Par izglītības un apmācības sistēmas modernizāciju

Eiropas Komisija 10.novembrī pieņēmusi Eiropas Komisijas un Padomes progresa ziņojumu 2006.gadam par darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” īstenošanu. Eiropas Komisijas ziņojumam izmantoti programmā iesaistīto valstu pārstāvju ziņojumi. Tas parāda valstu līmenī sasniegto, modernizējot un atbilstoši Lisabonas stratēģijā izvirzītajiem mērķiem pielāgojot savas izglītības un apmācības sistēmas. Ziņojumā norādīts, ka sākto reformu virzība ir pareiza, un pozitīvi novērtētas tādas norises kā mūžizglītība, kam atsevišķo valstu izglītības politikās tiek ierādīta arvien lielāka loma, un ka ES jau sasniegsi 2010.gadam noteikto mērķi palielināt diplomētu matemātikas, dabaszinātņu un dažādu nozaru tehnoloģiju jauno speciālistu skaitu. Taču Eiropas Komisija konstatējusi, ka nav panākts progress attiecībā uz pārējiem Eiropai izvirzītajiem kritērijiem, ko 2003.gadā noteikusi Izglītības padome un kas konkrēti attiecas uz tādu sabiedrības attīstību, kuras pamatā ir zināšanas. Ziņojuma projektā paustas bažas par to, ka gadījumā, ja tuvākajos gados netiks panākts būtisks progress, lai nodrošinātu, ka jaunieši beidz mācību iestādes ar nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, ka arvien vairāk pieaugušo iesaistās mūžizglītības procesā, ļoti lielai sabiedrības daļai draud sociālā atstumtība, no kuras ļoti cietīs gan atsevišķi cilvēki, gan tautsaimniecība, gan visa sabiedrība kopumā. Tāpēc programmā “Izglītība un apmācība 2010” ierosinātās reformas ir svarīgs Eiropas sociālā modeļa ilgtspējas priekšnoteikums. Šajā sakarā Eiropas Komisija uzsver, ka izglītības un apmācības sistēmas efektivitātes paaugstināšanās nav panākama visiem vienādi.

1. Kas ir darba programma “Izglītība un apmācība 2010”

Darba programmu “Izglītība un apmācība 2010” Eiropas Padome pieņēma 2002.gadā kā svarīgu ieguldījumu Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanā. (Šajā programmā pavisam iesaistījušās 32 valstis: ES dalībvalstis, EBTA un EEZ valstis, kā arī kandidātvalstis.) Darba programma vērsta uz izglītības un apmācības sistēmas modernizāciju, ņemot vērā problēmas, kas saistītas sabiedrības attīstību, kuras pamatā ir zināšanas, globalizāciju un demogrāfiskās situācijas maiņu. Tās pamatā ir stratēģiski mērķi un konkrēti uzdevumi, ko Eiropas izglītības un apmācības sistēmām 2001.gadā izvirzījusi Izglītības padome, kā arī Padomes 2002.gada rezolūcija par mūž-izglītību, kurā īpaši uzsvērta nepieciešamība visām dalībvalstīm izstrādāt saskaņotas un pilnīgas mūžizglītības stratēģijas. Programmā “Izglītība un apmācība 2010” iekļauti arī konkrēti pasākumi, kas attiecas uz profesionālo izglītību un apmācību (“Kopenhāgenas process”), kā arī augstāko izglītību (tostarp arī “Boloņas procesa” rezultāti) un turpmāko rīcību pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada ieteikuma par mobilitāti. Svarīgs ieguldījums Lisabonas stratēģijas īstenošanā būs otrais kopīgais progresa ziņojums kopš 2002.gada, kad Eiropadome darba programmu apstiprināja. Padome to pieņems 2006.gada maijā.

2. Kādas ir ES prioritātes izglītības un apmācību jomā

Pirmajā Padomes un Eiropas Komisijas progresa ziņojumā –“Kopīgajā starpziņojumā”, kas pieņemts 2004.gada februārī, norādītas dalībvalstīm šajā jomā sarežģītākās problēmas. Ziņojumā uzsvērts, ka, lai sekmīgi īstenotu Lisabonas stratēģiju, nekavējoties jāveic Eiropas izglītības un apmācības sistēmu reformas, norādot, ka, neraugoties uz dalībvalstu pūlēm un ņemot vērā to atšķirīgās starta pozīcijas, sasniegumi salīdzinājumā ar kopīgi izvirzītajiem mērķiem un kritērijiem ir pārāk pieticīgi. Kopumā Eiropas Savienība nav pietiekami daudz investējusi savas galvenās bagātības – cilvēkresursu – attīstībā. Trīs “panākumu atslēgas”, uz kurām norādīts 2004.gada ziņojumā, ir: reformas un ieguldījumi svarīgākajās jomās; mūžizglītības stratēģiju iedzīvināšana visās dalībvalstīs līdz 2006.gadam; Eiropas izglītības un apmācības sistēmas, Eiropas kvalifikācijas sistēmas – European Qualifications Framework (EQF), kā arī citu kopīgu izglītības standartu, piemēram, galveno kompetenču satvara – Eiropas pamatzināšanu pamatprasību – Key Competences Framework – tālāka attīstība un izstrāde.

Ar kopīgo starpziņojumu noslēdzies programmas “Izglītība un apmācība 2010” īstenošanas procesa uzraudzībai paredzētais pārskata process, kurš notiek reizi divos gados un kurā ietilpst gan atsevišķo dalības valstu ziņojumi, gan arī Padomes un Eiropas Komisijas kopīgais ziņojums.

3. Kas sasniegts kopš iepriekšējā ziņojuma pieņemšanas

Analizējot atsevišķo valstu ziņojumus par 2005.gadā paveikto, Eiropas Komisija secina, ka reformas notiek pareizajā virzienā un ka Lisabonas stratēģija ir faktors, kas labvēlīgi ietekmē atsevišķo valstu izglītības un apmācības politikas attīstību. Ir pazīmes, kas liecina par pastāvīgiem centieniem visā Eiropas Savienībā, kas jau sāk nest augļus, piemēram, ir sasniegts ES kritērijs par matemātikas, dabaszinātņu un dažādu nozaru tehnoloģiju jauno speciālistu skaita palielināšanu (par 15% salīdzinājumā ar 2000.gada līmeni).

Bez tam daudzās, bet nebūt ne visās valstīs izstrādāti mūžizglītības principi, piemēram, tās stratēģijas dokumenti un valstu rīcības plāni. Daļā valstu pieņemti ar to saistītie pamattiesību akti. Tas salīdzinājumā ar 2003.gadu ir solis uz priekšu, lai gan nevar nepamanīt, ka stratēģijas joprojām nav saskaņotas un ir nepilnīgas (t.i., tās neaptver visus interesentus un ne vienmēr aptver visas sistēmas dimensijas un līmeņus).

Taču citās jomās, kurām izvirzīti kritēriji, ES tiešām ir nopietnas problēmas.

Tikai apmēram 10% ES pieaugušo iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem iesais- tījušies mūžizglītības procesā, kas gan ir zināms progress salīdzinājumā ar 2000.gadu, turklāt šajā ziņā starp dalībvalstīm vērojamas ievērojamas atšķirības.

ES gandrīz 16% jauniešu pamet skolu, izglītību nepabeiguši, un šajā ziņā salīdzinājumā ar ES 2010.gadam noteikto kritēriju – 10% – panākta neliela situācijas uzlabošanās.

15 gadu vecumā gandrīz 20% jauniešu ir vāja lasītprasme, un šajā ziņā salīdzinājumā ar 2000.gadu nav panākts progress, lai gan bija paredzēts, ka lasītnepratēju skaits jāsamazina par vienu piektdaļu.

77% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir pilna vidējā izglītība, kas joprojām ievērojami atpaliek no ES pieņemtā kritērija – 85%, lai gan dažās valstīs šai ziņā gūti atzīstami panākumi.

Attiecībā uz investīcijām laikā no 2000. līdz 2002.gadam bija vērojamas augšupejošas tendences (ES vidēji: 2000.gadā šim nolūkam izmantoja 4,9% NKP, salīdzinājumā ar 5,2% 2002.gadā), kas liecina, ka valdības investīcijas izglītībā uzskata par prioritāti. Lai gan arī šajā ziņā valstu tēriņos ir lielas atšķirības – no 4 līdz 8 procentiem NKP, lielākā daļa valdību šķietami apzinās, ka vajadzīgās reformas nevarēs īstenot ar pašreizējo investīciju apjomu un līdzekļus tērējot tādā veidā kā pašlaik. Turklāt gandrīz nekas neliecina par darba devēju investīciju apjoma pieaugumu tālākizglītībā.

ES līmenī ir uzlabojusies darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” realizācija un vadība. Tagad tā integrē dažādas iniciatīvas, kas šajā jomā sāktas kopš Lisabonas un ko Lisabonas stratēģijas satvarā realizē saskaņā ar jaunajām integrētajām pamatnostādnēm par nodarbinātības palielināšanās un ekonomiskās izaugsmes veicināšanu. Konkrēti 2005. un 2006. sākta apmaiņas programma, kurā valstis sniedz savstarpēju palīdzību reformu īstenošanai, identificējot tās veicināšanas faktorus un daloties pieredzē. Eiropas pamatzināšanu pamatprasības ir noderīgs instruments arī šajā aspektā. Bez tam panākts progress, izstrādājot Eiropas kvalifikācijas sistēmu, un formālu priekšlikumu Eiropas Komisija par to iesniegs 2006.gadā.

4. Kādas grūtības sagaida nākotnē

Valstu eksperti uzskatāmi parāda, ka to valstu valdības ir pievērsušās ar izglītības un apmācības modernizāciju saistīto problēmu risināšanai. Tie konkrēti norāda uz grūtībām nodrošināt nepieciešamās valsts un privātā sektora investīcijas, kā arī pārveidot šo sistēmu struktūru un vadību. Šajā sakarā, lai reformas notiktu sekmīgi, īpaša vērība jāvelta šādām svarīgākajām jomām:

iedarbīgai efektivitātes un kapitāla apvienošanai, t.i., investīcijām cilvēkkapitālā, lai ilgtermiņā nodrošinātu efektivitāti, jāpanāk, lai visi pilsoņi neatkarīgi no to sociālā un ekonomiskā stāvokļa varētu izmantot priekšrocības, ko nodrošina kvalitatīva izglītība un apmācība, un aktīvi iesaistītos sabiedrības un tautsaimniecības attīstības procesos, un

sistēmu pārvaldības uzlabošanai – jo īpaši izveidojot apmācības iestāžu reģionāla līmeņa un lokālu partnerību kā līdzekli pienākumu un izmaksu sadalīšanai starp institūcijām, valsts iestādēm, sociālajiem partneriem, uzņēmumiem, pašvaldību organizācijām u.c.

Eiropas Komisija atbalstīs valstu centienus, nākotnē pieredzes apmaiņai piešķirot ES līmeņa prioritāti.

Eiropas Komisija arī aicina dalībvalstis vairāk izmantot un ņemt vērā programmu “Izglītība un apmācība 2010”, izstrādājot valsts līmeņa politikas, kā arī nodrošināt, lai izglītībai un apmācībai būtu centrālā vieta Lisabonas stratēģijas īstenošanai paredzētajās reformās. Dalībvalstis tiek aicinātas arī izstrādāt vajadzīgos statistikas instrumentus un infrastruktūru politiku novērtēšanai un progresa uzraudzībai.

Eiropas Komisija arī uzsver, ka labāk jāizmanto ES struktūrfondi investīcijām cilvēkkapitālā.

5. Kāda loma Lisabonas stratēģijas īstenošanā ir Boloņas un Kopenhāgenas procesiem

Gan Boloņas, gan Kopenhāgenas process dod ieguldījumu Lisabonas stratēģijas īstenošanā.

Kopenhāgenas procesu kā līdzekli profesionālās izglītības un apmācības kvalitātes un pievilcīguma paaugstināšanai, paplašinot sadarbību Eiropas līmenī, 2002.gadā sāka dalībvalstu izglītības ministri. Ministri pieņēma lēmumu sadarboties tādās jomās kā kvalifikāciju un kompetenču salīdzināšana un savstarpēja atzīšana, izglītības kvalitātes nodrošināšana. Kopenhāgenas deklarācijā izteikts aicinājums izstrādāt vienotus Eiropas standartus, instrumentus un principus, kas varētu papildināt atsevišķo valstu politikas un reformas, dodot ieguldījumu savstarpējas uzticēšanās attīstībā. Viens no šādiem piemēriem ir Europass. Māstrihtas 2004.gada decembra komunikē Kopenhāgenas deklarācija papildināta, un tajā noteiktas atsevišķo valstu profesionālās izglītības un apmācības sistēmas reformu prioriātes, kas būs jāievēro kā programmas “Izglītība un apmācība 2010” kopīgs pasākums.

Boloņas process attiecas uz augstāko izglītību, tas ir starpvaldību process, kas arī dod ieguldījumu Lisabonas stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanā. Boloņas procesa galvenais jautājums ir strukturālas reformas (akadēmisko grādu hierarhija, to iekšējā organizācija kredītos un izejas vienībās un to pārskatāmība), savukārt programma “Izglītība un apmācība 2010” galvenokārt saistīta ar augstākās izglītības politiku (finansēšanu, vadību, pievilcīgumu).

Dokumentu “Izglītība un apmācība 2010” 15.novembrī izskatīs Izglītības padomē, un tā galīgo versiju apstiprinās padomes sanāksmē februārī Austrijas prezidentūras laikā.