Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”

Izdarīt likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 14.nr.; 1998, 2., 19.nr.; 1999, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 22.nr.; 2004, 2., 9.nr.; 2005, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izslēgt 1.punktu;

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) līdzekļu turētājs — komercsabiedrība, kura glabā privātā pensiju fonda aktīvus un veic citus šajā likumā un līdzekļu turētāja līgumā noteiktos pienākumus;”;

izslēgt 6. un 7.punktu;

aizstāt 8.punktā vārdus “papildpensijas kapitālu” ar vārdu “papildpensiju”;

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9) papildpensijas kapitāls — naudas līdzekļi, kas kādā noteiktā laika periodā saskaņā ar šo likumu ir uzkrāti noteikto iemaksu plāna dalībnieka labā;”;

aizstāt 10.punktā vārdus “papildpensijas kapitālu” ar vārdu “papildpensiju”;

papildināt pantu ar 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23. un 24.punktu šādā redakcijā:

“13) pensiju plāns — sistematizētu noteikumu kopums, saskaņā ar kuru pensiju fondā tiek uzkrāta papildpensija, ieguldīti un izmaksāti uzkrātie līdzekļi;

14) noteikto izmaksu plāns — pensiju plāns, kurš, pensiju plāna dalībniekam sasniedzot pensijas vecumu, paredz noteiktas papildpensijas izmaksas un kurā var paredzēt biometrisko risku segumu;

15) noteikto iemaksu plāns — pensiju plāns, kurš pensiju plāna dalībniekam paredz regulāras vai neregulāras iemaksas un kurā var paredzēt biometrisko risku segumu vai garantēt noteiktu ieguldījumu atdevi;

16) papildpensijas saņēmējs — persona, kura pēc pensiju plānā noteiktā vecuma sasniegšanas saņem papildpensiju;

17) iemaksas veicošais darba devējs — persona, kura ir darba devējs un kura veic iemaksas privātajos pensiju fondos savu darbinieku labā, vai pašnodarbinātā persona, kura veic iemaksas savā labā;

18) biometriskie riski — riski, kas saistīti ar nāvi, invaliditāti un ilgdzīvošanu;

19) papildpensija — saskaņā ar noteikto iemaksu plānu uzkrātais papildpensijas kapitāls vai saskaņā ar noteikto izmaksu plānu papildpensijas saņēmējam noteiktie maksājumi vai pakalpojumi. Maksājumus var noteikt kā maksājumu papildpensijas saņēmēja mūža garumā vai maksājumu noteiktā laika posmā, vai vienreizēju izmaksu;

20) mītnes valsts — Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts (turpmāk — dalībvalsts), kurā reģistrēts privātais pensiju fonds;

21) iesaistītā valsts — dalībvalsts, kura nav mītnes valsts un kurā mītnes valsts privātais pensiju fonds sniedz savus pakalpojumus;

22) galvenais aktuārs — privātā pensiju fonda amatpersona, kura novērtē pensiju plānos ietvertās saistības un izveidoto tehnisko rezervju pietiekamību;

23) tehniskās rezerves — iespējamās pensiju fonda saistības, kas aprēķinātas atbilstoši pensiju fonda piedāvātajiem noteikto iemaksu plāniem ar garantētu ienesīgumu, noteikto izmaksu plāniem un pensiju plāniem ar paredzētu biometrisko risku segumu;

24) riska kapitāla tirgus — tirgus, kas piedāvā kapitālu komercsabiedrību finansēšanai to attīstības stadijā.”

2. Izteikt 2.panta tekstu šādā redakcijā:

“Šis likums nosaka papildpensijas uzkrāšanu gan noteikto iemaksu plānā, gan noteikto izmaksu plānā, privāto pensiju fondu veidus, to darbības pamatus, pensiju plānu veidus, pensiju plānu dalībnieku tiesības un pienākumus, līdzekļu pārvaldīšanu, līdzekļu turētāja kompetenci, kā arī valsts uzraudzību pār šīm darbībām.”

3. 3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Privātais pensiju fonds (turpmāk — pensiju fonds) ir komercreģistrā ierakstīta akciju sabiedrība, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija šajā likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegusi licenci pensiju fonda darbībai (turpmāk — licence).”;

papildināt pantu ar 1.¹daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Pensiju fonds saskaņā ar šo likumu un pensiju plāniem uzkrāj un iegulda pensiju plānu dalībnieku pašu izdarītās un viņu labā brīvprātīgi izdarītās naudas līdzekļu iemaksas, lai nodrošinātu šiem dalībniekiem papildpensiju.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pensiju fondam, kas piedāvā vienīgi noteikto iemaksu plānu bez garantēta ienesīguma vai šajā plānā neparedz biomet­risko risku segumu, ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem nevar izņemt vai izmaksāt akcionāriem dividendēs, un tas pilnībā ieskaitāms pensiju plānu dalībnieku individuālajos kontos atbilstoši šā likuma prasībām.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pensiju fonda pamatkapitālā var ieguldīt tikai naudas līdzekļus, izņemot gadījumus, kad ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju pensiju fonds tiek reorganizēts.”

4. 6.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “slēgta” ar vārdu “slēgtā”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par atklātā pensiju fonda dibinātājiem (akcionāriem) var būt tikai:

1) banka, kura ir saņēmusi licenci kredītiestādes darbības veikšanai dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī;

2) dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kura ir saņēmusi licenci dzīvības apdrošināšanas veikšanai dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Persona, kas vēlas iegādāties pensiju fonda akcijas, par to informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju vismaz mēnesi pirms darījuma veikšanas, norādot akciju skaitu un akcionāru, kas pārdos akcijas. Finanšu un kapitāla tirgus komisija mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas var prasīt papildu informāciju vai aizliegt veikt šādu darījumu.”

5.Izteikt 7. un 8.pantu šādā redakcijā:

“7. pants. Pensiju fonda statūti

(1) Pensiju fonda dibinātāji izstrādā un apstiprina (pieņem) fonda statūtus saskaņā ar šo likumu un Komerclikumu.

(2) Pensiju fonda statūtu grozījumi nedrīkst ar atpakaļejošu datumu pasliktināt pensiju plānu dalībnieku vai trešo personu stāvokli un ierobežot tās tiesības, kuras faktiski iegūtas līdz attiecīgo statūtu grozījumu pieņemšanai.

8. pants. Pensiju fonda licencēšana

(1) Pensiju fonda darbības veikšanai ir nepieciešama licence, kuru izsniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Pensiju fonds ir tiesīgs uzsākt darbību tikai pēc šādas licences saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā. Pensiju fonds ir tiesīgs piedāvāt pensiju plānu, kas atbilst licences nosacījumiem. Licences nosacījumos norāda pensiju plāna veidu un informāciju par to, vai tajā var ietvert garantēto ienesīgumu vai paredzēt biometrisko risku segumu.

(2) Licence tiek izsniegta bez termiņa ierobežojuma. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija pensiju fondam ir anulējusi licenci, tā netiek atjaunota.

(3) Lai saņemtu licenci, pensiju fonds iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šādus dokumentus:

1) iesniegumu licences saņemšanai, kurā norādīti tam pievienotie dokumenti;

2) dokumentu, kas apliecina sākotnējā kapitāla samaksu;

3) pensiju fonda akcionāru sarakstu, norādot to firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu. Ārvalstīs reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu apstiprinātas kopijas;

4) paziņojumu, kuru aizpilda katrs pensiju fonda padomes un valdes loceklis, pensiju fonda iekšējās kontroles dienesta vadītājs, galvenais aktuārs, kā arī persona, kura ir pilnvarota pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā. Paziņojumā norādāma šāda informācija:

a) pensiju fonda firma un amats, uz kuru persona kandidē,

b) vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir) un pilsonība,

c) izglītība (zinātniskais grāds),

d) kvalifikācijas paaugstināšana,

e) vai ir bijusi sodāmība,

f) vai ir bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību,

g) iepriekšējās darbavietas pēdējo 10 gadu laikā un darba pienākumu īss apraksts;

5) šīs daļas 4.punktā minēto personu pases vai cita personu apliecinoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personas identifikācijas dati [vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir)], un izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;

6) organizatoriskās un vadības struktūras aprakstu, kurā skaidri norādīti padomes (ja tāda izveidota) un valdes locekļu pienākumi un pilnvaras, kā arī precīzi noteikti un sadalīti citu pensiju fonda amatpersonu uzdevumi un pienākumi;

7) grāmatvedības politikas aprakstu, norādot uzskaites organizācijas galvenos principus;

8) vadības informācijas sistēmas aprakstu;

9) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus;

10) iekšējās kontroles sistēmas aprakstu;

11) aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūras aprakstu;

12) darbības plānu turpmākajiem trim gadiem, kurā norāda pensiju plānu dalībnieku skaita prognozi (katram pensiju plānam), iemaksu un izmaksu apjomu prog­nozes (katram pensiju plānam), atsevišķi norādot iemaksu un izmaksu apjoma prog­nozi biometrisko risku segumam, privātā pensiju fonda administratīvo izdevumu prognozi un to segšanas avotus;

13) šā likuma 20.panta devītās daļas prasībām atbilstošu līgumu ar līdzekļu pārvaldītāju;

14) šā likuma 21.panta septītās daļas prasībām atbilstošu līgumu ar līdzekļu turētāju;

15) atbilstoši šā likuma 9.panta prasībām izstrādātu pensiju plānu (divos ek­semplāros). Šo plānu pensiju fonds iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai arī elektroniski, nosūtot to uz šīs komisijas elektroniskā pasta adresi vai kopā ar dokumentiem iesniedzot attiecīgo tehnisko informācijas nesēju;

16) atbilstoši šā likuma 23.panta 10.¹daļas prasībām katram pensiju plānam izstrādātas ieguldījumu politikas aprakstu;

17) individuālās dalības līguma parau­gu, ja pensiju fonda pensiju plānā paredzēta dalībnieku tieša dalība, noslēdzot individuālās dalības līgumu;

18) tās kārtības aprakstu, kādā pensiju fonds reģistrē un uzskaita individuālās un kolektīvās dalības līgumus (turpmāk — dalības līgums). Dalības līgumu reģistrāciju un uzskaiti drīkst veikt tikai elektroniski, nodrošinot iespēju trešajām personām izsekot grozījumu izdarīšanai reģistra ierakstos. Par dalības līgumu tūlītēju reģistrāciju un uzskaiti atbilstoši apstiprinātajai kārtībai ir atbildīgs pensiju fonds. Dalības līguma noteikumi un nosacījumi nedrīkst būt pretrunā ar pensiju plāna noteikumiem.

(4) Ja pensiju fonds vēlas piedāvāt noteikto izmaksu plānu vai noteikto iemaksu plānu ar garantētu ienesīgumu vai pensiju plānā paredzēt biometrisko risku segumu, papildus šā panta trešajā daļā minētajiem dokumentiem iesniedz:

1) pensiju plānā paredzētā garantētā ienesīguma, papildpensijas un biometrisko risku aprakstu;

2) iemaksu aprēķināšanas metodiku, atsevišķi norādot iemaksu aprēķināšanu biometrisko risku segumam;

3) tehnisko rezervju aprēķināšanas metodiku;

4) tehnisko rezervju apjoma prognozi turpmākajiem trim darbības gadiem;

5) darbībai nepieciešamā pašu līdzekļu apjoma prognozi turpmākajiem trim darbības gadiem un tā nodrošināšanas kārtību.

(5) Šā panta trešās daļas 4.punktā minētajā paziņojumā sniegtās informācijas patiesumu ar parakstu apliecina persona, attiecībā uz kuru paziņojums sagatavots, kā arī pensiju fonda valdes priekšsēdētājs.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata pensiju fonda iesniegumu par licences piešķiršanu un pieņem lēmumu ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, kas sagatavoti un noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

(7) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par attiecīgās licences izsniegšanu notiek izmaiņas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniegtajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, pensiju fonda pienākums ir nekavējoties iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija licenci neizsniedz, ja:

1) dibinot pensiju fondu, nav ievērots šis likums vai citi komercdarbību regulējošie normatīvie akti;

2) pensiju fonda padomes vai valdes locekļi, galvenais aktuārs, pensiju fonda iekšējo kontroli veicošais iekšējās kontroles dienesta vadītājs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;

3) pensiju fonda uzskaites un grāmatvedības sistēma vai pensiju plānu dalībnieku individuālo kontu kārtošanas sistēma neatbilst iesniegtajam aprakstam, pensiju fonda organizatoriskās un vadības struktūras aprakstam vai reģistrēšanai iesniegtajam pensiju fonda pensiju plānam;

4) iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

5) pensiju fonda plānotā darbība neatbilst šajā likumā un citos komercdarbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.”

6. Papildināt likumu ar 8.¹ un 8.² pantu šādā redakcijā:

“8.¹ pants. Licences pārreģistrācija un dublikāta izsniegšana

(1) Ja tiek mainīta pensiju fonda firma, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārreģistrē pensiju fonda licenci.

(2) Pensiju fonda iesniegumu par pensiju fonda licences pārreģistrāciju iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc tam, kad reģistrētas izmaiņas par firmu.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārreģistrē licenci ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas.

(4) Ja licence ir nozaudēta, pensiju fonds nekavējoties iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par licences dublikāta izsniegšanu.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniedz licences dublikātu ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas.

8.² pants. Licences nosacījumu maiņa

(1) Ja pensiju fonds vēlas, lai tam izsniegtajā licencē tiktu mainīti nosacījumi, tas iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai attiecīgu iesniegumu un atbilstoši licences nosacījumu maiņai precizētus šā likuma 8.panta trešās daļas 12., 15., 16. un 17.punktā minētos dokumentus, kā arī, ja nepieciešams, grozījumus līgumos ar līdzekļu pārvaldītāju un līdzekļu turētāju.

(2) Ja pensiju fonds vēlas piedāvāt noteikto izmaksu plānu vai noteikto iemaksu plānu ar garantētu ienesīgumu vai pensiju plānā paredzēt biometrisko risku segumu, papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem tas iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šā likuma 8.panta trešajā daļā minētos dokumentus, kā arī informāciju par galveno aktuāru atbilstoši šā likuma 8.panta trešās daļas 4.punktam.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija mēneša laikā pēc visu šajā pantā paredzēto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas izskata pensiju fonda iesniegumu.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pieņemt lēmumu par licences nosacījumu nemainīšanu, ja:

1) iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

2) pensiju fonda uzskaites un grāmatvedības sistēma vai pensiju plānu dalībnieku individuālo kontu kārtošanas sistēma neatbilst iesniegtajam aprakstam, pensiju fonda organizatoriskās un vadības struktūras aprakstam vai reģistrēšanai iesniegtajam pensiju fonda pensiju plānam;

3) pensiju fonda plānotā darbība neatbilst šajā likumā un citos komercdarbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

4) pensiju fonda galvenais aktuārs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;

5) pensiju fondā tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns;

6) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā pensiju fonds nav novērsis tās konstatētos pārkāpumus.

(5) Valsts nodeva par licences nosacījumu maiņu nav jāmaksā.”

7. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9. pants. Pensiju plāns un tā grozījumi

(1) Pensiju plānu izstrādā attiecīgais pensiju fonds, bet to reģistrē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(2) Pensiju plāna nosaukumā iekļaujami vārdi “pensiju plāns”. Tikai tiem pensiju plāniem, kuri izveidoti un reģistrēti šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir tiesības nosaukumā iekļaut vārdus “pensiju plāns”.

(3) Jebkāda naudas līdzekļu iemaksa, uzkrāšana, ieguldīšana pensiju fondā vai izmaksa papildpensijas nodrošināšanai var notikt vienīgi atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas reģistrētajam pensiju plānam.

(4) Pensiju fonds iesniedz dokumentus pensiju plāna reģistrācijai vienlaikus ar iesniegumu licences saņemšanai.

(5) Ja pēc licences izsniegšanas pensiju fonds izstrādā jaunu pensiju plānu un vēlas to reģistrēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, tas iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu pensiju plāna reģistrācijai un šā likuma 8.panta trešās daļas 15., 16. un 17.punktā minētos dokumentus, kā arī, ja nepieciešams, grozījumus līgumos ar līdzekļu pārvaldītāju un līdzekļu turētāju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata pensiju fonda iesniegtos dokumentus un lēmumu par pensiju plāna reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt pensiju plānu pieņem 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, kas sagatavoti un noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

(6) Pensiju plānā norāda:

1) pensiju fonda veidu, nosaukumu un juridisko adresi;

2) pensiju plāna nosaukumu;

3) informāciju par līdzekļu pārvaldītāju un līdzekļu turētāju;

4) kritērijus un nosacījumus, kas attiecas uz dalībnieku izstāšanos no pensiju plāna;

5) līdzekļu iemaksas kārtību un sekas šīs kārtības pārkāpšanas gadījumos;

6) pensiju plānu dalībnieku individuālo kontu, veikto iemaksu un uzkrātā papildpensijas kapitāla aprēķināšanas un uzskaites noteikumus;

7) pensijas vecuma noteikumus;

8) kārtību, kādā papildpensijas saņēmējam atbilstoši noteikto iemaksu plānam izmaksājams papildpensijas kapitāls;

9) citus gadījumus, kad veicama papildpensijas kapitāla izmaksa, un kārtību, kādā tās izmaksājamas šādos gadījumos;

10) ieguldīšanas noteikumus, kas tiks ievēroti pensiju plānā, un ar ieguldījumiem saistīto risku aprakstu un ienākumu sadales kārtību;

11) kārtību, kādā sedzami pensiju plāna izdevumi un sniedzama informācija par maksimālajiem maksājumiem pensiju plāna pārvaldei un līdzekļu pārvaldītājam, un līdzekļu turētājam izmaksājamās atlīdzības apmēru, kā arī kārtību, kādā pensiju plānu dalībnieki informējami par šīm pensiju plāna izmaksām;

12) citas pensiju plānam nepieciešamās ziņas;

13) finanšu pārskata revidenta vārdu un uzvārdu vai firmu;

14) noteikto iemaksu plānam ar garantētu ienesīgumu — papildus arī ienesīguma procentu apmēru;

15) noteikto izmaksu plānam — papildus arī papildpensijas izmaksu apjomu un periodu, kā arī papildpensijas izmaksāšanas kārtību;

16) pensiju plānam ar biometrisko risku segumu — papildus arī sedzamos biometriskos riskus, maksājumu apmēru un kārtību paredzēto risku iestāšanās gadījumā.

(7) Pensiju plānā var paredzēt, ka tā dalībnieks, sasniedzot pensiju plānā noteikto vecumu, var turpināt dalību šajā plānā, papildus vienojoties ar pensiju fondu par papildpensijas izmaksāšanas kārtību. Ja pensiju plānā ir paredzēta iespēja saņemt papildpensijas kapitālu pa daļām, pensiju fonds vienlaikus ar pensiju plānu iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pensiju fonda valdes apstiprinātu papildpensijas kapitāla izmaksāšanas metodiku.

(8) Pensiju plānam, par kura saistību izpildi atbildību uzņēmies iemaksas veicošais darba devējs, drīkst būt tikai viens dalības līgums, kas noslēgts ar iemaksas veicošo darba devēju, kurš garantējis šo saistību izpildi.

(9) Pēc pensiju plāna reģistrēšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā grozījumus tajā drīkst izdarīt vienīgi ar šīs komisijas rakstveida piekrišanu.

(10) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rakstveida piekrišana pensiju plāna grozījumiem nav nepieciešama, ja grozījumi tajā tiek izdarīti sakarā ar pensiju fonda amatpersonu, pensiju fonda, pensiju fonda līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja firmas vai juridiskās adreses maiņu. Šādā gadījumā pensiju plāna grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to apstiprināšanas, un pensiju fonds septiņu dienu laikā pēc grozījumu apstiprināšanas iesniedz tos Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(11) Lai saņemtu atļauju izdarīt grozījumus pensiju plānā, pensiju fonds iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šādus dokumentus:

1) iesniegumu par grozījumu izdarīšanu pensiju plānā;

2) pensiju fonda valdes motivētu lēmumu (apliecinātu kopiju vai izrakstu) par pensiju plāna grozījumu nepieciešamību;

3) pensiju plāna grozījumus (divos ek­semplāros);

4) pensiju plāna tekstu, kurā iekļauti grozījumi. Pilnu pensiju plāna tekstu pensiju fonds iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tikai elektroniski, nosūtot to uz šīs komisijas elektroniskā pasta adresi vai kopā ar dokumentiem iesniedzot attiecīgo tehnisko informācijas nesēju.

(12) Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par grozījumu izdarīšanu pensiju plānā izskata un lēmumu pieņem 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, kas sagatavoti un noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

(13) Ja pensiju plāna grozījumos tiek paredzēts grozīt pensiju plāna ieguldīšanas noteikumus, palielināt administratīvās izmaksas vai līdzekļu pārvaldītājam vai līdzekļu turētājam maksājamās atlīdzības apjomu, pensiju fonds nosaka, ka pensiju plāna grozījumi stājas spēkā ne agrāk kā sešus mēnešus (ja par dalību attiecīgajā pensiju plānā ir noslēgts vismaz viens kolektīvās dalības līgums) vai ne agrāk kā mēnesi (ja par dalību pensiju plānā ir noslēgti vienīgi individuālās dalības līgumi) pēc tam, kad saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauja izdarīt grozījumus pensiju plānā un attiecīgā pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem nosūtīts rakstveida paziņojums par pensiju plāna grozījumiem.

(14) Šā panta desmitajā daļā minētos termiņus pensiju fonds var neievērot, ja kopā ar pensiju plāna grozījumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniedz apliecinājumu, ka attiecīgā pensiju plāna komiteja (ja pensiju plāna dalībnieki attiecīgajā pensiju plānā piedalās saskaņā ar kolektīvās dalības līgumu) vai pensiju plāna dalībnieki (ja pensiju plāna dalībnieki attiecīgajā pensiju plānā piedalās saskaņā ar individuālās dalības līgumu) neiebilst pret šādu grozījumu izdarīšanu pensiju plānā.”

8. Papildināt likumu ar 9.¹ pantu šādā redakcijā:

“9.¹ pants. Sniedzamo pakalpojumu publiska sludināšana (reklāma)

(1) Jebkāda pensiju fonda darbības un sniedzamo pakalpojumu publiska sludināšana (reklāma) jebkurā formā var notikt vienīgi atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas reģistrētajam pensiju plānam. Reklamējot tādu pensiju fonda piedāvāto noteikto iemaksu plānu, kurš negarantē ienesīgumu, nedrīkst nekādā veidā garantēt peļņu vai noteiktu ienesīguma līmeni. Ja tiek norādīts uz pensiju plāna ienesīgumu, nepieciešams informēt, ka līdzšinējais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē.

(2) Pensiju plāna reklāmā (ievietojot sludinājumus vai publiski paziņojot pensiju plāna noteikumus) norāda:

1) pensiju plāna nosaukumu;

2) pensiju fonda firmu un juridisko adresi;

3) pensiju plāna līdzekļu pārvaldītāja nosaukumu un juridisko adresi;

4) pensiju plāna līdzekļu turētāja nosaukumu un juridisko adresi;

5) vietu, kur var iepazīties ar pensiju plānu un tā ieguldījumu politiku.”

9. 10.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “papildpensijas kapitālu” ar vārdu “papildpensiju”;

izslēgt piekto daļu;

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja darba devējs ir noslēdzis kolektīvās dalības līgumu ar atklāto vai slēgto pensiju fondu, darba devējs un darbinieki, kas piedalās pensiju plānā, kopīgi izveido pensiju plāna komiteju, kurā darba devēja darbinieku pārstāvība ir vienāda. Ja pensiju plānā piedalās mazāk par simt darba devēja darbinieku, pensiju plāna komitejas izveidošana nav obligāta.

(7) Pensiju plāna komiteja ir pensiju plāna kontroles institūcija, kas kontrolē attiecīgā pensiju plāna vadību un izpildi atbilstoši kolektīvās dalības līguma noteikumiem.”

10. 11.pantā:

izslēgt pirmās daļas pirmo teikumu;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Ja darba devējs apņemas garantēt noteiktu izmaksu apjomu pensiju plāna papildpensijas saņēmējiem, tad pensiju plānā un kolektīvās dalības līgumā iekļauj noteikumu, kas nosaka, ka darba devēja pienākums ir veikt iemaksas savu darbinieku labā tādā apjomā, lai tiktu nodrošināts minēto izmaksu apjoms.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja darba devējs pieņem lēmumu veikt iemaksas pensiju plānā, lai nodrošinātu papildpensiju saviem darbiniekiem, šis lēmums attiecināms uz visiem attiecīgā darba devēja darbiniekiem atbilstoši profesijai, darba stāžam un ieņemamam amatam, kā arī citiem objektīviem kritērijiem.”;

izteikt ceturtās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) saņemt papildpensiju atbilstoši pensiju plāna noteikumiem;”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Tiesības saņemt izmaksas atbilstoši pensiju plāna noteikumiem pirms pensijas vecuma sasniegšanas ir tam pensiju plāna dalībniekam, kurš tiek atzīts par pirmās grupas invalīdu uz mūžu, vai — pensiju plāna dalībnieka nāves gadījumā — viņa norādītajai personai un mantiniekiem Civillikumā noteiktajā kārtībā.”;

izslēgt septīto daļu;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Pensiju plāna dalībniekam ir tiesības pārskaitīt uzkrājumu papildpensijai vai tā daļu uz citu pensiju plānu.”

11. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12. pants.Garantijas pensiju plāna dalībniekiem

(1) Pensiju plāna dalībniekam bez jebkādiem papildu nosacījumiem ir tiesības uz visu viņa individuālajā kontā uzkrāto papildpensijas kapitālu, izņemot šā likuma 13.panta pirmajā daļā paredzēto gadījumu, kad darba devējam, laužot kolektīvās dalības līgumu, ir tiesības pārskaitīt dalībnieka papildpensijas kapitālu uz citu pensiju fondu.

(2) Pensiju plānu naudas līdzekļi, finanšu instrumenti un cits īpašums turams, iegrāmatojams un pārvaldāms šķirti no pensiju fonda, līdzekļu turētāja, kā arī līdzekļu pārvaldītāja paša un citiem tā pārvaldē esošiem līdzekļiem.

(3) Ja pensiju fonds, līdzekļu turētājs vai līdzekļu pārvaldītājs pasludināts par maksātnespējīgu vai tiek likvidēts, pensiju plānu līdzekļus nedrīkst iekļaut pensiju fonda, līdzekļu turētāja vai līdzekļu pārvaldītāja — parādnieka mantā.

