni latu. Izrādās, ka mūsu prioritāte nemaz nav ne bērnu jautājums, ne NATO virzība, ne Eiropas Savienība. Es domāju, ka vajadzētu mazliet domāt par to, ka šīs nodokļu atlaides darba devējam būs jādod, bet ne sociālās katastrofas situācijā.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Jā, cienījamie kolēģi, vēl par tiem brīnumiem. Es gribēju atgriezties pie Labklājības ministrijas Veselības departamenta. Jūs varat iedomāties, ar kādu ciniskumu var ielikt 800 tūkstošus remontā kādā mājā, lai tai būtu super izskats, tajā pašā laikā visa tā nauda, kas bija savākta apdrošināšanai uz tām polisēm, tā visa ir notīrīta. Un atnāk cilvēki uz plānotām operācijām, un pasaka — jā, operācija jums ir jādara, bet naudas nav. Tad kāpēc mēs atļaujam ņirgāties par mūsu cilvēkiem?

Nākamais. 200 miljonu apdrošināšana "Latvenergo". Es atvainojos, bet kas tad izstrādāja šito lietu, lai mūsu "Latvenergo" nevarētu vairāk iemaksāt valsts budžetā uz 2001.gadu, tad vajag paņemt viņas visu peļņu. Vai tad tā nav nelietība? To vairāk citādi nevar nosaukt.

Un tagad, kas attiecas uz Satiksmes ministriju. Es nezinu, kas pielika to roku un izveidoja tos slavenos operatorus, kuri savāc visu naudiņu, ko nopelna tranzīts. Ja? Un tad mums paliks visa tā apkalpošana, kas nu ir jāveic. Paliks bez naudiņas, un ātri mūsu tie visi vilcieni stāvēs pierobežā vai tiks novirzīti uz citām vietām, kā jau notiek. Un arī tie brīnumi, kas notiek mūsu Rīgas brīvostā. Ar visām tām izpārdošanām, nodošanām, pārdošanām, pārdalīšanām un visu pārējo. Tas nedara viņai nekādu godu, un tāpēc veseli konteineru vedēji kuģi pagriežas vai nu uz Klaipēdu, vai nu uz Tallinu, vai Sanktpēterburgu. Tad ko tad mēs darām? Vai mēs ceļam Latvijas ekonomiku vai graujam ar visiem tiem pieņemtajiem likumiem, ko tikai pieņēma šodien, par regulatoriem un visas pārējās nejēdzības, kas notiek. Es piekrītu Bērziņa kunga vienam izteikumam, ka sadalījums budžetā ir politizēts. Tas tik tiešām tā ir. Un tāpēc tas nedara godu, un diemžēl no tā cieš Latvijas ekonomika un cieš pirmām kārtām mūsu iedzīvotāji.

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Cienījamie deputāti! Es gribu tikai vienā jautājumā izteikt komentāru. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja informēja, ka šogad lauksaimniekiem papildus iedalīts valsts atbalstam 2,4 vai 2,37 miljoni latu. Bet tas nav sasniegums, jo mēs līdz šim pie budžeta plānošanas bijām pārkāpuši Lauksaimniecības likumu. Kāds viņš ir, tāds viņš ir. Šī 3% norma jeb ne mazāk kā 3% no valsts budžeta izdevumiem, kuri vienkārši tehniski matemātiski netika ieplānoti. Un vienkārši jālabo šī norma. Tā nav kaut kāda liela labdarība, vienkārši izpildvara nepildīja likumu. Tas ir viens aspekts.

Otrs aspekts ir, kā rēķina vispār šo lietu. Ja rēķināt tīri pēc Lauksaimniecības likuma, no valsts budžeta izdevumiem 3%, tad šis iztrūkums sastāda ne 2,34 miljonus latu, bet tas sastāda pie 5 miljoniem latu. Ja mēs gribam kaut ko, kā saka, apzināti metodoloģiju mainīt Finansu ministrijas ietvaros, ko ņemt par bāzi un kā rēķināt šos 3%, tad to vajag arī afišēt jeb mainīt attiecīgā Lauksaimniecības likuma normu. Bet šobrīd arī šie 2,4 miljoni vai 2,37 miljoni ir divas reizes mazāk nekā saskaņā ar Lauksaimniecības likumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Pilnīgi likumsakarīgi mēs laikam atgriežamies pie šī gada budžeta grozījumiem, jo tā ir noticis katru gadu un notiek arī šogad. Jāsaka, ka, no vienas puses, var runāt par to, ka nepareizi plānoja ieņēmumu daļu. Un tas šodien ir radījis problēmas. Nav izpildījies uzņēmuma ienākuma nodoklis, nav izpildījies akcīzes nodoklis, bet rodas jautājums — ko valdība, kādus secinājumus valdība izdara? Un secinājumi ir ļoti interesanti. Jaunajā budžetā nākamajam gadam neiet runa par to, ka kaut kas būtu jādara šajos nesakārtotajos divos nodokļos. Jo iesniegtie grozījumi uzņēmuma ienākuma nodoklī reāli tikai samazina ieņēmumu daļu jau tā neieņemtajā uzņēmuma ienākuma nodoklī šajā gadā. Tas ir tas secinājums, ko valdība ir spējīga izdarīt. Akcīzes nodoklis nepildās. Rodas problēmas ar ceļiem. Rodas problēmas ar pasažieru pārvadājumiem. Nav naudas.

Pasažieru pārvadājumi atgriežas, dotāciju līmenis pasažieru pārvadājumos atgriežas 1998.gada līmenī, kaut gan apjoms ir pieaudzis par 30%. Bērni netiks uz skolu? Nu un. Cilvēki uz darbu? Nu un. Cilvēks no savas kabatas paņems no tās mazās aldziņas un samaksās par to. Tādus secinājumus izdara valdība. Tālāk. Nepildās nepareizā prognoze īpašuma nodoklim. Pašvaldībām 778 tūkstoši pietrūkst, jo valsts vai valdība, pareizāk, nav izdarījusi pareizu prognozi šim nodoklim. Un vēl piecus gadus būs grūti prognozēt šo nodokli, kamēr situācija nostabilizēsies un visi nekustamie īpašumi ieies zemesgrāmatā. Secinājumi? Nekādi! Jo nākamā gada budžeta projektā par šo nodokli nekādu būtisku izmaiņu nav.

Tālāk. Uzņēmuma ienākuma nodoklis šajā gadā pārpildīsies, pēc Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora Sončika informācijas vakar Budžeta un finansu komisijā, par vienu procentu. Labklājības ministrijai veselības aprūpes speciālā budžetā būtu jābūt šim vienam procentam klāt grozījumos. Tas neparādās. Sola, ka šie procenti, kas ir no ienākuma nodokļa veselības aprūpes speciālajam budžetam, tiks kompensēti atbilstoši tam, kāds būs šis pieaugums. Slimokašu vadītāji tā neuzskata, tā nekad vēl nav bijis.

Tālāk. Interesanta pozīcija parādās grozījumos, investīcijas, tas ir, atvainojos, valsts garantijas. SIA "Jaunpagasts plus", valdības garantēts kredīts, uzņēmējsabiedrība ar simts procentu privātkapitāla daļu. Kā ir ar atbilstību likumam par valsts atbalstu uzņēmējdarbībai? Vai atbilst šāda rīcība valdības šim likumam, un kas zem tā slēpjas? Vai valsts intereses vai personīgās? Paldies!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamais finansu ministr! Cienījamie deputāti! Es biju viens no tiem, kas balsoja pret debašu laika samazinājumu, es domāju, tas nav pareizi, šis ir brīdis, kad visiem tomēr vajadzētu izteikt savas domas par šādu svarīgu jautājumu, jo vairāk tāpēc, ka abi jautājumi ir apvienoti.

Es gribētu, ņemot vērā, ka ir tikai piecas minūtes, nu, pateikt savu skatījumu uz to, kā valdība ir strādājusi, sagatavojot šos grozījumus. Jā, nu pirmajā ziņojumā ir zināma neloģika. Ieņēmumiem samazinoties, palielina izdevumus. Parasti jau tā ir, ja ieņēmumi nesanāk, tad mazina arī izdevumus. Jā, bet, no otras puses, ja es būtu finansu ministrs, es neko citu nevarētu izdomāt, jo faktiski izdevumu palielinājums ir saistīts tomēr ar apņemšanos un ar saistībām. Un vissliktākais, ja saistības nepilda. Un kas attiecas uz skolotājiem un kas attiecas uz lauksaimniekiem, tās ir saistības pēc definīcijas. Un tās nav vienas valdības saistības. Un es domāju, ka tā ir viena no normālajām demonstrācijām, ko šī valdība demonstrēja, ka viņa tomēr iet sociāli atbildīgu ceļu. To nu noliegt viņiem nevar.

Paliek vēl tāds ļoti sāpīgs moments, un es brīnos, ka neviens par to nerunā, laikam visi taupās otrajam lasījumam, sevišķi opozīcija. Ir viens liels postenis, kas saucas bērnu pabalsti, likums par sociālo palīdzību. Es saprotu, ka otrā lasījumā mēs te izdzirdēsim garas un diktas runas par to. Tomēr tas ir gandrīz 12 miljoni, un, ja mēs paskatāmies, man rokās šeit ir Valsts kases pārskats uz 1.oktobri, jo par šo netika runāts šajā brīdī, kāds ir stāvoklis finansēs tagad valstī, ja mums tādi līdzekļi varētu būt. Es varu teikt, ka faktiski stāvoklis finansēs mums ir smags, tas ir smags gan par speciāliem budžetiem, gan par valsts budžetu. Es pat teiktu, pietiekami smags, pat nu es varētu teikt, ka praktiski tas deficīts mums var iznākt arī bez šiem grozījumiem stipri, stipri lielāks, nekā mēs plānojam. Tāpēc es varu pilnīgi atbildīgi ar savu mazo pieredzi teikt, ka es neredzu, kā var palielināt bērnu pabalstiem naudu, kaut kur citiem neņemot nost. Ko es piedāvātu, es piedāvātu vienkārši rūpīgi apdomāt iespēju, ko es ne vienreiz vien esmu teicis: nauda paliek, kāda ir, bērnu pabalstiem, bet visi tos nedabū, un pastrādāt visās komisijās, ka bērnu pabalstu naudu saņem tās ģimenes, kam tā pienākas pēc ienākumu līmeņa. Vai šo ienākumu līmeni nosaka valdība vai to nosaka pašvaldības, tas ir jautājums, kas ir, protams, speciālistu jautājums, tik liels speciālists es neesmu.

Tāpēc es neredzu nekādas iespējas praktiski palielināt uz vispārēju ieņēmumu rēķina budžeta izdevumus gan 2000. gadā, gan 2001. gadā. Es neredzu. Un sliktākais, kas izriet no visa tā, kādus es izdaru secinājumus, ir tas, ka mums tomēr neiznāk, mēs nevaram noplānot budžeta ieņēmumus. Jautājums — kāpēc? Tas ir tikai tāpēc, ka ir vāja Finansu ministrija vai vāja valdība, vai vispār vāja izpildvara? Un vāja vēl pie tam arī parlamentārā vara, kas nemāk precīzi nofiksēt to? Es domāju, ka tas tā nav. Es domāju, ka galvenais iemesls, kāpēc mums ir grūti noprognozēt ienākumus, ir, ka mēs esam maza valsts ar ļoti stipri atvērtu ekonomiku. Un šis ārējais iespaids uz mūsu ekonomiku ir daudzreiz lielāks nekā jebkurai citai lielākai valstij. Tāpēc klasiskā pieeja šeit neder. Un mums neizdevās precīzi noprognozēt Krievijas krīzes dziļumu. Mēs nevarējām precīzi noprognozēt naftas cenas kāpumu, ņemot vērā, ka cena aug produktam, bet akcīzes nodoklis jau nav proporcionāls, fiksēts uz litru. Nu dabīgi, ka pieprasījums samazinās uz produktu, un līdz ar to arī samazinās akcīzes nodoklis. Ja kāds domā, ka var nozagt, vai šeit es dzirdēju drusku kļūdainu izteicienu, šie nodokļi tieši tika pārtraukti iekasēt uz robežas: gan PVN, gan akcīzes. Mēs devām tieši iespēju 30 dienu laikā no akcīzes preču noliktavām apmaksāt vēlāk šo nodokli, lai dotu iespēju uzņēmējiem tomēr neiesaldēt līdzekļus. Bet nevar visu nozagt tur, lai nozagtu visu to starpību, kas ir gandrīz 30 miljonu uz akcīzes, tad vajag pārvadāt nelegāli simtiem tūkstošu tonnu dīzeļdegvielas vai benzīna, kas nav reāli. Un kas attiecas uz to, ka mums neizdodas noprognozēt, ir jāmaina kaut kādā veidā prognozēšanas sistēma, jo pats sliktākais nav tas, ko mēs varam šeit darīt. Ir apmēram viena lieta sekojoša — mēs tagad izgrūdīsim budžetu, kas mums jādara, es piekrītu finansu ministram. Bet problēma būs tajā apstāklī, ka mēs mēģināsim tālāk atsperties un skatīties, kur mēs esam varbūt arī citās lietās kļūdījušies, mums būs cita bāze, mēs skatīsimies jau to budžetu, ko mēs būsim izmainījuši tagad oktobra beigās, kad nebūs vairs nekāda sakara...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Godmaņa kungs, laiks!

I.Godmanis. Nu es varbūt otrajā lasījumā mēģināšu ko teikt, bet es tiešām gribētu beigās pateikt, ka galvenais jautājums tomēr ir apzināties, ka mums papildu naudas šeit vairs nav. Un es vienu mehānismu lieku priekšā attiecībā par likumu, kas ir vissāpīgākais.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es jau pašā sākumā teikšu, ka es atbalstīšu šo budžetu pirmajā lasījumā, un aicinu darīt to arī jūs, neskatoties uz to, ka šis budžets ir jostas savilkšanas budžets. Un neskatoties uz to, ka finansu ministra Bērziņa kunga sacītais bija kā skaista dzeja, gandrīz kā poēma, kā rāms upes tecējums skaistā vasaras vakarā, bet varbūt ka tā arī vajag, jo neba jau sūkstīsies par to, ka naudas maciņā nav. Bet nu mums uz dzīvi jāskatās, cienījamie kolēģi, bez saulesbrillēm — gan pozīcijai, gan opozīcijai, jo opozīcija diemžēl arī bieži vien uzliek saulesbrilles, skatoties uz to, kāda ir reālā situācija. Un reālā situācija ir visai bēdīga, un ziniet, kas mani neapmierina visvairāk? Mani neapmierina tas, ka mēs no gada uz gadu, pieņemot budžetu, nerunājam par tām zaudētajām iespējām, kuras varēja būt, kuras var būt un kuras būtu, ja viss tiktu darīts tā, kā būtu jādara. Bet diemžēl nerunājam par to, ka budžetam nauda iet garām miljonu miljoniem, desmitiem un simtiem miljonu, to nez kāpēc mēs aizmirstam. Un par to es esmu runājis, sākot jau no 5.Saeimas budžeta apstiprināšanas laikiem. Un mainās valdības, mainās Saeimas, bet šī bēda diemžēl paliek, mēs ar to netiekam galā. Un pašlaik mēs atrodamies, prese jau raksta, ka mēs esam pārvērtuši gandrīz savu valsti par pieradināto, es pat papildinātu — par pielaikoto, piesaistīto valsti personīgajām interesēm. Lūk, kur ir tā bēda, ka tas ir pārvērties un izvērties kā sērga, kā masveida slimība. Tas, ka budžetam garām iet ārkārtīgi lielas naudas, ka ēnu ekonomika lēšama vismaz miljardu latu apmērā, netiekam galā. Un es nevainoju šo valdību kā vienīgo, kura netiek galā. Nē! Tas diemžēl iet no valdības valdībā, no Saeimas uz Saeimu, un mums beidzot jāpaskatās patiesībai acīs — vai mēs beidzot šeit no Saeimas ķersimies pie šīm lietām klāt vai neķersimies. Ja neķersimies, tad mūsu Latvija par tādu pieradināto personīgajām interesēm valsti dzīvos vēl ilgi, ilgi. Tur ir tā bēda! Saprotiet!

Un laika ir maz, diemžēl nevajadzēja saīsināt šo debašu laiku. Galu galā budžeta apspriešanas laikā ir jāizsakās cilvēkiem — gan pozīcijai, gan opozīcijai. Un žēl, ka nav laika, tāpēc es minēšu tikai dažus faktus vēl.

Kāpēc mēs beidzot neatļaujamies pievērst uzmanību mazajam un vidējam uzņēmējam? Kāpēc beidzot neviena no valdībām neatļaujas samazināt šos nodokļus? Tad šie cilvēki, šie uzņēmēji maksāšot nodokļus. Un tad valsts kasē nāks šī nauda. Kāpēc mēs beidzot nevaram atļauties Latgalei, kuru pasaule saredzējusi, saskatījusi un ierindojusi nabadzīgāko pulkā, beidzot...

Sēdes vadītājs. Laiks.

P.Tabūns. ... Izšķirties par nodokļu atvieglojumiem? Vai mēs gribam, lai Latgale attīstītos, lai tur sāktos rosība vai ne. Lūk, par šīm lietām es aicinu cienījamos kolēģus un valdību padomāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC) . Cienījamie deputāti! Kaut arī debates sākās faktiski jau par nākamiem diviem darba kārtības punktiem un par likumprojektu budžetam 2001. gadam, es tomēr lūgtu šobrīd nobalsot vai vismaz izteikt savu attieksmi pret šīgada budžeta grozījumiem, un tad pēc atbildīgās komisijas ziņojuma, iespējams, šīs debates varēs turpināt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2000. gadam"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 13, atturas — 13. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

A.Poča. Tātad priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz otrdienai, 24. oktobrim. Un otro lasījumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piedāvāja 9. novembri, bet, ja drīkstētu vēl...

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Poča. Bet jau šobrīd, konsultējoties ar premjeru, ar finansu ministru, ir arī otrs piedāvājums, kuru es varētu ierosināt kā deputāte, un tas ir, lai mums būtu vairāk laika strādāt pie 2001. gada budžeta un tiem priekšlikumiem, otrs priekšlikums būtu 2. novembris, ceturtdiena, 2. novembris.

Sēdes vadītājs. Sāksim izlemt jautājumu ar tālāko datumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai izskatīšana otrajā lasījumā notiktu 9. novembrī. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 8, atturas — 41. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 24. oktobris, izskatīšana — 2. novembrī.

Izskatām likumprojektu "Par valsts budžetu 2001. gadam" un ar to saistīto budžetu pavadošo likumprojektu paketi. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Paldies, cienījamo priekšsēdētāj! Un tiešām pievērsīsimies tagad 2001. gada budžeta projektam un to pavadošo likumprojektu paketei, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi. Un atļaujiet man jums sniegt nelielu ieskatu vai arī nelielu vērtējumu šim dokumentam, jo jau šobrīd gan mūsu komisijā, gan noteikti arī frakcijās, gan arī jūsu speciālajās komisijās ir iesniegumi no ļoti daudzām institūcijām, no skolām, no pašvaldībām, no autoceļa būvētājiem, es varētu šeit pārskaitīt faktiski gandrīz vai visus Latvijas valstī esošo struktūru pārstāvjus, kas lūdz piešķirt papildu finansējumu.

Un šobrīd mums faktiski būs jāizšķiras, mums būs jāpieņem lēmums un jāizvērtē, kas tad valstī ir svarīgāks, vai tā ir indivīda labklājības celšana vai valsts drošība, vai tā ir vēlme uzņemt jaunu spēļfilmu ar latviešu aktieriem, vai tā ir cīņa pret narkotikām, vai tā ir veselības aprūpes sistēma, vai tā ir ieslodzījuma vietu programma, un tā es varētu pretstatīt un likt pretī ļoti daudzas un dažādas sfēras, kuras it kā ir pretrunīgas no savām izpausmes formām un arī sabiedrības nozīmīguma viedokļa, un tajā pašā laikā tas naudas mazums mums starp tām visām ir jāsadala.

Un, ja mēs vērtējam to, kāds tad ir šis 2001. gada budžets, tad es gribētu teikt, ka vispār katram valsts budžetam mums pēdējā laikā ir bijusi tendence pielikt klāt kādu apzīmējumu. Mēs esam dzirdējuši gan "izspiestu citronu", gan "saspriegotu segu vai audeklu", mēs esam dzirdējuši "attīstības budžetu", mēs esam dzirdējuši "taupības budžetu", vai vienkārši "bezdeficīta budžetu". Šodien es dzirdēju "pelēks budžets". Un jāsaka, ka man gandrīz šis apzīmējums patika, jo ko gan galu galā nozīmē pelēks budžets? Nu tāds, kas mūs netraucē. Īstenībā nu tāds, kas nomierina un kas ir labs. Es no savas puses gribētu teikt, ka šis budžets ir pragmatisks. Un kāpēc tieši pragmatisks? Nav mēģināts par katru cenu samazināt šos izdevumus un tādējādi atbīdīt problēmu risinājumu atkal uz kādu vēlāku laiku, kad tās būs jau tik tālu samilzušas, ka mums varbūt būs nepieciešams krietni lielāks līdzekļu apjoms, lai šo samilzušo problēmu risinātu. No otras puses, tas ir pragmatisks arī no ieņēmumu daļas vērtējuma. Jo šobrīd ieņēmumu daļas un konkrēto nodokļu ieņēmumu pieauguma tempi ir salīdzināmi ar tautsaimniecības attīstības tempiem. Šeit nav nekādi strauji izlēcieni, kā tas bija pagājušajā gadā, kad konkrēti akcīzes nodokļa pieaugums bija plānots 24% uz iepriekšējo periodu. Šeit šie tempi ir pietiekami korekti, un līdz ar to varbūt pat atsevišķās pozīcijās liekas pat pietiekami konservatīvi, varbūt pat ir vēlme mazliet palielināt, bet, manuprāt, to būtu bīstami darīt, jo labāk lai ir konservatīva pieeja, un daudz patīkamāk mums būtu grozīt pēc tam nākamajā gadā budžetu uz ieņēmumu daļas palielināšanu un izdevumu palielināšanu, nekā atkal mēģināt šo gan ieņēmumu daļu, gan izdevumu daļu samazināt.

Un kādas tad ir šobrīd varbūt, no vienas puses, pozitīvās iezīmes šajā budžetā? Tātad tomēr ir izdevies samazināt budžeta deficīta apjomu, tātad nu šobrīd jau 3,1, kas mums ir iesniegts šīgada budžeta grozījumos, tas samazinās līdz 1,9, bet, ja mēs pieskaitām vēl fondēto pensiju uzkrājumu, tad līdz 1,7 procentiem.

Šajā budžetā, vismaz paskaidrojumu daļā, iezīmējas trīsgadu budžeta projekta iezīmes. Vāji iezīmējas, un tomēr iezīmējas. Un tas ir ļoti labi, jo vismaz ir pilnīgi skaidrs, un būtu jāattīsta šī pieeja, jo mums ir iespējams prognozēt tad izdevumus tālākajai perspektīvai un skatīties, kā tas ir samērojams ar resursiem.

Kādas šeit ir prioritātes? Tās tika jau minētas. Un tā ir šī valsts drošība, un kā jaunums ir arī tas, ka valsts budžeta likumā kā pielikums, kā apstiprināms pielikums ir šīs valsts drošības jeb aizsardzības programmas. Nepieciešamā budžeta finansējuma apjoms trim gadiem. Un tā būs, mūsuprāt, liela izšķiršanās, mums balsojot un apstiprinot jau šogad šī budžeta ietvaros un nākamā gada budžeta ietvaros šādus skaitļus tik ilgam laika periodam. Tātad ir arī otra šī nelielā palielinājuma efekts izglītības sistēmā — ar pedagogu darba algām. Nedaudz salīdzinoši ar citām nozarēm ir pieaudzis veselības aprūpes finansējums. Kā pozitīvu es gribētu minēt to, ka ir minimālās darba algas palielinājums nākamajā gadā no 1.jūlija, kas varētu ģenerēt ienākumus pašvaldību budžetos un arī ar vienlīdz atbilstīgiem apjomiem sociālās apdrošināšanas budžetā.

Kā negatīvu es gribētu minēt to, ka nākamajā gadā investīcijas, kuras dotē no vispārējiem ieņēmumiem, paliek tieši tādā pašā līmenī, kā tās ir šogad. Un tas, manuprāt, ir draudoši, jo tikai investīcijas ir tās, kas nākotnē mums var radīt papildu ieņēmumus.

Kāds mums vēl ir bijis vērtējums, skatot šo budžeta projektu? Gribētu piekrist tam, ko šeit teica arī finansu ministrs, ka biežās valdības maiņas apgrūtina budžeta procedūru. Un galvenokārt tas ir saistīts ar to, ka nav iespējams tomēr veidot šo budžetu no tā saucamā nulles varianta, pārvērtējot, izvērtējot iestāžu un ministriju funkcijas un vajadzības. Vēl joprojām mums iet šis finansējums no iepriekšējā gada bāzes, diemžēl ir tā, ka mēs savukārt atkal, strādājot ar Valsts kontroli, ziņojām par 1999.gada budžeta izpildes rādītājiem, konstatējām, ka eksistē nepamatoti tēriņi vai arī tēriņi, kuri būtu ierobežojami.

Jāsaka, ka šī gada budžeta apspriešanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija sāka nedaudz savādāk, kā tas bija iepriekšējos gadus, un tas bija tieši šis jauninājums, ka mēs mēģinājām iepazīties gan ar šo Valsts kontroles atzinumu par 1999. gada budžeta izpildi, gan arī izskatot ministriju un to pārraudzībā esošo iestāžu publiskos gada pārskatus, kas īstenībā bija ļoti interesanti, jo jāsaka, ka kopējais secinājums mums ir tāds, ka šie pārskati īstenībā lielākajā daļā gadījumu neataino līdzekļu tērēšanu vai lietderīgu tērēšanu šajās institūcijās. Un arī šobrīd Budžeta un finansu (nodokļu) komisija jau gatavo priekšlikumus Valsts reformu birojam par to, kādā veidā, mūsuprāt, būtu nepieciešams uzlabot šo instrukciju, kas nosaka šo publisko gada pārskatu sagatavošanu.

Par skaitļiem es daudz negribētu runāt. Jums katram priekšā ir šis budžeta likumprojekts, un katram ir iespēja vērtēt gan ieņēmumu, gan izdevumu posteņus, bet vēlreiz es gribētu teikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskata, ka šis ir labs pamata dokuments, lai mēs varētu strādāt jau un sagatavot to otrajam un galīgajam lasījumam.

Vienlaikus es gribētu arī nedaudz pakavēties pie budžetu pavadošo likumprojektu paketes. Man tiešām jāizsaka pateicība valdībai par to, ka šogad šī pakete sastāv no trīsreiz mazāka skaita likumprojektu, nekā tas bija iepriekšējos gadus. Un faktiski visi šie likumprojekti lielākā vai mazākā mērā ir vērsti uz budžeta veidošanas un arī ieņēmumu palielināšanas sistēmas sakārtošanu. Tātad varbūt pirmo reizi mēs saskaramies ar budžetu, kuru nepavada likumprojekti, kur ir paredzēta nodokļu likmju paaugstināšana.

Visus šos likumprojektus varētu nosacīti iedalīt četrās grupās. Tātad pirmā grupa ir, kas skar tikai un vienīgi budžeta tiesības, tas ir likumprojekts "Par pašvaldību budžetiem" un "Par budžetu un finansu vadību". Un jāsaka, ka tas tiešām precizē tās normas, kuras mēs redzam šobrīd, kas vai nu pietiekami labi nav noformulētas, kas nestrādā vai arī tas parāda vienkārši, kādā veidā ir jāuzlabo budžeta vadības procedūra.

Nākamie ir nodokļu likumprojekti. Un šeit es gribētu varbūt nedaudz pakavēties pie dažām pozīcijām. Un tas ir jautājumā par nekustamā īpašuma nodokli, kur ir nepieciešams precizēt normas par apliekamo objektu, jo, tā kā no 2002.gada ir nepieciešams priekš nekustamā īpašuma nodokļa apjoma noteikšanas izmantot nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, no tā ir izslēgta inženiertehnisko būvju vērtība, kas būtībā ir ļoti pozitīvi.

Nākamais ir pievienotās vērtības nodoklis, kur pamatā dominē likumdošanas normu saskaņošana ar Eiropas Savienību, bet šeit ir vairākas normas, kas, mūsuprāt, būs ļoti diskutējamas. Un tas ir jautājums par dažādu šobrīd esošo atvieglojumu samazinājumu, jo tas ir jāsaskaņo ar Latvijas reālo situāciju un Latvijas spēju šīs normas ieviest vai nu šobrīd, vai tomēr kādā tālākā periodā, jo acīmredzot, tikai un vienīgi cenšoties pilnībā ieviest šeit Eiropas Savienības prasības, varbūt mēs kādreiz arī paši sev nodarīsim pāri.

Runājot par uzņēmumu ienākuma nodokli, ir ļoti atbalstāma norma par atvieglojumu investīcijām 40% apmērā, kas ir investētas trīs gadu periodā un kuru apjoms pārsniedz 10 miljonu latu. Bet tie tiešām ir lielie investori, un pamatā tie varētu būt ārzemju investori. Vai mums tomēr vēlreiz nevajadzētu domāt par to, kādā veidā mēs balstām pašmāju ražotājus? Un šeit es gribētu pievērst uzmanību, ka šobrīd mēs neredzam likumu par nodokļiem un nodevām, vismaz tajā sadaļā, kas kaut kādā veidā risinātu jautājumu par uzņēmumu parādiem, kuri ir veidojušies vēl līdz 1995.gadam, kas velkas uzņēmumiem līdzi, kuri šobrīd ir spējīgi strādāt, kuri vairākkārt palielinājuši savu darbības apjomu, un tomēr tie velkas līdzi, un šīs soda naudas krājas un krājas un faktiski nav iespējams no šiem parādiem tikt vaļā.

Ir pagājušā gada prakse, ko mēs iestrādājām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, pietiekami pozitīva. Manuprāt, mums parlamentā vajadzētu pie šiem jautājumiem pastrādāt arī šobrīd.

Nākamā pakete ir, kas saistīta ar dažādu izmaksu precizēšanu, nosakot to fiksētos apjomos un atskaitot no minimālās algas, kas ir relatīvs rādītājs, tie ir vairāk vai mazāk tehniski grozījumi, jo pašas pabalstu summas netiek samazinātas. Un ir viens pats pēdējais un, manuprāt, vissmagākais likumprojekts, kas saucas "Par sociālo palīdzību". Un šajā likumprojektā ir paredzēts pārcelt bērnu pabalstu palielināšanas jautājumu vēl par diviem gadiem, uz 2003.gadu. Un tomēr, lai varbūt arī šobrīd mums nav pilnībā skaidrs, kā mēs varētu to realizēt, mums vajadzētu sākt domāt, kādā veidā šo bērnu pabalstu sistēmu pārkārtot. Mēs visi zinām, ka ne visiem šie bērnu pabalsti ir vajadzīgi. Ir pietiekami turīgas ģimenes, kuras varētu to nesaņemt, un mums būtu iespējas šo naudu pārdalīt par labu trūcīgajiem. Nav šī modeļa. Es gribētu aicināt visus deputātus: domāsim kopā, meklēsim izeju. Tātad kopumā arī šie likumprojekti, manuprāt, tikai veicinās valsts finansu sistēmas sakārtošanu gan no iespējamo ieņēmumu palielināšanas viedokļa, gan arī optimizējot izdevumus un balstoties uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, balstoties uz līdzatbildīgo komisiju viedokļiem, kur Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja likumprojektu "Par pašvaldību budžetiem", kur Tautsaimniecības komisija atbalstīja visus likumprojektus, kas bija saistīti ar nodokļu jautājumiem, un tikai Sociālo un darba lietu komisija neatbalstīja likumprojektu "Par sociālo palīdzību", es tomēr lūgtu Saeimu izteikt savu attieksmi pret šo 2001.gada budžeta projektu, pozitīvu attieksmi, lai mēs varētu strādāt un pieņemt to līdz gada beigām jau otrajā un galīgajā lasījumā.

Pirms mēs balsojam par pašu budžeta likumprojektu, es lūgtu noteikt steidzamību visiem pavadošajiem budžeta likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pirms mēs uzsākam debates par likumprojektu "Par valsts budžetu 2001.gadam un to pavadošajiem likumprojektiem", kā jūs atceraties, tad debates būs par visiem likumprojektiem kopumā, mums ir jālemj par katru atsevišķi, par ierosinājumu — noteikt likumprojektiem steidzamību.

Pirmais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem"" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 26, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par budžeta un finansu vadību"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 24, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 23, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 24, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 24, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 24, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 26, neviens neatturas. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 23, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 23, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 23, neviens neatturas. Arī šis likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija uzskata, ka nevar atbalstīt valdības izstrādāto pavasara vai rudens budžeta projektu, jo tajā uzsvars ir paredzēts nevis uz aktuālo sociālo problēmu risināšanu, bet gan militāro izdevumu palielināšanu. Šos izdevumus budžeta projektā ir paredzēts palielināt salīdzinājumā ar 2000.gadu par 15%, lai gan valsts konsolidētā budžeta kopējos izdevumos paredzēts palielināt tikai par 4,2%. Lai gan jau šogad redzams, ka asignējumi veselības aprūpei ir pilnīgi nepietiekami, tos diemžēl paredzēts palielināt tikai par 3,4%. Acīmredzot valdošo koalīciju neuztrauc skandalozais fakts, ka, Pasaules veselības aizsardzības organizācijai, veicot 191 dalībvalsts veselības aprūpes sistēmas analīzi, Latvija ir ierindota 105.vientā, kamēr Lietuvai piešķirta 73.vieta un Igaunijai 77.vieta. Jaunajā budžeta projektā veselības aprūpes izmaksas ir paredzētas tikai 3,7% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Šis rādītājs ir pats zemākais ne tikai salīdzinājumā ar ekonomiski attīstītajām valstīm, bet arī salīdzinājumā ar pārējām Austrumeiropas valstīm. Mazāk nekā Latvijā veselības aprūpei tiek tērēts tikai Albānijā un Turcijā. Turpretī Igaunijai ir priekšā Lietuva, Polija.

Visiem ir zināma Latvijas katastrofālā demogrāfiskā situācija, tikai iepriekšējos trijos gados mirušo iedzīvotāju skaits pārsniedz jaunpiedzimušo skaitu par 44 tūkstošiem cilvēku. Nekādas pozitīvas pārmaiņas nav vērojamas arī šogad, jo gada pirmajos astoņos mēnešos iedzīvotāju mirstība ir pārsniegusi dzimstību gandrīz par 8 tūkstošiem cilvēku. Tāpat visiem ir zināms, ka daudzi vecāki nespēj savus bērnus pienācīgi sagatavot skolai, iegādāties nepieciešamās mācību grāmatas, apģērbu un apavus. Tāpēc izsauc izbrīnu valdības priekšlikums, kas iesniegts ar budžeta likumprojektu saistītā paketē, — atlikt pabalstu palielināšanu ģimenēm ar bērniem no 2001.gada janvāra uz 2003.gada janvāri. Šim nolūkam būtu nepieciešami 11,5 miljoni latu, un tos bez grūtībām varētu ar uzviju iegūt, ja atliktu uz diviem gadiem sociālās apdrošināšanas likmes samazināšanu darba devējiem par 1%, kas paredzēts no nākamā gada 1.janvāra.

Jāatzīmē, ka šīs likmes pazemināšana mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, par kuru atbalstu mīl runāt valdošā koalīcija, praktiski neko nedod. Bet šis nedaudzu lieluzņēmēju interesēs veiktais pasākums tikai palielina deficītu sociālajā budžetā. Iesniedzot Saeimai budžeta projektu un ar to saistīto likumprojektu paketi, valdība dīvainā kārtā ir aizmirsusi par savu deklarāciju. Par savu deklarāciju par iecerēto darbību. Tā, piemēram, pilnīgi aizmirsts ir deklarācijā iekļautais solījums 2001.gadā atcelt visus ierobežojumus strādājošajiem pensionāriem strādāt un saņemt pilnu pensiju. Tāpat aizmirsts ir solījums nodrošināt pirmsskolas vecuma bērnu obligāto sagatavošanu skolai. Minēto apstākļu dēļ politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija uzskata, ka tā nevar atbalstīt valdības iesniegto antisociālo budžeta likumprojektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Man jāsaka arī: cienījamais Ministru prezidenta kungs, kurš, kā mani ļoti iepriecina, kādreiz bija labklājības ministrs, un godātais finansu ministra kungs!

Godmaņa kungs, runājot par 2000.gada budžeta grozījumiem, jautāja — jā, kādēļ opozīcija neceļ trauksmi par bērnu pabalstiem? Mēs neesam tādi optimisti, lai cerētu, ka 2000.gadā vēl kaut kas mainīsies. Un tomēr sociāldemokrātu frakcija par šo jautājumu kopš šīs Saeimas paša sākuma — 1998.gada novembra — ir ne tikai runājusi, bet arī vairākkārt iesniegusi konkrētus priekšlikumus. Un proti, tagad paskatīsimies. 1998.gada 14.decembrī iepriekšējais Saeimas sastāvs nobalsoja, ka bērnu pabalsti faktiski tiks palielināti ar 2001.gada 1.janvāri. Tās ģimenes, kurās ir bērni un kuras vairāk vai mazāk interesējas par Saeimas darbu, nenoliedzami rēķinājās ar šo pabalsta palielināšanu. Kaut gan, ja mēs paskatāmies vēsturē, tad šie pabalstu nav palielināti kopš 1990.gada paša sākuma. Es atvainojos, ka es budžeta apspriešanā lietošu visiem saprotamus jēdzienus, bet mēs izrēķinājām. Toreiz, kad bērnu pabalsts bija 900 Latvijas valsts rubļu, toreiz, izdalot šo summu uz dienām, katru dienu bērnam varēja nopirkt maizi, uz tās uzsmērēt sviestu un uzlikt desu. 90.gadu pusē par šo bērnu pabalstu summu 4,5 lati varēja nopirkt maizes šķēlīti un uzsmērēt sviestu, desai vairs naudiņas neiznāk. Tagad, 90.gadu pēdējā pusē un 2000.gadā, vairs iznāk tikai maizes šķēlīte bez sviesta. To zina katra māte un katrs tēvs, kas saņem šo bērnu pabalstu un kas zina, ko varēja nopirkt pirmsākumos un ko tagad. Tādēļ šis jautājums ir ārkārtīgi aktuāls.

Godātais Ministru prezidenta kungs! Jūs minējāt, ka 2001.gada budžets ir virzīts uz attīstību un sociālo stabilitāti. Savukārt sociāldemokrāti ir izrēķinājuši, ka salīdzinošās cenās 2001.gada budžetā faktiski samazinās izdevumi sociālai apdrošināšanai un sociālai aizsardzībai, tajā skaitā arī bērnu pabalsts.

Godātais finansu ministra kungs! Jūs minējāt, ka šis ir kompromisa budžets un ka mēs visi esam pieauguši un saprātīgi cilvēki. Mēs zinām, ka pie Saeimas šeit piketā šodien nav pulcējušies tās mātes un tēvi, kas joprojām saņem šo ļoti niecīgo bērnu pabalstu vai nesaņem vispār, jo bērni ir tā kategorija, ko te patiešām ir jāaizsargā pieaugušiem un saprātīgiem cilvēkiem. Tā ir tā cilvēku grupa katrā valstī, kas ir vērsta uz nākotni. Ja pensionāri vēl ir spējīgi protestēt par savu visai niecīgo 19 santīmu lielo indeksācijas palielinājumu pie pensijām, tad bērnu pabalstu saņēmēji, tie, kam tas tiešām domāts, tie paši bērni sociāli vēl nav tā aktivizējušies, lai rīkotu piketus pie Saeimas.

Tātad, godātie deputāti, es vēlētos norādīt ceļus, kā tas būtu darāms. Mēs zinām, ka Labklājības ministrija ir iesniegusi Finansu ministrijā divus alternatīvus variantus, kā šo problēmu varētu risināt Un, proti, pirmais alternatīvais variants ir sekojošs: straujāk palielināt pabalstus par pirmo bērnu ģimenē. Laika apjoms neļauj man izklāstīt shēmu, kā tas darāms, es vēlos tikai piebilst, ka tie ir 5,8 miljoni latu, nevis 11,5 miljoni, kā mēs būtu sagaidījuši, ja pabalsts tiktu palielināts visiem. Tātad mēs varētu raudzīties uz šo alternatīvo projektu.

Otrs Labklājības ministrijas Finansu ministrijā noraidītais alternatīvais projekts ir straujāk paaugstināt pabalstus trešajam un ceturtajam bērnam ģimenē. Tas kopumā prasītu 2,4 miljonus latu. Tātad šī summa vairs nav samērojama ar tiem 11,5 miljoniem. Ja mēs summējam šos abus alternatīvos projektus, mēs šā vai tā dabūjam kopsummu, mazāku par 11,5 miljoniem latu, un, proti, tie ir 8,2 miljoni latu. Saprotams, ka valstij ir dažādas prioritātes, kur un kā izlietot budžeta līdzekļus. Te tika minēti ļoti dažādi jautājumi: gan Eiropas Savienības integrācija, gan drošība un aizsardzība un tā joprojām. Protams, ka arī cietumniekiem ir nepieciešami normāli dzīves apstākļi. Protams, ka ir daudzas nozares, kur brūk jumti un kur ir vajadzīgi valsts līdzekļi, bet tajā pašā laikā bērni acīmredzot ir tie, kas dzīvo šajā Latvijas teritorijā, un lai Latvijas valsts nepaliktu tikai par teritoriju, bet tajā būtu arī iedzīvotāji, izglītoti, aprūpēti, lūdzu varbūt darīsim vēl visu iespējamo, lai 2001.gada budžetā parādītos bērnu pabalsta palielinājums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (LC). Cienījamie tautas kalpi! Es griezīšos šodien pie jums ar tādu uzrunu. Es gribu atgādināt mūsu vienu no pirmajiem "labajiem" darbiem, ko mēs veicām, atnākuši tikko uz Saeimu strādāt 1998.gada decembrī, kad mēs iebalsojām, tāpat balsodami par 1999.gada budžetu, grozījumus likumā "Par sociālo palīdzību", kur visus valstī ģimenē pirmos dzimušos bērnus mēs sadalījām divās daļās: tie, kas ir dzimuši līdz 1999.gada 1.janvārim, un tie, kas ir dzimuši pēc 1999.gada 1.janvāra. Un tādā veidā mūsu ģimenēs, kuras jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija iedrošinājušās dzemdēt bērnu un kuras arī pēc 1999.gada grūtajiem apstākļiem dzemdēja šos bērnus un organizēja ģimeni, tās tika sadalītas divās nevienlīdzīgās daļās. Vieni pirmie bērni ģimenē saņēma 4 latus 25 santīmus un arī šodien saņem, un otri — 6 latus. Ar ko šie bērni atšķiras? Varbūt mēs bijām vadījušies no tā, ka gribējām uzlabot demogrāfisko situāciju, kas galīgi bija noslīdējusi pa šiem gadiem valstī, bet varbūt bija arī kādas citas apslēptas domas, kuras es šodien pati nevaru izskaidrot, kāpēc es par to balsoju. Un es domāju, ka, neskatoties uz to, ka ir ļoti smags budžets, ka mēs neviens nelolojam cerības, ka mēs varēsim atrast 11 vai 5 miljonus latu budžetā, lai uzlabotu bērnu stāvokli valstī, neskatoties uz to, ka apmēram 70%, ne mazāk kā 70% ģimenēm mūsu valstī, sevišķi laukos, šis ģimenes valsts pabalsts ir galvenais ienākums ģimenei, neskatoties uz to, ka daudzas ģimenes, pēc Labklājības ministrijas datiem, nav arī pieprasījušas šos pabalstus, un tas ir arī ielikts budžetā, mums tomēr vajadzētu nākamajā gadā un arī uz priekšu izteikt savu labo gribu un neatteikties no bērnu pabalsta palielināšanas. "Latvijas ceļa" frakcija iestājas par to, ka mums vispirmām kārtām ir jālikvidē šī nevienlīdzība starp pirmajiem bērniem ģimenē, un iesakām Labklājības ministrijai kopā ar Ministru kabinetu un Finansu ministriju izstrādāt mums visiem pieņemamu variantu, lai mēs tomēr varētu atrast līdzekļus pakāpeniskai šīs nevienlīdzības, šīs netaisnīgās situācijas likvidēšanai.

Un otrais, par ko es gribēju runāt. Es gribēju runāt arī par veselības aprūpes budžetu. Sociālo un darba lietu komisijā mēs nonācām pie secinājuma, ka, neskatoties uz to, ka absolūtajos skaitļos veselības aprūpes budžets palielinās, attiecībā uz vienu cilvēku šis budžets tomēr samazinās. Cilvēku skaits paliek mazāks, cilvēki paliek slimāki, un veselības aprūpes budžeta samazinājums, pēc manām domām, ir nepieļaujams turpmāk. Vēlreiz aicinu deputātus, pozīcijas deputātus, atsaukties "Latvijas ceļa" aicinājumam un atrast līdzekļus nevienlīdzības izlīdzināšanai starp pirmajiem bērniem ģimenē!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Ministru prezident! Cienījamie ministri! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Ar ko mēs sākam 2000.gadu, jaunās tūkstošgades pirmo gadu? Apvienoto Nāciju Organizācijas komitejas vērtējumā cilvēces labklājības attīstībā Latvijas Republikai ir iedalīta 63.vieta. 63. vieta pēc Baltkrievijas un Krievijas. Tā ir kauna lieta.Budžets ir galvenais dokuments valsts eksistencei. Jaunajā budžetā uz 2001. gadu ir noteikts valsts parāds 720 miljoni latu, tātad pieaugums būs 120 vai 140 miljoni latu. Kas apmaksās šo parādu? Ar ko mēs maksāsim procentus? Ja ir, kā saka, ļoti jautri, tad es domāju, kura paaudze apmaksās visu šo grandiozo summu? Ārvalstu investori mums to neatlaidīs! Nedomājiet! Cik tad ilgi dzīvosim uz parāda? Un katru gadu paaugstināsim par vienu simts miljonu.

Droši vien, ka jādomā arī par pamatbudžeta deficītu — 76,1 miljons. Varbūt ir jāpievelk siksna. Tautas partija, kad tika apstiprināts budžets Krištopana kunga Ministru kabineta vadībā, viņu lamāja par tām iestrādēm, kuras bija. Bet tās nebija tik briesmīgas. Es jums pateikšu. Nesen mēs pārskatījām trīs gadu budžetu Aizsardzības ministrijai: 2001.gads — 55 miljoni, 78 miljoni — 2002. gads un 2003. gads — 100 miljonu. Nu un tad — kuras ministrijas mēs likvidēsim? Nu ir jādomā taču! Lai saņemtu tādu naudas summu, mums kaut kas ir jānolikvidē. Lieku ienākumu mums nav.

Mēs esam aizmirsuši, un šinī budžetā jūs neredzat rūpniecību. Tā ir vispār aizmirsta, bet rūpniecība, tā ir bezdarba likvidācija, tā ir cilvēku iztikšana, jo viņi saņem algas. Kādā veidā mēs atbalstīsim sīko, mazo un vidējo biznesu? Jūs to arī neatradīsit šinī budžetā. Mēs nerunājam, kādā veidā sakārtosim un uzturēsim arhitektūras celtnes, kuras drūp, ja mēs pat Brīvības piemineklim nevaram atrast pāris simt tūkstošus latu.

Un tagad par iedzīvotāju labklājību, par veselību. Es jau teicu, ka nejēdzība, kas notiek šinī ministrijā un departamentā, tā ir steidzīgi jāsakārto. Jūs paskatieties, kas notiek ar difteriju. Mēs nevaram tikt valstī galā ar šo slimību! Bet jūs arī ziniet, ka pēc tās slimības bērni, ja pārslimo, tad ir ļoti lielas komplikācijas. Un kas tad notiek zāļu tirgū? Un kad Latvijas zemnieks varēs aiziet pie stomatologa, lai savus zobus varētu ārstēt? Es nemaz nedomāju un nevaru pateikt, kā tad tām jaunajām mammiņām ir apgādāt savus bērnus. Paldies Dievam, ka atved humanitāro palīdzību, kur bērnu barība ir vienmēr ar iztecējušu termiņu.

Un tagad paskatāmies par tām investīcijām un visus tos brīnumus, ko mēs varam darīt. Ir jāpārskata. Ja mums ir tāds budžeta deficīts, ja ir tāds parāds, tātad ir jāaptur tie nepārdomātie papīri, investīcijas, kuras te ikviens grib ievest Latvijā, lai nopelnītu tos 10 procentus. Nu tā ir baigā, kā saka, tieksme kā vienmēr nopelnīt tikai uz cilvēku rēķina.

Un pēdējais, ko es gribēju pateikt. Cienījamie kolēģi! Ar 2001. gada budžeta pieņemšanu mums nevajag steigties. Nu nesteidzamies taču, mēs nevaram pārvērst to valsti par smieklīgu un galu galā no mums palīdzību gaida zemnieki. Nu nav viņiem nekāda atsperes punkta, no kurienes viņi varētu saņemt kaut kādu palīdzību. Īpaši atbalstāmiem reģioniem tur, kur bija iedalīts agrāk 1 miljons, tagad jau nometa līdz 200 000, nu tagad kaut kā pacēla līdz 800 000, bet tur jau vajag tam atbalstam vismaz 1,3 miljonus.

Ir taču ļoti daudz citādu vajadzību. Nu, kā, ja operāciju zālē tek ūdens iekšā, tad ir tai slimnīcai vajadzīga kaut kāda palīdzība vai nav?

Sēdes vadītājs. Laiks. Paldies!

L.Bojārs. Tāpēc, cienījamie kolēģi, es vēlreiz lūdzu — nesteigsimies ar šī budžeta pieņemšanu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Runājot par 2001. gadu un tā budžetu, es gribētu atkal runāt par neizmantotajām iespējām, un līdz ar to šo neizmantoto iespēju dēļ naudas atkal būs budžetā tik, cik tā būs, un tā būs jāsadala uz parasti jau aprobēto nozaru bāzes.

Mums pāris dienas atpakaļ Tautsaimniecības komisijā bija saruna ar Latvijas Bankas pārstāvjiem, un viņi, atbildot uz mūsu jautājumiem par Latvijas Bankas lomu tautsaimniecībā, pateica sekojošo, ka viņu loma faktiski balstās uz to, lai nodrošinātu komercbanku drošību. Un tikai. Un līdz ar to par visu pārējo, kādā veidā kredītpolitika noris valstī, mēs varētu balstīties tikai un pirmām kārtām, protams, uz valdības piedāvājumu un akceptu parlamentā.

Kas notiek tad, kad komercbankas strādā atbilstoši tirgus likumiem, atbilstoši tam, kā viņām ir izdevīgāk, bet droši? Pirmām kārtām mēs skārām mazos un vidējos uzņēmumus, un šeit ir absolūti pārbaudīta prakse, ka daudz drošāk, lētāk un izdevīgāk kredītu iedot lielam uzņēmumam uz maziem procentiem, un, ja mēs šo pašu kredītu piedāvājam no tās pašas bankas mazam, sīkam uzņēmējam, tādā gadījumā šo kredītu gan saņemt ir grūtāk, gan arī procentu likmes ir augstākas. Līdz ar to tās partijas, kuras proponē, ka ir steidzami jādomā par mazo un vidējo biznesu, es domāju, valdībai var ieteikt, tas ir absolūti uzskatāmi, kur ir no valdības atkarīgs. Jo labāk, ka šo ideju izvirza partijas, kuras patiešām pašreiz ir arī vairākumā.

Otrs jautājums, kuru mēs skārām, runājot ar Latvijas Bankas pārstāvi, par to, ka, protams, lielā pilsētā vai arī pašā lielākajā kā Rīgā kaut kam kredītu atkal ir izdevīgāk iedot nekā mazpilsētām un jo vēl vairāk kādā atbalstāmajā reģionā. Un tādā gadījumā, ja mēs runājam par to atbalstāmo reģionu, kur cilvēkam arī tāpat nav sākumkapitāla, lai uzsāktu lietu, un tad uzsākot viņš, protams, varētu dot savu tiesu, lai valsts budžets būtu lielāks, mēs viņam absolūti to nogriežam. Un pie tam, protams, es arī saredzu, runājot par šiem atbalstāmajiem reģioniem no vienas puses, šeit budžetā vēl iestrādāt, ka patiešām fonds, kurš bija domāts, no valdības puses tiek samazināts, nedomājot par kredītpolitiku, un investīciju politika kā tāda, garantētās investīcijas no valsts budžeta ir ne vairāk kā iepriekšējos gados, bet iepriekšējos gados bija: 1999. gads — 2,4% no visa budžeta, piemēram, gāja uz Latgali, 2000. gadā — 0,4%, nu ļoti "spēcīgs" finansējums iet šiem reģioniem. Līdz ar to es nesaredzu, ka nākamajā gadā būs tāds pieaugums, kas dotu rezultātus un mēs varētu runāt par labāku budžetu.

Un, protams, tas pats attiecas uz nozarēm — vai kreditēt naftas biznesu vai kreditēt lauksaimniecību, tās ir absolūti dažādas lietas, un komercbankas atbilstoši drošībai, protams, metīsies naftas biznesā. Un līdz ar to, ja mēs šodien 2000. gadā konstatējam, ka ar zemkopību mums nav labi, samazinājās par 0,2% apjomi, es negarantēju, ka pie šīs attieksmes mēs varētu arī 2001. gadā dabūt labākus rezultātus.

Šie ir jautājumi, kas ir burtiski aktuāli un uz kuriem ir jāatbild, domājot par 2001. gadu, un, protams, pie šīs attieksmes, kas ir, var arī noprognozēt, es piekrītu, arī kolēģim, ka jā, budžets atkal veidosies antisociāls, to varētu risināt, un, protams, reģionālā nevienlīdzība attīstībā samazināsies.

Gribētu vēl pateikt vismaz vienu lietu, ka saistībā ar Aizsardzības ministriju mēs mānām paši sevi. Tad, kad, atsaucoties uz NATO prasību palielināt mūsu koeficientu tātad no budžeta, ko mēs atskaitām priekš Aizsardzības ministrijas, mēs atsevišķas nozares neiekļaujam Aizsardzības ministrijas kopējā tāmē, līdz ar to nepamatoti palielinām šo izdevumu daļu. Un līdzīgi, ko mēs atkal mānām šoreiz — zemniekus, ka nākamajā gadā, iestrādājot valsts likumā paredzētos 3% subsīdijas no valsts budžeta, tur ir iekšā ielikta arī kopā ārējā palīdzība Latvijai, kam nav nekā kopēja ar to, ko Latvijas valsts no sava budžeta liek iekšā.

Un pēdējais, ko es gribētu pateikt.

Šodien "Neatkarīgā Cīņa" konstatējusi faktu, avīze tāda ir, konstatējusi faktu, ka ... "Neatkarīgā Rīta Avīze", es atvainojos! Konstatējusi faktu, ka finansu ministrs arī tuvākajās pašvaldību vēlēšanās no Tautas partijas...

Sēdes vadītājs. Laiks...

V.Lauskis. Es pabeigšu. Viens teikums, ja. Piedāvā arī savu palīdzību kampaņas organizēšanu. Vai viņam būs iespēja to darīt? Mana atbilde uz šo retorisko jautājumu ir, ka viņam, protams, iespēja ir, laika pietiekami, jo pie šī budžeta sastādīšanas īpaši daudz laika un prāta nebija jāvelta, lai to izdarītu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu: turpināt sēdi bez pārtraukuma. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Nākamajam vārds debatēs Arnim Kalniņam.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Laika limits ir diezgan ierobežots, bet es gribētu savu uzstāšanos veltīt uz viena piemēra pamata, ka sagatavotais likumprojekts prasa tomēr uzlabojumu. Un tātad konkrēti likumprojekts "Par uzņēmumu ienākuma nodokli". Tur ir 17.1 pants, un tur ir divas interesantas lietas. 1.apakšpunkts, ka uzņēmumam ir tiesības par atbalstāmo investīciju projektu ietvaros veiktajiem ieguldījumiem piemērot uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 40% apmērā no kopējās ieguldījumu summas. Tātad par atbalstāmo. Šis termins. Kas tie būs — atbalstāmie investīciju projekti? Mūsuprāt, vienalga, vai par tirgus ekonomiku mēs saucam vai sociāli orientētu tirgus ekonomiku, es domāju, tirgum ir jāļauj sašķirot šos projektus, kas ir vajadzīgi sabiedrībai, kura produkcija iet vai pakalpojums iet, nevis kaut kādai speciālai institūcijai, kas nu sāk sašķirot, kas ir atbalstāmie projekti un kas nav atbalstāmie projekti. Tas var radīt arī daudzas nelietderīgas darbības vispirms jau šo institūciju uzturēšanai, kas šķiros. Un otrkārt, visādas, nu, arī nepareizas lietas — kukuļņemšanas un tamlīdzīgi. Tātad pirmā iebilde pret šo normu.

Otra norma. Šajā pašā likumā, šajā pašā 17.1.pantā ir teikts, ka šajā pantā noteiktā atlaide piemērojama uzņēmumiem, kas atbalstāmo investīciju projektu ietvaros veikuši ieguldījumus, kuru kopējā summa pārsniedz 10 miljonus latu. 10 miljonus latu. Tātad visi projekti, kas būs zem 10 miljoniem latu, jeb investīcijas, vienkārši sakot, šo atlaidi nesaņems. Nu, pavisam neizprotama lieta! Arī pati Aija Poča jau te tā, garām ejot, deva mājienu, ka arī viņai tas īsti tā kā nepatīk. Tā kā tas ir pretēji koncepcijai, lai mums attīstītos arī vidējie un mazie uzņēmumi. Un mēs zinām to saimniekošanas modeli parasti. Tā tas bija agrāk Latvijā, un tā ir tagad postsociālistiskās valstīs: kā parasti, ir svētīgi lielie uzņēmumi, bet parasti lieliem uzņēmumiem kā sēnes apkārt ir mazie un vidējie uzņēmēji, kas papildina šo lielo. Nu, pieņemsim, Ungārijas piemērs, kur ražo automobili "Audi" pēc noslēgta cikla, bet tur ir komplektējošie mazie uzņēmumi — vieni, kas ražo sēdekļus, vieni, kas spoguļstiklus, un tā tālāk un tā tālāk, un arī šiem tāpat būs jādod šīs atlaides.

Es gribētu minēt, ka mēs par šo jautājumu konsultējāmies arī ar dažādām asociācijām, un es pievedīšu vienu tādu atsauci no Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas, kur valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš par šīm normām saka sekojošo: "Šī panta redakcija lieku reizi pierāda, ka likumi mūsu valstī tiek pieņemti kaut kādas šauras ekonomiskās grupas interesēs. Mums piemēru pietiek kaut vai ar "Lattelekom" spēles noteikumiem, visiem jābūt vienādiem un izprotamiem. Ja atbrīvojam investīcijas, tad jāatbrīvo visiem, jo, tikai atbrīvojot investīcijas no uzņēmumu ienākuma nodokļa, var attīstīties mazie un vidējie uzņēmumi."

Vai ņemsim otru asociāciju — "Latvijas koks". Šis prezidents Biķa kungs atzīmē par šo normu sekojošo: "Mūsuprāt, nodokļu atlaides par investīciju summām attīstībai jādod visiem uzņēmējiem bez summu ierobežojuma, jo tas veicinās mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un tā būs godīga attieksme pret visiem uzņēmējiem un nodrošinās to konkurētspēju." Es varētu minēt tās pašas atsauces no uzņēmumu konfederācijas un tā tālāk. Tā kā tas ir uzskatāms piemērs, ka veidoti tiek likumi, kapitāli likumi, lai uzņēmumu darbību tiešām rosinātu. Un pagājušogad, ja atceraties, mēs nācām ar ierosinājumu, lai šāda atlaide būtu uz visām investīcijām uzņēmējdarbībā plus arī savu darbinieku pārkvalifikācija. Tas tika noraidīts, bet es domāju, ka no šā piemēra mēs redzam, ka likumprojekts satur daudz nepilnību, sevišķi jau šajā minētajā piemērā kā tādā, kam nav nekādas loģikas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (JP). Nu ir pienācis atkal tas laiks, kad mēs tiešām šo plāno budžeta deķīti raustām uz visām pusēm, lai aizsegtu lielākos caurumus, bet tajā pašā laikā sagaidītu, kad mazākie caurumi kļūst lieli. Bet tā nav tikai šīs Saeimas un tā nav šīs valdības nolaidība vai kļūda, bet tas diemžēl ir tāds process, kas valstī ir izveidojies. Valstī daudz domāts, kā normāli strādājošos, labi nodokļus maksājošos uzņēmumus sadalīt, pārstrukturizēt vai privatizēt. Un tad, kad mēs pārskatām šo uzņēmumu sarakstu, tad redzam, ka no 199 uzņēmumiem ļoti daudz uzņēmumu uz šodienu jau ir bankrotējuši.

Par šā procesa negatīvo darbību liecina niecīgie ieņēmumi no privatizācijas procesa un niecīgie līdzekļi, kas tiek novirzīti uzņēmumu darbības veicināšanai. Lai nodrošinātu vienmērīgu ekonomisko attīstību visā Latvijas teritorijā, kādreiz tika pieņemts likums "Par īpaši atbalstāmiem reģioniem". Lai šis fonds normāli varētu darboties un atrisinātos daudzi jautājumi reģionos, kuriem šodien, vienalga, ir jāatrod līdzekļi dažādu palīdzību sniegšanai, tad šie Īpaši atbalstāmo reģionu fonda līdzekļi tiek novirzīti tam, lai attīstītos vietējā uzņēmējdarbība, kas ir alternatīva lauksaimnieciskajai ražošanai. Ar šo līdzekļu palīdzību uzņēmējiem sedz kredītprocentus, un tas nelieliem uzņēmumiem ir ļoti liels atbalsts. Ar šā fonda atbalstu izveidotas 1400 jaunas darba vietas un saglabātas 2200 darba vietas. Lauku rajonos katra darba vieta ir zelta vērta. Ja ģimenes galvai vai kādam no ģimenes ir darbs, tad arī bērniem ir nodrošināta ģimene un nebūs jāmeklē citi atbalsta veidi. Tad bērni tiek sūtīti skolā un bērni ir nodrošināti ar dzīvokli un iztikas minimumu. Un tad daudz mazāk līdzekļu jāiegulda daudzu citu sociālo palīdzību sniegšanai. Ja lauku reģionos šiem cilvēkiem būtu vairāk darba, tad mums būtu varbūt daudz mazāk dzērāju un arī citu negatīvu sociālo parādību.

