Valsts sekretāru 2005.gada 17.novembra sanāksmē

Ārlietu ministrija

– pieteica izskatīšanai likumprojektu “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā”.

Kā norāda Ārlietu ministrija, Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums nosaka, ka pārvaldes iestādes izdoti ārējie normatīvie akti, kuri ir saistoši arī trešajām personām, zaudē savu spēku 2006.gada 1.janvārī. Ārlietu ministra apstiprinātā Instrukcija par atgriešanās apliecībām, to saturu, paraugu un izsniegšanas kārtību satur trešajām personām saistošus noteikumus, tādējādi nepieciešams veikt grozījumu Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Likumprojekts paredz noteikt, ka Latvijas Republikas atgriešanās apliecības paraugu, personas, kurām tiek izsniegtas atgriešanās apliecības, atgriešanās apliecību izsniegšanas, nodošanas un anulēšanas kārtību, derīguma termiņus, kā arī atgriešanās apliecībās iekļaujamās ziņas nosaka Ministru kabinets.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Satiksmes ministrijā, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Tirgus orientēto pētījumu projektu finansējuma sadales kārtība”.

Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā Izglītības un zinātnes ministrija, pamatojoties uz zinātnisko un tautsaimniecisko ekspertīzi, sadala finansējumu tirgus orientēto pētījumu projektiem.

Projektus var īstenot augstākās izglītības iestādes, zinātniskās institūcijas un citas institūcijas, kas veicina zinātnes un ražošanas integrāciju un pētniecības rezultātu komercializāciju.

Projektu finansēšanas priekšnoteikums ir ražojošā un/vai privātā sektora partneru ieinteresētība projekta rezultātu izmantošanā, tai skaitā apliecinot to ar savu līdzekļu ieguldījumu projektā.

No pētījumu programmai piešķirtajiem līdzekļiem samaksā ekspertiem par veiktajām projektu ekspertīzēm un pārbaudēm uz vietām, kā arī sedz administrēšanas izdevumus. Projekta īstenošanā var tikt iesaistītas sadarbības partnerinstitūcijas.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība”.

Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā akreditējamas augstskolas vai koledžas un to īstenotās pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, augstākās izglītības programmas akadēmisko grādu ieguvei, kā arī doktorantūras izglītības programmas (augstākās izglītības programmas).

Lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju pieņem Augstākās izglītības padome. Lēmumu par augstākās izglītības programmu akreditāciju pieņem Augstākās izglītības programmu akreditācijas komisija (akreditācijas komisija). Lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju pieņem, ja lēmuma pieņemšanas brīdī akreditēts ne mazāk kā 50 procentu no augstskolā vai koledžā īstenotajām augstākās izglītības programmām.

Augstākās izglītības padome pieņemto lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju kopā ar sēdes protokolu iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai apstiprināšanai.

Izglītības un zinātnes ministrija ar akreditāciju saistītus uzdevumus nodibinājumam “Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs” nosaka deleģēšanas līgumā, ko noslēdz starp Izglītības un zinātnes ministriju un nodibinājumu “Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs”. Attiecībā uz līgumā deleģēto uzdevumu izpildi nodibinājums “Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs” atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas funkcionālā pakļautībā.

Noteikuma projekta noslēguma noteikumi paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija augstākās izglītības programmu akreditācijas lapu nomaiņu veic līdz ar lēmumu pieņemšanu par augstākās izglītības programmu akreditāciju.

Par spēku zaudējušiem paredzēts atzīt Ministru kabineta 2001.gada 16.oktobra noteikumus Nr.442 “Augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu akreditācijas noteikumi”.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Labklājības, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu””.

Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), noteikumos ir noteikts, ka līdzekļu apmērs kredītiem, kas piešķirti studijām ārvalstīs, nepārsniedz divus procentus no kopējā kreditēšanai paredzēto līdzekļu apmēra, par kuru tiek sniegts valsts galvojums. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir ievērojami pieaudzis to studentu skaits no Latvijas, kuri dodas studēt uz citu Eiropas Savienības valstu (Lielbritānija, Vācija, Nīderlande, Spānija, Itālija, Igaunija, Lietuva, Zviedrija, Somija u.c.) augstskolām.

