Atgriežoties pie publicētā par Rīgas 1. slimnīcu

Laikraksts "Latvijas Vēstnesis" 24. oktobrī publicēja Labklājības ministrijas paziņojumu par Rīgas 1. slimnīcā pieņemto lēmumu par ārpus Rīgas dzīvojošo pacientu hospitalizācijas pārtraukšanu, jo reģionālās slimokases ir atteikušās turpmāk apmaksāt slimnīcai šo pacientu ārstēšanas izdevumus.

Paziņojums satur neatbilstošus faktus, tiešus draudus pārtraukt slimnīcas finansēšanu vispār, kā arī nekorektus politiskus sapriedelējumus. Paziņojumā minētie 219 000 latu mēnesī paredzēti samaksai par rīdzinieku ārstēšanu, un ar šo jautājumu viss ir kārtībā, problēmu nav. Kas attiecas uz ārpus Rīgas dzīvojošo cilvēku ārstēšanas izdevumu apmaksu, tad daru zināmu, ka šie finansiālie nosacījumi tika apstiprināti četrus mēnešus pēc finansu gada sākuma, tātad kaut ko plānot varēja sākt tikai no tā brīža. Simptomātiski ir tas, ka jau maijā paredzamās finansiālās grūtības vispirms ir skārušas Rīgas 1. un "Gaiļezera" slimnīcas, kuras abas kopā veic vairāk nekā divas trešdaļas no kopējā neatliekamās palīdzības apjoma Rīgā. Toties šādu problēmu pagaidām nav tām slimnīcām, kuras galvenokārt ārstē finansiāli daudz izdevīgākos plānveida pacientus. Daru zināmu, ka Rīgas 1. slimnīcā 88 procenti (!) pacientu šogad ir uzņemti neatliekamās palīdzības sniegšanai un šo slimnieku ierašanos slimnīcā nevar ne plānot, ne arī veidot rindas viņu uzņemšanai. Toties valsts līmenī varēja pavisam droši prognozēt, ka hroniskās veselības aprūpes sistēmas krīzes dēļ šogad būs ievērojami vairāk neatliekamo pacientu. Tas, ka šie slimnieki ir nonākuši mūsu slimnīcā, nebūt neliecina par mūsu slikto darbu.

Budžeta un tā sadalījuma plānošana ir tikai un vienīgi naudas dalītāju — Labklājības ministrijas (LM), Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras un slimokasu — pienākums, kuriem arī jāuzņemas visa atbildība par to, ka naudas nepietiek.

Labklājības ministrijas paziņojumā un Ārstniecības departamenta direktora Oskara Velmera televīzijas intervijā izteiktie draudi nākotnē pārstāt vispār finansēt mūsu slimnīcu liecina tikai par ministrijas ierēdņu nespēju saprast, kas patiesībā ir noticis, un labot pašu radīto situāciju.

Slimnīcas vadības uzdevums ir nepieļaut savas ārstniecības iestādes bankrotu arī tad, kad maksātnespējas situācijā atrodas valsts veselības aprūpes sistēma. Uzņemot vienu pacientu virs noteiktā limita, katram slimnīcas darbiniekam no savas jau tā plānās algas jāziedo Ls 0,08, jo citu finansu rezervju slimnīcai nav. Ir tikai parādi zāļu, kopšanas līdzekļu, elektrības u.c. piegādātājiem.

Par LM paziņojuma politisko daļu diskusijā iesaistīties nevēlos, jo uzskatu, ka šeit jārunā profesionālā, nevis populistiskā "tu pats tāds" valodā.

Izsaku visdziļāko nožēlu par Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas sacerējumu, kurš liecina par situācijas neizpratni un nevēlēšanos nodrošināt slimos cilvēkus ar kvalitatīvu medicīnisko palīdzību.

Slimnīcas direktors Dr.med. Jānis Ozols