(4) Pensiju plāna dalībnieka paša vai viņa labā pensiju fondā iemaksātie naudas līdzekļi nekavējoties (ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc dienas, kad naudas līdzekļi ieskaitīti pensiju plānam atvērtajā kontā) ieskaitāmi pensiju plāna dalībnieka individuālajā kontā.

(5) Individuālajā kontā uzkrātais papildpensijas kapitāls nekādā gadījumā nevar kļūt par līdzekļu pārvaldītāja, līdzekļu turētāja vai darba devēja īpašumu. Piedziņu pret papildpensijas kapitālu drīkst vērst tikai tad, ja ar tiesas spriedumu atzīts, ka pensiju plāna dalībnieks ir nodarījis zaudējumus trešajām personām, izdarot krimināli sodāmu nodarījumu.

(6) Pensiju plāna dalībniekam tiek nodrošināta iespēja turpināt dalību pensiju plānā, saņemt papildpensijas kapitālu un šajā likumā noteikto pensiju plāna dalībniekiem sniedzamo informāciju arī gadījumos, kad pensiju plāna dalībnieks pēc tam, kad uzsācis dalību pensiju plānā, pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai citā ārvalstī.”

12. 13.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “pārskaitītu darbinieku pensiju kapitālu uz citu pensiju fondu” ar vārdiem “piedalītos citā pensiju fondā”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja pensiju plāna dalībnieks vēlas izbeigt dalību pensiju plānā, lai piedalītos citā pensiju plānā, viņam jāiesniedz attiecīgs rakstveida pieprasījums pensiju fonda valdei (vai arī attiecīgajam darba devējam, ja dalībnieks piedalās pensiju plānā uz kolektīvās dalības līguma pamata) vismaz vienu kalendāra mēnesi iepriekš.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pārskaitīt drīkst vienīgi to darbinieku labā uzkrātos līdzekļus, kuru rakstveida piekrišanu darba devējs ir saņēmis.”

13. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

“14. pants. Pensiju fonda pārvalde

(1) Pensiju fonda pārvaldes institūciju izveidošanu un darbību regulē Komerclikums, ciktāl šis likums nenosaka citādi. Slēgtajam pensiju fondam padomes izveidošana nav obligāta.

(2) Pensiju fonds izveido efektīvas iekšējās kontroles sistēmu, lai nodrošinātu visu ar pensiju fonda darbību saistīto risku savlaicīgu identifikāciju un pārvaldīšanu, pensiju plānu aktīvu efektīvu aizsardzību, pensiju fonda pārvaldes institūcijām sniegtās informācijas patiesumu un savlaicīgumu, likumu, citu normatīvo aktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu, pensiju fonda izstrādāto politiku un procedūru ievērošanu, kā arī nodrošina pensiju fonda pastāvīgu, no izpildinstitūcijas neatkarīgu iekšējās kontroles sistēmas pārraudzību.

(3) Par pensiju fonda valdes locekli, iekšējās kontroles dienesta vadītāju, galveno aktuāru, kā arī personu, kura ir pilnvarota pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā, drīkst būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) tā ir pietiekami kompetenta jomā, par kuru būs atbildīga, nodrošinot, ka pensiju fonda valde tiek izveidota tā, lai pensiju fonds būtu spējīgs pastāvīgi, profesionāli, kvalitatīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām veikt papildpensijas uzkrāšanu;

2) tai ir augstākā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša profesionālā pieredze;

3) tai ir nevainojama reputācija;

4) tai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(4) Galvenajam aktuāram ir nepieciešams aktuāru profesionālās organizācijas (asociācijas) apliecinājums par viņa profesionālo atbilstību galvenā aktuāra pienākumu veikšanai. Aktuāru profesionālajai organizācijai (asociācijai) ir jābūt Starptautiskās aktuāru asociācijas (International Actuarial Association) biedram.

(5) Par pensiju fonda padomes locekli drīkst būt persona, kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos un atbilst šā panta trešās daļas 3. un 4.punkta prasībām.

(6) Persona nedrīkst būt par pensiju fonda padomes locekli, valdes locekli, pensiju fonda iekšējās kontroles dienesta vadītāju, galveno aktuāru, kā arī tā nedrīkst būt pilnvarota pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā šādos gadījumos:

1) tā ir notiesāta par komercsabiedrības tīšu novešanu līdz maksātnespējai vai bankrotam (ļaunprātīgs bankrots) vai cita tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) tā ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret to ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) tā saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata.

(7) Jebkuras pārmaiņas, kas attiecas uz pensiju fonda padomes (ja šāda padome izveidota) un valdes sastāvu, kā arī pārmaiņas attiecībā uz pensiju fonda padomes un valdes locekļu kandidātiem, pensiju fonda iekšējās kontroles dienesta vadītāju, galveno aktuāru un personām, kuras pilnvarotas pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā, ir spēkā, ja tās iepriekš saskaņotas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

(8) Lai saskaņotu šā panta trešajā daļā minēto personu kandidatūras, pensiju fondam par tām jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šādi dokumenti:

1) iesniegums, kurā norādīti tam pievienotie dokumenti;

2) pensiju fonda pārvaldes institūcijas lēmuma par minētās personas iecelšanu attiecīgajā amatā kopija;

3) informācija un dokumenti (tos iesniedz atbilstoši šā likuma 8.panta trešās daļas 4. un 5.punkta prasībām) par personām, kuras kandidē uz attiecīgajiem amatiem.

(9) Personas, kuras kandidē uz pensiju fonda padomes vai valdes locekļa, galvenā aktuāra, iekšējās kontroles dienesta vadītāja amatu, stājas amatā, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums un šajā likumā noteiktie dokumenti par ieceltajām personām, nav izteikusi motivētus iebildumus attiecībā uz šo personu atbilstību likuma prasībām.

(10) Pensiju fonda pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta trešajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šā panta prasībām.

(11) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotais administratīvais akts par šā panta sestajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”

14. Izslēgt V nodaļu.

15. Aizstāt VI nodaļas nosaukumā vārdu “fonda” ar vārdu “plāna”.

16. 20.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu “fonda” ar vārdu “plāna”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pensiju fondā uzkrātā papildpensijas kapitāla naudas līdzekļus un citus aktīvus drīkst pārvaldīt tikai šādas komercsabiedrības:

1) kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijā;

2) apdrošināšanas akciju sabiedrība, kura ir tiesīga nodarboties ar dzīvības apdrošināšanu Latvijā;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijā;

4) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā (arī individuāli pārvaldīt ieguldītāju finanšu instrumentus).”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “fonda” ar vārdu “plāna”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Naudas līdzekļu un citu aktīvu pārvaldīšanas noteikumi tiek paredzēti līgumā, ko pensiju fonda valde slēdz ar līdzekļu pārvaldītāju. Lēmumu par šāda līguma noslēgšanu pieņem pensiju fonda valde. Līgums ar līdzekļu pārvaldītāju un jebkuri turpmākie grozījumi tajā iesniedzami Finanšu un kapitāla tirgus komisijai triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas. Slēgtie pensiju fondi papildus iesniedz pensiju fonda akcionāru parakstītu apliecinājumu, ka līdzekļu turētājs un pensiju fonda akcionāri nav saistītas personas.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pensiju plāna līdzekļu pārvaldītājs nodrošina pensiju plānā apstiprinātās ieguldījumu stratēģijas realizēšanu un noteikumu ievērošanu attiecībā uz pensiju fonda ieguldījumiem, veic norēķinus ar naudas līdzekļiem, kas iemaksāti saskaņā ar pensiju plānu, saņem un pārved finanšu instrumentus un veic citus darījumus ar pensiju plāna aktīviem atbilstoši šā likuma prasībām un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas reģistrētajiem pensiju plāniem.”;

aizstāt astotajā daļā vārdu “licencētā” ar vārdu “reģistrētā”;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Līgumā ar līdzekļu pārvaldītāju minimālais, kas jānorāda, ir:

1) informācijas apmaiņas kārtība, kas nodrošina šajā likumā noteikto līdzekļu pārvaldītāja pienākumu izpildi un pensiju fonda darbības pārskatu sagatavošanu;

2) līdzekļu pārvaldītāja pienākums informēt pensiju fondu par sava statusa izmaiņām atbilstoši šā likuma prasībām;

3) noteikums, ka līguma darbība izbeidzas tikai pēc tam, kad noslēgts līgums ar jaunu līdzekļu pārvaldītāju.”

17. 21.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu “fonda” ar vārdu “plāna”;

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Līdzekļu turētājs atbilstoši ar pensiju fonda valdi noslēgtā līguma noteikumiem pieņem iemaksas pensiju plāna kontos, saņem un tur finanšu instrumentus, kā arī dokumentu oriģinālus attiecībā uz naudas līdzekļiem un citu īpašumu, kas veido pensiju plāna aktīvus, maksājumu dokumentus par naudas kreditēšanu vai debetēšanu pensiju plāna naudas līdzekļu turēšanai izveidotajos banku kontos, izpilda rīkojumus, kas attiecas uz pensiju plāna līdzekļu un finanšu instrumentu pārvedumiem.

(2) Pensiju plāna līdzekļus var turēt vienīgi šādas komercsabiedrības:

1) kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijā;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijā.

(3) Pensiju fonda valde pieņem lēmumu par līguma slēgšanu ar pensiju plāna līdzekļu turētāju naudas līdzekļu, finanšu instrumentu un cita īpašuma drošai glabāšanai. Šāds līgums un jebkuri turpmākie grozījumi tajā iesniedzami Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc to parakstīšanas. Slēgtie pensiju fondi papildus iesniedz pensiju fonda akcionāru parakstītu apliecinājumu, ka līdzekļu turētājs un pensiju fonda akcionāri nav saistītas personas.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Līdzekļu turētājs seko un ziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un pensiju fondam, vai līdzekļu pārvaldītājs ievēro šā likuma un citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz pensiju plāna ieguldījumiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas reģistrēto pensiju plānu, kā arī ieguldījumu (investīciju) noteikumus.”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Līgumā ar līdzekļu turētāju minimālais, kas jānorāda, ir:

1) informācijas apmaiņas kārtība, kas nodrošina šajā likumā noteikto līdzekļu turētāja pienākumu un uzdevumu izpildi, kā arī pensiju fonda darbības pārskatu sagatavošanu;

2) līdzekļu turētāja pienākums informēt pensiju fondu par sava statusa izmaiņām atbilstoši šā likuma prasībām;

3) līdzekļu turētāja pienākums sekot tam, lai līdzekļu pārvaldītāja darbība ar pensiju fonda attiecīgā pensiju plāna līdzekļiem atbilstu normatīvo aktu prasībām un pensiju plāna noteikumiem;

4) kontroles procedūra, kādu ir noteicis līdzekļu pārvaldītājs attiecībā uz rīkojumiem par darījumiem ar pensiju fonda pensiju plāna līdzekļiem.”

18. Papildināt likumu ar 21.¹pantu šādā redakcijā:

“21.¹ pants. Līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja maiņa

(1) Ja pensiju fonds nolemj mainīt līdzekļu pārvaldītāju vai līdzekļu turētāju, tas triju darba dienu laikā pēc jaunā līguma noslēgšanas papildus jaunajam līgumam iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šādus dokumentus:

1) motivētu pensiju fonda valdes lēmumu par līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja maiņas nepieciešamību un valdes apstiprinātu līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja maiņas kalendāro plānu;

2) līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja maksātnespējas vai bankrota gadījumā — arī informāciju par pasākumiem pensiju fonda līdzekļu aizsardzībai.

(2) Pensiju fonds 30 dienu laikā pēc tam, kad noslēgts jauns līgums ar līdzekļu turētāju, iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai dokumentus, kas apliecina, ka jaunais līdzekļu turētājs ir saņēmis attiecīgajā pensiju plānā uzkrātos naudas līdzekļus un citus aktīvus, kā arī naudas līdzekļu un citu aktīvu īpašumtiesības apliecinošus dokumentus. Ja nepieciešams, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt pensiju fonda darbības ārpuskārtas pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri regulē privāto pensiju fondu gada pārskatu sastādīšanu, un revidenta atzinumu.”

19. 22.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Pensiju fonda valde nodrošina katram pensiju plāna dalībniekam uzkrātā papildpensijas kapitāla aprēķināšanu un uzskaiti neatkarīgi no tā, vai šis dalībnieks piedalās pensiju plānā uz kolektīvās vai individuālās dalības līguma pamata. Ja pensiju fonds garantē noteiktu ienesīgumu vai noteiktu izmaksu apjomu vai paredz biometrisko risku segumu, tā valde nodrošina visu iemaksu un izmaksu atsevišķu uzskaiti, kā arī tehnisko rezervju veidošanu katram pensiju plāna dalībniekam.

(2) Individuālajos kontos tiek reģistrētas visas iemaksas pensiju fondā, kuras izdarījusi attiecīgā persona vai kuras veiktas tās labā, kā arī visi no ieguldījumiem gūtie ienākumi, atsevišķi reģistrējot iemaksas biometrisko risku seguma nodrošināšanai.”;

izslēgt trešo daļu.

20. Papildināt likumu ar 22.¹pantu šādā redakcijā:

“22.¹ pants. Pašu līdzekļi

(1) Pensiju fondam, kurš piedāvā noteikto iemaksu plānu ar garantētu ienesīgumu vai noteikto izmaksu plānu vai pensiju plānā paredz biometrisko risku segumu, pašu līdzekļu minimālais lielums ir triju miljonu eiro ekvivalents, kas pārrēķināts pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa. Šā panta prasības nav piemērojamas slēgtajam pensiju fondam, ja darba devējs ir uzņēmies atbildību par slēgtā pensiju fonda pensiju plānos noteikto saistību izpildi.

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minētā pensiju fonda finansiālās darbības stabilitāti, tā rīcībā pastāvīgi jābūt pašu līdzekļiem atbilstoši šā panta prasībām. Pašu līdzekļu aprēķināšanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais pensiju fonds nekavējoties informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par pašu līdzekļu samazināšanās iemesliem, ja tie samazinājušies par 10 procentiem un vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējā finanšu pārskatā norādīto apmēru.

(4) Lai novērtētu šā panta pirmajā daļā minētā pensiju fonda finansiālo stabilitāti, tā pašu līdzekļus salīdzina ar maksātspējas normu. Pensiju fonds ir izpildījis maksātspējas prasību, ja šā fonda pašu līdzekļi ir vienādi ar maksātspējas normu vai lielāki par to.

(5) Maksātspējas norma ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kārtībā aprēķināts lielums, kas nedrīkst būt mazāks par pašu līdzekļu minimālo lielumu.

(6) Ja šā panta pirmajā daļā minētā pensiju fonda pašu līdzekļu summa ir mazāka par aprēķināto maksātspējas normu, bet lielāka par pašu līdzekļu minimālo lielumu, pensiju fonds nekavējoties par to informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un ne vēlāk kā 10 dienu laikā iesniedz saskaņošanai Finanšu un kapitāla tirgus komisijā finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu pašu līdzekļu summas atjaunošanai līdz aprēķinātajai maksātspējas normai.

(7) Ja šā panta pirmajā daļā minētā pensiju fonda pašu līdzekļu summa ir mazāka par pašu līdzekļu minimālo lielumu, pensiju fonds nekavējoties par to informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un ne vēlāk kā 10 dienu laikā iesniedz saskaņošanai Finanšu un kapitāla tirgus komisijā finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu pašu līdzekļu summas tūlītējai atjaunošanai līdz pašu līdzekļu minimālā lieluma apmēram.

(8) Ja šā panta sestajā un septītajā daļā minētajos gadījumos pensiju fonds atsakās iesniegt finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu vai iesniegtajā plānā paredzēto pasākumu veikšana nenodrošina pašu līdzekļu atjaunošanu, vai iesniegtais plāns netiek īstenots, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pieņemt lēmumu:

1) aizliegt pensiju fondam brīvi rīkoties ar saviem aktīviem un uzņemties jaunas saistības;

2) noteikt visu pensiju fonda veicamo izmaksu vai to daļas obligātu iepriekšēju saskaņošanu ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju;

3) anulēt pensiju fondam izsniegto licenci.”

21. 23.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“23. pants.Pensiju plāna aktīvu ieguldīšanas principi un noteikumi

(1) Pensiju plāna naudas līdzekļi un citi aktīvi, kas tiek pārvaldīti saskaņā ar konkrētā pensiju plāna noteikumiem (turpmāk — pensiju plāna aktīvi), ieguldāmi atbilstoši attiecīgā pensiju plāna ieguldīšanas noteikumiem, īstenojot tādu ieguldījumu politiku, kas nodrošina pensiju plāna dalībnieku papildpensijas pieaugumu ilgākā laikposmā. Ieguldot pensiju plāna aktīvus, pensiju fonds rīkojas kā gādīgs un rūpīgs saimnieks un vienīgi pensiju plāna dalībnieku interesēs, kā arī ievēro piesardzības principus, kas nodrošina riska samazināšanu, ieguldījumu drošību, kvalitāti un likviditāti atbilstoši pensiju plāna dalībnieku papildpensijas izmaksu saistībām.”;

papildināt pantu ar 1.¹daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Aktīvi tehnisko rezervju segumam tiek ieguldīti, ņemot vērā nākotnē paredzamo papildpensijas izmaksu termiņstruktūru.”;

papildināt trešās daļas 4. un 5.punktu ar vārdiem “vai tiek tirgoti citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos”;

izteikt trešās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopīgo ieguldījumu uzņēmumos (turpmāk — ieguldījumu fonds), ja ieguldījumu fonds ir reģistrēts šīs daļas 1. un 2.punktā minētajā valstī un tā ieguldītāji ir tiesīgi bez ierobežojumiem atsavināt savas ieguldījumu apliecības;”;

papildināt trešo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) riska kapitāla tirgū.”;

izteikt ceturtās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) ieguldījumi finanšu instrumentos, ko emitējušas ar pensiju fondu koncernā esošas komercsabiedrības, nedrīkst pārsniegt 5 procentus no attiecīgā pensiju fonda izveidoto pensiju plānu kopējiem aktīviem, un ieguldījumus drīkst veikt tikai ar regulētā tirgus starpniecību;”;

papildināt ceturto daļu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

“7¹) ieguldījumi finanšu instrumentos, ko emitējušas komercsabiedrības, kuras ar pensiju fondu noslēgušas kolektīvās dalības līgumu, nedrīkst pārsniegt 5procentus no pensiju plāna aktīviem, ieguldījumu kopsumma iemaksas veicošo darba devēju vienā koncernā esošās komercsabiedrībās nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem, un ieguldījumus drīkst veikt tikai ar regulēta tirgus starpniecību;”;

papildināt pantu ar 5.¹daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Vismaz 70 procentiem no pensiju plāna ieguldījumiem finanšu instrumentos jābūt veiktiem ar regulētā tirgus starpniecību.”;

papildināt sesto daļu pēc vārda “aizdevumos” ar vārdiem “kā arī izsniegt garantijās”;

aizstāt septītās daļas pirmajā teikumā vārdus “pārdošanas ar atpirkšanu vai pirkšanas ar atpakaļpārdošanu darījumos” ar vārdiem “darījumos ar atpakaļpirkuma vai atpakaļpārdevuma nosacījumiem”;

papildināt septīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Šos darījumus drīkst veikt vienīgi pensiju plāna īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem.”;

papildināt pantu ar 7.¹daļu šādā redakcijā:

“(7¹) Ieguldot pensiju plāna aktīvus riska kapitāla tirgū, prasības pret vienu emitentu vai darījumu partneri nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pensiju plāna aktīviem.”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Pensiju plāna aktīvus drīkst ieguldīt atvasinātajos finanšu instrumentos, ievērojot šādus nosacījumus:

1) tas ir noteikts pensiju fonda valdes apstiprinātajā ieguldījumu politikā;

2) pensiju fonda valde ir izveidojusi atbilstošu pārskatu sagatavošanas, risku pārvaldīšanas un kontroles sistēmu, kas nodrošina nepārtrauktu, precīzu un objektīvu atvasināto finanšu instrumentu novērtēšanu;

3) attiecīgie ieguldījumi tiek veikti, lai nodrošinātos pret noteiktu pensiju plāna aktīvu vērtības svārstību risku, kas var rasties, mainoties attiecīgā aktīva cenai vai valūtas kursam, vai lai nodrošinātu efektīvu portfeļa vadību;

4) atvasinātie finanšu instrumenti ir iekļauti šā panta trešās daļas 4.punktā minēto fondu biržu (regulēto tirgu) oficiālajā sarakstā vai finanšu instrumentā ietvertās saistības ir uzņēmusies kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā vai citā dalībvalstī;

5) ieguldījumi viena emitenta emitētos (darījumu kopsumma ar vienu darījumu partneri) atvasinātajos finanšu instrumentos nedrīkst pārsniegt 5procentus no pensiju plāna aktīviem.”;

aizstāt devītajā daļā vārdu “Pensiju” ar vārdiem “Noteikto iemaksu pensiju”;

papildināt devītās daļas 1.punktu pēc vārda “valūtā” un 2.punktu pēc vārda “valūtās” ar vārdiem “(izņemot eiro)”;

papildināt pantu ar 9.¹ daļu šādā redakcijā:

“(9¹) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka ārvalstu valūtas atklātās pozīcijas aprēķināšanas kārtību.”;

papildināt pantu ar 10.¹ un 10.² daļu šādā redakcijā:

“(10¹) Pensiju plāna ieguldījumu politikā jānosaka pensiju plāna aktīvu ieguldīšanas principi, ar ieguldījumiem saistīto risku noteikšanas metodes un riska vadības sistēma. Informācijā par ieguldījumu politiku minimālais, kas jānorāda, ir:

1) ieguldījumu politikas mērķi un nosacījumi;

2) aktīvu izvietošanas stratēģija (ilgtermiņa aktīvu sadalījums pa galvenajām ieguldījumu kategorijām);

3) aktīvu izvietošanas taktika (ģeogrāfiski, pa tirgiem, sektoriem, darījumu part­neriem un valūtām);

4) vispārējā politika individuālai finanšu instrumentu un citu ieguldījumu izvēlei;

5) ieguldījumu kvantitatīvie ierobežojumi, to ievērošana un kontrole;

6) robeža, kuru sasniedzot konkrētā aktīvu veida turēšana tiek izbeigta vai ierobežota;

7) vai ir paredzēts izmantot atvasinātos finanšu instrumentus, slēgt pirkuma līgumus ar atpakaļpirkuma vai atpakaļpārdevuma nosacījumiem;

8) ja ir paredzēta atvasināto finanšu ins­trumentu izmantošana, — vispārējā atvasināto finanšu instrumentu izmantošanas politika, atvasināto finanšu instrumentu vērtēšanas metodes un risku pārvaldīšanas politika, kā arī atvasināto finanšu ins­trumentu izmantošanas ekonomiskā ietekme uz ieguldījumu portfeli;

9) atbildības sadalījums lēmumu pieņemšanā;

10) ieguldījumu risku noteikšanas, kontroles un vadības metodes;

11) kritēriji, pēc kuriem tiek vērtēta ieguldījumu atdeve;

12) ar ieguldījumiem saistītās balsošanas politikas apraksts, kas ļauj piedalīties lēmumu pieņemšanā par ieguldījumiem, arī lēmumu pieņemšanas procedūra par balsošanas tiesību izmantošanu;

13) informācija par līdzekļu turētāju un līdzekļu pārvaldītāju, kā arī to darbības novērtēšanas metodes;

14) potenciālā interešu konflikta novēršanas politika, kurā norādīts, kā potenciālā interešu konflikta gadījumā pensiju fonds nodrošinās to, ka līdzekļu pārvaldītājs iegulda pensiju plāna aktīvus tikai un vienīgi pensiju plānu dalībnieku interesēs.

(10²) Pensiju fonda valde nodrošina atbilstošas pārskatu un kontroles sistēmas izveidošanu, lai pārliecinātos, ka līdzekļu pārvaldītājs pensiju plāna līdzekļus pārvalda saskaņā ar pensiju fonda valdes noteikto politiku un procedūrām.”

22. Papildināt likumu ar 23.¹pantu šādā redakcijā:

“23.¹ pants. Tehniskās rezerves

(1) Pensiju fonds, kurš piedāvā noteikto iemaksu plānu ar garantētu ienesīgumu vai noteikto izmaksu plānu vai pensiju plānā paredz biometrisko risku segumu, atbilstoši šiem pensiju plāniem izveido tehniskās rezerves pietiekamā apmērā, lai varētu pilnībā izpildīt tajos noteiktās saistības un nodrošināt savas darbības stabilitāti.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā pensiju fonda valde apstiprina tehnisko rezervju izveidošanas kārtību un ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu. Pensiju fonds tehnisko rezervju izveidošanas kārtību rakstveidā iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 10 dienu laikā pēc šīs kārtības apstiprināšanas, kā arī iepriekš norādītajā termiņā informē par visām izmaiņām tajā.

(3) Tehniskās rezerves izveido tajā pašā valūtā, kurā pensiju fonds uzņēmies saistības atbilstoši piedāvātajiem pensiju plāniem.

(4) Tehniskajām rezervēm jābūt nepārtraukti segtām ar tehnisko rezervju segumu atbilstoši šā likuma 23.panta prasībām.

(5) Tehnisko rezervju segumam un tehniskajām rezervēm jābūt saskaņotām pa valūtu veidiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka pieļaujamās novirzes tehnisko rezervju seguma un tehnisko rezervju saskaņošanai pa valūtu veidiem.

(6) Tehniskās rezerves aprēķina katram pensiju plānam atsevišķi ne retāk kā reizi gadā.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos noteikumus par tehnisko rezervju aprēķināšanas metodēm.

(8) Ja tehniskās rezerves nav segtas ar šā likuma 23.panta prasībām atbilstošiem aktīviem, pensiju fonds nekavējoties par to informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informēšanas iesniedz tai finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu. Plānā norāda pensiju fonda plānotos pasākumus tehnisko rezervju seguma atjaunošanai un to izpildes termiņus. Pēc plāna saskaņošanas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju pensiju fonds nodrošina pensiju plānu dalībniekiem iespēju iepazīties ar to.

(9) Pensiju fonds, kurš piedāvā noteikto iemaksu plānu ar garantētu ienesīgumu vai pensiju plānā paredz biometrisko risku segumu vai noteikto izmaksu pensiju plānu, gada pārskatam pievieno aktuārnovērtējumu, kura apjomu un struktūru nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija.”

23. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

“24. pants. Pensiju plānu dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem sniedzamā informācija

(1) Pensiju fonds pēc pensiju plāna dalībnieka vai papildpensijas saņēmēja, vai šo personu attiecīgi pilnvarota pārstāvja pieprasījuma izsniedz pensiju fonda gada pārskatus un gada ziņojumus un tos gada pārskatus un ziņojumus, kuri attiecas uz konkrēto pensiju plānu, ja šis fonds ir atbildīgs par vairāk nekā vienu pensiju plānu, kā arī attiecīgā pensiju plāna ieguldījumu politikas aprakstu.

(2) Pensiju fonds ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauja grozījumu izdarīšanai pensiju plānā, rakstveidā par to informē attiecīgā pensiju plāna dalībniekus un papildpensijas saņēmējus, izņemot šā likuma 9.panta desmitajā daļā noteiktos gadījumus, kad pensiju fonds attiecīgā pensiju plāna dalībniekus un papildpensijas saņēmējus informē par veiktajiem grozījumiem septiņu dienu laikā pēc to apstiprināšanas pensiju fonda valdē.

(3) Pensiju fonds pēc dalībnieka pieprasījuma izsniedz pensiju plānu, kā arī detalizēti izstrādātu informāciju, kas ietver:

1) paredzamo papildpensijas izmaksu apjomu, ja tāds ir noteikts;

2) papildpensijas izmaksu apjomu darba attiecību pārtraukšanas gadījumā;

3) ja uz dalībnieku attiecas ieguldījumu risks, — informāciju par ieguldījumu iespējām, ja tādas ir, un par faktisko ieguldījumu portfeli, kā arī informāciju par riska pakāpi un izmaksām, kas saistītas ar ieguldījumiem;

4) kārtību, kādā dalībnieks, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, var pārskaitīt uzkrājumu papildpensijai uz citu pensiju fondu vai pensiju plānu.

(4) Pensiju fonda valde katram pensiju plāna dalībniekam vismaz reizi gadā nosūta rakstveida atskaiti par attiecīgo pārskata periodu. Šajā atskaitē norādāmas pensiju plāna dalībnieka labā veiktās iemaksas pārskata periodā, uzkrājumi papildpensijai viņa individuālajā kontā, kā arī informācija, kur pensiju plāna dalībnieks var iepazīties ar pensiju fonda darbības gada pārskatu.

(5) Pensiju fonda valdes pienākums ir paziņot pensiju plāna dalībniekiem par jebkurām pārmaiņām, kas attiecas uz revidenta, līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja iecelšanu, kā arī sniegt citu būtisku informāciju par pensiju fonda darbību pēc iepriekšējā pārskata sniegšanas.

(6) Katrs papildpensijas saņēmējs, aizejot pensijā vai iegūstot tiesības uz citiem maksājumiem vai pakalpojumiem, saņem attiecīgu informāciju par tiem.”

24. 25.pantā:

izteikt otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Pensiju fonds gada pārskatu sagatavo atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotiem normatīvajiem noteikumiem. Gada pārskats iesniedzams Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 10 dienu laikā pēc tā apstiprināšanas pensiju fonda akcionāru sapulcē, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(3) Zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība par gada pārskata pārbaudes rezultātiem rakstveidā paziņo pensiju fondam. Ziņojumu sagatavo atbilstoši likumam “Par zvērinātiem revidentiem”. Ziņojuma norakstu pievieno gada pārskatam, kuru pensiju fonds iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām.

(4) Zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība sagatavo ziņojumu pensiju fonda vadībai. Ziņojumā norāda konkrētos trūkumus, kā arī aplūko specifiskus ar pensiju fonda darbību saistītus jautājumus. Ziņojuma norakstu nosūta Finanšu un kapitāla tirgus komisijai saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām.”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “pilnu revīziju” ar vārdu “pārbaudi”;

izslēgt septīto daļu;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai informāciju par veikto gada pārskata pārbaudi.”

25. 26.pantā:

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Pensiju plāna dalībnieki var turpināt dalību šajā pensiju plānā ar jauno darba devēju.”;

izslēgt trešās daļas pirmajā teikumā vārdus “vai arī pieprasīt izmaksāt uzkrāto papildpensijas kapitālu naudā”.

26. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

“27. pants. Pensiju fonda reorganizācija vai likvidācija

(1) Pensiju fonda reorganizācija vai likvidācija notiek saskaņā ar Komerclikumu, ievērojot šajā pantā minētos papildu noteikumus.

(2) Pensiju fondu drīkst reorganizēt vai likvidēt tikai ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju.

(3) Lai saņemtu atļauju pensiju fondu reorganizācijai, reorganizācijas procesā iesaistītie pensiju fondi (turpmāk — reorganizējamie pensiju fondi) iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šādus dokumentus:

1) iesniegumu par pensiju fonda reorganizāciju, norādot tajā reorganizācijas veidu un iesniegumam pievienotos dokumentus;

2) reorganizācijas līguma projektu;

3) revidenta atzinumu par reorganizācijas līguma projektu;

4) reorganizācijas prospektu (prospektus).

(4) Reorganizējamā pensiju fonda reorganizācijas līguma projektā un reorganizācijas prospektos papildus normatīvajos aktos prasītajai informācijai iekļaujama informācija par reorganizējamā pensiju fonda pensiju plānu turpmāko darbību un procedūrām, kas nodrošina, ka reorganizācijas rezultātā netiks aizskartas attiecīgo pensiju plānu dalībnieku likumīgās intereses.

(5) Ja pensiju fonda reorganizācijas rezultātā tiks izveidoti jauni pensiju fondi, par tiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniedzami šā likuma 8.panta trešajā daļā norādītie dokumenti.

(6) Ja pensiju fonda reorganizācijas rezultātā vai jaunizveidotajos pensiju fondos mainās akcionāru sastāvs, attiecīgie pensiju fondi iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šā likuma 8.panta trešās daļas 3.punktā minētās ziņas un dokumentus par jaunajiem akcionāriem.

(7) Ja pensiju fonda reorganizācijas rezultātā tiek nomainīti pensiju fonda padomes vai valdes locekļi, galvenais aktuārs, pensiju fonda iekšējās kontroles dienesta vadītājs, attiecīgais pensiju fonds iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šā likuma 14.panta astotajā daļā norādītos dokumentus.

(8) Akcionāru sapulce nedrīkst pieņemt lēmumu par pensiju fonda likvidācijas pabeigšanu, kamēr nav pilnībā izpildītas saistības pret pensiju plānu dalībniekiem.

(9) Pensiju fonda likvidācijas gadījumā pensiju plānu dalībniekiem ir tiesības uz visiem uzkrājumiem papildpensijai viņu individuālajos kontos.

(10) Likvidējamā pensiju fondā uzkrātais papildpensiju kapitāls saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīkojumu pārskaitāms citā pensiju fondā.

(11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par pensiju fonda reorganizāciju vai likvidāciju izskata un lēmumu pieņem 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie un normatīvo aktu prasībām atbilstoši sagatavotie dokumenti.”

27. 28.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzrauga pensiju fonda finansiālo darbību un informācijas sniegšanu pensiju plāna dalībniekiem vai papildpensijas saņēmējiem.”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “licencēto” ar vārdu “reģistrēto”;

aizstāt trešās daļas pirmajā teikumā vārdu “licencētos” ar vārdu “reģistrētajos” un otrajā teikumā vārdu “fonda” — ar vārdu “plāna”;

papildināt pantu ar 5.¹, 5.², 5.³ un 5.⁴ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var anulēt pensiju fondam izsniegto licenci, ja:

1) pensiju fonds nav uzsācis darbību 12 mēnešu laikā no licences izsniegšanas dienas;

2) 22.¹ panta sestajā un septītajā daļā vai 23.¹panta astotajā daļā paredzētajā gadījumā un noteiktajā termiņā pensiju fonds neiesniedz finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu;

3) pensiju fonds neveic pasākumus, kas paredzēti finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānā;

4) tehniskās rezerves nav pilnībā segtas ar šā likuma 23.panta prasībām atbilstošiem aktīviem;

5) pensiju fonds pārkāpj šo likumu, saskaņā ar to izdotos Ministru kabineta noteikumus un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvos noteikumus vai citu komercdarbību regulējošu normatīvo aktu prasības vai neievēro licences nosacījumus;

6) pensiju fonds atsakās no licences;

7) pensiju fonda darbība izbeigta pēc tiesas nolēmuma;

8) pensiju fonds nespēj izpildīt savas saistības pret pensiju plāna dalībniekiem;

9) pensiju fonds Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā nav novērsis konstatētos pārkāpumus.

(5²) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz ieinteresētajai iesaistītās valsts kompetentajai institūcijai informāciju par licences anulēšanu.

(5³) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir konstatējusi apstākļus, kas ļauj lemt par pensiju fonda darbībai izsniegtās licences anulēšanu, tā var pieņemt motivētu lēmumu par licences darbības apturēšanu. Licences darbības apturēšanas termiņš nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija norāda ierobežojumus, kuri pensiju fondam jāievēro līdz licences darbības apturēšanas termiņa beigām. Ierobežojumi šā panta izpratnē var būt attiecināmi uz:

1) jaunu dalībnieku piesaistīšanu;

2) jaunu iemaksu pieņemšanu;

3) līgumu grozīšanu, slēgšanu;

4) jaunu pensiju plānu reģistrēšanu;

5) iemaksāto līdzekļu ieguldīšanu;

6) citu pensiju fonda darbību.

