Mūsu attiecības ir dinamiskas visās jomās

Ali Nazims Belgers (Ali Nazim Belger), Turcijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Svētdien, 29. oktobrī, Turcijas tauta svinēs savus valsts svētkus — Republikas proklamēšanas gadadienu.

— Jā, 1923. gada 29. oktobrī tika proklamēta Turcijas Republika, un šo dienu mūsu tauta ik gadu svin kā visnozīmīgāko savā vēsturē — Neatkarības dienu, kad uz Otomaņu impērijas pelniem tika nodibināta demokrātija. Otomaņu impērija, kā zināms, cieta sakāvi Pirmajā pasaules karā. Stambula bija okupēta, impērija bija sagrauta drupās. Karš bija nogurdinājis iedzīvotājus. No pilnīgas ārvalstu invāzijas un destrukcijas Turciju paglāba mūsu modernās nācijas izveidotājs Mustafa Kemals Ataturks. Un Neatkarības karš, kas iesākās tūlīt pēc Pirmā pasaules kara 1919. gadā, beidzās 1923. gadā ar Turcijas Republikas pasludināšanu.

— Kāda bijusi jaunākā politiskā un ekonomiskā attīstība jūsu valstī?

— Turcija tagad ir laicīga, demokrātiska valsts ar 65 miljoniem iedzīvotāju. Jau kopš 1952. gada Turcija ir NATO dalībvalsts un kopš 1964. gada arī Eiropas Savienības asociētā locekle. Kopš 1996. gada mūs ar šo organizāciju vieno arī muitas savienība. Runājot par ekonomiku, gribu uzsvērt, ka Turcija savā reģionā ir ietekmīgs ekonomiskais spēks. Bet pasaules ekonomikā mūsu valsts pēc apjoma ir sešpadsmitajā vietā. Turcija ir arī viena no visdinamiskākajām valstīm, rēķinot pēc nacionālā kopprodukta pieauguma tempa. Mūsu valsts ir lielākā tekstilpreču piegādātāja Eiropai un arī daudzu multinacionālo kompāniju, kā "Coca–Cola", "Siemens", "Philips", "Chase Manhattan" u.c. reģionālais centrs. Turcijā ir izveidots moderns telekomunikāciju un transporta tīkls.

— Mūsu valstī atrodas arī vienīgā fabrika ārpus ASV, kas ražo modernos iznīcinātājus "F 16". Turcija savas preces eksportē uz simt piecdesmit piecām valstīm, un mūsu privātais sektors iegulda citās valstīs ievērojamas investīcijas. Turcija aktīvi iesaistījusies arī reģiona energoattīstības projektos. Īstenojot vērienīgu privatizācijas programmu, tā arī piedāvā plašas iespējas ārvalstu investētājiem. Tagad mūsu valsts ir ieviesusi jauno ekonomisko programmu, lai pildītu savas saistības, gatavojoties iestājai Eiropas Savienībā.

Politiskā aspektā Turcijai ir īpaša stratēģiskā nozīme, ko nosaka tās ģeogrāfiskais novietojums: robežojoties ar divpadsmit nācijām un četrām jūrām, Turcija veido fizisku un kultūras tiltu starp Eiropu un Āziju. Turcija ir stabila, demokrātiska, Rietumu vērtībām un institūcijām uzticīga valsts. Tā kandidē uz pilnīgu dalību Eiropas Savienībā un izpildīs visas saistības šajā jomā.

— Kā jūs, vēstnieka kungs, vērtējat jaunāko politisko attīstību jūsu reģionā?

— Te atkal jāteic, ka Turcija ir viena no politiski nozīmīgākajām mūsu reģiona valstīm, kas aktīvi iesaistīta Dienvidaustrumu Eiropas valstu sadarbības procesā. Turcija ir arī daudznacionālo miera spēku izveidošanas iniciatore Dienvidaustrumeiropā. Mūsu valsts pastāvīgi seko līdzi notikumiem Balkānu reģionā un apsveic jaunāko attīstību Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā. Turcija atbalsta arī Vidējo Austrumu miera procesu un aktīvi palīdz, kad un kur vien nepieciešams, lai atjaunotu mieru šajā reģionā. Turcijai ir ciešas attiecības un sadarbība gan ar Izraēlu, gan palestīniešiem, un mēs apsveicam Šarmelseikas konferences lēmumus par vardarbības izbeigšanu starp izraēliešiem un palestīniešiem.

— Kā jūs vērtējat Latvijas un Turcijas divpusējo attiecību raksturu un pašreizējo līmeni? Turcija, kā zināms, jau 1925. gadā atzina jaunizveidoto Latvijas valsti un nekad nav de jure atzinusi Latvijas aneksiju un inkorporāciju PSRS.

— Jā, tie ir ļoti zīmīgi fakti. Es vēl gribu arī uzsvērt, ka Turcijas un Latvijas divpusējās attiecības neapgrūtina nekādas problēmas. Tās stabili attīstās visās jomās, un mēs turpinām sekmēt mūsu sadarbību. Paplašinās arī mūsu ekonomiskās attiecības, taču to pašreizējais līmenis vēl neatbilst potenciālajām iespējām, jo mūsu savstarpējās tirdzniecības apjoms ir tikai 14,2 miljoni ASV dolāru gadā. Es gribu uzsvērt, ka vienlaikus ar tirdzniecību ļoti nozīmīga potenciālās sadarbības joma ir tūrisms. Bez ekonomiskajiem ieguvumiem šī sadarbība sekmē arī attiecības starp cilvēkiem un tuvina mūsu tautas. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka nākotnē Latvijas un Turcijas attiecības vēl būtiski padziļināsies, tādēļ gribu Latvijas tautai un īpaši jūsu laikraksta lasītājiem novēlēt panākumus un labklājību.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors