Piedaloties Eiropas un Vidusjūras valstu galotņu sanāksmē

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga vakar, 28.novembrī, Spānijas pilsētā Barselonā piedalījās Eiropas un Vidusjūras valstu galotņu sanāksmē. Uzrunājot valstu un valdību vadītājus, kā arī ārlietu ministrus, prezidente izteica Latvijas atbalstu līdz 2010.gadam izveidot vienotu Eiropas un Vidusjūras brīvās tirdzniecības telpu, panākt digitālās plaisas samazināšanu, turpināt cīņu ar nabadzību Eiropas Savienības (ES) kaimiņos, kā arī ar terorismu.

V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka, par spīti atšķirīgajai izcelsmei, reliģiskajai piederībai, ģeogrāfiskajam novietojumam, visas šodien galotņu sanāksmē klātesošās vairāk nekā 40 valstis vieno vispārcilvēciskas vērtības un kopējs mērķis – nostiprināt mieru, stabilitāti un labklājību visā Vidusjūras reģionā, īpaši palīdzot Āfrikas valstīm to attīstības centienos.

Eiropas un Vidusjūras valstu partnerība (The Euro-Mediterranean Partner­ship) ir nozīmīgs ietvars politiskām, ekonomiskām un sociālām attiecībām, dialogam un reģionālai sadarbībai Vidusjūras reģionā. Šī ir arī partnerība, ko dēvē par Barselonas procesu un kas ietver 38 biedrus: 25 ES dalībvalstis, 3 ES kandidātvalstis un 10 citas valstis – Vidusjūras reģiona partneres. Pirmā ārlietu ministru konference Barselonā 1995.gadā bija sākums šai apvienībai starp Vidusjūras reģiona ES valstīm.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Spānijas pilsētā Barselonā Eiropas un Vidusjūras galotņu sanāksmes ietvaros neformāli tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Lielbritānijas premjerministru Toniju Blēru, galveno uzmanību pievēršot jautājumam par ES ilgtermiņa finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam.

Prezidentei arī notika divpusēja tikšanās ar Ungārijas prezidentu Lāslo Šojomu.

Abas puses pauda gandarījumu par Latvijas un Ungārijas ciešo sadarbību zinātnē un kultūrā, kā arī pauda apņēmību stiprināt sadarbības saites politiskajā līmenī, īpaši sadarbību starp ministrijām. Tika izteikts gandarījums, ka Latvijas un Ungārijas viedoklis Eiropas Savienības (ES) un NATO jautājumos ir vienots, tāpat arī tādā aktuālā jautājumā kā ES finanšu perspektīva.

Runājot par ES finanšu perspektīvu, V.Vīķe-Freiberga un L.Šojoms uzsvēra, ka jaunajām ES dalībvalstīm jābūt vienotām savu kopējo interešu aizstāvībā, un ES interesēs ir, lai tās pēc iespējas ātrāk sasniegtu ES dalībvalstu vidējo labklājības līmeni. Abi prezidenti atzīmēja, ka ES jāīsteno brīvas preču, pakalpojumu un darbaspēka kustības principu darbība organizācijas ietvaros.

Ungārijas prezidents, pieņemot V.Vīķes-Freibergas ielūgumu, apstiprināja, ka nākamā gada sākumā valstsvizītē apmeklēs Latviju.

Valsts prezidente vakar sniedza vairākas intervijas Spānijas preses izdevumiem, atbildot uz jautājumiem par ES aktualitātēm, kā arī paužot Latvijas skatījumu uz tām. Runājot par ES finanšu perspektīvu, prezidente sacīja, ka jaunās dalībvalstis centīsies vienoties un kopīgi aizstāvēt savas tiesības, tajā skaitā jau nākamnedēļ Tallinā un Budapeštā, tiekoties ar Lielbritānijas premjerministru Toniju Blēru. Prezidente uzsvēra, ka valstīm, kas bijušas totalitārā režīma varā, ir nepieciešama solītā palīdzība, lai tās pēc iespējas ātrāk sasniegtu ES dalībvalstu vidējo labklājības līmeni. Tāpat prezidente pauda Latvijas atbalstu tām ES kaimiņvalstīm, kas vēlas nostiprināt demokrātiju un cenšas liberalizēt savu tirgu.