Ja salīdzina studiju kredītu pieprasītāju skaitu 2005.gadā (01.11.2005.) ar šo pašu skaitu 2004.gadā, pieaugums ir aptuveni par 54%, bet studējošo kredītu pieprasītāju skaits ir pieaudzis attiecīgi par 42%. IZM izveidotā komisija kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs paredzētos līdzekļus studējošo kredītiem studijām ārvalstīs izlietoja pilnā apmērā jau līdz 2005.gada 12.septembrim. Pieprasījumus, kuri tika iesniegti pēc 2005.gada 12.septembra, nav iespējams apmierināt ierobežoto līdzekļu dēļ. Tajā pašā laikā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 149.pants paredz attīstīt Eiropas dimensiju izglītībā, veicināt studentu un mācībspēku mobilitāti, veicināt diplomu un mācību laika akadēmisku atzīšanu, sekmēt izglītības iestāžu sadarbību.

Grozījums noteikumos paredz noteikt, ka līdzekļu apmērs kredītiem, kas piešķirti studijām ārvalstīs, nepārsniedz četrus procentus no kopējā kreditēšanai paredzētā līdzekļu apmēra, par kuru tiek sniegts valsts galvojums.

Esošie noteikumi nosaka, ka studējošā kredīta apmērs vienam studējošajam nepārsniedz: no pirmā līdz trešajam studiju gadam – 60 latu mēnesī; sākot ar ceturto studiju gadu, studējošajiem, kuri apgūst profesionālās vai akadēmiskās – bakalaura un maģistra – studiju programmas, – 80 latu mēnesī, doktorantiem – 100 latu mēnesī. Studējošā kredīts ir paredzēts studējošā sociālo vajadzību (uzturs, apģērbs, mācību līdzekļi, maksa par dienesta viesnīcu, transporta izdevumi u.c.) nodrošināšanai. Laikā no 2001.gada (kad tika pieņemti noteikumi) līdz 2005.gadam viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība mēnesī ir pieaugusi aptuveni par 22%, 2005.gada septembrī šī vērtība sasniedza 107,22 latus. Ņemot vērā viena iedzīvotāja iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtības pieaugumu, ir nepieciešams palielināt arī studējošā kredīta apmēru mēnesī tā, lai studējošā kredīts nodrošinātu studentam paredzēto izdevumu apmaksu.

Grozījums noteikumos paredz noteikt, ka studējošā kredīta apmērs vienam studējošajam nepārsniedz 120 latu mēnesī.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, Latvijas pilsoniskajā aliansē, Latvijas studentu apvienībā;

– pieteica izskatīšanai rīkojuma projektu “Par grozījumiem Ministru kabineta 2005.gada 12.oktobra rīkojumā Nr.666 “Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem””.

Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, Ministru kabinets katru gadu ar rīkojumu apstiprina – valsts un pašvaldību darbinieku – profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem studiju kredītu var sākt dzēst no valsts budžeta līdzekļiem.

Ar Ministru kabineta 2005.gada 12.oktobra rīkojumu Nr.666 “Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem” tika apstiprināta studiju kredīta dzēšana septiņām profesiju grupām – kopā 177 speciālistiem. 2005.gada 1.novembrī bija saņemti pieteikumi studiju kredīta dzēšanai no 455 speciālistiem. Izvērtējot iesniegtos pieteikumus, uz studiju kredīta dzēšanu var pretendēt 423 speciālisti.

Ņemot vērā jau apstiprinātos 177 speciālistus, 2005.gadā ir nepieciešams sākt papildus dzēst studiju kredītu vēl 246 speciālistiem: 186 – skolotājiem, speciālajiem pedagogiem, sociālajiem pedagogiem, izglītības psihologiem; 35 – sociālajiem darbiniekiem, sociālajiem aprūpētājiem, sociālajiem rehabilitētājiem, sociālās palīdzības organizatoriem; 5 – ārstiem – speciālistiem, medicīnas māsām, fizioterapeitiem, tehniskajiem ortopēdiem; 20 – valsts pārvaldes vecākajiem speciālistiem, tādējādi sagatavoti grozījumi rīkojumā.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, Latvijas Pilsoniskajā aliansē, Latvijas Studentu apvienībā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta dotāciju novadu pašvaldībām infrastruktūras attīstībai”.

Kā norāda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā piešķir vienreizēju valsts budžeta dotāciju novadu pašvaldībām piederošās infrastruktūras attīstībai, ja minētā infrastruktūra nepieciešama pašvaldību funkciju veikšanai.

Valsts budžeta dotācija ir maksājums novadu pašvaldībām no administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija piešķir novadu pašvaldībām valsts budžeta dotāciju infrastruktūras attīstībai (dotācija) no finansējuma, kas šim mērķim paredzēts valsts budžetā kārtējam gadam.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija informē novada domi par iespēju saņemt dotāciju. Dotāciju piešķir novadu pašvaldībām, kas izveidojušās, apvienojoties vietējām pašval­dībām.

Dotāciju piešķir 100 000 latu apmērā par katru novada pašvaldības teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu), kuru izmaksā novada pašvaldībai šādā kārtībā: līdz vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta apstiprināšanai Ministru kabinetā 50 000 latu par katru novada pašvaldības teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu); novadu pašvaldībām, kuras izveidotas saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu 100 000 latu par katru novada pašvaldības teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu).

Dotāciju piešķir novadu pašvaldību izveidošanas secībā. Dotāciju tās saņēmējs izlieto infrastruktūras objektu būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai. Dotācija izlietojama 24 mēnešu laikā no tās piešķiršanas dienas.

Dotāciju piešķir, ja valsts aģentūrā “Valsts reģionālās attīstības aģentūra” ir saņemti noteikumos minētie dokumenti un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra izveidotā komisija ir sniegusi ieteikumu ministram par dotācijas piešķiršanu, saskaņā ar kuru reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs izdod rīkojumu par dotācijas piešķiršanu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Valsts kanceleja

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Noteikumi par gada publisko pārskatu saturu un to sagatavošanas kārtību”.

Kā norāda Valsts kanceleja, 2005.gada 20.oktobrī Saeimā tika pieņemti grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību, kuri nosaka pilnvarojumu Ministru kabinetam reglamentēt gada publisko pārskatu saturu un sagatavošanas kārtību.

Jaunais noteikumu projekts pamatā ietver līdz šim spēkā esošo Ministru kabineta 2002.gada 11.jūnija noteikumu Nr.231 “Noteikumi par gada publisko pārskatu saturu un sagatavošanas kārtību” nosacījumus. Ievērojot, ka gada publisko pārskatu saturam jābūt sabiedrībai viegli izprotamam, jaunais tiesību akta projekts optimizē gada publiskā pārskata struktūru un saturu, neietverot prasību norādīt informāciju, kurai ir nemainīgs, tehnisks un mazsvarīgs raksturs.

Tā kā ir akceptēti grozījumi Ministru kabineta Kārtības rullī, kas normatīvi nostiprina stratēģiskās plānošanas sistēmas izveidi un tiešās pārvaldes iestāžu darbības stratēģijas projektu izstrādi, noteikumu projektā ietverts nosacījums, ka informācija par iestādes darbības rezultātiem, budžeta izlietojumu, kā arī sniegtajiem pakalpojumiem gada publiskajā pārskatā norādāma atbilstoši institūcijas darbības stratēģijai.

Kas attiecas uz gada publisko pārskatu publicēšanu, noteikumu projektā ir ietverta atsauce, ka pārskati tiek publicēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, jo Likuma par budžetu un finanšu vadību grozījumos noteikts, ka ne vēlāk kā mēneša laikā pēc gada publiskā pārskata sagatavošanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tiek publicēta informācija par gada publiskā pārskata pieņemšanu un informāciju par iespēju iepazīties ar pilnu tā tekstu. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, visas to padotībā esošās budžeta finansētās institūcijas gada publiskos pārskatus publicē savā mājaslapā. Pašvaldības gada publiskos pārskatus iesniedz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai publicēšanai mājaslapā, kā arī publicē vismaz vienā vietējā laikrakstā vai atsevišķā sabiedrībai pieejamā izdevumā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Par muitošanas kārtību kuģa apgādē un noteikumiem par muitas nodokļa samaksas termiņa atlikšanu

Finanšu ministrija ir sagatavojusi divus normatīvo aktu projektus muitas jomā – par muitošanas kārtību kuģa apgādē un noteikumus par muitas nodokļu samaksas termiņa atlikšanu. Ministru kabineta (MK) noteikumu projekti Valsts sekretāru 17.novembra sanāksmē tika izsludināti saskaņošanai ministrijās.

Noteikumi “Muitošanas kārtība kuģa apgādē” noteiks muitošanas kārtību, kādā ar krājumiem, rezerves daļām un aprīkojumu apgādā kuģi, kurš veic starptautiskus pārvadājumus (arī starp Eiropas Savienības dalībvalstīm). Izstrādājot šo noteikumu projektu, ir ņemta vērā Starptautiskā konvencija par starptautisko jūras satiksmes atvieglošanu.

Savukārt normatīvais akts “Noteikumi par muitas nodokļu samaksas termiņa atlikšanu” regulēs kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenā muitas pārvalde izsniedz atļauju muitas nodokļu samaksas termiņa atlikšanai, kā arī gadījumus, kad izsniegtā atļauja var tikt anulēta. Tāpat noteikumos paredzēta muitas nodokļu, kuru samaksas termiņš ir atlikts, uzskaites un kontroles kārtība.

Abi MK noteikumu projekti ir izstrādāti, pamatojoties uz grozījumiem Muitas likumā, kas paredz, ka muitošanas un muitas kontroles kārtību izstrādā Ministru kabinets. Līdz šim muitošanas kārtību kuģa apgādē un muitas nodokļu samaksas termiņa atlikšanas kārtību regulēja VID rīkojumi. MK noteikumu projektos ir iestrādātas šo VID rīkojumu ārējās tiesību normas.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Par jaunu akcīzes nodokļa atmaksas kārtību ārējām pārstāvniecībām un to darbiniekiem

Valsts sekretāru šā gada 17.novembra sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par akcīzes nodokļa atmaksas kārtību diplomātiskajām, konsulārajām un starptautisko organizāciju pārstāvniecībām un to darbiniekiem, Eiropas Kopienas institūcijām, Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), tās dalībvalstu bruņotajiem spēkiem un to sastāvā ietilpstošajām personām. Grozījumi precizēs atsevišķas normas un jaunā redakcijā izteiks esošo noteikumu pielikumus.

Precizētie noteikumi atrisinās problēmas, kas rodas, aprēķinot atmaksājamo akcīzes nodokļa summu par alkoholu, tabakas izstrādājumiem, kafiju un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ja rēķinā (elektroniskā kases aparāta čekā vai citā iegādes dokumentā) nav norādīta visa nepieciešamā informācija un tādējādi nav iespējams noteikt preču veidu un atbilstošo akcīzes nodokļa likmi.

Pašreiz pārstāvniecībām, iesniedzot reizi ceturksnī iesniegumu par pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa atmaksu, ir jāpievieno attaisnojuma dokumentu oriģināli. Taču daudzām pārstāvniecībām tas rada sarežģījumus dokumentu apritē, tādēļ pēc Ārlietu ministrijas Valsts protokola ierosinājuma noteikumu projektā ir iekļautas normas, kas nosaka, kādos gadījumos pārstāvniecībām ir tiesības pievienot iesniegumam attaisnojuma dokumentu kopijas, kas apliecinātas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem Kopienas institūcijām attaisnojuma dokumenti jāiesniedz 30 dienu laikā pēc taksācijas gada beigām, kas rada sarežģījumus, jo dokumenti atrodas Briselē vai Luksemburgā. Tādēļ grozījumi noteikumos paredz, ka attaisnojuma dokumentu iesniegšanas termiņš Kopienas institūcijām tiks pagarināts no 30 dienām uz sešiem mēnešiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Par Intelektuālā īpašuma padomes nolikumu

Valsts sekretāru 17.novembra sanāksmē tika izskatīts Intelektuālā īpašuma padomes nolikums. Intelektuālā īpašuma padome sāks darbu nākamā gada 1.janvārī, un tās galvenais uzdevums būs koordinēt intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību valstī.

Intelektuālā īpašuma padome būs konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir koordinēt un sekmēt Latvijas valsts pārvaldes iestāžu darbību autortiesību un blakustiesību, datu bāzu aizsardzības, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, patentu, dizainparaugu, augu šķirņu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju jomā. Padomes lēmumiem būs ieteikuma raksturs.

Padomē darbosies Ministru prezidents, tieslietu, kultūras, zemkopības, iekšlietu, ekonomikas un finanšu ministrs, kā arī izglītības un zinātnes, ārlietu un īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās. Padomes sastāvā iekļauts arī ģenerālprokurors un Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Ar padomdevēja tiesībām padomes sēdēs varēs piedalīties Ministru prezidenta un padomē iekļauto ministru padomnieki, valsts sekretāri vai viņu vietnieki, īpašu uzdevumu ministru sekretariātu vadītāji vai viņu vietnieki, kā arī citas padomes locekļu uzaicinātas personas, teikts padomes nolikuma projektā. Padomes sēdes iecerētas ne retāk kā divas reizes gadā.

Padome izskatīs politikas plānošanas dokumentu projektus saistībā ar intelektuālo īpašumu un tā tiesību aizsardzību, vērtēs priekšlikumus par normatīvo aktu projektu izstrādi intelektuālā īpašuma tiesību jomā, apspriedīs prioritāros darbības virzienus, lai veicinātu sabiedrības izpratni par intelektuālo īpašumu, tā tiesību aizsardzību un ar to saistīto pārkāpumu novēršanu. Padomei būs tiesības ierosināt nepieciešamo politikas dokumentu un normatīvo aktu izstrādi.

Līdztekus padomei tiek izveidots arī sekretariāts informācijas sistematizēšanai un organizatorisku jautājumu risināšanai, kas darbosies Patentu valdes paspārnē. Sekretariāts uzkrās un analizēs informāciju par intelektuālā īpašuma tiesību jautājumiem, pildīs kontaktfunkcijas, īstenojot TRIPS nolīguma (Līguma par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem saistībā ar tirdzniecību) noteiktās prasības un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu prasības, organizēs informatīvas aktivitātes valsts un privātā sektora darbiniekiem, kā arī vienota informācijas apmaiņas tīkla izveidi par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. Sākotnēji plānots, ka sekretariātā būs tikai viens darbinieks.

Pašlaik Latvijā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā nav vienota, koordinēta mehānisma un aizsardzības procesā ir iesaistītas vairākas institūcijas. Par nepieciešamību izveidot Intelektuālā īpašuma padomi notikušas konsultācijas ar Koalīcijas intelektuālā īpašuma aizsardzībai pārstāvniecību Baltijas valstīs, Intelektuālā īpašuma aizsardzības starptautiskās asociācijas Latvijas Nacionālo grupu, Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūru/Latvijas Autoru apvienību. Šādas institūcijas nepieciešamību akcentēja arī Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas ģenerāldirektors K.Idriss vizītē Rīgā 2005.gada aprīlī.

Padomes nolikums nodots izskatīšanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī Kultūras, Labklājības, Veselības, Vides, Zemkopības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Ģenerālprokuratūrai, Valsts kancelejai un Augstākajai tiesai.

Par tiesiskās vides uzlabošanu darījumos ar nekustamo īpašumu

Valsts sekretāru 17.novembra sanāksmē tika izskatīts Tieslietu ministrijas izveidotās darba grupas izstrādātais pasākumu plāns, kā veicināt darījumus ar nekustamajiem īpašumiem. Plāns izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra sēdes protokollēmumu.

Pasākumu plāna mērķis ir nodrošināt tiesiskās vides uzlabošanu nekustamo īpašumu darījumu jomā, datu apmaiņas sistēmu pilnveidošanu, nekustamo īpašumu un darījumu ar nekustamajiem īpašumiem reģistrēšanas veicināšanu un tās procedūras vienkāršošanu, izmaksu samazināšanu, kā arī precīzas un ātras informācijas aprites uzlabošanu starp pārvaldes iestādēm.

Darba grupa konstatēja astoņas pamatproblēmas un ir izvirzījusi vairākus veicamos pasākumus. Kā vienu no aktuālākajām problēmām darba grupa norādījusi faktu, ka, kārtojot darījumus ar nekustamo īpašumu, klientiem Zemesgrāmatā ir jāiesniedz dokumenti, kurus Zemesgrāmata var iegūt nepastarpināti, neapgrūtinot klientu. Plāna autori uzskata, ka būtu jāizvērtē iespēja Zemesgrāmatai piešķirt tiesības tiešsaistes režīmā skatīt datus ne tikai Kadastra reģistrā, bet arī Pašvaldību vienotās informācijas sistēmā. Turklāt varētu vienoties ar Valsts kasi par sadarbību ar Zemesgrāmatu un Valsts zemes dienestu, kas nodrošinātu, ka tās, izmantojot internetu, var pārliecināties par valsts nodevas nomaksu, nepieprasot maksājuma apliecinājumus papīra veidā.

Plāna autori norāda, ka oficiāli uzrādītā darījuma vērtība neatbilst faktiskajai darījuma vērtībai un līdz ar to tirgus vērtībai, tādēļ tiek kropļota kadastrālā vērtība. Autori skaidro, ka valsts noteiktā nodeva – 2% no darījuma summas – ir nesamērīgi liela un līdz ar to rosina cilvēkus uzrādīt mazāku darījuma summu, nekā tā ir patiesībā. Valsts nodevas apjomu plāna autori min arī kā vienu no iemesliem, kāpēc personas, īpaši valsts un pašvaldību iestādes, laikus nereģistrē nekustamos īpašumus un darījumus ar nekustamajiem īpašumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā (NĪVKR) un Zemesgrāmatā.

Šo problēmu risināšanai būtu jāsagatavo informatīvs ziņojums, kurā tiktu izvērtēta iespēja samazināt valsts nodevas apjomu par darījumu ar nekustamo īpašumu. Tāpat vajadzētu sagatavot informatīvu ziņojumu, kurā būtu izanalizētas iespējas noteikt derīguma termiņu nostiprinājuma lūgumam vai noteikt, ka darījums ir spēkā, kad tas ir iereģistrēts publiskā reģistrā. Apsverama būtu iespēja arī veicināt īpašuma ierakstīšanas Zemesgrāmatā ar ekonomiskām metodēm – nosakot zemu valsts nodevu, ja nostiprinājuma lūgums iesniegts laikus (paredzot konkrētus termiņus), un progresējošu valsts nodevas aprēķināšanas procenta likmi par novēlotu nostiprinājuma lūguma iesniegšanu.

Par būtisku apgrūtinājumu darbībām ar nekustamo īpašumu plāna autori uzskata aktuālas informācijas trūkumu par nekustamo īpašumu objektu apgrūtinājumiem un nekustamo īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumiem

Plānā piedāvātie risinājumi paredz nodrošināt tiesiskās vides uzlabošanu nekustamo īpašumu darījumu jomā, datu apmaiņas sistēmu pilnveidošanu, nekustamo īpašumu un darījumu ar nekustamajiem īpašumiem reģistrēšanas veicināšanu un tās procedūras vienkāršošanu, izmaksu samazināšanu, kā arī precīzas un ātras informācijas aprites uzlabošanu starp pārvaldes iestādēm. Rīcības virzieni ietilpst Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, kā arī citu institūciju kompetencē.

Kā norāda plāna autori, pasākumu plāna ietekme uz valsts budžetu ir pilnībā atkarīga no izvēlētā risinājuma, piemēram, paredzot izveidot darba grupu tiesību aktu projekta izstrādei, kura izpilde būs saistīta ar noteiktām izmaksām.

Paredzēts, ka Tieslietu ministrija līdz 2006.gada 15.decembrim sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.

Plāns nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides un Zemkopības ministrijai, kā arī Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par Vides likumu, aizstājot esošo vides aizsardzības likumu

17.novembra Valsts sekretāru sanāksmē Vides ministrija pieteica likumprojektu “Vides likums”, kurš pēc tā spēkā stāšanās aizstās šobrīd spēkā esošo likumu “Par vides aizsardzību”.

Izstrādātā likumprojekta mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi, izveidojot efektīvu vides aizsardzības sistēmu un veicinot ilgtspējīgu attīstību. Tas salīdzinājumā ar spēkā esošo likumu “Par vides aizsardzību” precizē likumā ietvertos vispārīgos principus.

Viens no būtiskākajiem papildinājumiem jaunajā likumprojektā ir atbildības prasības vides jomā. Tas nepieciešams, lai identificētu, novērstu vai samazinātu videi radītu kaitējumu vai tiešus šāda kaitējuma draudus, kā arī reglamentētu atbildību par kaitējuma videi vai tiešu kaitējuma draudu radīšanu.

Likumprojektā tiek definēts, kas ir kaitējums videi, kas ir tie dabas resursi, kuriem nodarot kaitējumu persona vai operators ir atbildīgs, kādos gadījumos un par kādām darbībām persona vai operators ir atbildīgi par konkrētajiem dabas resursiem nodarīto kaitējumu attiecīgās darbības rezultātā.

Paredzēts, ka likumprojektā ietvertie nosacījumi atbildībai par kaitējumu videi stāsies spēkā 2007.gada 30.aprīlī.

Par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānu

Valsts sekretāru 17.novembra sanāksmē Vides ministrija pieteica Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādāšanas kārtību”.

Saskaņā ar Eiropas Padomes direktīvu (92/43/EEC) “Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” dalībvalstīm jānodrošina sugām un biotopiem labvēlīgs aizsardzības statuss, ja nepieciešams, īstenojot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus, kurus paredz dabas aizsardzības plānā.

Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādāšanas kārtību.

Dabas aizsardzības plānā ietverta zinātniskā informācija par aizsargājamo teritoriju. Pamatojoties uz šo informāciju, tiek izstrādāti priekšlikumi par teritorijas funkcionālo zonējumu un aizsardzības režīmu, kā arī noteikti vienoti visas teritorijas apsaimniekošanas pasākumi, kas paredzēti konkrētās teritorijas aizsardzības mērķu sasniegšanai. Dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā tiek izveidota plāna izstrādes uzraudzības grupa, kurā iekļauti ieinteresēto pušu pārstāvji, t.sk. zemes īpašnieku un pašvaldības pārstāvji.

Par virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas kārtību

Valsts sekretāru 17.novembra sanāksmē Vides ministrija pieteica Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Virszemes ūdens objektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība”. Izstrādātais noteikumu projekts attieksies uz tādiem virszemes ūdensobjektiem kā upes, kanāli, ezeri un ūdenskrātuves.

Pašlaik Latvijas likumdošanā nav atsevišķu MK noteikumu par ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību. Šis noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likumu.

Saskaņā ar izstrādāto noteikumu projektu virszemes ūdensobjektu padziļināšanai un tīrīšanai būs jāsaņem Valsts vides dienesta (VVD) attiecīgās reģionālās vides pārvaldes izsniegti tehniskie noteikumi. Ostu akvatoriju tīrīšanai vai padziļināšanai būs jāsaņem VVD izsniegti tehniskie noteikumi.

MK noteikumu projektā ir uzskaitīti nepieciešamie dokumenti un kārtība, kādā tie iesniedzami, lai saņemtu tehniskos noteikumus. Ja tīrīšanas vai padziļināšanas darbos izņemto grunti paredzēts novietot zemūdens novietnē jūrā, VVD papildus tehniskajiem noteikumiem būs jāizsniedz atļauja grunts novietošanai jūras novietnē atbilstoši 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas (Helsinku konvencija) prasībām. Ar šā noteikuma projekta spēkā stāšanos par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.80 “Virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtība”.

Par grozījumiem atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanā

Valsts sekretāru 17.novembra sanāksmē Vides ministrija pieteica Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumos Nr.342 “Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtība””.

Noteikumu projekts ir nepieciešams, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas atļaujas izsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas atbilstību Atkritumu apsaimniekošanas likumam, tajā skaitā atbilstību minētā likuma 15.pantam, kurā tiek noteikta kārtība, kādā pašvaldība izvēlas komersantu, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā. Šajā noteikumu projektā ir noteiktas prasības, kādas izvirzāmas izlietotā stikla iepakojuma iepirkšanas punktu darbībai. Par šo jautājumu ir saņemti Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un Latvijas Iepakojuma asociācijas priekšlikumi, kurus Vides ministrija izvērtējusi un iestrādājusi šajā Ministru kabineta noteikumu projektā.

Noteikumu projektā arī precizētas atkritumu apsaimniekošanas atļaujās nosakāmās prasības, kā arī informācija, kas tiek iekļauta pieteikumos atkritumu apsaimniekošanas atļauju saņemšanai un pašās atkritumu apsaimniekošanas atļaujās.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa