Par Baltijas asamblejas 24.sesijas darbu Tallinā

Piektdien, 25.novembrī, Igaunijā, Tallinā, darbu sāka Baltijas asamblejas 24.sesija. Notika arī Baltijas Ministru padomes 11.sēde.

Baltijas asamblejas delegātus sveica Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu augstākās amatpersonas, kā arī Polijas Seima, Ziemeļu padomes, Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes un citu asambleju pārstāvji.

Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja Ene Ergmā norādīja, ka Baltijas valstu sadarbībai būtu jākoncentrējas trīs virzienos – Baltijas jūras reģiona interesēs, kā arī jārisina jautājumi par energoapgādes un infrastruktūras attīstību. Savukārt Baltijas asamblejai, izejot reformu ceļus, turpmāk būtu jādarbojas precīzāk un elastīgāk.

Latvijas pārstāvis, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume uzsvēra, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbība pamatojas uz kopīgajām interesēm un mērķiem ārpolitikā un drošības politikā, īpaši konkurences cīņā ar citiem Eiropas un pasaules reģioniem. “Eiropas Savienības dalībvalsts statuss uzliek par pienākumu pašiem risināt daudzus jautājumus, kurus ne vienmēr var nokārtot ar vienas nacionālās valsts resursiem. Un Baltijas valstis kā mazas Eiropas Savienības valstis ar ierobežotām finanšu un cilvēku iespējām vienatnē nespēj atrisināt visus jautājumus,” sacīja J.Straume.

Savukārt Beniluksa un Ziemeļu padomes pārstāvji akcentēja šo organizāciju veiksmīgo sadarbību un pauda cerību, ka nākotnē tā attīstīsies un paplašināsies.

Baltijas asamblejas delegāti diskutēja arī par parlamentārās sadarbības nākotni Baltijas jūras reģionā. Referenti uzsvēra, ka nedrīkst nenovērtēt Baltijas asamblejas kā efektīva darbības instrumenta nozīmi, ko mēs varam izmantot gan savu nacionālo interešu pārstāvēšanai, gan kā forumu informācijas un viedokļu apmaiņai. Kurp mēs ejam šodien un kurp iesim, teiksim, pēc pieciem gadiem? Kā izmantosim mūsu parlamentārās sadarbības mehānismu ilgākā laika perspektīvā un kā sadarbosimies ar ziemeļvalstīm un Beniluksa valstīm? Tie bija jautājumi, ko savās uzrunās akcentēja Baltijas parlamentārieši, jo tieši viņi ietekmēs Baltijas valstu spēju aktualizēt un aizstāvēt kopīgās intereses Eiropas Savienības ietvaros, sadarboties ES programmās un iesaistīties reģionālos projektos, kā arī optimāli izmantot Baltijas valstu aizsardzības resursus, lai stiprinātu NATO spējas vairot drošību reģionā.

Runātāji uzsvēra nepieciešamību stiprināt Baltijas asamblejas saites ar izpildvaru sadarbības institūciju – Baltijas Ministru padomi, kā arī intensificēt atgriezenisko saiti ar nacionālajiem parlamentiem. Kā vēl viens organizācijas darbības virziens tika minēta iespēja sniegt koordinētu atbalstu jaunajām ES kaimiņvalstīm pilsoniskas un demokrātiskas sabiedrības veidošanai un šajās valstīs notiekošo reformu procesu veicināšanai. “Baltijas asambleja šajā jomā var sniegt savu ieguldījumu, daloties sekmīga daudzpusējās parlamentārās sadarbības modeļa izveides un darbības pieredzē,” sacīja Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Aigars Pētersons.

Tāds reģionālās sadarbības mehānisms kā Baltijas asambleja var kalpot kā politisks lietussargs mūsu valstu sadarbības procesos, bet tikai, ievērojot vienu nosacījumu – runātāji uzsvēra, ka nepieciešams politiskais atbalsts, ilgtermiņa sadarbības stratēģija un vienotā sistēmā funkcionējošs Baltijas parlamentārais un izpildvaru sadarbības mehānisms. Latvijas delegācijas vadītājs arī norādīja – ja mums jau ir izveidots instruments, ar kura palīdzību varam pārstāvēt savas intereses, tad nevajadzētu aktualizēt mūžseno jautājumu par būt vai nebūt, bet gan meklēt atbildes uz jautājumu – kā labāk?