(5⁴) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta par licences anulēšanu vai tās darbības apturēšanu pārsūdzēšana neaptur šā akta izpildi.”

28. Papildināt likumu ar VIII nodaļu šādā redakcijā:

“VIII nodaļa. Pārrobežu darbība

30. pants. Filiāles atvēršana

(1) Ja pensiju fonds vēlas atvērt filiāli citā dalībvalstī, tas iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu par filiāles atvēršanu, kurā norāda:

1) filiāles adresi iesaistītajā valstī (adrese, kas izmantojama informācijas nosūtīšanai un saņemšanai);

2) filiāles organizatorisko struktūru;

3) ziņas par filiāles vadītāju atbilstoši šā likuma 8.panta trešās daļas 4.punktam, kuras ļauj pārliecināties par personas atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām;

4) darbības plānu pirmajiem trim gadiem.

(2) Ja pensiju fonds ir iesniedzis Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu atbilstoši šā panta pirmajai daļai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija triju mēnešu laikā no minētā iesnieguma saņemšanas dienas to izskata un pārsūta iesaistītās valsts kompetentajām institūcijām, vienlaikus paziņojot pensiju fondam par informācijas pārsūtīšanu.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pieņemt lēmumu par atteikumu filiāles atvēršanai citā dalībvalstī, ja uzskata, ka:

1) pensiju fonda iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

2) filiāles organizatoriskā un vadības struktūra neļauj nodrošināt tās uzraudzību;

3) filiāles vadītājs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;

4) pensiju fondā tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns;

5) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā nav novērsti tās konstatētie pārkāpumi.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumu par atteikumu filiāles atvēršanai nosūta pensiju fondam. Savā lēmumā tā norāda atteikuma iemeslu.

(5) Pensiju fonds ir tiesīgs atvērt filiāli citā dalībvalstī pēc tam, kad saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojumu, ka informācija par pensiju fonda nodomu atvērt filiāli nosūtīta iesaistītās valsts kompetentajām institūcijām.

31. pants. Iemaksu papildpensijas nodrošināšanai pieņemšana no citas dalībvalsts iemaksas veicošā darba devēja

(1) Pensiju fonds par katru jaunu nodomu pieņemt iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no kāda citas dalībvalsts iemaksas veicošā darba devēja rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

(2) Paziņojumā pensiju fonds ietver šādu informāciju:

1) iesaistītā valsts;

2) iemaksas veicošā darba devēja firma;

3) iesaistītās valsts iemaksas veicošajam darba devējam piedāvātā pensiju plāna raksturojums, par kādu iesaistītā valsts un Finanšu un kapitāla tirgus komisija vienojušās un kurā īsi aprakstīts šā likuma 8.panta trešajā daļā minētais, apliecināts tulkojums iesaistītās valsts valodā vai valodā, par ko iesaistītā valsts un Finanšu un kapitāla tirgus komisija vienojušās.

(3) Ja pensiju fonds Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir iesniedzis paziņojumu atbilstoši šā panta otrajai daļai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija triju mēnešu laikā no minētā paziņojuma saņemšanas dienas to izskata un pārsūta iesaistītās valsts kompetentajām institūcijām, vienlaikus paziņojot pensiju fondam par informācijas pārsūtīšanu.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepārsūta informāciju iesaistītās valsts kompetentajām institūcijām, ja uzskata, ka:

1) pensiju fondā tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns;

2) pensiju fonda organizatoriskā struktūra neļauj nodrošināt Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem atbilstošu uzraudzību;

3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā pensiju fonds nav novērsis tās konstatētos pārkāpumus.

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolemj nepārsūtīt pensiju fonda iesniegto informāciju iesaistītās valsts kompetentajām institūcijām, tā nekavējoties nosūta pensiju fondam attiecīgo lēmumu, kurā norāda atteikuma iemeslu.

(6) Iesaistītās valsts kompetentās institūcijas divu mēnešu laikā no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas paziņojuma saņemšanas dienas var informēt Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par nosacījumiem, kuri pensiju fondam jāievēro, veicot darbības iesaistītajā valstī:

1) par pensiju plāna dalībnieku tiesībām, kas izriet no dalības pensiju plānā, pamatojoties uz darba tiesiskajām attiecībām;

2) par ieguldījumu ierobežojumiem, ja iesaistītā valsts tādus noteikusi;

3) par pensiju plāna dalībniekiem vai papildpensijas saņēmējiem sniedzamās informācijas apjomu.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc šā panta sestajā daļā minētās informācijas saņemšanas nekavējoties pārsūta to pensiju fondam.

(8) Pensiju fondam ir tiesības uzsākt iemaksu pieņemšanu papildpensijas nodrošināšanai no iesaistītās valsts iemaksas veicošā darba devēja pēc šā panta sestajā daļā minētās informācijas saņemšanas vai pēc tajā minētā termiņa beigām. Pensiju fondam ir jāievēro iesaistītās valsts prasības, kas izriet no tās kompetento institūciju informācijas, kas sniegta atbilstoši šā panta sestajai daļai.

(9) Ja saņemta iesaistītās valsts kompetentās institūcijas informācija par izmaiņām nosacījumos, kas pensiju fondam jāievēro darbības veikšanai iesais­tītajā valstī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija to nekavējoties nosūta pensiju fondam.

32. pants. Iemaksu papildpensijas nodrošināšanai saņemšana no Latvijā reģistrēta iemaksas veicoša darba devēja

(1) Lai dalībvalsts pensiju fonds varētu uzsākt pieņemt iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no Latvijā reģistrēta iemaksas veicoša darba devēja, Latvijas kompetentajām institūcijām jāsaņem no mītnes valsts kompetentajām institūcijām paziņojums, kurā ietverta šā likuma 31.panta otrajā daļā minētā informācija.

(2) Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas Finanšu un kapitāla tirgus komisija apkopo un nosūta pensiju fonda mītnes valsts kompetentajai institūcijai ziņas par to informāciju, kas pensiju fondam, pieņemot iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no Latvijā reģistrēta iemaksas veicoša darba devēja, jāsniedz pensiju plāna dalībniekam vai papildpensijas saņēmējam.

(3) Dalībvalsts pensiju fondam ir tiesības pieņemt iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no Latvijā reģistrēta iemaksas veicoša darba devēja pēc šā panta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas vai pēc tajā minētā termiņa beigām. Dalībvalsts pensiju fondam ir jāievēro prasības, kas izriet no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informācijas, kura sniegta saskaņā ar šā panta otro daļu.

(4) Ja tiek grozīti nosacījumi, kas pensiju fondam jāievēro darbības veikšanai Latvijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē par to pensiju fonda mītnes valsts kompetentās institūcijas.

33. pants. Pārrobežu darbības uzraudzība

(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības veikt pārbaudes citas dalībvalsts pensiju fondos, kas pieņem iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no Latvijā reģistrēta iemaksas veicoša darba devēja.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzrauga, kā citas dalībvalsts pensiju fonds, kas pieņem iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no Latvijā reģistrēta iemaksas veicoša darba devēja, ievēro nosacījumus attiecībā uz informācijas sniegšanu pensiju fonda dalībniekiem.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības saņemt no citu dalībvalstu pensiju fondiem un kompetentajām institūcijām uzraudzības veikšanai nepieciešamo informāciju.

(4) Veicot uzraudzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar pensiju fonda mītnes valsts kompetento institūciju.

(5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot citas dalībvalsts tāda pensiju fonda uzraudzību, kurš pieņem iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no Latvijā reģistrēta iemaksas veicoša darba devēja, atklāj pārkāpumus, tā nekavējoties informē par to pensiju fonda mītnes valsts kompetento institūciju.”

29. Papildināt pārejas noteikumus ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9. Pensiju fondiem, kuri saņēmuši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtās speciālās atļaujas (licences) pensiju fonda darbības veikšanai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas pārreģistrē licenci, norādot tajā tiesības piedāvāt noteikto iemaksu plānu bez garantēta ienesīguma un bez paredzēta biometrisko risku seguma.

10. Pensiju plānam, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija licencējusi, pensiju fonds izstrādā ieguldījumu politiku atbilstoši likuma 23.panta 10.¹daļas prasībām un iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai triju mēnešu laikā pēc attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās dienas.”

30. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1998.gada 29.jūnija direktīvas 98/49/EK par papildu pensijas tiesību saglabāšanu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas Kopienas teritorijā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 21.janvāra direktīvas 2001/107/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērts­papīru kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), lai paredzētu noteikumus attiecībā uz pārvaldības sabiedrībām un vienkāršotiem prospektiem;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 3.jūnija direktīvas 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību.”

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 10.novembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 25.novembrī