Par ekonomikas prognozi 2005. –2007.gadam

Paredzams, ka Eiropas Savienībā saimnieciskās darbības pieaugums būs 1,5% 2005.gadā, 2006.gadā sasniedzot iespējamo rādītāju 2,1% apmērā, un turpinās palielināties līdz 2,4% 2007.gadā. Atbilstošie rādītāji eirozonā ir attiecīgi 1,3%, 1,9% un 2,1%. Galveno impulsu rada vietējais pieprasījums, jo īpaši privātie ieguldījumi, ko veicina ekonomiskās situācijas novērtējums, kas ir uzlabojies kopš 2005.gada vidus. ES paredz trijos gados izveidot sešus miljonus jaunu darbvietu, palīdzot samazināt bezdarbu no augstākā rādītāja 9% 2004.gadā līdz 8,7% 2005.gadā un 8,1% 2007.gadā. Sakarā ar naftas cenu pieaugumu šogad būs vērojams neliels inflācijas pieaugums ES līdz 2,3%, bet 2007.gadā tā sasniegs 1,9% atzīmi.

 “Pēc vilšanās gada pirmajā pusē eirozonas valstīs un pārējā ES ir labas izredzes lietderīgi izmantot globālās perspektīvas, kas joprojām ir pozitīvas. Paredzams, ka ekonomiskās uzticamības atgūšana un pastāvīgā bezdarba samazināšanās veicinās patēriņu un sekmēs ieguldījumus, ko veicina labvēlīgi finansiālie apstākļi un augsta uzņēmumu peļņa. Izaugsmes rādītājs 0,6% trešajā ceturksnī ir vēl viens apliecinājums šai tendencei,” sacīja Hoakins Almunija, ekonomikas un finanšu lietu komisārs.

Paredzams, ka ekonomiskā izaugsme ES 2005.gadā būs 1,5%, salīdzinot ar 2,4% pagājušajā gadā; tad šis rādītājs atkal pieaugs līdz 2,1% 2006.gadā un 2,4% 2007.gadā. Prognozes laikposmam no 2005. līdz 2007.gadam eirozonā ir 1,3%, 1,9% un 2,1%.

Tas izskaidrojams ar ekonomiskās uzticamības atjaunošanos 2005.gada otrajā pusē, kas pārtrauca 2004.gada ceturtajā ceturksnī sākušos neveiksmīgo periodu, ko izraisīja iespaidīgās naftas cenas, globālās izaugsmes palēnināšanās un nelielais vietējais pieprasījums Eiropā. Paredzams, ka ieguldījumu pieaugums kopumā palielināsies, pārsniedzot 3% 2006. un 2007.gadā. Ieguldījumu pieaugums ir jo īpaši skaidrojams ar ekonomiskās uzticamības atjaunošanos, uzņēmumu bilanču pastāvīgo uzlabošanos un arvien pieaugošo nepieciešamību pēc kompensācijas ieguldījumiem.

Globālās perspektīvas galvenie faktori galvenokārt ir atbilstošs makroekonomikas politiku komplekss, labvēlīgi finansiālie nosacījumi, peļņas normu palielināšana, zemāks nominālais efektīvais maiņas kurss un stabilas globālās ekonomiskās vides saglabāšana.

Paredzams, ka pēc pieauguma iepriekšējos trīs gados līdz 9% ES un 8,9% eirozonā līdz 2007.gadam bezdarba līmenis abās jomās samazināsies gandrīz par vienu punktu – attiecīgi līdz 8,1%. Kopumā paredzams, ka ES izveidos sešus miljonus jaunu darbvietu laikposmā no 2005. līdz 2007.gadam, no kurām 4,5 miljoni būs eirozonā, tostarp 1,4 miljoni 2005.gadā. Paredzams, ka uzlabojumi darba tirgus apstākļos stiprinās patērētāju uzticību, tādējādi sekmējot privātā patēriņa pakāpenisku uzlabošanos.

Saistībā ar naftas cenu pieaugumu paredzams, ka inflācija gan ES, gan eirozonā šogad vidēji būs 2,3%, bet samazināsies līdz 2,2% 2006.gadā (gan ES, gan eirozonā). Vēl svarīgāk ir tas, ka pamatinflācija (neņemot vērā enerģijas un pārtikas jēlproduktu cenas) saglabājas zema un līdz šim neliecina, ka naftas cenu pieaugums radītu sekundāru ietekmi.

Saimnieciskās darbības tempu samazināšanās šā gada sākumā tomēr ir ietekmējusi valsts finanses 2005.gadā. Pēc pēdējām aplēsēm, vispārīgais valsts budžeta deficīts IKP daļas izteiksmē palielināsies par procenta divām desmitdaļām līdz 2,9% eirozonā un par vienu desmitdaļu līdz 2,7% ES kopumā; bet 2006. un 2007.gadā būs tikai nelieli uzlabojumi. Starp valstīm joprojām pastāv ievērojamas atšķirības – 12 dalībvalstīs 2005.gadā ir (vai ir paredzams) pārmērīgs budžeta deficīts; no minētajām valstīm piecas ir eirozonas valstis. No otras puses, sešās valstīs budžets ir līdzsvarots vai ir pārpalikums.

Izaugsmes procesa atsākšanu ES veicina globālās perspektīvas, kas joprojām ir pozitīvas. Paredzams, ka izaugsme pasaulē šogad un nākamgad sasniegs 4,3% un mazliet samazināsies 2007.gadā. Attiecībā uz 2004.gadu šis rādītājs bija 5% – straujākais temps kopš septiņdesmito gadu sākuma. Izaugsmes rādītāji Āzijā saglabāsies aptuveni 7% līdz 7,2% apmērā, pārsniedzot paredzēto robežu. Tas neattiecas uz Japānu (2,5% šajā gadā un 2,2% 2006.gadā).

To pašu var sacīt par tirdzniecību pasaulē, kas pēc mazāk veiksmīga starta atkal ir palielinājusies, un attiecīgajā laikposmā būs vērojams pieaugums par aptuveni 7%.

Eiropas ekonomiskās perspektīvas vairāk apdraud ārējie riski; tās iekšienē tie šķiet līdzsvarotāki.

Pasaules nevienlīdzības līdzsvarošana un/vai ASV patērētāju uzvedības pielāgošana ir viens no galvenajiem negatīvajiem riskiem, ņemot vērā, ka nav iespējams izslēgt turpmāku naftas cenu pieaugumu. Raugoties uz pozitīvajiem aspektiem, naftas eksportētājas valstis varētu tērēt lielāku daļu no naftas tirdzniecības papildu ienākumiem, kas veicinātu ES eksportu.

Attiecībā uz iekšējo tirgu kā pozitīvs apstāklis jāmin tas, ka varētu ievērojami pieaugt privātais patēriņš, atklājot slēpto pieprasījumu, kad uzlabosies stāvoklis tirgū un samazināsies nedrošība, kas saistīta ar turpmākām ieņēmumu plūsmām (piemēram, sociālās drošības un pensiju sistēmu noturība). Tomēr augstās naftas cenas, joprojām zemais patērētāju uzticības līmenis un zemās izaugsmes prognozes varētu arī kavēt stāvokļa uzlabošanos.

Komisijas rudens ekonomikas prognozes pilns teksts ir pieejams tīmekļa vietnē: http://europa.eu.int/comm/economy_finance/publications/european_economy/forecasts_en.htm.