Latvijas Republika un Lielbritānijas Karaliste — roku rokā

No 25. oktobra Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga uzturas darba vizītē Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Liebritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Robins Kuks Foto: epa/A.F.I.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 26. oktobrī, Londonā tikās ar Lielbritānijas ārlietu ministru Robinu Kuku. Sarunā galvenā uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības paplašināšanās procesam un Latvijas virzībai uz Eiropas Savienību.

Valsts prezidente augstu novērtēja Lielbritānijas premjera Tonija Blēra un Robina Kuka jau agrāk paustos viedokļus par Eiropas Savienības paplašināšanās nozīmību, atzīmējot, ka Lielbritānija ir viens no Eiropas Savienības pīlāriem. R. Kuks uzsvēra, ka Lielbritānijai Eiropas Savienības paplašināšanās ir prioritāra un tā nozīmē jaunās Eiropas stabilitātes vairošanu. Viņš apliecināja, ka Lielbritānija turpinās atbalstīt šo paplašināšanās politiku, uzsverot paplašināšanās procesa vēsturisko nozīmību jaunās Eiropas veidošanā.

Runājot par kandidātvalstu gatavību, R.Kuks atzīmēja, ka katra kandidātvalsts ir jāvērtē pēc individuāliem sasniegumiem un to virzību sarunu procesā neierobežo tas, kurā brīdī valsts tiek uzaicināta uz sarunām. Valsts prezidente iepazīstināja Lielbritānijas ārlietu ministru ar Latvijas padarīto sarunu procesā un atzīmēja, ka valsts aktīvi risina visus jautājumus, kas ir saistīti ar iespējami drīzāku sarunu noslēgumu. Abas puses pauda cerības, ka gaidāmās Zviedrijas prezidentūras laikā kandidātvalstīm būs iespējas ātri risināt sarunu procesu.

Lielbritānijas ārlietu ministrs vēlējās vairāk uzzināt par grūtībām, ar kurām saskaras Latvija, iekļaujoties Eiropas Savienībā, un šajā sakarā tika minēti arī tā saucamie pārejas periodi. Prezidente atzīmēja, ka zivsaimniecība varētu būt viena no tām jomām, kurās Latvijai būtu nepieciešams šāds pārejas periods. R.Kuks izteica sapratni par šādu pārejas periodu nepieciešamību un atzīmēja, ka atsevišķos jautājumos pārejas periodi kandidātvalstīm ir saprotama nepieciešamība.

Tika runāts arī par divpusējām Latvijas un Lielbritānijas attiecībām. Prezidente atzīmēja Lielbritānijas lielo tirdzniecības apjomu ar Latviju un to, ka Lielbritānija ir Latvijas lielākā tirdzniecības partnere kokmateriālu jomā. Prezidente arī izteica cerību, ka abu valstu sadarbība tirdzniecībā paplašināsies un iegūs vēl plašāku dažādību.

Sarunā spriests par sabiedrības integrācijas procesu Latvijā. Pārrunājot Valsts valodas likuma jautājumu, prezidente atzīmēja, ka to atzinīgi novērtējuši starptautiskie eksperti un tas atbilst starptautiskām normām cilvēktiesību jomā. Prezidente arī iepazīstināja R. Kuku ar pašreizējām aktualitātēm sociālajā integrācijā, atzīmējot, ka pilsoņu loks Latvijā arvien paplašinās un sabiedrība aktīvi iesaistās diskusijā par sociālās integrācijas dažādiem aspektiem.

V.Vīķe–Freiberga un R.Kuks pārrunāja arī NATO paplašināšanās procesu. Prezidente uzsvēra, ka Latvijas sabiedrībā vairojas izpratne par to, ka valsts drošība ir pamats labklājības izaugsmei, drošam investīciju klimatam un veiksmīgai uzņēmējdarbībai.

Vēl Valsts prezidente runāja par zinātnieku potenciālu Latvijā, atzīmējot, ka zinātne ir joma, kurā Latvijā nepieciešami ieguldījumi, kas arī būtu ļoti tālredzīgi no investoru puses.

Valsts prezidenta preses dienests