Par Eiropas drošības jomas pētījumiem un tehnoloģijām
Aizvakar, 28.novembrī, Berlīnē Eiropas Aizsardzības ikgadējā kongresā Drošības jomas pētījumu un tehnoloģiju paneli vadīja Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.
Ikgadējo Eiropas aizsardzības kongresu Berlīnē parasti apmeklē aptuveni 1000 drošības un aizsardzības jomas vadošo speciālistu no politiskajām, militārajām un ar jomu saistītajām pētījumu un ražotāju aprindām. Kongresa mērķis ir aplūkot Eiropas drošības un aizsardzības politikas attīstības procesus un aktualitātes. Kongresu vakar atklāja jaunā Vācijas kanclere Dr. Angela Merkele, tā darbā piedalās gandrīz visu Eiropas valstu aizsardzības ministri, kā arī ASV aizsardzības sekretārs Donalds Ramsfelds.
Ģ.V. Kristovskis uzskata, ka viņam uzticētā paneļa vadīšana ir izaicinājums un uzticība, kas jāattaisno. Kā zināms, Eiropas Savienība pieliek arvien vairāk pūļu, lai sekmētu tās 2003.gada decembrī apstiprināto Eiropas drošības stratēģiju. Tas prasa pārvarēt ne tikai virkni konceptuālu, organizatorisku, finansiālu un tehnoloģisku Eiropas līmeņa problēmu, bet arī veicināt vienotu izpratni, paļāvību Eiropas 25 nacionālo valstu starpā tādā īpaši jutīgā jomā kā drošība. Kongresa mērķis ir analizēt pašreizējos sasniegumus un atklāt trūkumus, kas jāpārvar, pilnveidojot Eiropas drošības kvalitātes. Tas iespējams tikai, cieši sadarbojoties valstīm un ES institūcijām, tajā skaitā militāro un drošības pētījumu, tehnoloģiju un ražošanas jomā.
Ģ.V.Kristovskis norādīja, ka Eiropas līdzšinējā, daudzus gadu desmitus ilgusī paļāvība uz NATO, uz transatlantisko sadarbību ar ASV ir radījusi ievērojamu atpalicību militāro un drošības tehnoloģiju jomā. Ir pilnīgi skaidrs, ka pat vadošo Eiropas valstu atsevišķās militārās ražošanas un drošības pētījumu nozares vairs nespēj sacensties ar lielo valstu iespējām. Tāpēc pēdējos divos trijos gados Eiropas Savienība mēģina pārvarēt pastāvošo fragmentārismu un paralēlismu, kas mazina efektivitāti.
Berlīnes Aizsardzības kongresā deputāts centās uzturēt viedokli, ka ar Eiropas līdzšinējo militāro sadarbību krīzes situāciju pārvarēšanā turpmāk būs par maz. Tāpēc jāveicina Eiropas Aizsardzības aģentūras mērķu sasniegšana, kuras uzdevums ir apvienot ES dalībvalstu atsevišķo potenciālu un panākt sadarbību, pārvarēt atpalicību militāro pētījumu un tehnoloģiju jomā. Viņš paredz, ka arvien nozīmīgāka kļūs Eiropas Parlamenta politiskā nostāja un griba veicināt šīs jomas Eiropas līmeņa politiskos lēmumus. To apliecina arī kongresa rīkotāju uzaicinājums tieši EP deputātam vadīt Berlīnes kongresa diskusijas.
Ģ.V.Kristovskis īpaši akcentēja pārliecību, ka aktīva līdzdalība Eiropas Aizsardzības aģentūras darbā ir vienīgā iespēja arī Latvijas Aizsardzības ministrijas speciālistu, Latvijas zinātnieku un ražotāju mērķtiecīgai iesaistīšanai un izaugsmei drošības un militāro pētījumu jomā. Ir laiks Eiropas Savienībai dot iespējas un piesaistīt jaunās dalībvalstis.
EP deputāta Ģ.V.Kristovska palīdze Baiba Sējānea