2001.gada budžetā Īpaši atbalstāmo reģionu fondam ir nepieciešams kā minimums 1,3 miljoni latu, bet plānots ir tikai 800 000 latu. Šie līdzekļi var nodrošināt tikai uzsākto projektu pabeigšanu, bet nevar iesākt nevienu jaunu projektu, kaut arī ir iesniegti 900 projekti, no kuriem par atbalstāmiem ir atzīti 730 projekti. Vai šie projekti būs dzīvotspējīgi, par to ir jālemj mums. Tas sliktākais, kas šai lietai ir, ir tas, ka šai lietai cilvēki ir sākuši noticēt un ir izrādījuši lielu aktivitāti un iniciatīvu, lai radītu šos projektus un lai uzņemtos šo atbildību radīt kādu uzņēmumu, jo, kā mēs zinām, mazajam un vidējam uzņēmumam šodien izdzīvot nav viegli. Bet šobrīd mēs uzliekam ļoti lielas bremzes, kas var izsaukt daudz dažādu punu. Bet atcerēsimies, ka katri 1000 lati, kas ir ieguldīti jaunos uzņēmumos, dod atpakaļ 2000 latu. Un atcerēsimies mūsu vecmāmiņu teicamo, ka nauda pelna naudu. Un, jo vairāk mēs ieguldīsim uzņēmējdarbības attīstībā, jo mazāk mums vajadzēs sociālo jautājumu risināšanai.

Patīkami, ka Ekonomikas ministrija ir atjaunojusi sadarbību ar Uzņēmējdarbības konsultatīvo padomi. Nu, var būt, ka tad atradīs kādus ceļus, kā varētu tomēr budžetu uzpildīt, ne tikai dalīt.

Gribu arī atbalstīt to lietu, kam te daudzi pieskārās, par šiem bērnu pabalstiem. Jā, arī man ir zināmas daudzas ģimenes, kur šo bērnu pabalstu saņem, iedod bērnam, viņš iemet krājkasītē un uz Ziemassvētkiem nopērk dāvanu par 60—70 latiem. Bet tajā pašā laikā ir ļoti daudzas ģimenes, kur šo pabalstu gaida kā atpestīšanu, lai varētu nomaksāt bērnudārza izdevumus, lai varētu nomaksāt, nopirkt skolai visu nepieciešamo.

Sēdes vadītājs. Paldies! Laiks.

J.Stalidzāne. Tāpēc es gribu teikt, ka šodien mums, protams, pirmajā lasījumā šie likumprojekti ir jāpieņem. Bet visiem kopā ir ļoti jādomā par to, vai tomēr nevar vēl uzlabot dažas pozīcijas, pārstrukturēt šīs pozīcijas, lai šis budžets būtu pēc iespējas ekonomiskāks un izdevīgāks mūsu iedzīvotājiem.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (JP). Cienītie kolēģi! No šīs tribīnes ir bieži skandēts un dažās diskusijās ir teikts. Es piekrītu, ka ir bijušas politiskas batālijas, kurās bieži varbūt ir piemirsti bērni, un bijušas ir politiskas batālijas, kur ir manipulēts ar bērnu vārdu. Bet tad ļoti bieži mēs paši, kolēģi, esam teikuši. Mums tas mirklis, mēs nedrīkstam aizmirst bērnus, un nepieciešams ļoti konkrēti šiem bērniem palīdzēt. Lūk, šeit ir tas mirklis pienācis, kad ir budžets, un ļoti konkrēti to, kas ir solīts vairākus gadus, būtu nepieciešams pildīt un konkrēti palīdzēt bērniem. Vairāk ne teorētiski, vairāk nespekulējot ar bērnu vārdu, bet konkrēti palīdzēt tām ģimenēm, kam ir sarežģīti. Šajā sakarā šī diskusija bija diezgan asa un pamatīga Bērnu tiesību apakškomisijā. Mēs saprotam ļoti labi, ka 11 miljoni ir liela naudas summa, tika runāts ļoti nopietni ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem, kas ir izstrādājuši vairākus pārejas variantus, ne tikai 11 miljoni uzreiz, bet tas varētu būt, teiksim, 5,4 miljoni. Tas minimālais pirmais solis būtu no 1995.gada līdz 1999.gadam dzimušie bērni, kas kopumā sastādītu 1,8 miljonus. Bērnu tiesību apakškomisija ir uzrakstījusi vēstuli, tā nolēma apakškomisija kopumā — griezties pie katras no ministrijām. Griezties pie Saeimas Prezidija, ka šo naudas summu, kas sastāda 1,8 miljonus, ja katra no ministrijām atvēlētu 100 tūkstošus, tajā skaitā Ministru kabinets varētu 200 tūkstošus, 100 tūkstošus un drusku vairāk varētu atvēlēt Saeima no saviem līdzekļiem, atsakoties no kaut kādiem remontiem jeb kosmētiskajiem, tad šo pirmo soli 1,8 miljonus, es domāju, kopīgiem spēkiem mēs varētu savākt. Un es domāju, tas būtu tāds labs, konkrēts, ne solījumi vairs, bet pirmais solis tam, ka mēs tiešām cienām un mīlam bērnus, un mēs gribētu viņiem palīdzēt. Es ļoti ceru, ka šis risinājums kopīgiem spēkiem no visām partijām būs atrisināts, un to pirmo solīti mēs varēsim spert un pateikt to, ka mēs solām un arī darām, kaut vai drusku. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Manā priekšā ir valdības deklarācija, un tā saka sekojošo nodaļā: Labklājība 10.1.3. Saglabāsim bērnu pabalstus iepriekšējā līmenī. Es gribētu uzsvērt sekojošo, ko nozīmē šī formula. Ja nav demagoģijas šajā valdības deklarācijā, tas nozīmē, ka kompensēsim inflāciju. Diemžēl, skatoties uz budžetu, mēs neredzam šo pozitīvo soli, inflācija bērnu pabalstiem nav kompensēta. Tas ir viens.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt: tik tiešām ir atbalstāma "Latvijas ceļa" iniciatīva, kur skaidri un gaiši ir pateikts, ka tomēr ir jādomā par pašām lielākajām netaisnībām, kas ir jālikvidē par to, ka bērnus dažādi vērtē, kuri ir dzimuši līdz 1999.gada 1.janvārim un pēc tam. Šī nevienlīdzība ir jāpārskata, un ne tikai par pirmo bērnu. Tur mūsu viedoklis atšķiras.

Un līdzekļus mēs neapšaubāmi varam atrast, ja mēs skaidri un gaiši paskatāmies un veicam veselu virkni godprātīgu tādu risinājumu šeit Saeimā, mums nav obligāti vēl vienu gadu pēc kārtas jāsamazina šis sociālais nodoklis darba devējiem. Protams, ja mēs vienīgi negribam šeit visādā ceļā arī ar šo budžetu atbalstīt imigrantu ieplūšanu pēc desmit, pēc pieciem, pēc septiņiem gadiem no citām valstīm, iespējams, arī no Āzijas valstīm, par to katrā ziņā īpaši konservatīvajām partijām, kas ļoti augstu domā arī par latvisku Latviju, vērtībām, vajadzētu mazliet padomāt. Tas ir viens.

Kolēģi, ja finansu ministrs šo budžetu nosauca par maigu pavasari un vienlaicīgi par garlaicīgu un neievērojamu, tad es katrā ziņā viņa dzejnieka dvēseli saskatīju, bet aizvien man vēl likās, ka te kaut kas nav kārtībā ar to pavasari, kas ir īstenībā antisociāls budžets. Paskatīsimies kaut vai uz šiem pasažieru pārvadājumiem, autobusu pasažieru pārvadājumiem. Praktiski kaut kur par 50% viņiem vairs naudiņas nebūs tur, kur bija dotācijas. Praktiski ko tas nozīmē, ka autobusu parki, kuri, balstoties uz valdības iepriekš izstrādāto politiku, iegādājušies jaunu tehniku, viņi nevarēs maksāt šos rēķinus bankām, līzingam, būs jāatlaiž darbinieki, būs, teiksim, naudiņas iztrūkums arī bankām un tamlīdzīgi. Bet galvenais, laukos būs mazāk darbavietu. Un arī skolu apmeklēt būs grūtāk, ja šie autopārvadājumi reāli nebūs. Un būs grūti arī kompensēt tos autopārvadājumus, kuri samazinās tāpēc, ka arī dzelzceļa līnijas tiek zināmā mērā slēgtas tā paša iemesla dēļ, ka tikai 300 tūkstoši ir pasažieru pārvadātājiem dotācija dzelzceļā. Šīs lietas pierāda tikai vienu, ka būtu ļoti rūpīgi jāpārdomā, vai ir pareiza tā akcīzes nodokļa iekasēšanas kārtība, kuru savulaik mainījām no mazumtirgotāja — uz robežu. Es īpaši gribētu uzsvērt vēl to, ka mums ir ļoti daudz nopietnu jautājumu, kas būtu jāskata, un, skatot šos jautājumus, ir skaidri jāsaprot, vai mēs tik tiešām gribam nonākt tajā situācijā arī turpmāk, kādā esam mēs pašreiz. Ja mēs paskatīsimies salīdzinoši: tīri sociālajām vajadzībām līdzekļi, ko mēs no kopbudžeta iztērējām sociālajam nodrošinājumam, Latvijai ir 56%, Igaunijai — 18%, Lietuvai — 10,8%. Mums vajag ļoti rūpīgi to apdomāt, kāpēc mēs tik daudz tērējam, tajā pašā laikā dzīves līmenis Lietuvā un Igaunijā nav trīs un piecas reizes augstāks. Tā ir problēma! Un tā ir skaidra problēma, ka veidojas tā, ka mēs domājam tikai par tirgus regulētām attiecībām sabiedrībā un nepietiekami strādājam arī pie valsts un valdības politikas veidošanas. Protams, tas attiecas arī uz to, ja mēs uzmanīgi paskatām iedzīvotājus darba spējīgā vecumā un ekonomiski aktīvos un atskaitām arī nost studentus un bērnus no 15 gadiem, skolniekus no 15 gadiem, tad arī šeit mēs redzam, ka kopā ar armijniekiem paliek 100 tūkstoši cilvēku, kas nekādus sociālos nodokļus nemaksā. Un tajā pašā laikā nodokļus 48,67% cilvēku maksā...

Sēdes vadītājs. Laiks!

E.Baldzēns. ... no summas līdz 62 latiem. Tās ir tās problēmas, kas jāņem vērā, izstrādājot valsts budžetu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Katrā gadījumā tas, ko teica finansu ministrs, ka ne valdībai, ne ministriem, ne deputātiem nepatīk šis budžets. Tas nepatīk arī iedzīvotājiem. Rodas jautājums, ko tad valdība ir darījusi, lai šis budžets patiktu viņai pašai, mums un tautai? Es jau iepriekš, apspriežot 2000.gada budžeta grozījumus, teicu, ka ir pielaistas kļūdas nodokļu prognozēšanā, kādi ir izdarīti secinājumi? Iesniegtajā budžeta paketē skatoties, secinājumi nav nekādi. Tāpat kā trūka naudas akcīzes nodoklim, iekasētais apjoms neizpildījās tik liels, tāpat neizpildīsies uzņēmumu ienākuma nodoklis, tas pat vēl samazināsies pēc piedāvātā projekta. Tāpat neizpildīsies arī sociālais nodoklis, par vienu procentu mēs to samazinām. Šeit Tabūna kungs no tribīnes teica: samazināsim nodokļus, tādā gadījumā šī pelēkā zona samazināsies un budžetā mēs iekasēsim vairāk.

Cienījamie koalīcijas partneri! Šādu situāciju jūs paši esat radījuši apzināti vairāku gadu laikā. Nodokļu masa katru gadu tiek samazināta, un tas notiek apzināti, un nekas vairāk jau nav jāsamazina, jo samazinājums ir gājis katru gadu. Ja mēs paskatāmies, kas ir noticis ar iekšzemes kopproduktu, tad iekšzemes kopprodukts šajā gadā bija plānots, ka tas pieaugs par 3,8 procentiem, reāli pirmajā pusgadā tas pieaudzis par 5,1 procentu. Mēs labāk esam sākuši dzīvot? Šī gada budžeta grozījumos mēs to redzam? Neredzam. Nākamā gadā budžeta iekšzemes kopprodukts pieaugs par 4,4 procentiem, salīdzinot ar šo gadu. Mēs redzam, ka mēs dzīvosim labāk? Jā, redzam! Izglītībā, pašvaldībās, bet pārējās nozarēs mēs redzam, ka mēs dzīvosim sliktāk. Un kāpēc? Ļoti vienkārši. Abus šos gadus valdošās koalīcijas partijas ir gājušas ļoti vienkāršu risinājumu, pieņemsim, pieaugot iekšzemes kopproduktam par 4,4 procentiem, sabiedriskā patēriņa daļa nākamajā gadā pieaugs par vienu procentu. Privātais patēriņš par 3,4 procentiem. Līdzīga situācija bija ielikta arī šajā gadā, veidojot šī gada budžetu. Sabiedriskā patēriņa pieaugums pie 3,8 procentiem tikai 0,5 procenti no iekšzemes kopprodukta pieauguma, un privātais patēriņš 2,6 procenti. Kādi caurumi jālāpa? Nekādi nav jālāpa, ir jāgrib veidot budžetu atbilstoši iekšzemes kopprodukta pieaugumam, ir daudzmaz līdzīgi arī jābūt pieaugumam sabiedrisko pakalpojumu jomā, nevis visa šī pieauguma daļa ir jānovirza privātuzņēmēju rokās, lielkapitāla rokās, jo jūs viņu pārstāvat. Tā ir formula, Šķēles kungs, ko jūs ielikāt labu laiku atpakaļ, nemaz nesmaidiet. Es ceru, ka jūs to nemēģināsit atspēkot. Šīs formulas rezultātā pie inflācijas 3,5 procenti nākošā gada plāna ir izveidojusies arī tāda situācija, ka inflācijas procents, iekšzemes kopprodukts, visas šīs lietas rezultāts ir ļoti vienkāršs. Veselības aprūpei reāli budžets ir tāds pats kā šajā gadā nākamā gadā. Socaprūpe — mīnus zīme, brīvais laiks, sports, kultūra, reliģija kā funkcijas — mīnus zīme. Tālāk transports, sakari — ļoti būtiska mīnus zīme. Un nākamais arī subsīdijas lauksaimniecībai, ieliekot vairāk nekā 4 miljoni no subsīdijām uz SAPARD, lauksaimnieki nākamā gadā cieš ļoti būtiskus zaudējumus.

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Priekšsēdētāj! Ministru kungi un kolēģi! Šodien ļoti uzmanīgi centos noklausīties Ministru prezidenta un finansu ministra runu. Un man ir ļoti žēl, ka Ministru prezidentu vairs neredzu un palikuši tikai divi izturīgākie ministri — labklājības un finansu, bet man gribētos teikt, ka finansu ministrs runāja par 2001.gada budžetu un raksturoja to kā maigu pavasari, sēžot un domājot līdz šim brīdim, man gribētos teikt, ka varbūt finansu ministrs savu šo jauko domu varēja izteikt kaut nedaudz citādiem vārdiem, saprotot viņa dzejisko dvēseli, es arī cenšos atbildēt ar četrrindi, nu, ja finansu ministrs teiktu —

Nedodas rokās man cēlākās domas,

Pelēcīgs mulsums prātu kad māc.

Varbūt netaisni sadalās lomas,

Skumjš vēlētājs laukos pēc maizes sauc.

Un tādēļ vēl jo vairāk man gribētos teikt, ka es ļoti uzmanīgi klausījos to, ko teica mūsu Ministru prezidents, un solīja ļoti bargus sodus tiem uzņēmējiem, kuri nemaksā nodokļus, bet situācija, kolēģi, jau ir tāda, kā ir šodien. Teiksim, Valsts ieņēmumu dienestam trūkst 100 latu, lai rosinātu pret kādu maksātnespēju, vēl jo vairāk pietrūkst spēka un arīdzan naudas, lai pēc tam administrētu šo maksātnespējas procesu. Un situācija ir tāda, kāda tā ir. Un likums "Par nodokļiem un nodevām", it sevišķi 25.pants, gadiem jau paliek tāds, kāds tas ir. Runājot, kolēģi, par bērnu pabalstiem, ir jau vēl viena iespēja, par kuru mēs runājām Sociālo un darba lietu komisijā, par kuru mēs runājām Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, varam jau bērniņus, kuri dzimuši līdz 1999.gada 1.janvārim, sadalīt vēl sīkāk, teiksim, no 1995.gada līdz 1999.gadam, un tad tur no budžeta ir vajadzīgs 1,8 miljoni, un šie aprēķini ir Labklājības ministrijā, un es ceru, ka tie ir ļoti precīzi. Bet varbūt ir vajadzīga tā labā griba, lai parādītu, ka no 1998.gada rudens, kad mēs šeit ienācām, ir tā vēlēšanās izmainīt un sakārtot bērnu pabalstu lietas.

Un tad mani satrauc vēl viena lieta. Un es nespēju saprast, kādēļ Ministru kabinets nespēj saredzēt sociālo likumdošanu kopumā, jo nevajag lielu gudrību — paveikt un palūkoties dokumentos, kādi ir iesniegti Ministru kabinetā. Un tur ir tie vairākie varianti no Labklājības ministrijas, kuri, izrādās, Ministru kabinetā netiek pat diskutēti, tiek atdoti atpakaļ ar ļoti striktu norādījumu, tikai tā un ne citādi, bez diskusijām. Bet, redzot un šodien saprotot, cik mums ir dzejiski noskaņots finansu ministrs, es ļoti ceru, ka mums izdosies šos jautājumus sakārtot, un varbūt viņš būs tik laipns, un tad, kad mēs no Sociālo un darba lietu komisijas rakstām vēstules un saskaņā ar Kārtības rulli adresējam finansu ministram, viņš turpmāk par budžeta jautājumiem, par nodokļu iekasēšanu, par iespējamo tālāko virzību neatsūtīs kādas daļas referenti, uzskatot to par atbildīgu Finansu ministrijas darbinieci, bet tik tiešām ieradīsies cilvēks, kurš spēj atbildēt uz nopietniem deputātu jautājumiem.

Mani, protams, satrauc pašreizējā situācija medicīnā. Un es ļoti lūgtu pozīcijas deputātus tam pievērst nopietnu uzmanību, jo, ja jau tagad pašreiz valstī rindā stāv uz onkoloģiskām operācijām un rindas ir, lai saņemtu ķimioterapiju, es domāju, kolēģi, ka tālāk jau diez vai vairs ir kur iet. Paldies!

Sēdes vadītājs. Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labdien! Jāsaka, es gan negribēju iet runāt, bet tā kā šeit tiek runāts par bērnu pabalstiem, par pašreizējo bērnu pabalstu sistēmu, tad es nevaru atturēties, nepaužot savu nostāju, kā man liekas, kā vajadzētu risināt bērnu pabalstu jautājumu.

Manā uztverē pašreizējā bērnu pabalstu sistēma ir dzīvošana, kad ar karoti liek pa taisno mutē, nedomājot, kā un kāpēc, tas ir aptuveni, kā lāpīt cauru jumtu. Uzliekot ielāpu nezinot, vai jumta sijas izturēs vai neizturēs. Tā ir vecā padomju sistēma — visiem vienādi, neatkarīgi no tava padarītā darba un saņemtā atalgojuma. Piedodiet, mani šāda sistēma neapmierina. Uzskatu, ka mums sen ir laiks pāriet uz progresīvākām metodēm. Viens no variantiem varētu būt, ka šis pabalsts tiek maksāts kā atlaide, teiksim, no ienākuma nodokļa. Tas ir, ja ģimenē nav bērnu, tad ienākuma nodoklis tiek maksāts pašreizējā apmērā, ja ģimenē ir viens bērns — tad jāmaksā 23%, ar diviem bērniem — 20% un tā tālāk. Esmu pārliecināts, ka, pēc šāda piemēra darbojoties, sistēma ir daudzkārt, daudzkārt efektīvāka.

Šādā veidā es neredzu problēma nevienai no iedzīvotāju grupām. Tām ģimenēm, kurām nevar būt bērnu, ir izvēle — vai nu maksāt šo nodokli kā līdz šim un nesaņemt nekādas atlaides, vai arī adoptēt bērnu no bērnunama. Izņēmums varētu būt bezdarbnieki, bezdarbnieki, kuriem vajadzētu dzīvot pie pašreizējās sistēmas.

Mana piedāvātā sistēma, jāatzīst, nav nekāds jaunums. Tā jau strādā daudzās demokrātiskās valstīs. Uzskatu, ka tad arī ikviena ģimene, skatoties no savu ienākumu vidējā līmeņa, var plānot, vai viņi maksā nodokļus vai iegulda savu bērnu audzināšanā. Ir jābeidz nabagošanās, jo domāju, ka šādā veidā, kā mēs tagad to darām, mēs nekad, nekad neatrisināsim bērnu pabalstu problēmas, tajā skaitā arī demogrāfisko situāciju kopumā. Tas paliks visu laiku kā Sīzifa akmens kaklā, tāpēc es aicinu atbildīgo ministru pārdomāt kādu efektīvāku ģimenes atbalsta sistēmu par pašreizējo. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Tiesnesis... Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Problēma ir ļoti būtiska, it īpaši, un te daudzi jau runāja, par likuma grozījumiem par sociālo palīdzību. Kolēģe Lāzo kundze, neiznāk tam bērnam ne agrāk, ne tagad maizīte ar sviestu un desu. Neiznāk. Jo parēķiniet, 20 santīmi par maizes klaipiņu. 30 dienas ir 6 lati. Bet, ja saņem 4,20 , tad nu nekādi neiznāk. Tāpēc runāsim skaidri un gaiši, šie pabalsti ir ļoti, ļoti, ļoti simboliski. Bet nu, ko lai dara! Tādi mēs esam, cik bagāti mēs esam, tik bagāti mēs esam, bagātāki nevaram būt. Bet es gribu pateikt, lūk, ko.

Cienījamie kolēģi no koalīcijas partneriem! Vajag runāt skaidri ne tikai tautas priekšā, bet arī tur, kur šīs lietas tiek lemtas. Soldatjonokas kundze paziņoja frakcijas viedokli, ka jāpārskata šie pabalsti palielinājuma virzienā. Piekrītu. Pareizi. Tā tas ir. Bet es atvainojos, jūsu ministri valdībā, kad bija Požarnova kunga priekšlikums alternatīvs vismaz, un mēs pie tāda droši vien nonāksim, par to, ko runāja arī Viola Lāzo savā runā, droši vien nonāksim, jo nāksies nonākt pie šī kompromisa varianta, tad "Latvijas ceļa" ministri valdībā neatbalstīja Požarnova kunga šo alternatīvo priekšlikumu, nu, jūs zināt, kādi tur tie varianti bija, lai neaizkavētu jūsu uzmanību. Tad, ja jūs būtu atbalstījuši, tad valdībā būtu pavisam cits priekšlikums un mēs šodien te neizvērstu tik milzīgas debates un lemtu pavisam savādāk, un nejauktu prātus arī klausītājiem.

Es domāju, ka mēs izlemsim, lai patiešām bērni saņemtu pabalstus, lai nebūtu tā, ka visa, tā sakot, apcirpšana, kas 1998. gadā bija izlemta 6. Saeimas laikā, tagad tiks pārsvītrota. Tā neder. Bet lemsim visur vienādi, un frakcijas viedoklim vajadzēja būt jau valdībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča. (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi, es lūdzu jūs balsot par likumprojekta "Par valsts budžetu 2001. gadam" un arī par šo likumprojektu pavadošo likumprojektu paketes pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 23, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lemsim pēc tam, kad tiks pieņemts lēmuma projekts par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi nākamā gada valsts budžetam.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 20, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 23, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 24, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 24, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 27, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 27, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 25, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 26, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 26, 1 — atturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par valsts budžetu 2001. gadam pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 27, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2001.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Kā katru gadu, lai atvieglotu priekšlikumu apkopošanu budžeta likumprojektam, mēs aicinām jūs pieņemt lēmuma projektu par kārtību, kādā šie priekšlikumi noformējami. Pēc sava satura tas ir pilnīgi analogs iepriekšējo gadu lēmuma projektam. Vienīgi šeit ir tīri tehniski precizēti tie pielikumi, tās sadaļas, kas attiecas vai kas ir parādījušās jaunas, vai kuru numerācija nesakrīt ar iepriekšējos gados budžetam esošo struktūru. Lūdzu jūsu balsojumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2001.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam". Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 25, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Tagad noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu budžetu pavadošajiem likumprojektiem.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus budžetu pavadošajiem likumprojektiem iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz piektdienai, 27.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Un izskatīšanas datums?

A.Poča. Izskatīšanas datums. Tātad likumprojektiem otrajā lasījumā — 23.novembris.

Sēdes vadītājs. 23.novembris. Iebildumu nav. Tas pats attiecas arī uz budžeta likumprojektu?

A.Poča. Atvainojiet, mēs nebalsojam steidzamību. Līdz ar to budžeta likumprojekts tiks sagatavots atbilstoši procedūrai, bet mēs esam plānojuši izskatīt šo likumprojektu 30.novembrī.

Sēdes vadītājs. Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Poča. Es ļoti atvainojos! Jā, priekšlikumu iesniegšanas termiņš budžeta likumprojektam — 3.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā" , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Atļaujiet dažos vārdos informēt par šo likumprojektu. Tātad vecais, šobrīd spēkā esošais likums "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" ir pieņemts Augstākās padomes darbības pēdējā pusgadā, proti, 1993.gada pavasarī. Šis likums ir novecojis, jo tolaik, kad tas tika pieņemts, mūsu valstī bija gandrīz tikai un vienīgi valsts un pašvaldību dzīvojamais fonds. Privātā īpašumā atradās praktiski tikai viendzīvokļa mājas, kas būvētas padomju laikos. Turklāt vecais likums nosaka, ka pašvaldībām palīdzība sniedzama tādām kategorijām, kuras mūsdienu sociālajā situācijā nav uzskatāmas par tādām, kurām palīdzība būtu jāsniedz, bet, no otras puses, spēkā esošais likums neparedz sociālās garantijas tādām personām, kuras ir darba nespējīgas un trūcīgas. Turklāt faktiski šajos gados ir likvidēts visdažādākajos veidos, nododot pašvaldībām, privatizējot, Valsts dzīvojamais fonds. Tie ir galvenie iemesli, kādēļ bija jāpieņem jaunais likums. Jaunais likums tātad nosaka precizētas šīs kategorijas, kurām sniedzama palīdzība, nosaka precīzu tātad dzīvokļu izīrēšanas kārtību palīdzības veidā un nosaka arī dažus jaunus palīdzības veidus. Šis likums izstrādāts, sadarbojoties ar Pašvaldību savienību, Latvijas lielākajām pašvaldībām, tāpat ar īrnieku biedrībām un dažām citām sabiedriskajām organizācijām. Šis likums ir nepieciešams arī tādēļ, ka trešajam lasījumam atbildīgā komisija, proti, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, gatavo arī otru likumu, kas tieši saistīts ar šo, proti, Īres likuma grozījumus trešajam lasījumam. Es aicinātu pieņemt pirmajā lasījumā un atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Lagzdiņš. Es aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1. decembri.

Sēdes vadītājs. 1. decembris. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Tātad strādāsim ar dokumentu nr. 2361 — "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātais variants otrajam lasījumam.

Tātad ir iesniegti 62 priekšlikumi. Komisija pamatīgi un ilgstoši iepazinās ar priekšlikumiem, uzaicinot ekspertus. Un jūsu priekšā ir šā darba rezultāts. Tātad sāksim pēc kārtas. 1. — Juridiskā biroja priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 2. — īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikums, arī ir atbalstīts. Tātad ar jaunu pantu, mainot turpmāko numerāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 3. — īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa priekšlikums, ir atbalstīts, un gribu vērst cienījamo deputātu uzmanību uz to, ka šī norma no likuma nepazūd. Šī norma reāli tiek iestrādāta arī tālāk.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. 4. — atbildīgās komisijas priekšlikums, kā saka, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Atvainojiet! Atklājam debates par 4.priekšlikumu. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Piedāvātā grozījumu sadaļa, kas skar revīzijas komisijas, ir katrā gadījumā ļoti smagi... Tika smagi diskutēts šis jautājums komisijā, vai revīzijas komisijas vajag vai ne. Pašlaik likumā ir ierakstīts, ka var veidot institūciju zem nosaukuma "Revīzijas komisija", bet vairs likumā nav atspoguļots, kas ir šī institūcija. Jā, ir parādījušās daudzas jaunas lietas, kas pašvaldībām ar likumu ir noteiktas, tas ir, audita pārskats, iesniedzot budžeta atskaiti Finansu ministrijā, tas ir publiskais pārskats, bet rodas jautājums: kāpēc tad ir jāpazūd šai institūcijai, kas bijusi līdz šim, kas tika komplektēta no pozīcijas un opozīcijas, kura darbojas arī Saeimā, jo arī Saeimā ir Revīzijas komisija, un Saeimā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā jau vairākkārt ir runāts jautājums par to, vai šī Revīzijas komisija, kas šodien revidē tikai Saeimu, nav jāpārveido par institūciju, kāda tā ir Anglijas senātā, kā mēs dzirdējām, nupat uzstājoties, spīkere runāja, ka šāda institūcija viņiem darbojas, šo institūciju pēc nerakstīta likuma vada opozīcija, un šī institūcija nekontrolē tikai senāta darbu, bet kontrolē arī visu budžeta līdzekļu izlietojumu valstī dažāda veida budžeta institūcijās. Mēs netaisām grozījumus par to, ka Saeimā Revīzijas komisija būtu jālikvidē, bet nez kāpēc pašvaldību varai mēs domājam, ka šādu institūciju nevajag.

No vienas puses, varbūt ir skaidra tā interese no zvērinātajiem revidentiem, lai likumā šī norma pazustu, tīri ekonomiska interese, bet rodas jautājums: kādi tad ir pašvaldību auditi šodien un ko viņi dara pašvaldībās, un par kādu naudu viņi to dara? Pagājušajā gadā ir bijuši gandrīz 140 audita slēdzieni. Pagastā tas maksā apmēram 500 latu. Tā ir viena lapiņa, kas tiek parakstīta, ka viss atbilst likumam. Un tas ir audita slēdziens. Šodien neviens normatīvais dokuments Latvijā nereglamentē, kādam tad ir jābūt audita slēdzienam. Vai ir jābūt pielikumam ar ziņojumu, vai nav jābūt. Ir tikai metodiskie norādījumi. Juridiskā bāze ir pilnīgi nesakārtota, lai auditi darītu savu darbu kvalitatīvi un saņemtu samaksu atbilstoši savam darbam. Nevis 500 latus par vienu mazu lapiņu.

Otra lieta, kas rada pārdomas, ir saistīta ar to, ka šī institūcija, kas šodien ir izveidota pašvaldībās, no vienas puses, savu darbu neveic profesionāli. Ir izveidota revidentu Revīzijas komisiju asociācija, kas izglīto savus revidentus, mēģina celt viņu kvalifikāciju, lai viņi šo darbu darītu daudzmaz profesionālā līmenī. Tā ir tā interese no šiem pašiem cilvēkiem, kas ir Revīzijas komisijās, mēģināt savu darbu uzlabot, jo tas tiešām bieži vien ir ne pārāk kvalitatīvs. Kas notiek, ja mēs likvidējam šo institūciju? Ir nereglamentētais audits no valsts puses, nereglamentētais audits, kura kvalitāte ir apšaubāma, bet cena bieži neatbilst tam pakalpojuma apjomam, ko izdara. Otra lieta. Ko darīt iedzīvotājam, kas ir ievēlējis šos cilvēkus pašvaldībā? Kur viņam griezties pēc palīdzības, ja viņu neapmierina pašvaldības pieņemtais lēmums? Nevis vienreiz gadā, bet jebkuru dienu.

Sēdes vadītājs. Laiks.

P.Salkazanovs. Un tā šodien ir Revīzijas komisija. Es aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu un sekojošos veselu rindu pēc tam!

Sēdes vadītājs. Paldies! Es savukārt aicinātu deputātu Salkazanovu sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, jo 3.priekšlikums jau ir akceptēts. Vai ir iebildumi pret 4.priekšlikumu? Iebildumu nav. Tālāk. Ir? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 26, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs (LC). Komisijā nav atbalstīts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 5.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

G.Dambergs. Līdzīgi nav atbalstīts arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 6. un 7.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Un 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstīts ir Juridiskā biroja 10.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. Līdzīgu atbalstu ir guvis arī Juridiskā biroja 11.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Atbalstīts ir īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa kunga 12.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi arī 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Atbalstīts ir 14. — īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. Arī 15. un 16. — Krūmiņa kunga priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Atvainojiet, atklājam debates par 15.priekšlikumu. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Man jāatvainojas Prezidija priekšsēdētājam. Tiešām viņam bija taisnība, jo reāli revīzijas komisiju jautājums sākās ar 16.priekšlikumu, un katrā gadījumā es vēlreiz vienkārši, neaizkavējot jūsu laiku, aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu. Un šīs institūcijas saglabāt, jo tā ir demokrātija. Nu nelikvidēsim šo demokrātiju valstī! Un vēl jāpiebilst, ka ļoti interesanta ir situācija attiecībā ar auditiem. Vai šodien audita pakalpojumi ir visās valsts institūcijās ar likumu noteikti? Nē! Vai šodien Valsts kontrole revidē arī valsts institūcijas? Jā! Pagājušā gada Valsts kontroles atskaite liecina, ka šāda institūcija bijusi viena. Valsts institūcija. Tā ir Pašvaldību lietu pārvalde. Pārējās bija pašvaldības vai dažāda veida valsts uzņēmējsabiedrības. Neķersim mailītes! Ķersim haizivis!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC).Tātad, atgriežoties pie šī jautājuma, es tomēr gribētu vērst cienījamo deputātu uzmanību uz to, ka revīzijas komisijai kā kontroles institūcijai ir veltīta vesela nodaļa šajā likumprojektā, proti, astotā nodaļa, kuru, kā jūs vēlāk paši varēsit pārliecināties, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piedāvā redakcionāli precizētā variantā, kurš tapa, uzklausot gan Pašvaldību savienības speciālistu viedokli, no vienas puses, gan Latvijas revidentu asociācijas pārstāvju viedokli, no otras puses, aktīvi piedaloties arī Valsts kontroles pārstāvjiem. Tātad nevarētu teikt, ka šeit būtu vērojams kāds apzināts mēģinājums tātad faktiski likvidēt šo kontroles institūciju pašvaldībās. Lietas būtība, cienījamie kolēģi, ir apstāklī, ka tiešām atsevišķās pašvaldībās revīzijas komisiju darbs nav ne tuvu tam profesionālajam līmenim, kādu to vēlētos redzēt gan mūsu sabiedrības locekļi, gan arī pašvaldību deputāti, par valsts pārvaldes institūciju speciālistiem nemaz nerunājot. Un tieši tādēļ šis likumprojekts ir varbūt viens no mēģinājumiem sakārtot tos jautājumus, kas skar finansu kontroli konkrētajā pašvaldībā. Un sakārtot šos jautājumus tādā veidā, ka tiek ņemta vērā reāli eksistējošā prakse, vēlme, kādu mēs vēlamies redzēt šo finansu kontroli, un arī pārskatāmība šai finansu kontrolei. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es tomēr aicinātu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izteikto atbalstu 15.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret 15.priekšlikumu? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. — īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 7, atturas — 19. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbalstījusi arī īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 18.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. 19.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 20.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 21. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Un 22.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. Savukārt 23. — īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikums ir redakcionāli atbalstīts, precizēts un izteikts atbildīgās komisijas 24.priekšlikumā, kas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Atbalstīts ir 25. — īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Arī 26., 27. un 28.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 26.priekšlikums tiek noraidīts.

G.Dambergs. Atvainojos!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs. Tātad 27. — īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikums, ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstīts arī 28. — Krūmiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Un 29.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Atbalstīts ir 30. — īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 31.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 32.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 33.priekšlikums,

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 34.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 35.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Un arī 36.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 37. — īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikums, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. Taču šis priekšlikums ir stimulējis atbildīgās komisijas darbu šīs problēmas risināšanas virzienā, un jums tiek piedāvāta redakcija, kura ir akceptēta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā kā 38. — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. Noraidīts ir 39. — īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir 40. — Krūmiņa kunga priekšlikums, iestrādājot šo priekšlikumu 41. — atbildīgās komisijas priekšlikumā..

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Atbalstīts ir 42. — īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Savukārt atbildīgā komisija ir atbalstījusi 43.priekšlikumu, kas skar jautājumu vai, pareizāk sakot, nodaļu, kas ir pilnībā veltīta tikai revīzijas komisijas darbības reglamentēšanai pašvaldībās.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi, tātad aicinu atbalstīt arī 44. — atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas ir pilnīgi jauna nodaļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Emsiņš vēlas debatēt? Nē. Paldies! Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs. Atbalstu ir guvis atbildīgās komisijas 45.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstīts ir 46. — īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikums, iestrādājot to 48. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Komisija ir atbalstījusi 49. — Krūmiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Savukārt 50. — atbildīgās komisijas priekšlikums — arī ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Komisija ir atbalstījusi 51. — īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Tāpat kā 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60., 61. un 62.īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, atturas — 12. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam likumprojekta lasījumam — 1.novembris.

Sēdes vadītājs. 1.novembris. Iebildumu nav. Paldies!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas priekšsēdētāja biedru Gundaru Bojāru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti informēju jūs, ka Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir apmierināti ar Gorbunova kunga sniegto rakstisko atbildi uz jautājumu par valsts garantētajām VAS "Rīgas Tirdzniecības brīvosta" kredītsaistībām, līdz ar to šodien izpaliks atbilžu sēde. Paldies!

G.Bojārs (Saeimas priekšsēdētāja biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Rišards Labanovskis, Inese Birzniece ... ir Pēteris Apinis, Normunds Rudevičs, Edvīns Inkēns, Juris Dalbiņš ... Ir! Rihards Pīks, Jānis Lagzdiņš, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Roberts Jurdžs, Juris Sinka un Juris Dobelis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.