Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā

Izdarīt Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

papildināt pantu ar jaunu 1.punktu šādā redakcijā:

“1) elektroniskais pasts — pakalpojumu veids, kas elektronisko sakaru tīklam pievienoto datoru lietotājiem nodrošina iespēju nosūtīt un saņemt paziņojumu;”;

uzskatīt līdzšinējo 1. — 4.punktu attiecīgi par 2. — 5.punktu.

2. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9. pants. Komerciāla paziņojuma sūtīšanas aizliegums

(1) Aizliegts izmantot komerciāla paziņojuma sūtīšanai automātiskās zvanīšanas (galiekārtu) sistēmas, kas darbojas bez cilvēka līdzdalības (automātiskās izsaukumierīces), elektronisko pastu vai faksa aparātus (faksimilus), kurus izmantojot iespējams individuāls kontakts ar pakalpojuma saņēmēju, ja pakalpojuma saņēmējs iepriekš nav devis brīvu un nepārprotamu piekrišanu.

(2) Pakalpojuma sniedzējs, kas savu komercdarījumu ietvaros ieguvis no pakalpojuma saņēmējiem elektroniskā pasta adreses, drīkst tās izmantot citiem komerciāliem paziņojumiem, ja:

1) komerciālie paziņojumi tiek sūtīti par līdzīgām pakalpojuma sniedzēja precēm vai pakalpojumiem;

2) pakalpojuma saņēmējs jau sākotnēji nav iebildis par turpmāku elektroniskā pas­ta adreses izmantošanu;

3) pakalpojuma saņēmējam katrā turpmākajā komerciālā paziņojuma saņemšanas brīdī tiek dota nepārprotama bezmaksas iespēja (iesniedzot iesniegumu vai nosūtot paziņojumu elektroniski) atteikties no turpmākas elektroniskā pasta adreses izmantošanas.

(3) Cita veida komunikācija, izmantojot komerciāla paziņojuma sūtīšanai publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, var notikt, ja pakalpojuma saņēmējs iepriekš ir devis brīvu un nepārprotamu piekrišanu, izņemot šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos gadījumus.

(4) Elektronisko pastu aizliegts izmantot komerciāla paziņojuma sūtīšanai, ja tiek slēpta vai noklusēta sūtītāja identitāte (arī tad, ja komunikāciju veic sūtītāja vārdā) vai tiek lietota nederīga elektroniskā pasta adrese, uz kuru pakalpojuma saņēmējs varētu sūtīt pieprasījumu pārtraukt komunikāciju.

(5) Katra aizliegta komerciāla paziņojuma sūtīšana ir atsevišķs pārkāpums.”

3. 10.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Starpnieka pakalpojuma sniedzējs, kas veic informācijas pārraidi elek­tronisko sakaru tīklā vai nodrošina piekļuvi šim tīklam, nav atbildīgs par pārraidāmo informāciju, ja tas ievēro visus šādus nosacījumus:

1) neierosina informācijas pārraidi;

2) neizvēlas pārraidāmās informācijas saņēmēju;

3) neizvēlas vai nepārveido pārraidāmo informāciju.”;

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Starpnieka pakalpojuma sniedzējs, kas veic informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā, nav atbildīgs par automātisku, starpniecisku un īslaicīgu informācijas uzglabāšanu, ja šī uzglabāšana nepieciešama, lai attiecīgo informāciju varētu efektīvāk pārraidīt tālāk citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma, un ja starpnieka pakalpojuma sniedzējs:

1) nepārveido informāciju;

2) ievēro informācijas pieejamības nosacījumus;

3) ievēro nozares godprātīgas prakses noteikumus attiecībā uz informācijas atjaunošanu;

4) atbilstoši nozares godprātīgas prakses noteikumiem netraucē tehnoloģiju likumīgu izmantošanu, lai iegūtu ziņas par informācijas izmantošanu;

5) nekavējoties veic darbības, lai likvidētu uzglabāto informāciju vai liegtu piekļuvi tai, tiklīdz ieguvis faktiskas ziņas, ka šī informācija sākotnējā pārraidīšanas avotā ir izņemta no elektronisko sakaru tīkla vai ir liegta piekļuve šai informācijai, vai tās izņemšanu vai piekļuves liegšanu tai pieprasījusi uzraudzības iestāde.

(5) Starpnieka pakalpojuma sniedzējs, kas veic pakalpojuma saņēmēja informācijas uzglabāšanu, nav atbildīgs par uzglabāto informāciju, ja uzglabāšana veikta pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma un ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) starpnieka pakalpojuma sniedzējam nav faktisku ziņu par pakalpojuma saņēmēja nelegālu darbību vai informāciju;

2) starpnieka pakalpojuma sniedzējs nekavējoties veicis darbības, lai likvidētu vai liegtu piekļuvi uzglabātajai informācijai, tiklīdz ieguvis ziņas par pakalpojuma saņēmēja nelegālu darbību vai informāciju.”

4. Izteikt 11.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Starpnieka pakalpojuma sniedzējam ir pienākums:

1) nekavējoties informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem pakalpojuma saņēmēja darbībā vai tā uzglabātajā informācijā;

2) pēc uzraudzības iestādes pieprasījuma sniegt ziņas par pakalpojuma saņēmējiem, kuru informācijas uzglabāšanu nodrošina starpnieka pakalpojuma sniedzējs.”

5. Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Informācijas sabiedrības pakalpojumu apriti savas kompetences ietvaros uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Datu valsts inspekcija, kā arī citas uzraudzības un kontroles iestādes.”

6. Izteikt 13.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) patērētāju aizsardzībai.”

7. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 8.jūnija direktīvas 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (direktīva par elektronisko tirdzniecību);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīvas 98/48/EK, ar kuru groza direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 12.jūlija direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju).”

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 10.novembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 30.novembrī