Par problēmām Eiropas enerģētikas tirgos

Pēc Eiropas Komisijas apkopotās orientējošās informācijas, no gāzes un elektrības nozares uzņēmumiem un patērētājiem saņemtās atbildes apstiprina, ka Eiropas enerģētikas tirgi vēl nedarbojas konkurētspējīgā vidē. Konkurences komisāre Nēlija Krēsa ir informējusi Eiropas Komisiju par šiem rezultātiem un 1.decembrī par tiem informēs ES Enerģētikas ministru padomi. Komisija turpinās pētījumus un noteiks arī atbilstošus korekcijas līdzekļus. Šādi līdzekļi var būt darbības pret operatoriem, kuru darbība pārkāpj ES līguma noteikumus par uzņēmējdarbību un vadošās vietas tirgū negodīgu izmantošanu, kā arī ES uzņēmumu apvienošanās noteikumu pārskatīšana, kas pašlaik paredz, ka gadījumos, kad visām iesaistītajām pusēm ir vairāk nekā divas trešdaļas no to apgrozījuma vienā ES dalībvalstī, jautājumu izskata nevis Eiropas Komisija, bet attiecīgās dalībvalsts iestādes; rīcība saskaņā ar ES līguma noteikumiem par valsts palīdzību, kas vērsta pret subsīdijām, kuras rada konkurences traucējumus.

Iepriekšējie pētījumi šajā jomā apstiprina un papildina Eiropas Komisijas ziņojuma rezultātus par Eiropas enerģētikas tirgus ieviešanu, ko 15.novembrī pieņēma Eiropas Komisija.

Atbildes uz šīs aptaujas jautājumiem liecina, ka piecās jomās vērojami tirgus darbības traucējumi. Pirmkārt, gāzes un elektroenerģijas tirgi daudzās dalībvalstīs joprojām nav liberalizēti, esošajiem operatoriem radot iespēju ietekmēt cenas. Otrkārt, daudzi vairumtirdzniecības tirgi nav likvīdi vai nu ilgtermiņa līgumu (gāze) dēļ, vai arī tādēļ, ka attiecīgās kompānijas darbojas gan ražošanā, gan vairumtirdzniecībā, tādējādi ierobežojot nepieciešamību izmantot vairumtirdzniecības tirgus (elektroenerģijai). Nepietiekami nošķirta arī tīkla un piegāžu darbība. Treškārt, ierobežojumi gāzes un elektroenerģijas pārrobežu piegādei aizkavē integrēta ES enerģētikas tirgus attīstību. Ceturtkārt, caurredzamības trūkums rada priekšrocības tirgū pārstāvētajiem uzņēmumiem, kā arī apdraud tirgū no jauna ienākušo uzņēmumu stāvokli. Caurredzamības trūkums padziļina gan uzņēmumu, gan individuālo patērētāju neuzticību arī pret īpašo vairumtirdzniecības cenu veidošanās mehānismu energoresursu tirgū.

Galvenās problēmas, kas satrauc aptaujātos nozares uzņēmumus:

1) Tirgus koncentrācija

Gāze – lielākajā daļā valstu tirgi joprojām lielā mērā ir koncentrēti. Iekļūšanu vairumtirdzniecības tirgū ierobežo tirgū pārstāvētā uzņēmuma kontrole pār gāzes importu un importa cauruļvadu ilgtermiņa rezervēšana.

Elektroenerģija – tās ražošanas koncentrācijas līmenis daudzās valstīs ir augsts, ar to radot iespēju esošajiem operatoriem ietekmēt cenas.

2) Vertikālā integrācija

Gāze – gāzes atradņu esošo īpašnieku vertikālā integrācija un ierobežota tirdzniecība ar tām rada pazeminātu likviditāti vairumtirdzniecības tirgos. Ilgtermiņa līgumi veicina vertikālo integrāciju. Jaunpienācēji uzskata, ka tīkla operatori joprojām dod priekšroku pazīstamiem uzņēmumiem.

Elektroenerģija – vertikāla integrācija starp elektroenerģijas ģenerēšanas un mazumtirdzniecības tirgiem, kā arī ilgtermiņa enerģijas iepirkuma nolīgumi noved pie nelikvīdiem vairumtirdzniecības tirgiem. Iekļūšanu apgrūtina arī neatbilstība starp tīkla un piegādes darbībām.

3) Tirgus integrācija

Gāze – ierobežojoši nosacījumi importam nolīgumos rada tirgus segmentācijas iespēju. Piekļuve pārrobežu cauruļvadiem un piekļuves punktiem valstu gāzes sistēmās aprobežojas ar preferenciālu attieksmi pret pirmsliberalizācijas nolīgumiem. Iespējams arī optimizēt šo cauruļvadu izmantošanu.

Elektrība – tirgus integrācijai būtiski svarīgi ir starpsavienojumu veidotāji. Ilgtermiņa tirgus integrācijai šķēršļus rada starpsavienojumu veidotāji, par kuriem vienošanās panākta pirms liberalizācijas, un neatbilstīgu piešķīrumu noteikumu izstrāde. Jāpastiprina stimuli palielināt jaudas. Pilnīgāk jāizmanto pārslodzes maksājumi, lai nostiprinātu pārrobežu iespējas.

4) Caurskatāmība

Gāze – būtiski svarīga ir pārskatāmība, jo īpaši piekļuve tīkliem.

Elektroenerģija – vāja vairumtirdzniecības tirgu caurredzamība kavē vienlīdzīgu apstākļu ieviešanu elektroenerģijas tirdzniecībā; 84% piegādātāju, tirgotāju un ražotāju uzskata, ka trūkst derīgas un svarīgas informācijas.

5) Cenu veidošana

Gāze – lielākajā daļā iepriekšējā posma tirgu cenas ir saistītas ar naftas produktu cenām. Šķiet, ka nepastāv tendence panākt uz tirgus cenām balstītu cenu veidošanu.

Elektrība – enerģijas patērētāji netic, ka cenas vairumtirdzniecības tirgū rodas godīgas konkurences rezultātā. Vienlaikus regulētu un brīvā tirgus cenu esamība rada tirgus izkropļojumus.

Pēc daudzām tirgus dalībnieku sūdzībām par augstajām cenām un tirgus darbības neefektivitāti aptauja šajā jomā tika sākta 2005.gada 13.jūnijā. Eiropas Komisija attiecīgajiem tirgus dalībniekiem nosūtīja 3000 anketas, tādējādi padarot šo izpēti par vienu no pamatīgākajiem pētījumiem, ko veikusi Eiropas Komisija savu pilnvaru ietvaros. Kā nākamo pasākumu komisāre N.Krēsa 2005.gada 1.decembrī iesniegs savus atzinumus Enerģijas padomei. Publiska iepriekšējā ziņojuma izziņošana ir paredzēta 2006.gada februārī līdz ar tai sekojošu divu mēnešu konsultāciju posmu. Izpēte tiks pabeigta 2006.gada otrajā pusē.

Eiropas Komisijas dienestu darba dokuments, kurā apkopo konkrētu jautājumu risinājumu, ir pieejams Eiropas tīmekļa vietnē: http://europa.eu.int/comm/competition/antitrust/others/sector_inquiries/energy/.

EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa