Lai darbos tuvojamies Eiropas līmenim

Kārlis Eihenbaums, Latvijas vēstnieks Nīderlandē, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: A.F.I.

— Mūsu zemes jau gadu simteņiem saistījuši tirgoņu kuģi Rīgas un Antverpenes ostās. Taču gadsimtu un gadu tūkstošu mija iezīmējusies ar kvalitatīvi daudz augstāku līmeni mūsu valstu attiecībās. Kā jūs raksturotu aizvadīto 2000. gadu šajā ziņā?

— Latvijas un Nīderlandes attiecības tieši šajā tūkstošgades pirmajā gadā ir guvušas jaunu un spēcīgāku dinamiku, kas ir raksturīga tikai ļoti draudzīgām, vienu vērtību skalu pārstāvošām valstīm. Mūsu attiecībās nav problēmu, ir tikai savstarpēja izpratne un atbalsts. Tieši 2000.gadā ir bijušas vairākas vērā ņemamas tikšanās, regulārās politiskās konsultācijas un savstarpējās vizītes, kas veicinājušas arī labāku Latvijas nacionālo interešu pārstāvniecību pasaulē kopumā, jo Nīderlandes politiskais un ekonomiskais svars ierindojams pasaules valstu pirmajā desmitā.

Līdzās nu jau regulārajiem un ierastajiem kontaktiem vēlos minēt mūsu valstu attiecībās pirmo oficiālo Latvijas valdības vadītāja — Ministru prezidenta — Andra Bērziņa vizīti Hāgā 2000. gada oktobrī, kad Nīderlandes slavenais parlamenta un valdības komplekss "Binnenhof" bija rotāts ar Latvijas sarkanbaltajiem karogiem. Būtiski, ka tik augstā līmenī tika iezīmēta pilnīga viedokļu saskaņa visos nozīmīgākajos ārpolitiskajos jautājumos, kā arī izteikts ļoti līdzīgs vērtējums par procesiem Eiropā un Baltijas jūras reģionā. Emocionāla un dziļi simboliska bija Nīderlandes Ģenerālštatu — viena no pasaules vecākajiem un autoritatīvākajiem parlamentiem — delegācijas pirmā oficiālā vizīte Latvijā pavisam nesen, novembra beigās un decembra sākumā. Delegāciju vadīja pati parlamenta priekšsēdētāja Jeltje van Nīvenhovena — autoritatīva un godājama demokrātisko parlamentāro tradīciju sargātāja.

— Kādu jūs paredzat jauno gadu Latvijas un Nīderlandes attiecībās?

— Domāju, ka 2001. gads būs mūsu partnervalstu attiecību tālākas attīstības gads. Rīgas 800. gadadienas svinības, starptautiskās Hanzas dienas, Eiropas kultūras galvaspilsētas mēnesis Rīgā un vēl citi pasākumi nīderlandiešiem būs unikāla iespēja simboliski atgriezties savā "zelta laikmetā" , kad Nīderlande izveidojās par lielvalsti un kontrolēja Eiropai tik nozīmīgos tirdzniecības ceļus Baltijas jūrā. Interesanti, ka mūsu zemes saista gan Hanzas dienu tradīcijas, gan 17. gadsimta plaukstošā tirdzniecība, kad astoņdesmit pieci procenti no Nīderlandes ārējās tirdzniecības kopapjoma bija saistīti ar Baltijas jūru. Bet Rīga jau tad bija plaša reģiona centrs. Runājot par vēsturi, varam minēt arī karaliskās ģimenes saites, kādas Kurzemes hercogam Jēkabam bija ar visas tautas cienīto Nīderlandes karalieni Beatriksi. Līdz ar to varam sagaidīt nīderlandiešu aktīvu piedalīšanos 2001. gada pasākumos Latvijā un īpaši Rīgā. Ir zināms, ka Nīderlande jau 30. aprīlī, karalienes dzimšanas dienā, sūtīs uz Rīgu moderno kara flotes fregati "Karel Doorman". Aizraujošā braucienā "Rallijs uz Rīgu" jau pieteikušās vairāk nekā divdesmit nīderlandiešu kreiserjahtas.

Savukārt Nīderlandi oficiālā vizītē gatavojas apmeklēt Latvijas Saeimas delegācija. Ceram arī, ka Nīderlandes Ministru prezidents Vims Koks, kas ir viens no mūsdienu pasaules ietekmīgākajiem politiķiem, ieradīsies oficiālā vizītē Latvijā. Paralēli šiem augsta līmeņa oficiālajiem kontaktiem tālāk nostiprināsies sakari starp mūsu pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, politiskajām partijām un cilvēkiem kopumā.

— Nīderlandei ir stiprs vārds un ietekme abās Latvijas ārpolitikai vitāli svarīgajās organizācijās — Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Kā Nīderlande vērtē mūsu centienus iestāties šajās organizācijās?

— Nīderlande ar patiesu apbrīnu vērtē Latvijas sasniegumus ceļā uz ES un NATO. Pati būdama viena no šo organizāciju dibinātājvalstīm, kā arī nepārprotami atrodoties tā dēvētajā Briseles varas centrā, Nīderlande ir ļoti nozīmīga mūsu sasniegumu izvērtētāja un vērtīga padomdevēja Latvijai. Augstu novērtējams atbalsts, ko nīderlandieši mums sniedz gan materiāli, gan ar padomiem padomju okupācijas seku pārvarēšanai. Nīderlande mums arī materiāli palīdz risināt apjomīgo naturalizācijas un integrācijas darbu. Tās nav tukšas receptes, ieteikumi, pamācības vai pārmetumi, kas reizēm dzirdami šur un tur pasaulē, bet gan vēlme dziedēt mūsu tautas brūces, vairot stabilitāti un labklājību, patiesa Nīderlandes ieinteresētība Latvijas liktenī. ES paplašināšana nīderlandiešiem nav idealizēts sapnis, bet skaidra apziņa, ka tā ir gan vēsturiska iespēja, gan arī unikāls izaicinājums tālāk attīstīt Eiropas ekonomisko un sociālo labklājību, neapstāties pie stabilitātes un pārticības tikai kontinenta laimīgākajā pusē. Investīciju apjoma ziņā ES kandidātvalstīs no bijušajiem Austrumiem Nīderlande ir otrajā vietā aiz Vācijas. Pieaug Nīderlandes ekonomiskā klātbūtne arī Latvijā. Kurš latvietis gan nezina "Shell" un "Rimi"? Izlīdzinās arī Latvijas un Nīderlandes tirdzniecības līdzsvars.

Ekonomisko un politisko aktivitāšu straujais pieaugums mūsu valstu attiecībās ir spilgts apliecinājums tam, ka Latvijas progress un virzība uz Eiropas institūcijām tiek atzīta un augstu novērtēta. Nīderlande, kas līdz ar Lielbritāniju tiek uzskatīta par pārliecinātāko "atlantisti", konsekventi iestājas par ciešām saitēm ar ASV un pārliecinošu ASV militāro klātbūtni Eiropā, atbalsta Latvijas un visu Baltijas valstu vēlmi veidot un vairot reģionā lielāku stabilitāti un uzticību. Latvijas centieni iekļauties NATO netiek un arī nevar tikt uzskatīti par politiķu untumu vai elitāri izlolotu politisku izšķērdību. Gluži pretēji — tos uztver kā pārliecību, ka miers nav tikai tad, kad nenotiek karš. Miers ir tad, ja starp tautām un valstīm valda uzticība, un nav svarīgi, vai tās ir lielas vai skaitliski mazākas nācijas. Ir atmesta postošā ģeopolitiskā domāšana. Drošība sakņojas ne vien militārās un politiskās organizācijās vai armijās, bet savstarpējā uzticībā un iespējamā risku un draudu novēršanā. Latvijas dalība NATO ir arī skaidrs ceļš šajā virzībā. 2000. gadā pirmo reizi Nīderlandes bruņoto spēku augstākie komandieri apmeklēja Baltijas valstis mācību un izzināšanas braucienā. Līdzīgi apmeklējumi ieplānoti arī 2001. gadā. Starp citu, pašlaik Nīderlande ir vienīgā ES valsts, kas jau reāli paredzējusi ievērojamus līdzekļus 60 tūkstošu vīru lielo ES militāro spēku izveidei.

— Kāds 2000. gads bijis pašai Nīderlandei?

— Nīderlandei aizvadītais gads bijis viens no sekmīgākajiem pēdējos gadu desmitos. Ekonomiski un politiski valsts turpinājusi strauji nostiprināt savas vadošās pozīcijas.

Nīderlandē nav bezdarba, un ekonomisko izaugsmi jau vairākus gadus pēc kārtas raksturo nacionālā kopprodukta pieaugums virs trim procentiem. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp augsti attīstītajām valstīm. Nīderlandes politiķiem, apspriežot budžetu, jādomā, ko darīt ar naudas pārpalikumu. Tas tomēr nenozīmē, ka Nīderlandē nav nekādu problēmu. Atsevišķi ekonomisti brīdina par tā saukto ekonomikas pārkaršanas iespēju. Valstī ir miljons nestrādājošu invalīdu un liels bēgļu pieplūdums, kas rada daudz steidzami risināmu problēmu. Nerit arī tik raiti, kā gribētos, dažādo minoritāšu iesakņošanās darbīgo cilvēku zemē. Taču kopumā var teikt, ka Nīderlandes sasniegumi pēc Otrā pasaules kara arī Latvijai dod pārliecību, ka, pareizi organizējot valsts attīstību, panākumi būs garantēti.

— Kāds ir jūsu vēlējums "Latvijas Vēstneša" lasītājiem?

— Es novēlu visiem "Latvijas Vēstneša" lasītājiem laimīgu, veselīgu Jauno gadu! Novēlu 2001. gadā izpratni un labklājību! Esiet pārliecināti, ka Latvijas diplomātiskie pārstāvji plašajā pasaulē aktīvi un nenogurstoši aizstāv mūsu valsts intereses, bet mūsu aktīvā ārpolitika ir garantija Latvijas drošībai un labāku dzīves apstākļu nodrošināšanai. Lai Dievs dod, un lai mēs paši radītu savai zemei iespēju pietuvoties līmenim, kāds sasniegts Nīderlandē.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors