Par Komerclikuma spēkā stāšanās likumprojekta apspriešanu

Uzņēmumu reģistra (UR) mājas lapā internetā www.ur.gov.lv ievietota likumprojekta par Komerclikuma (KL) spēkā stāšanās kārtību jaunākā, precizētā versija. Likumprojekts atkārtoti tiek izskatīts Ministru kabinetā (MK), tāpēc tas joprojām vēl ir atvērts priekšlikumiem un uzlabojumiem. UR aicina uzņēmējus, juristus, uzņēmējdarbību atbalstošās institūcijas un citus interesentus aktīvāk apspriest likumprojektu, lai tā normas pieņemtu pēc iespējas optimālākas un tā pieņemšana netiktu lieki kavēta. Saeima noteikusi, ka KL spēkā stājas 2001.gada 1.janvārī, tāpēc līdz tam nepieciešams pieņemt arī īpašo likumu, kas noteiks kārtību, kādā KL stājas spēkā.

KL spēkā stāšanās kārtības likumprojektu skatīs valdību veidojošo politisko partiju koalīcijas padomē 30.oktobrī. Pirmdien, 23.oktobrī, to izskatīja MK Komitejā.

KL skars visus Latvijas uzņēmumus, un tāpēc bieži ar zināmām bažām tiek norādīts uz to, ka projekts paredz pārreģistrāciju. Te ir būtiski norādīt uz to, ka atbilstoši projektam "pārreģistrācija" nozīmē sekojošo — tad, kad uzņēmējsabiedrība (jeb komersants pēc KL terminoloģijas) pārveido savus statūtus un pārvaldes institūcijas atbilstoši KL prasībām un iesniedz šos dokumentus UR, vienlaikus tas tiek ierakstīts Komercreģistrā. Tātad tas jāveic tikai vienu, nevis vairākas reizes.

Ja valsts budžetā tiks paredzēti līdzekļi uzņēmējsabiedrību pārreģistrācijai, lai kompensētu administratīvos izdevumus, uzņēmējiem par to nebūs jāmaksā. Pašreiz KL spēkā stāšanās projekts tomēr paredz, ka uzņēmējiem par pārreģistrāciju būs jāmaksā valsts nodeva, kura nedrīkst pārsniegt administratīvos izdevumus (tie varētu būt 10 līdz 15 lati), jo līdz šim valsts finanses šim mērķim nav paredzētas. Valsts nodeva, tāpat kā maksājumi, ko līdz šim uzņēmēji veic par ierakstu izdarīšanu UR reģistrācijas žurnālā, tiks ieskaitīti valsts, nevis UR kontā. Kopumā — investīcijas UR sistēmu pārbūvei atbilstoši KL prasībām un finansējums administratīvo izmaksu segšanai — no valsts finansējums nepieciešams 1,2 miljoni latu. Ja valsts budžetā tiks iedalīts šāds finansējums, uzņēmējiem par uzņēmējsabiedrību pārreģistrāciju atbilstoši KL prasībām nebūs jāmaksā.

Igaunijā Komerclikums pieņemts 1995.gada 1.septembrī, pārejas posmu nosakot divus gadus. Latvijā Komerclikuma ieviešana jeb pārejas posms pašreiz paredzēts divi līdz trīs gadi.

"Komerclikums nešaubīgi rada fundamentālu reformu komerctiesību jomā, tāpēc ir uzskatāms par šīs Saeimas, un, iespējams, pat Latvijas likumdevēja vispār vienu no lielākajiem panākumiem," uzskata UR galvenā valsts notāra vietnieks Jānis Endziņš, kurš arī bija darba grupas , kas izstrādāja KL spēkā stāšanās kārtību, vadītājs.

KL spēkā stāšanās tiek sagaidīta ar divējādām izjūtām — no vienas puses, sabiedrība ir "izslāpusi" pēc demokrātiskai valstij atbilstoša tiesiskā regulējuma sabiedrību tiesību jomā, taču, no otras puses, ir zināmas bažas par gaidāmo reformu. "Neziņa par gaidāmās reformas niansēm, domājams, ir vairojusi arī Komerclikuma skeptiķu rindas," norāda J.Endziņš. Viņš izsaka cerību, ka likums par KL spēkā stāšanās kārtību šogad Saeimā tiks pieņemts un tāpat tiks atrasts finansējums KL ieviešanai, lai ar nākamā gada 1.janvāri Latvijā varētu ieviest demokrātiskai valstij atbilstošu tiesisko bāzi sabiedrību tiesībām.

Pašreiz Latvijā spēkā esošā likumdošana, kura regulē komercattiecības, ir pieņemta deviņdesmito gadu sākumā, kad šīs attiecības tikko sāka attīstīties. Šajos likumos nav saskaņoti pamatprincipi un terminoloģija, kas rada problēmas likumu savstarpējā mijiedarībā. Likumi pašreiz paredz 13 uzņēmējdarbības formu skaitu, attīstītajās valstīs šis skaits ir četri līdz septiņi. Turklāt starp dažām uzņēmējdarbības formām nav būtisku atšķirību, piemēram, starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību un paju sabiedrību. Daži uzņēmējdarbības likumi ir tikuši grozīti, neievērojot mijiedarību ar pārējiem likumiem, kā arī šo likumu izstrādē nav tikušas ņemtas vērā Eiropas Savienības (ES) direktīvas. Ir nepamatota sadrumstalotība starp atsevišķiem likumiem, kā arī esošajos uzņēmējdarbības likumos nepastāv citās valstīs izplatīti komerctiesību institūti (piemēram, speciālā komercpilnvara jeb prokūra). Šeit jāpiebilst, ka reformu nepieciešamību izsauc pats KL, nevis likumprojekts par KL spēkā stāšanās kārtību.

Komerclikuma ieviešana palīdzēs :

- novērst principiālas un terminoloģiskas pretrunas komerctiesību aktos, sistemātiski balstot tos visus uz vienotas teorētiskās bāzes, kā arī vienkāršot komercattiecību sfēru;

- saskaņot komercdarbības reglamentāciju ar ES direktīvu un starptautisko konvenciju prasībām;

- labāk nodrošināties pret gadījumiem, kad savstarpēji saistītas normas tiek grozītas atrauti viena no otras;

- tuvināties citu valstu praksei, kas mūsu tiesību sistēmu padarīs atpazīstamu ārvalstu investoriem;

- tas ir ērtāks no lietotāju viedokļa.

KL pieņemšanu un tā plānoto drīzo ieviešanu kā pozitīvu tendenci Latvijā ir atzīmējusi arī Eiropas Komisija. Pieņemt un ieviest KL Latvija ir apņēmusies arī Ekonomiskās politikas memorandā ar Starptautisko Valūtas fondu, sarunās ar Pasaules banku un sarunu procesā par iestāšanos ES.

Maija Celmiņa, Uzņēmumu reģistra Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja