Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”.

Likumprojekts paredz noteikt, ka dienesta atalgojumā, no kura aprēķina izdienas pensiju, ietilpst alga atkarībā no dienesta pakāpes un izdienas stāža.

Kā norāda Aizsardzības ministrija, saskaņā ar Militārā dienesta likumu karavīrs aktīvā dienesta laikā saņem Ministru kabineta noteikto dienesta atalgojumu. Dienesta atalgojumā ietilpst alga atkarībā no dienesta pakāpes un izdienas stāža, kā arī Ministru kabineta noteikumos paredzētās piemaksas. Saskaņā ar Militārā dienesta likumu atvaļinātajam karavīram piešķir izdienas pensiju saskaņā ar Militārpersonu izdienas pensiju likumu. Līdz ar to ir paredzēts, ka pensiju piešķiršanas nosacījumi tiek noteikti atsevišķā likumā.

Stājoties spēkā Ministru kabineta 2004.gada 8.marta noteikumiem Nr.131 “Noteikumi par karavīra dienesta atalgojumu”, tika būtiski mainīta karavīra dienesta atalgojuma izmaksas sistēma. Piemaksas par dienesta pakāpēm un izdienu noteikumos atsevišķi nav noteiktas, bet ir paredzēta alga, kura ir atkarīga no dienesta pakāpes un izdienas. Ievērojot minēto, no Militārpersonu izdienas pensiju likuma ir jāizslēdz atsauce uz šīm jau neeksistējošām piemaksām, saskaņojot to ar pastāvošo algu aprēķināšanas kārtību.

Pieņemti Noteikumi par mobilizācijas pieprasījumiem.

Noteikumi nosaka: mobilizācijas pieprasījumu plānošanas kārtību; mobilizācijas pieprasījumā noteiktā uzdevuma izpildes un izpildes kontroles kārtību; sakarā ar mobilizācijas pieprasījuma izpildi radušos izdevumu un zaudējumu aprēķināšanas, kā arī atlīdzības izmaksas kārtību; kārtību, kādā nodrošināma mobilizācijas pieprasījumu noteikšanas likumība, un mobilizācijas pieprasījumu dokumentu veidlapu paraugus.

Mobilizācijas pieprasījumus plāno, lai valsts apdraudējuma gadījumā nodrošinātu: Nacionālos bruņotos spēkus ar materiāltehniskajiem līdzekļiem un pakalpojumiem, kas nepieciešami, pildot valsts militārās aizsardzības uz­devumus un sniedzot atbalstu civilajai aizsardzībai; mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu mobilizāciju un formējumu darbību ar nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem un pa­kalpojumiem.

Mobilizācijas pieprasījumus plāno, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu, Valsts civilās aizsardzības plānu, Valsts katastrofu medicīnas plānu, pašvaldību administratīvās teritorijas civilās aizsardzības pasākumu un katastrofu medicīnas plāniem.

Noteikumi nosaka, ka ir šādi mobilizācijas pieprasījumu veidi: mobilizācijas pieprasījumi, kas dod uzdevumu Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām: pēc mobilizācijas izsludināšanas ražot noteikta veida preces Nacionālo bruņoto spēku un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu vajadzībām, kā arī pirmās nepieciešamības preces; pēc mobilizācijas izsludināšanas sniegt noteikta veida pakalpojumus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un mobilizējamiem civilās aizsardzības formējumiem. Kā arī: mobilizācijas pieprasījumi, kas uzliek par pienākumu juridiskām personām un iedzīvotājiem pēc mobilizācijas izsludināšanas nodot Nacionālo bruņoto spēku un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu turējumā mobilizācijas pieprasījumā noteikto īpašumu; mobilizācijas pieprasījumi, kas uzdod ministriju padotībā esošajām iestādēm, komercsabiedrībām un pašvaldībām veidot mobilizējamos civilās aizsardzības formējumus.

Mobilizācijas pieprasījumus par noteikta veida preču ražošanu plāno, ja nav izveidotas šo preču valsts materiālās rezerves un Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas rezerves, kā arī nav noslēgti līgumi par šo preču atliktajām piegādēm.

Mobilizācijas pieprasījumus par noteikta veida pakalpojumu sniegšanu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un mobilizējamiem civilās aizsardzības formējumiem plāno, ja Nacionālajos bruņotajos spēkos un valsts civilās aizsardzības sistēmā nav iespējams vai nav ekonomiski lietderīgi veidot un pastāvīgi uzturēt struktūras nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai valsts apdraudējuma gadījumā.

Mobilizācijas pieprasījumus par mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu izveidi plāno, ja tiek konstatēts, ka esošie dienesti ar to rīcībā esošiem resursiem valsts apdraudējuma gadījumā nespēj pilnā apjomā veikt glābšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus.

Mobilizācijas pieprasījumus par īpašuma nodošanu Nacionālo bruņoto spēku un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu turējumā plāno tikai tādā gadījumā, ja nav iespējams slēgt līgumu par īpašuma izmantošanu, īpašumu nopirkt, uzturēt īpašumu valsts materiālajās rezervēs un Nacionālo bruņoto spēku rezervēs.

Mobilizācijas pieprasījumus plāno ministrijas, to padotībā esošās institūcijas, pašvaldības, kā arī komercsabiedrības, kurās 51% un vairāk kapitāldaļu pieder valstij, atbilstoši šajos noteikumos minētajiem plāniem.

Mobilizācijas pieprasījumus juridiskām un fiziskām personām iesniedz mobilizācijas plānošanas un sagatavošanas posmā.

Mobilizācijas pieprasījumu noteikšanas likumību nodrošina mobilizācijas pieprasījumu plānotāji šādā kārtībā: pārbauda, vai mobilizācijas pieprasījums noteikts Latvijas Republikā reģistrētai juridiskai personai; nosaka, vai juridiskās personas darbības profils vai iespējamā pārprofilēšana nodrošina iespēju izpildīt mobilizācijas pieprasījumā noteikto; pārbauda, vai mobilizācijas pieprasījums noteikts atbilstoši šajos noteikumos minētajiem plāniem.

Pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta balvas piešķiršanu par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs”.

Ministru kabinets saskaņā ar Nolikumu par Ministru kabineta balvu par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs 2005.gadā piešķīra Ministru kabineta balvu – Goda diplomu, krūšu nozīmi un attiecīgu naudas summu – starptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētājiem, kā arī Goda diplomu un attiecīgu naudas summu viņu pedagogiem.

Balva piešķirta: Maksimam Arzamasovam, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto 2.vietu starptautiskajā ķīmijas olimpiādē – 1000 latu; Vjačeslavam Korotinam, Rīgas 40.vidusskolas skolotājam, M.Arzamasova pedagogam – 250 latu.

Igoram Stepanovam, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 12.klases skolniekam, par iegūto 2.vietu starptautiskajā informātikas olimpiādē – 1000 latu; Aijai Lūsei, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolotājai, I.Stepanova pedagoģei, – 250 latu; Mārtiņam Opmanim, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta programmēšanas inženierim, I.Stepanova pedagogam, – 250 latu.

Oļegam Urzikam, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto 2.vietu starptautiskajā informātikas olimpiādē – 1000 latu; Mārim Vītiņam, Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta mācību direktoram, O.Urzika pedagogam, – 250 latu; Sergejam Meļņikam, mācību uzņēmuma “Progmeistars” vadošajam pasniedzējam, O.Urzika pedagogam, – 250 latu.

Diānai Aļehnovičai, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes 1.kursa studentei, par iegūto 3.vietu starptautiskajā bioloģijas olimpiādē – 700 latu; Annai Aišpurei, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas skolotājai, D.Aļehnovičas pedagoģei, – 250 latu.

Sergejam Beļajevam, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas 12.klases skolniekam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā informātikas olimpiādē – 700 latu; Vladimiram Trasko, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas skolotājam, O.Urzika un S.Beļajeva pedagogam, – 500 latu.

Agrim Bērziņam, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā ķīmijas olimpiādē – 700 latu; Ludmilai Reimatei, Tukuma Raiņa ģimnāzijas skolotājai, A.Bērziņa pedagoģei, – 250 latu; Igoram Kļimenkovam, Latvijas Universitātes lektoram, M.Arzamasova un A.Bērziņa pedagogam – 500 latu.

Artūram Gailītim, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā bioloģijas olimpiādē – 700 latu; Annai Lavrinovičai, Smiltenes ģimnāzijas skolotājai, A.Gailīša pedagoģei, – 250 latu.

Edgaram Jākobsonam, Rīgas Ekonomikas augstskolas 1.kursa studentam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā matemātikas olimpiādē – 700 latu; Dacei Andžānei, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolotājai, E.Jākobsona pedagoģei, – 250 latu; Aināram Galvānam, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Exigen Latvia” grupas vadītājam, E.Jākobsona pedagogam, – 250 latu.

Vitālijam Mihņevičam, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes 1.kursa studentam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā ķīmijas olimpiādē – 700 latu; Svetlanai Curbunovai, Rīgas 51.vidusskolas skolotājai, V.Mihņeviča pedagoģei, – 250 latu; Skaidrītei Pakulei, Latvijas Universitātes izglītības metodiķei, V.Mihņeviča pedagoģei, – 250 latu.

Zanei Pauniņai, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes 1.kursa studentei, par iegūto 3.vietu starptautiskajā bioloģijas olimpiādē – 700 latu; Ilgai Verovkinai, Valmieras Viestura vidusskolas skolotājai, Z.Pauniņas pedagoģei, – 250 latu; Uldim Kondratovičam, Latvijas Universitātes profesoram, A.Gailīša un Z.Pauniņas pedagogam, – 500 latu.

Dmitrijam Perminovam, Jēkabpils 2.vidusskolas 12.klases skolniekam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā bioloģijas olimpiādē – 700 latu; Tatjanai Zdanovai, Jēkabpils 2.vidusskolas skolotājai, D.Perminova pedagoģei, – 250 latu; Marutai Kusiņai, Humanitārās privātģimnāzijas skolotājai, D.Aļehnovičas un D.Perminova pedagoģei, – 500 latu.

Elvijam Sarkanam, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 12.klases skolniekam, par iegūto 3.vietu starptautiskajā matemātikas olimpiādē – 700 latu; Kristīnei Ševčenko, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolotājai, E.Sarkana pedagoģei, – 250 latu; Jurim Smotrovam, Latvijas Universitātes docentam, E.Sarkana pedagogam, – 250 latu.

Guntaram Kitenbergam, Rīgas 64.vidusskolas 11.klases skolniekam, par iegūto Atzinības rakstu starptautiskajā matemātikas olimpiādē – 500 latu; Ilzei Osei, Rīgas 64.vidusskolas skolotājai, G.Kitenberga pedagoģei, – 250 latu; Mārim Valdatam, Latvijas Universitātes doktorantam, G.Kitenberga pedagogam, – 250 latu.

Madaram Virzam, Valmieras Valsts ģimnāzijas 11.klases skolniekam, par iegūto Atzinības rakstu starptautiskajā matemātikas olimpiādē – 500 latu; Guntai Lācei, Valmieras Valsts ģimnāzijas skolotājai, M.Virzas pedagoģei, – 250 latu; Agnim Andžānam, Latvijas Universitātes profesoram, M.Virzas pedagogam, – 250 latu.

Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 534 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 42 viņu nepilngadīgie bērni.

No 492 pilsonības pretendentiem 69% ir krievi, 11% ukraiņi, 10% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citu tautību pārstāvji.

12% pilsonības pretendentu ir pamata, 56% – vidējā, 30% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 102 246 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 16 894 personas.

Pieņemti dabas parka “Vecumu meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Kā norāda Vides ministrija, dabas parks “Vecumu meži” izveidots 2004.gada 8.aprīlī. Lielākā parka daļa atrodas Balvu rajona Vecumu pagastā, Žīguru pagastā ir aptuveni piektā daļa parka teritorijas. Dabas parka teritorijā grūtāk pieejamās vietās mežs nav cirsts, tādēļ vecajos mežos radītas ligzdošanas iespējas īpaši aizsargājamām putnu sugām. Apkārtējās lauksaimniecības zemes nodrošina barošanās vietas šīm sugām. Pēc mazā ērgļa un melnā stārķa ligzdojošo pāru skaita teritorija atbilst Putniem starptautiski nozīmīgo vietu (PNV) kritērijiem un iekļauta PNV sarakstā, kā arī Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”. Tādēļ par lauksaimniecības zemju atbilstošu apsaimniekošanu iespējams saņemt papildu maksājumus no Eiropas Savienības fondiem.

Lai rastu kompromisu starp dabas aizsardzības prasībām un teritorijas izmantošanu, izstrādāti dabas parka “Vecumu meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Ņemot vērā dabas vērtību nozīmīgumu un teritorijā notiekošo saimniecisko darbību, noteiktas funkcionālās zonas – regulējamā režīma zona, dabas lieguma zona un dabas parka zona. Katrai zonai noteikti atbilstoši aizsardzības un izmantošanas nosacījumi. Teritorijas izpēte veikta dabas parka dabas aizsardzības plāna izstrādes gaitā, izmantojot Eiropas kopienas programmas LIFE–Nature (LIFE–Daba) piešķirto finansējumu.

Individuālo noteikumu projekts tika apspriests ar Vecumu pagasta padomes vadību, kā arī ar teritorijas apsaimniekotājiem – AS “Latvijas valsts meži”, privātajiem lauksaimniecības un meža zemes īpašniekiem.

Lai teritorijas apsaimniekotājiem un kontrolējošām institūcijām noteikumus būtu vieglāk izprast un piemērot, izmantota jauna pieeja. Uz dabas parku attieksies individuālie noteikumi, tos nevajadzēs salīdzināt ar vispārējiem īpaši aizsargājamo dabas teritoriju noteikumiem un piemērot abus noteikumus reizē. Individuālie noteikumi veidoti tā, ka tajos ietvertas normas, kas svarīgas tieši šai teritorijai, kā arī vispārējas aizsardzības un izmantošanas normas. Teritorijā ir spēkā citos normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības.

Vienlaikus sagatavoti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumos Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem””, kas paredz svītrot no saraksta dabas liegumu “Badnovas (Vecumu) purvs”, jo tas ietilpst dabas parkā “Vecumu meži”. Grozījumi noteikumos precizē paš-valdības, kurās ietilpst dabas liegumi, kā arī tiek novērstas neprecizitātes dabas liegumu shēmās un precizētas robežpunktu koordinātas.

Pieņemts rīkojums “Par līdzfinansējuma piešķiršanu pašvaldību sporta un publiskajām būvēm”.

Kā norāda Aizsardzības ministrija, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīrus un jaunsargus ar iespējām attīstīt fizisko sagatavotību un nodrošinātu ne tikai NBS, bet arī sabiedrības intereses, ministrija un NBS sadarbībā ar pašvaldībām un sporta organizācijām turpina sporta būvju būvniecību un rekonstrukciju.

Izvērtējot saņemtos projektus, Aizsardzības ministrija ir radusi iespēju 2005.gadā atbalstīt trīs no iesniegtajiem projektiem – Priekules vidusskolas daudzfunkcionālās sporta zāles tehniskā projekta izstrādei – 35 000 latu, Ādažu vidusskolas stadiona izbūvei – 66 784 latus, Rēzeknes rajona Adamovas sanatorijas internātpamatskolas sporta zāles aprīkojuma iegādei – 45 266 latus, projektiem kopumā paredzot 147 050 latu.

Šos izdevumus, pārvērtējot prioritātes, paredzēts segt no Rīgas Brāļu kapiem plānotā finansējuma 2005.gadā, kas netiks realizēts sakarā ar ilgstošo veicamo darbu saskaņošanas gaitu. Rīgas Brāļu kapu restaurācijas, rekonstrukcijas un projektēšanas darbi tiks turpināti no Aizsardzības ministrijas 2006.gada budžeta, attiecīgi samazinot valsts un pašvaldību sporta un publisko būvju būvniecībai plānoto finansējumu.

Akceptēts likumprojekts “Par Starp-tautiskā privāttiesību unifikācijas institūta Statūtiem”.

Kā norāda Valsts kanceleja, Latvijā nepieciešams pilnveidot Rietumu tiesību teorijas un prakses atziņu apguves un piemērošanas līmeni. Tas īpaši attiecas uz starptautiskās komercijas jautājumiem, kas globalizācijas ietekmē skar arī Latviju. Tāpat pašreiz nav praktisku iespēju darboties prominentos starptautisko tiesību forumos, kur notiek starptautisko publisko tiesību līgumu un citu dokumentu izstrāde.

Likumprojekts paredz nacionālajā tiesību sistēmā ieviest starptautisko publisko tiesību līgumu – UNIDROIT Statūtus. Pēc likumprojekta spēkā stāšanās tiks deponēts Latvijas pievienošanās dokuments atbilstoši UNIDROIT Statūtu 20.pantam, kas nozīmēs dalību UNIDROIT.

Starptautiskais privāttiesību unifikācijas institūts (International Institute for the Unification of Private Law; UNIDROIT) izveidots 1926.gadā. Sākotnēji UNIDROIT tika izveidota kā Nāciju līgas palīginstitūcija.

UNIDROIT ir prominenta, neatkarīga starpvaldību organizācija, kuras darbības mērķis ir modernizēt un harmonizēt starptautiskās privāttiesības, kā arī koordinēt to piemērošanu starpvalstu un starpvalstu grupu līmenī. Īpašu uzmanību UNIDROIT pievērš komerctiesībām. UNIDROIT patlaban apvieno 59 dalībvalstis, starp kurām ir arī ASV un Igaunija.

Dalība UNIDROIT ir iespēja valstij sekmēt komerctiesību globālu problēmjautājumu efektīvu risināšanu, tai pašā nodrošinot valsts interešu ievērošanu starptautiskā mērogā. Tās izstrādātie dokumenti atzīti par izsvērtu un kompetentu attiecīgās jomas risinājumu.

Dalība UNIDROIT pilnveidos Latvijas integrāciju rietumvalstu saimē. Dalība ļaus raudzīties uz tiesību jautājumiem no rietumvalstu jurista viedokļa. To vēl jo vairāk sekmēs UNIDROIT dalība citās prominentās starptautisko tiesību attīstības, sekmēšanas un koordinēšanas institūcijās.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs