Par masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu

Eiropas Parlaments 17.novembrī pieņēma Ģirta Valda Kristovska sagatavoto rezolūciju par masu iznīcināšanas ieroču (MII) neizplatīšanu. Deputāti tajā pauž bažas par ieroču sacensības iespēju Tuvajos Austrumos un Āzijā, tāpēc aicina stingrāk kontrolēt MII izplatību, it īpaši lai tie nenonāktu nevēlamās rokās. Parlaments pieņēma Raula Romevas i Rvedas (Spānija) ziņojumu par ES ieroču eksportu.
17.novembrī pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlaments aicina ES darīt visu iespējamo, lai MII nenonāktu teroristu rokās. EP aicina ES piemērot mērķtiecīgas sankcijas valstīm, kas neievēro savas saistības masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas jomā, priekšroku dodot diplomātiskiem risinājumiem saskaņā ar ANO standartiem. Starptautiskā līmenī ir jāuzlabo civilo nukleāro, bioloģisko un ķīmisko materiālu rūpnīcu un laboratoriju kontrole. Izraēlai, Indijai un Pakistānai izteikts atkārtots EP aicinājums pievienoties Neizplatīšanas līgumam, bet attiecībā uz ASV jādara viss iespējamais, lai pārliecinātu ASV ratificēt izmēģinājumu Vispārējo kodolizmēģinājumu aizliegumu.
Uzsverot, ka Eiropas Parlaments kopā ar ES Padomi ir ES budžeta lēmējiestāde, deputāti prasa tikt iesaistītiem ES MII neizplatīšanas stratēģijā, atvēlēt šai stratēģijai 25% no ES ārējās un drošības politikas līdzekļiem un ES budžetā izveidot šim nolūkam vienu atsevišķu pozīciju.
Gandarīts par pieņemto dokumentu, Ģ.V.Kristovskis uzsvēra: “Lai arī vēl pēdējā brīdī bija jāvienojas par kompromisu starp dažādām politiskajām partijām, pieņemto ziņojuma tekstu izdevās saglabāt pietiekami stingru un noteiktu attiecībā uz iespējami lielāku masu iznīcināšanas ieroču izplatības ierobežošanu pasaulē.” Visi deputātu balsotie labojumi atbilst ziņotāja nostājai.
 Ģ.V.Kristovska ziņojumā dots ne tik vien Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu kopējās masu iznīcināšanas ieroču MII kopējās starptautiskās politikas novērtējums, bet arī skatīti ASV, Krievijas un citu MII jomā iesaistīto valstu rīcības aspekti.
G.V.Kristovskis norāda, ka “atbildīgo starptautisko organizāciju un lielvalstu starpā diemžēl nepastāv vienota izpratne un saskaņota rīcība MII un ar tiem saistīto materiālu un tehnoloģiju izplatības ierobežošanas kontroles jomā. Tas ir īpaši satraucoši, tāpēc, ka visietekmīgākās starptautiskās organizācijas un valstis vienlaikus atzīst – tieši MII, to izplatība ir vislielākais potenciālais apdraudējums cilvēces drošībai. Turklāt šis apdraudējums kopš aukstā kara laikiem ir nevis samazinājies, bet gan palielinās”. Šā iemesla dēļ, kā arī ņemot vērā masu iznīcināšanas ieroču radīto draudu, to problemātikas globālo raksturu, īpašo specifiku, ziņojuma gatavošana bijusi politiski un tehniski sarežģīta.
Ziņojumā pausta EP neapmierinātība par nespēju šā gada maijā neizplatīšanas līguma (NPT) pārskata konferencē Ņujorkā panākt vienošanos līguma dalībvalstu starpā. ES Padomes un Komisijas piedāvātie vairāk nekā 40 pašreizējo situāciju uzlabojošie pasākumi nesaņēma nepieciešamo atbalstu. Tas apliecina interešu, taktiskās domāšanas un rīcības dažādību starptautiski ietekmīgo valstu starpā.
G.V.Kristovskis uzsver: “Šāds konsekvences trūkums neveicina Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras (IAEA) un citu speciālo ķīmisko un ieroču kontroles organizāciju darbību, kuru rīcība un informācija nereti ir izšķirošā, lai spētu starptautiski kontrolēt MII problemātiku.”
Kā norāda deputāts, dažāda izpratne bijusi arī viņa gatavotā ziņojuma apspriešanas laikā Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā. Vissarežģītāk bijis panākt deputātu viedokļu saskaņošanu, formulējot Eiropas Parlamenta viedokli par pašreiz aktuālajiem Irānas mēģinājumiem attīstīt kodolieroču programmu.
Latvijas deputāts uzskata, ka pašreiz ES kopējās stratēģijas pret MII izplatīšanu sekmes lielā mērā ir atkarīgas ne tikai no mērķtiecīgas daudzpusējas valstu un speciālo institūciju sadarbības, bet arī no stratēģijas finansiālajiem aspektiem. Ziņojumā Ģ.V.Kristovskis norāda, ka mērķorientēta finansējuma trūkums apdraud ES stratēģijas MII izplatības ierobežošanai izpildi kā nākamā gada, tā arī 2007.–2013.gada finanšu perspektīvas ietvaros.
Dažādu MII izplatības ierobežošanas, atbruņošanās, ieroču iznīcināšanas iecerēto programmu pasākumiem tuvākajos piecos gados būtu jāatvēl vairāk nekā 900 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka nākamās finanšu perspektīvas ietvaros ES ir jāspēj pildīt pēdējo gadu ambiciozās un arī patiešām aktuālās politiskās apņemšanās. Ģ.V.Kristovskis ziņojumā norāda uz šo problēmu: “Situācija ir neapmierinoša un prasa nodrošināt mērķorientētu, konkrētu finansējuma avotu kā Kopienas, tā arī ES Padomes Kopējās ārējās drošības politikas (KĀDP) ietvaros.”
Rezultātā Latvijas deputāts Ģ.V.Kristovskis ziņojumā ne tikai apliecina Eiropas Parlamenta aktīvākas līdzdalības nepieciešamību ES MII stratēģijas īstenošanā, bet dod arī nepārprotamas norādes Komisijai un Padomei, kurām jāvienojas par efektīvu finanšu instrumentu izstrādi jaunajam ES finanšu plānam 2007.–2013.gados.
Oktobra sākumā G.V.Kristovska ziņojums saņēma pārliecinošu EP politisko grupu un deputātu vairākuma atbalstu Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā.

Eiropas Parlamenta preses dienests,
Iveta Bojāre, EP Nāciju Eiropas
grupas preses administratore