Valsts sekretāru 2005.gada 24.novembra sanāksmē

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

– pieteica izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Kā norāda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, ir pieņemti grozījumi Vispārīgos būvnoteikumos, papildinot šos noteikumus ar nodaļu “Vienkāršota renovācija un vienkāršota rekonstrukcija”. Lai noteiktu atbildību par vienkāršotās renovācijas noteikumu pārkāpšanu, t.sk. gadījumiem, kad telpu un telpu grupu īpašnieki nereģistrē telpu vienkāršāko pārbūvju un telpu lietošanas mērķu maiņu valsts informācijas sistēmās, nepieciešams izdarīt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Likumprojekts paredz noteikt administratīvo atbildību par vispārīgajos būvnoteikumos noteikto vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas noteikumu pārkāpšanu. Soda apmērs fiziskajām personām ir noteikts no divdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām no simt līdz piecsimt latiem.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija

– pieteica izskatīšanai likumprojektu “Par Eiropas nolīgumu par galvenajām starptautiskajām dzelzceļa līnijām (AGC)”.

Kā norāda Satiksmes ministrija, 1985.gada 31.maijā parakstītā Eiropas nolīguma par galvenajām starptautiskajām dzelzceļa līnijām (AGC) , dalībvalstis – Eiropas valstis – uzņēmušās starptautiskās saistības ievērot savās valstīs vienotas dzelzceļa līniju būvniecības un aprīkošanas prasības, lai atvieglotu un attīstītu Eiropas starptautisko dzelzceļa satiksmi.

Dzelzceļa līniju būvniecības un aprīkošanas jautājumus Latvijā regulē galvenokārt Dzelzceļa likums, Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi, kā arī normatīvie akti būvniecības nozarē, to skaitā Dzelzceļa būvnoteikumi.

Ar likumprojektu paredzēts pieņemt un apstiprināt 1985.gada 31.maijā parakstīto Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas ekonomiskās komisijas Iekšzemes transporta komitejas Eiropas nolīgumu par galvenajām starptautiskajām dzelzceļa līnijām (AGC). Tā līgumslēdzējas puses (visas Eiropas valstis, izņemot Igauniju, kā arī – Azerbaidžāna, Kazahstāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna un Turcija), apzinoties nepieciešamību atvieglot un attīstīt Eiropā starptautisko dzelzceļa satiksmi un uzskatot, ka sakaru attīstīšanai starp Eiropas valstīm nepieciešams nākotnes dzelzceļa satiksmes prasībām atbilstošu dzelzceļa līniju būvniecības un aprīkošanas koordinēts plāns, pieņem piedāvāto dzelzceļa tīkla plānu, ko turpmāk sauc par starptautisko dzelzceļa tīklu “E”, kurš aprakstīts šim nolīgumam pievienotajā I pielikumā, un tas uzskatāms par svarīgāko dzelzceļa līniju būvniecības un aprīkošanas koordinēto plānu, ko tās nodomājušas pildīt savu valstu nacionālajās programmās atbilstoši saviem tiesību un normatīvajiem aktiem.

Latvija paredz iekļauties starptautiskajā dzelzceļa tīklā “E” ar nacionālā līmeņa dzelzceļa līniju (Šarki) – Meitene – Jelgava – Rīga – Lugaži – (Valga).

Starptautiskā dzelzceļa tīkla “E” galvenās līnijas, atbilst šī nolīguma II pielikumā norādītajiem tehniskajiem parametriem vai arī jāpanāk to atbilstība šī pielikuma noteikumiem, veicot līniju modernizāciju nacionālajās programmās.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums”.

Kā norāda Valsts kanceleja, lai nodrošinātu Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandā noteikto mērķu sasniegšanu, noteikumu projekts paredz izveidot Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomi, kura pildītu šādas pamatfunkcijas:

• sekmētu memorandā noteikto mērķu sasniegšanu un ietverto principu īstenošanu valsts pārvaldē;

• sniegtu priekšlikumus Ministru prezidentam un ieteikumus ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, lai uzlabotu valsts pārvaldes institūciju un pilsoniskās sabiedrības sadarbību.

Padomes izveides mērķis ir nodrošināt izpildvaras un nevalstisko organizāciju efektīvāku sadarbību un nodrošināt Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanu dzīvē.

Projekts paredz, ka padomes sastāvā ir Valsts kancelejas direktors, Ministru prezidenta biroja pārstāvis, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretārs, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītājs, kā arī septiņi pilnvaroti pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām, kas ir parakstījušas memorandu un rakstiski informējušas padomes sekretariātu par vēlmi darboties padomē. Lai nodrošinātu memorandu parakstījušo nevalstisko organizāciju pārstāvību padomē rotācijas kārtībā, padomes locekļa pilnvaru termiņš ir gads un seši mēneši.

Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums attiecas uz pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politikas jomu.

Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikuma ieviešana neprasīs papildu līdzekļus no valsts budžeta, jo padomes sekretariāta funkcijas pilda Valsts kanceleja un izdevumus, kas saistīti ar padomes darbības nodrošināšanu, ir paredzēts segt no Valsts kancelejai valsts budžetā kārtējam gadam piešķirtajiem līdzekļiem.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Latvijas Pilsoniskajā aliansē, Latvijas Tirgotāju asociācijā.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Par kārtību, kādā sagatavos, saskaņos un apstiprinās Latvijas nostāju Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pārkāpumu procedūras ietvaros

24.novembrī valsts sekretāru sanāksmē izskatīja noteikumu projektu par kārtību, kādā sagatavos, saskaņos un apstiprinās Latvijas Republikas nostāju Eiropas Kopienas (EK) dibināšanas līguma pārkāpuma procedūras ietvaros.

EK dibināšanas līguma 226., 227. un 228.pants paredz iespēju Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij vērsties pret citu dalībvalsti sakarā ar līgumā noteikto pienākumu neizpildi. Savukārt dalībvalstij, pret kuru tiek uzsākta pārkāpuma procedūra, dota iespēja paust savu nostāju. Ņemot vērā, ka dalībvalsts nostājas sagatavošanā parasti ir iesaistītas vairākas valsts pārvaldes iestādes, ir jānodrošina šī procesa koordinācija un saskaņotas juridiskās argumentācijas paušana.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, pašreizējais tiesiskais regulējums Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.553 ir nepietiekams, tāpēc detalizēti jānosaka nostājas izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas procedūra, kā arī konkrēti termiņi tās veikšanai.

Noteikumu projekts paredz, ka nostājas projektu izstrādā, lai paustu oficiālu Latvijas viedokli un pēc iespējas efektīvi aizsargātu Latvijas intereses gadījumos, ja Eiropas Komisija ir konstatējusi EK dibināšanas līguma pārkāpumu un nosūtījusi formālu paziņojumu, kurā tas precīzi norādīts, dodot iespēju Latvijai iesniegt savus apsvērumus, vai arī pēc to saņemšanas sniegusi argumentētu atzinumu par attiecīgo jautājumu, kurā izvirzītas noteiktā termiņā izpildāmas prasības pārkāpuma novēršanai.

Tieslietu ministrija koordinēs nostājas projekta sagatavošanu un iesniegšanu izskatīšanai MK sēdē un divas reizes gadā iesniegs MK informatīvo ziņojumu ar pārskatu par ierosinātajām pārkāpuma procedūrām, teikts noteikumu projektā.

Tieslietu ministrija arī apsver iespēju savas kompetences ietvaros un par sev piešķirtajiem budžeta līdzekļiem 2006.gadā izveidot ES tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles datu bāzi. Tā nepieciešama, ņemot vērā pieaugošo dokumentu apriti, kā arī to, ka līdz šim nav izveidots to efektīvs pārraudzības un kontroles instruments. Datu bāze nodrošinātu pārkāpuma procedūras koordinēšanu un noteikumu projekta realizēšanu, kā arī ļautu kompetentajām atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēm laikus reaģēt uz ES tiesību aktu kopuma izmaiņām, tādējādi nodrošinot savlaicīgu Latvijas saistību izpildi un efektīvu pārkāpuma procedūras koordinēšanu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Tāpat noteikumu projektu saskaņos Satiksmes, Veselības, Vides un Zemkopības ministrija un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās, kā arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, Nacionālās trīspusējās sadarbības padome un Valsts kanceleja.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu projektu īstenošanu

24. novembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts, kas nosaka atbildīgās iestādes par valsts budžeta plānošanu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības (NV) divpusējā finanšu instrumenta projektu īstenošanai. Noteikumu projekts nosaka valsts līdzfinansējuma plānošanas un pieprasījumu sagatavošanas kārtību finansējuma saņemšanai no valsts budžeta, kā arī maksājumu veikšanas kārtību.

EEZ finanšu instrumentu veido Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas iemaksas, bet Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu pilnībā finansē Norvēģija. Ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ ietvaros, kā arī atbalstīt jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis to centienos pilnvērtīgi piedalīties paplašinātās Eiropas iekšējā tirgū. Saskaņā ar EEZ paplašināšanās līgumu EEZ finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments būs pieejams vairākām ES dalībvalstīm, to vidū arī Latvijai.

Abu finanšu instrumentu darbības termiņš ir pieci gadi, sākot no 2004.gada 1.maija līdz 2009.gada 30.aprīlim. Kopējā Latvijai pieejamā summa abu finanšu instrumentu ietvaros, atskaitot finanšu instrumentu vadības izmaksas, būs 51 269 400 eiro. Latvijai katru gadu ir iespējams saņemt piekto daļu no kopējās valstij piešķirtās summas.

Informācija par EEZ un Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu internetā: http://www.eeagrants.lv/

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Par derīgo izrakteņu ieguves kārtību

24.novembrī valsts sekretāru sanāksmē Vides ministrija pieteica MK noteikumu projektu “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība”. Noteikumu projekts sagatavots saskaņā ar likumu “Par zemes dzīlēm”.

Izstrādātais noteikumu projekts nosaka prasības ģeoloģiskajai izpētei, derīgo izrakteņu ieguves projektiem un projektu akceptēšanas kārtību, ieguves procesam, kā arī derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivācijai.

Šis noteikumu projekts regulēs tādus derīgo izrakteņu ieguves posmus kā derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošanu ieguvei, ieguves vietas ekspluatāciju, iegūto derīgo izrakteņu un atlikušo derīgo izrakteņu krājumu uzskaiti. Tāpat tie noteiks derīgo izrakteņu ieguves vietas konservācijas vai rekultivācijas kārtību.

Pašlaik saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nav atsevišķu noteikumu, kas regulētu derīgo izrakteņu ieguvi. Derīgo izrakteņu ieguve notiek, ievērojot ģeoloģijas zinātnes atziņas un praktisko pieredzi, kā arī pamatojoties uz agrāk izstrādātajiem ieguves projektiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa