Mūsu tautas vieno līdzīgi likteņi un mērķi

Jana Bulenova (Jana Bulenovį), Čehijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieces kundze, gan Latvija, gan Čehija savus valsts svētkus svin rudenī. Latvijai tie ir 18. novembrī, bet Čehijas Republika savu Neatkarības dienu atzīmēs rīt, 28. oktobrī. Šķiet, ka šie svētki ir arī labākā reize, kad atskatīties uz jūsu valsts jaunāko attīstību, kā arī uz Latvijas un Čehijas attiecībām.

— Ziniet, es šoreiz redzu vēl kādu ļoti nozīmīgu niansi. Mēs taču dzīvojam jau 2000. gadā, un tas ir laiks, kad ikviens cilvēks izvērtē savu dzīvi. Īpaši nozīmīgs, protams, šis vērtējums ir attiecībā uz tautas likteni un valsts attīstību. Arī vēsturisks atskats uz pagātni. Atcerieties, pirms divdesmit un vēl jo vairāk pirms trīsdesmit gadiem mums visiem šis 2000. gads likās kas maģisks, grūti iztēlojams.

Tolaik, iztēlojoties šo šķietami tālo 2000. gadu, mēs daudz ko pārspīlējām un pārvērtējām gan tehnikas, gan sabiedrības attīstībā. Bet pirms trīsdesmit gadiem laikam gan neviens nevarēja iztēloties, ka 2000. gadā Eiropā būs pavisam cita politiskā, ekonomiskā un sociālā situācija un kārtība.

Protams, ļoti nozīmīgi ir tas, ka mēs pirms desmit gadiem sākām veidot demokrātisku, tirgus ekonomikā balstītu sabiedrību. Sākām plašas reformas visās jomās — gan ekonomikā, gan sociālajā sfērā. Un tad nu patiešām ir ārkārtīgi nozīmīgi izvērtēt mūsu valsts attīstību šajos desmit gados. Jo vairāk tāpēc, ka tā nebūt nebija vienkārša un viegla attīstība. 1998. un 1999. gadā mūsu ekonomiku iespaidoja Āzijas un Krievijas ekonomiskās krīzes. Tagad redzam, cik svarīgi bija, ka šīs ekonomiskās grūtības neattīstīja riska faktorus un mums nenācās pieredzēt dziļākas krīzes.

— Šī situācija izraisīja vienīgi lokālas konsekvences, un 1999. gada beigās — 2000. gada sākumā jau bija pazīmes, ka esam tās pārvarējuši. Eiropā un arī pašā Krievijā jau parādās pozitīvi ekonomikas attīstības elementi. Tas rada labu pamatu Eiropas valstu ekonomikas attīstībai. Tas ir arī ļoti nozīmīgs faktors mūsu valsts ekonomikai. Jo mēs gatavojamies iestāties Eiropas Savienībā, un ekonomiskais aspekts šeit ir ļoti nozīmīgs. Čehijas Republikai ar savu atvērto vidēji lielo ekonomiku ir arī īpaši svarīgi iedibināt stabilas un drošas ekonomiskās attiecības ar citām valstīm. No šī viedokļa mēs esam ļoti ieinteresēti stabilās attiecībās arī ar Latviju. Latvija taču ir mūsu nākotnes partnere Eiropas Savienībā un tās iekšējā tirgū. Un ir ļoti svarīgi tieši tagad nodibināt ciešus un pastāvīgus kontaktus starp mūsu valstīm.

— Jūs runājāt par abu mūsu valstu virzību uz Eiropas Savienību (ES). Bet Latvijai ir arī otrs ārpolitikas stratēģiskais mērķis — iestāties NATO. Mērķis, ko Čehija sasniedza jau pagājušā gada martā.

— Jā, tas bija arī simboliski, ka tieši desmit gadus pēc mūsu samta revolūcijas Čehija kļuva par NATO dalībvalsti. Protams, pirms iestāšanās mums bija jāveic milzu darbs, pieskaņojot savu likumdošanu NATO likumdošanai.

Mums vajadzēja restrukturēt arī savu armiju, lai nodrošinātu tās atbilstību NATO struktūrām. Arī no finansiālā viedokļa mums bija elastīgi jāpieskaņojas NATO standartiem. Līdz ar to mums bija jāpalielina izdevumi aizsardzības vajadzībām. Bet, atbildot uz jūsu jautājumu par Čehijas un Latvijas sadarbību aizsardzības jomā, es varu teikt, ka jau ir attīstīta regulāra sadarbība starp abu valstu aizsardzības ministrijām un bruņotajiem spēkiem. Galvenais šīs sadarbības mērķis, protams, ir palīdzēt Latvijai sagatavoties iestājai NATO.

NATO kandidātvalstīm ir labs sagatavošanās instruments — Vašingtonā izstrādātais rīcības plāns. Čehija, kā arī citas jaunās NATO dalībvalstis cieši sadarbojas ar kandidātvalstīm, sekmējot to sagatavošanos šī NATO rīcības plāna ietvaros. Vispirms jau lai tiktu rasta optimāla atbilde, kā vislabāk izpildīt NATO dalības kritērijus Latvijas gadījumā. Taču, protams, pati sagatavošanās iestājai NATO paliek Latvijas, jūsu valdības un parlamenta ziņā. Mēs varam palīdzēt ar savu pieredzi. Ļoti nozīmīga šajā procesā ir parlamenta loma, jo tieši parlaments apstiprina visas likumdošanas izmaiņas atbilstoši NATO kritērijiem. Svarīga ir arī jūsu valsts informācijas stratēģija, proti, tas, kā sabiedrībai tiek izskaidrots, ko patiesībā nozīmēs valsts dalība NATO. Tas nepieciešams, lai sagatavotu iestāšanās procesam labvēlīgu sabiedrisko domu. Tas nav mazāk svarīgi kā sagatavoties no militārā viedokļa. Un, protams, ļoti svarīgi ir sagatavoties no ekonomiskā viedokļa. Šis aspekts — valsts ekonomikas stabila attīstība — ir svarīgs, arī gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā.

Izvērtējot Čehijas pirmo pieredzi, pusotru gadu darbojoties NATO, varu teikt, ka jaunais statuss pozitīvi iespaido arī ekonomiku. Vispirms jau tas izpaužas tiešo ārvalstu investīciju pieaugumā. Tas labvēlīgi ietekmē arī juridiskos standartus, kas ir ļoti pozitīvs signāls potenciālo investoru lielākai aktivitātei. Dalība NATO paver daudz plašāku darbības sfēru, veidojot jauno Eiropas kārtību un arī attīstot transatlantiskās saites. Dalība NATO mums rada arī pārliecību, ka turpmāk vairs neviens nekad neizlems čehu tautas likteni mūsu vietā. Tas ir ļoti nozīmīgs pagrieziena punkts mūsu valsts vēsturē. Īpaši atceroties mūsu vēsturisko pieredzi. Mūsu valsts likteni bieži vien dramatiski ietekmē mūsu atrašanās Eiropas centrā, tāpēc mums ir tik svarīgi iekļauties transatlantiskajās un Eiropas struktūrās. Un no šī viedokļa arī Latvija par ļoti svarīgu uzskata iestāšanos ES un NATO. Latvija šogad jau ir izdarījusi nopietnu soli, sekmīgi risinot iestāšanās sarunas ar ES. Latvija šīs sarunas sāka strauji un sekmīgi tās risina. Es domāju, ir svarīgi, ka Latvijai ir skaidras vadlīnijas, ko jūsu valsts grib sasniegt. Tas ir svarīgi arī Eiropas Savienībai un NATO — būt skaidrībā par kandidātvalstu mērķiem un vēlmēm.

— Runājot par Latvijas gatavošanos iestāties NATO, var atgādināt arī Čehijas materiālo palīdzību, uzdāvinot Latvijai lielgabalus un tankus. Vai ir sagaidāms šādas sadarbības turpinājums, īpaši jau ņemot vērā senās ieroču ražošanas tradīcijas Čehijā?

— Varu teikt, ka šī sadarbība turpināsies. Šogad jūnijā Latvijā vizītē bija Čehijas aizsardzības ministrs, un vizītes laikā tika noslēgts līgums par sadarbību aizsardzības rūpniecībā. Es domāju, šis līgums ir labs pamats plašākai ekonomiskajai sadarbībai. Vizītes laikā mūsu aizsardzības ministru pavadīja arī Čehijas rūpniecības uzņēmumu pārstāvji. Arī viņiem bija sekmīgas sarunas ar Latvijas darījuma aprindu pārstāvjiem. Saskaņā ar šo līgumu abas puses tagad strādā pie starpvaldību komisijas izveidošanas, kas savukārt sagatavos konkrētus ekonomiskās sadarbības projektus. Ir plašas mūsu armiju sadarbības iespējas. Čehija ir arī materiāli atbalstījusi Latvijas armiju, un šī sadarbība tiks turpināta. Taču ļoti svarīga, Latvijai gatavojoties iestājai NATO, ir personāla apmācība. Daudzi jūsu virsnieki jau ir mācījušies Militārajā akadēmijā Čehijā, un mēs esam vienojušies par šādas sadarbības turpinājumu. Tas ir ļoti nozīmīgs aspekts, jo, gatavojoties dalībai NATO, militārajam personālam vajadzētu elastīgi un bez jebkādiem traucēkļiem sadarboties.

— Vēstnieces kundze, atļaujiet jums atgādināt, ka Čehijas iestāšanās NATO iekrita ļoti sarežģītā brīdī. Sarežģītā gan Čehijai, gan NATO: pavisam drīz pēc Čehijas, Ungārijas un Polijas uzņemšanas NATO sāka savu militāro operāciju Dienvidslāvijā. Drīz pēc tam, atspoguļojot Latvijas Valsts prezidenta valsts vizīti Čehijā, man nācās pārliecināties arī par jūsu sabiedrības negatīvo nostāju pret šo militāro operāciju un arī pret NATO kopumā. Es redzēju Prāgā uz namu sienām kritiskus uzrakstus pret NATO. Negatīva bija arī daudzu čehu žurnālistu attieksme. Atzīšos, tas mani pārsteidza, jo arī čehi ir maza tauta, kas daudz cietusi no lielāku valstu un tautu agresijas un diskriminējošas attieksmes. Un pērnā gada militārajās akcijās taču NATO iestājās par kādas mazas Eiropas tautas cilvēktiesībām.

— Jā, jums taisnība. Mūsu iedzīvotājiem bija ļoti sarežģīti izprast NATO militāro akciju Dienvidslāvijā, it sevišķi tādēļ, ka akcija sākās tikai divpadsmit dienas pēc mūsu iestāšanās. Lai izprastu mūsu sabiedrības negatīvo attieksmi, jāatceras, ka mums ar Dienvidslāviju tradicionāli bijušas ļoti ciešas attiecības. Mūsu valoda ir tuva ar serbu valodu. Daudzi čehi gadiem ilgi brauca uz Dienvidslāviju atpūsties pie jūras. Daudzām čehu ģimenēm Dienvidslāvijā bija draugi. Mūs ar serbu tautu vienoja patiešām cilvēciskas attiecības. Pašlaik mūsu tauta redz, ka NATO mūsu valstij nodrošina stabilu un drošu situāciju. Ka mēs tagad esam līdzvērtīgi partneri NATO lēmumu pieņemšanā pēc konsensa principa. Un pēc vairāk nekā gadu ilgas mūsu valsts dalības NATO mūsu sabiedrības attieksme pret šo organizāciju ir pārsvarā pozitīva.

— Vēstnieces kundze, paraugoties uz pagājušo gadsimtu vēsturiskā aspektā, redzamas vairākas mūsu tautu likteņu kopības. Abas mūsu tautas ieguva savu valstisko neatkarību 1918. gada rudenī. Abas mūsu tautas Otrā pasaules kara laikā pārcieta totalitāro lielvaru okupāciju un ilgus pēckara gadus cieta no komunistiskajiem režīmiem. Paies tikai trīs nedēļas, un arī Latvija 18. novembrī svinēs savus valsts svētkus. Kā jūs, vēstnieces kundze, jūtat šīs vēsturiskās līdzības?

— Jā, arī Čehija kopā ar Slovākiju nodibināja savu neatkarīgo valsti 1918. gadā, pēc tam, kad pēc Pirmā pasaules kara sabruka Hābsburgu monarhija. Čehoslovākija tika nodibināta kā demokrātiska valsts, jo mūsu pirmais prezidents Masariks bija pārliecināts, ka demokrātija ir vienīgais humānas attīstības veids. Mūsu pirmā uz demokrātiskiem principiem balstītā konstitūcija tika pieņemta 1920. gadā. Arī Latvija savu nākotni redzēja demokrātijā, tātad abu valstu neatkarības sākums bija balstīts demokrātijā, un tā ir būtiska sakritība. Laikā starp abiem pasaules kariem mūsu valstīm bija laba ekonomiskā sadarbība, īpaši lauksaimniecībā un rūpniecībā.

Tā ka mūsu sadarbībai ir senas un dziļas tradīcijas.

Taču tagad mūsu sadarbība ir vēl ciešāka. Mēs ne vien turpinām savus tradicionālos kontaktus, bet attīstām tos arī jaunā līmenī, jo mūsu valstis gatavojas kļūt partneres Eiropas Savienībā. Mēs apmaināmies ar pieredzi, rodot savu vietu jaunajās Eiropas struktūrās, pārrunājam savu attieksmi pret ES un NATO paplašināšanu, meklējot kopīgu pozīciju.

Šogad būtiski jaunu elementu mūsu attiecībās ienesa Čehijas Senāta prezidentes Benešovas kundzes vizīte Latvijā jūnijā. Viņa aizsāka jaunu sadarbības projektu starp mūsu pilsētām. Benešovas kundze ielūdza Latvijas pilsētu domju priekšsēdētājus, un viņiem bija iespēja diskutēt ar Čehijas senatoriem. Viņa pati ir bijusi pilsētas galva un labi izprot municipālās problēmas. Tā bija dzīva saruna par Latvijas un Čehijas pilsētu sadarbību gan vietējo problēmu, kā sabiedriskā transporta un tūrisma, gan arī ekonomiskās sadarbības jomā. Pirmās mūsu pilsētas jau ir izrādījušas interesi sadarboties, un mēs tagad gatavojam Latvijas partneriem Čehijas pilsētu atbildes par turpmākās sadarbības iespējām. Par labu ieguldījumu uzskatu arī mūsu kultūras kontaktus. Sešās Latvijas pilsētās sekmīgi noritēja čehu knipelējumu izstādes. Mūsu valsts svētku svinību ietvaros Liepājā būs čehu filmu festivāls un izstāde par Čehoslovākijas nodibināšanu 1918. gadā. Es domāju, tas rada arī labu perspektīvu iedibināt aizvien labāku sadarbību starp mūsu pilsētām, tuvinot abu zemju cilvēkus.

— Ko jūs novēlētu latviešiem šajās abām valstīm zīmīgajās dienās?

— Es apsveicu latviešus sakarā ar jūsu drīzajiem valsts svētkiem un novēlu tikpat sekmīgu darbu, gatavojoties iestājai ES un NATO. Es zinu, ka tas nav viegls uzdevums. Bet ir svarīgi, ka Latvija ļoti sekmīgi iet šo ceļu un šogad ir guvusi būtisku progresu, piepildot savas ārpolitikas prioritātes.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"