Ministru kabineta noteikumi Nr.882

Rīgā 2005.gada 22.novembrī (prot. Nr.68 18.§)

Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta otro daļu un 17.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1.Noteikumi nosaka kārtību, kādā persona, kurai ar noziedzīgu nodarīju­mu (cilvēku tirdzniecību) radīts kaitējums – morāls aizskārums vai fiziskas ciešanas – un kura uzskatāma par cilvēku tirdzniecības upuri (turpmāk – persona), saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk – pakalpojumi), un prasības pakalpojumu sniedzējiem.

2.Pakalpojumu sniedzēja nodrošinātais pakalpojuma kurss nav ilgāks par sešiem mēnešiem.

3.Pakalpojumu nodrošināšanu organizē Sociālo pakalpojumu pārvalde (turpmāk – pārvalde). Pārvalde:

3.1.likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteiktajā kārtībā izvēlas pakalpojumu sniedzēju;

3.2.slēdz līgumu ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumu sniegšanu. Līgumā nosaka:

3.2.1. informācijas apmaiņas kārtību;

3.2.2. norēķinu kārtību par sniegtajiem pakalpojumiem;

3.2.3. pārskatu iesniegšanas termiņu un formu;

3.3.kontrolē šo noteikumu 3.2.apakš­punktā minētā līguma izpildi un sniegto pakalpojumu apjoma atbilstību noslēgtajam līgumam;

3.4.veido datu bāzi par sniegtajiem pakalpojumiem;

3.5. kontrolē sniegto pakalpojumu kvalitāti;

3.6. organizē personas uzņemšanu pakalpojumu saņēmēju rindā;

3.7.informē attiecīgās biedrības un nodibinājumus, tiesībaizsardzības institūcijas, sociālos dienestus, ārstniecības iestādes un citas iesaistītās institū­cijas par personas iespējām saņemt pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem.

II. Pakalpojumu saņemšana

4.Lai saņemtu pakalpojumus, persona vai tās likumiskais pārstāvis vēršas tieši pie pakalpojumu sniedzēja vai Valsts policijā.

5.Pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

5.1.personas vai tās likumiskā pārstāvja rakstisku iesniegumu;

5.2.kriminālprocesa virzītāja vai izmeklēšanas grupas dalībnieka lēmu­mu, ar kuru persona atzīta par cietušo krimināllietā (noziedzīgos nodarījumos– cilvēku tirdzniecība), vai tiesībaizsardzības institūcijas izsniegtu izziņu, ka persona cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī.

6.Pakalpojumu sniedzējs ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pārsūta pārvaldei šo noteikumu 5.punktā minētos dokumentus, kā arī informāciju par personai paredzēto pakalpojumu.

7. Pakalpojumu sniegšanu personai pārtrauc šādos gadījumos:

7.1.persona ir sniegusi nepatiesas ziņas;

7.2.persona zaudējusi motivāciju pakalpojumu saņemšanai, un to apliecina ar rakstisku iesniegumu pakalpojumu sniedzējam;

7.3.personai veselības stāvokļa izmaiņu dēļ nepieciešama ārstēšana ārstniecības iestādē. Pakalpojuma sniegšanu atsāk, kad personai vairs nav nepieciešama ārstēšana ārstniecības iestādē;

7.4. beidzies personai noteiktais pakalpojuma kurss;

7.5.persona neievēro vai rupji pārkāpj šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minētās prasības.

8. Personai ir pienākums:

8.1.līdzdarboties pakalpojumu saņemšanā un pakalpojumu sniedzēja izstrādātā rehabilitācijas plāna īstenošanā, kā arī ievērot pakalpojuma sniedzēja noteikto kārtību;

8.2.atlīdzināt nepamatoti izlietotos līdzekļus šo noteikumu 7.1.apakš­punktā minētajā gadījumā.

III. Prasības pakalpojumu sniedzējam

9. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina:

9.1.personas nokļūšanu pie pakalpojumu sniedzēja, ja persona to nevar izdarīt patstāvīgi;

9.2.drošu patvērumu un personas izmitināšanu, ja nepieciešams, sadarbībā ar tiesībaizsardzības iestādēm;

9.3.informācijas par personu neizpaušanu un personas datu aizsardzību;

9.4.personas rehabilitācijas plāna izstrādi. Plānā nosaka saņemamo pakalpojumu apjomu un pakalpojumu saņemšanas ilgumu;

9.5.psihosociālu palīdzību un individuālas sociālā darbinieka, psihologa, jurista, veselības aprūpes un citu speciālistu konsultācijas atbilstoši rehabili­tācijas plānam;

9.6.atbalstu personai kriminālprocesa laikā un, ja nepieciešams, arī pēc tā;

9.7.ēdināšanas, brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī iespējas personai apgūt vai uzlabot pašaprūpes un pašapkalpošanās iemaņas;

9.8.iespēju personai iesaistīties apmācības un izglītības programmās, kas sekmē personas reintegrāciju sabiedrībā;

9.9.pirmo palīdzību personai jebkurā diennakts laikā;

9.10.iespēju personai saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību jebkurā diennakts laikā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību;

9.11.ja nepieciešams, piecas bezmaksas konsultācijas personai pēc pakalpojumu kursa pabeigšanas;

9.12.šādas atbilstoši aprīkotas telpas:

9.12.1. dzīvojamās istabas;

9.12.2. atpūtas telpas;

9.12.3. telpas individuālajām konsultācijām;

9.12.4. sanitārās telpas;

9.12.5. ēdamtelpas;

9.12.6. telpas un aprīkojumu apģērba un veļas mazgāšanai un glabāšanai.

10.Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis pakalpojumu sniegšanas laikā palīdz īstenot cietušā tiesības kriminālprocesā, veicot personas pārstāvību, ja persona to pilnvaro.

11.Pakalpojumu sniedzēja institūcijas vadītājam ir nepieciešama augstākā izglītība, zināšanas personāla vadībā un finanšu vadībā, kā arī pieredze administratīvajā darbā.

12.Pakalpojumu sniedzēja institūcijā pakalpojumus sniedz sociālie darbinieki, psihologi, psihoterapeiti vai sociālie rehabilitētāji, kuriem ir zināša­nas jomā, kas saistīta ar cilvēku tirdzniecības novēršanu.

13.Pakalpojumu sniedzēja institūcijā pakalpojumus atbilstoši to specifikai sniedz darbinieki, kuriem ir attiecīga profesionālā kvalifikācija.

14.Pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar tās pašvaldības sociālo dienestu, kuras teritorijā persona reģistrējusi pamatdzīvesvietu, pārvaldi, tiesīb­aizsardzības iestādēm un citām institūcijām, nodrošinot informācijas apmaiņu.

IV. Noslēguma jautājums

15. Noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Labklājības ministre D.Staķe

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.