Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 19. oktobra sēdes

R.Ražuks (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Šodien Saeimā bija saspringta un diezgan ražīga darba diena. Pieņemtie likumprojekti un visvairāk debašu izraisījušais likumprojekts "Par valsts budžetu 2001.gadam" un to pavadošo likumu grozījumu pakete jāvērtē kā diezgan reālistiska prognoze tam, kādi mēs esam un kādi būsim 2001.gadā. Nevar teikt, ka šis 2001.gada budžets būtu īpaši daudzsološs, bet tas ir reālistisks, pamatīgs un atspoguļo tās prioritātes, kuras valsts un valdība ir deklarējusi.

Manuprāt, šo likumprojektu pieņemšana ar pārliecinošu balsu vairākumu parāda gan tālāku valdošās koalīcijas nostiprināšanos, gan arī kalpos par labu pamatu turpmākajai diskusijai.

Uzreiz jāsaka, ka otrajā lasījumā arī savienībai "Latvijas ceļš" būs savas iebildes, īpaši runājot par likumprojektu "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"". Mēs uzskatām, ka solījumi par bērnu pabalstu palielināšanu ir jāizpilda, ir jāatrod 1,8 miljoni latu, lai likvidētu netaisnību starp tiem bērniem, kas dzimuši pēc 1999.gada 1.janvāra un pirms tam. Tas būtu pirmais solis, un tad jālūdz Labklājības ministrijai atrast ceļus, kā uzlabot un efektivizēt bērnu pabalstu sistēmu.

Šodien tika likts nopietns pamats diskusijai par reproduktīvās un seksuālās veselības likumu. Tā ir Latvijā ārkārtīgi svarīga, nesakārtota un nereglamentēta joma, kas gaida savu risinājumu. Likumprojekts tika pieņemts pirmajā lasījumā diezgan lielā vienprātībā, un tagad mūsu uzdevums ir veikt pietiekami atklātu, demokrātisku un vispusīgu diskusiju ar sabiedrību un politiskajiem spēkiem par šī likuma tālāko virzību.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija): Tautas partija ir gandarīta, ka samērā lielā vienprātībā Saeimas deputāti konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā gan 2000.gada valsts budžeta grozījumus, gan 2001.gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi. Gan grozījumi 2000.gada valsts budžetā, gan arī 2001.gada valsts budžets ir liels kompromiss, tas ir rūpīgi sabalansēts starp vēlmēm un iespējām, ticis skatīts daudzās valdības sēdēs, un valdība to iesniedza Saeimā kā jau ļoti sabalansētu un diezgan rūpīgi izvērtētu projektu.

Opozīcijai, šķiet, nebija precīzi argumentētu "pret", vairāk tika runāts par vispārējiem sociālajiem jautājumiem, kā tas opozīcijai pieklājas.

Protams, uztrauc pašreiz saglabājies augstais deficīta līmenis attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, tas ir 3,1%. Iepriekšējai valdībai izdevās samazināt šo līmeni no 4,6% līdz 3%. 2000.gada budžeta grozījumos to nav izdevies samazināt. Iepriecina, ka nākošajā gadā iezīmējas pārliecinošs solis šī deficīta likvidēšanā. Tiek plānoti tikai 1,79% deficīta no iekšzemes kopprodukta.

Mums ir gandarījums par to, ka saglabātas un iezīmētas tālāk iepriekšējā valdībā nospraustās prioritātes — valsts aizsardzība un izglītība. Jāatzīst, ka temps pedagogu algu reformas sakarā nav tik straujš, kā Tautas partija vēlētos, bet arī paredzētie 10,8 miljoni latu izglītībai, pedagogu algu paaugstināšanai ir solis tādā virzienā. Tautas partijas deputāti vēl rūpīgi izanalizēs atsevišķas 2001.gada valsts budžeta pozīcijas un noteikti dos savus priekšlikumus otrajam lasījumam.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Finansu ministrs Gundars Bērziņš raksturoja šo budžetu kā garlaicīgu un neievērojamu budžetu un vienlaicīgi maigu pavasari. Bet es šeit redzu diegan skarbu un jau lietainu rudeni. Ja paskatāmies, kā veicies ar šā gada budžeta grozījumiem, kuri arī šodien tika pieņemti, tad budžeta deficīts, pretēji prognozei 1,7% no iekšzemes kopprodukta, reāli sasniedzis 2,7%.

Vēl pirms dažiem mēnešiem Andris Šķēle raksturoja budžeta deficītu 2,4% jau kā ļoti sliktu stāvokli ar budžetu. Tādā situācijā mēs esam nonākuši un atzīstam, ka šādu politiku atbalstīt nedrīkst, jo naudas pietrūkst gan skolotājiem, gan armijai, gan policijai, gan citām sociālām vajadzībām.

Otrkārt, diez vai mēs varēsim iztikt ar šo 1,8 miljonu palielinājumu bērnu pabalstiem. Tas skartu tikai vienu mazu daļu — pabalstus par pirmo bērniņu, ko palielinātu no Ls 4,25 līdz pieciem sešiem latiem. Par otro, trešo, ceturto un nākamajiem bērniem mēs vairs nemaz nerunājam. Tas ir tikai apmēram 11 miljoni latu, un mēs gatavojamies nākamgad samazināt nodokļa likmi darba devējiem par vienu procentu šajā ļoti smagajā antisociālajā budžetā, kur pietrūkst naudas veselības aizsardzībai un citām labklājības vajadzībām. Manuprāt, šie 14, 13 vai 15 miljoni — Finansu ministrija vēl aizvien nespēj šo prognozi pietiekami pamatoti iedot — būtu virzāmi drīzāk uz šīm sociālajām vajadzībām, jo arī šogad mēs par 13 miljoniem samazinājām sociālo budžetu. Prioritātes, kā mēs zinām, ir izglītībai, Eiropas Savienībai, NATO, bet šo nodokli samazināt vēl par procentu tādos apstākļos ir nenopietni.

P. Tabūns (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Šodien tika iezīmēta mūsu nākamā gada dzīve. Žēl, ka bagātāka tā nebūs, vismaz vairumam, tas jāsaka skaidri un gaiši. Naudas ir pamaz, neskatoties uz jau minēto budžeta deficītu. Arī šī valdība diemžēl nedara visu iespējamo, lai naudas būtu vairāk, bet iespējas, protams, ir. Nedrīkst pieļaut dažu tūkstošu cilvēku negodīgi "zaļu" dzīvošanu uz citu nabagāko rēķina, tos apkrāpjot, bet pašiem kļūstot bagātākiem. Daudzi vaino Labklājības ministriju, tēvzemietis A.Požarnovs nedod vai dod maz, bet tā nav ministra un tēvzemiešu vaina, vaina ir valdības, Saeimas un ierēdņu kopīgā darbībā, kuri pamaz naudas sarūpē budžetā. Labklājības ministrs nebūtu skops, ja būtu ko dalīt. Tā kā tas bija 1998.gadā, kad G.Krasta valdības laikā Labklājības ministriju vadīja V.Makarovs. Ministrs A.Požarnovs prasīja Labklājības ministrijai sociālo vajadzību apmierināšanai līdzekļus, bet valdība diemžēl to neatbalstīja.

Veselības aprūpei no prasītā netika piešķirti 8 miljoni 800 tūkstoši latu, tajā skaitā atvieglojumiem ārstniecības līdzekļu iegādei, pacientu ambulatorai ārstniecībai — 4,5 miljoni, centralizēto medikamentu iegādei pietrūka ap 4 miljoniem. Sociālajai apdrošināšanai vajadzētu vēl 10 miljonus un 200 tūkstošus, tajā skaitā dotācijai politiski represētajām personām un pensiju kompensācijai — 8 miljonus 800 tūkstošus latu. Sociālajai palīdzībai pietrūkst 21,5 miljoni latu. Bērnu kopšanas pabalstiem pietrūkst 700 tūkstošu, ģimenes valsts pabalsti izriet no likuma par sociālo palīdzību, par ko jau runāja, kur trūkst 16 miljonu. Ceram, ka šo likumu izdosies grozīt un atrast alternatīvu variantu. Transporta kompensācijai invalīdiem ar apgrūtinātu pārvietošanos pietrūkst 75 tūkstoši, sabiedrības veselības veicināšanai — 1,5 miljoni. Es nosaucu tikai dažus skaitļus, kas apgrūtinās mūsu dzīvi, bet es apgalvošu, ka Labklājības ministrija tēvzemieša, mana kolēģa A.Požarnova vadībā darīs visu, lai cilvēki saņemtu palīdzību, neskatoties uz tikko minētajām grūtībām.

Saeimas preses dienests