Runa III valsts pārvaldes darbinieku konferencē “Valsts pārvaldes aktuālie jautājumi” Rīgā 2005.gada 24.novembrī:
Ierēdnis
Latvijas valstī pieder pie tās kategorijas cilvēkiem, kas nekad
netiek atbilstoši novērtēts. Ņemot vērā vispārējo ārkārtīgi
negatīvo attieksmi pret valsti, ne tikai politiķu, bet arī
ierēdņu darbs ļoti bieži tiek nievāts, izceļot visu negatīvo un
nepamanot pozitīvo. Ierēdņi bieži tiek vainoti neizdarībā,
birokrātismā, korupcijā un visos citos grēkos.
Valsts pārvaldei tiek pārmestas gan iesīkstējušas tradīcijas no
padomju laikiem, gan visa bijušā noliegšana, gan vecuma
konservatīvisms, gan jaunības maksimālisms. Ierēdņi ir pakļauti
spiedienam gan no augšas, gan no apakšas.
No vienas puses, ir sabiedrība, kas ne vienmēr ir apmierināta, no
otras puses, ierēdņi bieži ir pakļauti neprognozējamām un ne
vienmēr motivētām dusmām no politiķu puses. Ļoti bieži savu
neizdarību politiķi uzveļ ierēdņiem.
Visi klātesošie noteikti zina gadījumus, kad pēkšņi kā no zilām
debesīm kāds politiķis vēršas pret kādu ierēdni ar visu savu
daiļrunības spēku, apvainodams viņu visos grēkos, kas vien ienāk
prātā. Gadās, ka vienīgais dusmu vai nelabvēlības pamats ir tas,
ka konkrētais ierēdnis ir bijis labi ieredzēts un augsti vērtēts,
piemēram, pie iepriekšējā ministra. Ierēdnis pēkšņi var krist
nežēlastībā par to, ka sācis strādāt citas partijas valdīšanas
laikā, vai vienkārši par to, ka strādā pārāk ilgi un tātad viņu
var vainot par visu, kas šajā jomā nav sakārtots.
Daži politiķi savu politiku ir veidojuši tikai un vienīgi uz
“galvu raušanu”, kā viņi to sauc, un sabiedrība nepārprotami
viņus ir atbalstījusi, nesaprotot, kāds ļaunums valsts pārvaldei
ar to tiek nodarīts.
Ierēdņu – īpaši augstāko – un politiķu attiecības ir ļoti
sarežģītas. Bieži tās no ierēdņiem prasa milzīgas diplomātijas
spējas, pacietību un elastību. Tas nav viegli, un patiesībā tam
tā nevajadzētu būt. Diemžēl mūsu valsts daudzās jomās vēl tikai
pilnveidojas.
Mums jau ir profesionāli ierēdņi, bet mums vēl ir maz
profesionālu politiķu, kuri spētu novērtēt labu ierēdņu darbu,
tādu politiķu, kuri apzinātos ierēdņu lomu valsts pārvaldē un
nedomātu, ka viņi paši ir visvareni un vienpersoniski
ģēniji.
Cienījamie klātesošie, mēs visi šeit esam kolēģi. Mēs visi darām
kopīgu darbu. Un sirds dziļumos visi vēlamies, lai kopā šis darbs
tiktu paveikts iespējami labi.
Ierēdniecības loma Latvijā ir sevišķi svarīga tā iemesla dēļ, ka
politiskā vide un valdības mainās ļoti strauji un ierēdniecība
bieži ir vienīgais garants procesa pārmantojamībai konkrētās
nozarēs. Bieži vien ierēdņi ir tie, kas nodrošina nozares
attīstību. Tā ir milzīga atbildība, kas gulstas uz jūsu
pleciem.
Par laimi pēdējā laikā vairs nav tik lielu problēmu ar labu
darbinieku piesaistīšanu valsts pārvaldei. Par spīti tam, ka
vārdam “ierēdnis” vēsturiski radusies nelāga pieskaņa, ir ļoti
daudz spējīgu, motivētu jauniešu, kas labprāt izvēlas strādāt
valsts sektorā.
Sarežģījumi vēl aizvien ir ar to, kā šos darbiniekus noturēt, kā
piedāvāt viņiem skaidru un iekārojamu karjeras mehānismu un
atalgojumu. Problēmas ir ar to, kā panākt, lai ierēdnis nekļūtu
par pasīvu skrūvīti valsts aparātā, bet saglabātu pārliecību par
sava darba nozīmīgumu.
Taču kopumā Latvijā ir izveidots labs valsts pārvaldes mehānisms.
Ne velti pie mums brauc mācīties ļaudis no valstīm, kas savu
demokrātiju sāk būvēt no pamatiem. Metīsim kautrību pie malas –
mēs varam būt paraugs daudziem.
Svarīgi, lai mēs vienlīdz labi apzinātos gan savas stiprās, gan
vājās puses, lai nekristu bezjēdzīgā negatīvismā vai pārliekā
optimismā.
Es vēlu jums veiksmi gan šīsdienas darbā, gan arī ikdienā un
gribu apliecināt, ka esmu atvērts jebkurai diskusijai un jebkuras
problēmas risināšanai. Nekautrējieties, meklējiet mani ar savām
ierosmēm vai problēmām, es apsolu, ka man vienmēr tam atradīsies
laiks, jo es patiesi uzskatu, ka ierēdņu korpuss ir mūsu valsts
balsts, kurš nav ticis novērtēts pietiekami un kurš ir pelnījis
visa veida atbalstu.
Paldies jums un veiksmi!