Baltijas Ministru padomē ar ziņojumiem uzstājās Baltijas valstu ārlietu resora pārstāvji – Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets, Lietuvas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Daļus Čekolis un Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Vaira Paegle. Savos referātos ziņotāji informēja par gada laikā paveikto, kā arī iezīmēja Baltijas Ministru padomes darbības prioritātes nākamajam gadam. Te tika minēta gan sadarbība enerģētikas jautājumos, transporta, infrastruktūras attīstībā (Via Baltica un Rail Baltica projekti), ekoloģijas un gaisa telpas aizsardzība, kā arī Šengenas līguma iedzīvināšana.

Latvijas pārstāve (ES) V.Paegle akcentēja būtisko Eiropas Savienības jautājumu. Viņa uzsvēra, ka svarīgi ES izaicinājumus pārvērst reālās iespējās. Un tās būtu: ekonomiskā konkurence, pragmatisks sociālais modelis, vienota ES politika enerģētikas, drošības, imigrācijas un robežjautājumos, ES paplašināšanas turpināšana, kā arī dialoga atklāšana ar sabiedrību par ES konstitucionālo līgumu. V.Paegle norādīja, ka Baltijas valstīm nepieciešams sadarboties šo izaicinājumu īstenošanā. “Mums jābūt vienotiem un aktīviem, lai Eiropas institūcijas mūs sadzirdētu un mēs spētu aizstāvēt savas nacionālās un reģionālās intereses,” viņa sacīja.

Debatēs, kas izraisījās pēc ziņojumu uzklausīšanas, tika minēta gan iespējamā gāzes vada izbūve Baltijas jūrā, gan arī nenoslēgtā robežlīguma jautājums.

Sestdien, 26.novembrī, Tallinā norisinājās Baltijas asamblejas 24.sesijas otrā darba diena. Tās dalībnieki sprieda par gāzes vada būvniecību Baltijas jūrā un tā ietekmi uz Baltijas jūras reģiona vidi. Sēdes nobeigumā tika pieņemtas trīs rezolūcijas, ievēlētas Baltijas asamblejas amatpersonas, kā arī apstiprināts organizācijas nākamā gada budžets.

Jautājums par gāzes vada izbūvi Baltijas jūrā asamblejas darba kārtībā tika iekļauts, jo tā iespējamā kaitīgā ietekme uz apkārtējo vidi nav pietiekami izvērtēta. Papildu bažas rada Baltijas jūrā Otrā pasaules kara laikā nogremdētie ķīmiskie ieroči, kas gāzes vada būvniecības un ekspluatācijas rezultātā var radīt nopietnus draudus.

Runātāji uzsvēra, ka, realizējot lielus enerģētiskas infrastruktūras projektus Baltijas jūras reģionā, jāņem vērā visu reģiona valstu energoapgādes drošums un drošības intereses un ka šajā nolūkā steidzamā kārtā un kompleksi jāizanalizē Baltijas jūras reģionā esošo Eiropas Savienības dalībvalstu enerģētiskais stāvoklis, lai, pamatojoties uz to, saņemtu ES subsīdijas.

Delegāti akcentēja – būvējot gāzes vadu Baltijas jūrā un to turpmāk ekspluatējot, jānovērš jebkuras briesmas, it īpaši tās, kuras var radīt pēc Otrā pasaules kara Baltijas jūrā nogremdētie ķīmiskie ieroči, un ka gāzes vada izbūve nedrīkst nodarīt kaitējumu Baltijas jūras ekosistēmai un sagraut Baltijas jūras kā sevišķi jutīgas zonas floru un faunu.

Pieņemot nobeiguma rezolūciju par gāzes vada izbūvi Baltijas jūrā, Baltijas asamblejas delegāti aicina Baltijas reģiona valstu parlamentus, Baltijas Ministru padomi un starptautiskās organizācijas pievērst pastiprinātu uzmanību tai situācijai, kas izveidojusies, un veikt pasākumus, lai, būvējot gāzes vadu zem Baltijas jūras ūdeņiem, tiktu novērstas visas ietekmes uz vidi.

Vēl Baltijas asamblejas dalībnieki pieņēma rekomendāciju Eiropas Komisijai par projektu Rail Baltica ar aicinājumu veikt pasākumus alkoholisma novēršanai.

Par Baltijas asamblejas prezidentu apstiprināja Lietuvas delegācijas vadītāju Valēriju Simuliku un tika nolemts, ka kārtējā Baltijas asamblejas sesija notiks nākamā gada decembrī Viļņā.

Saeimas preses dienests