Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra sēdē

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām”.

Eiropas Padomes 1987.gada 10.decembra regula (EK) Nr.3730/87, kas nosaka vispārīgos noteikumus pārtikas piegādei no intervences uzkrājumiem noteiktām organizācijām izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām, paredz, ka katru gadu tiek pieņemts plāns pasākumu organizēšanai attiecībā uz Eiropas Kopienas trūcīgajām personām, veicot ieguldījumu tās vistrūcīgāko pilsoņu labklājībā. Šo programmu finansē no Eiropas Kopienu budžeta Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda Garantiju nodaļas.

Eiropas Komisijas 1992.gada 29.oktobrī regula 3149/92 (EEK), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pārtikas piegādei no intervences krājumiem trūcīgākajām personām Kopienā nosaka detalizēti kārtību, kā dalībvalstīm realizēt minēto programmu.

Latvija 2005.gada 15.februārī pieteicās uz programmu un 2005.gada 3.maijā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.309 “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām”.

Līdz 2005.gada 31.maijam Zemkopības ministrija nosūtīja Eiropas Komisijai informāciju par to, kādi produkti un kādos apjomos tiks saražoti programmas ietvaros, kā arī trūcīgo skaitu un saražotā produkta dienas normu vienam trūcīgajam Latvijā programmas realizācijai, atbilstoši iepriekšminēto noteikumu pielikumam. Programmas ietvaros valsts vistrūcīgākās personas 2006.gadā saņems bezmaksas baltmaizi.

2005.gada 8.novembra Komisijas regula Nr.1819/2005, ar ko pieņem plānu, kā dalībvalstīm sadalīt 2006. budžeta gadā iekļautos līdzekļus pārtikas iegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām nosaka, ka programmas realizēšanai Latvijā piešķirts 19 706 tonnas kviešu no intervences krājumiem, pieejamie finansiālie resursi 2 096 236 eiro, tai skaitā līdz 5% paredzēts transporta un labdarības organizāciju administratīvām izmaksām.

Sakarā ar nepieciešamību noteikt konkrētākas prasības komersantiem, kas konkursa kārtībā tiks izvēlēti līdzdalībai programmā, kā arī precizējot atbildīgo institūciju funkcijas atkārtoti izstrādāti noteikumi “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām”.

Pieņemts rīkojums “Par V.Andrējevas atbrīvošanu no Finanšu ministrijas valsts sekretāres amata”.

Saskaņā ar Saeimas 2005.gada 24. novembra lēmumu Valentīna Andrējeva uz pieciem gadiem iecelta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājas amatā ar 2005.gada 5.decembri.

Ministru kabineta rīkojums paredz atbrīvot Valentīnu Andrējevu no Finanšu ministrijas valsts sekretāres amata 2005.gada 2.decembrī, jo saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 14.panta trešo daļu lēmumu par valsts sekretāra atbrīvošanu no amata ministrs pieņem, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu.

Pieņemts rīkojums “Par sarunu procedūras piemērošanu Sērmūkšu pamatskolas atjaunošanas darbiem pēc ugunsgrēka”.

Kā norāda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija rīkojuma projekts ir sagatavots, pamatojoties uz Cēsu rajona Skujenes pagasta padomes lūgumu.

Saskaņā ar likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” iepirkuma komisija var piemērot sarunu procedūru, ja no pasūtītāja gribas neatkarīgu ārkārtas apstākļu dēļ (piemēram, ugunsgrēks, dabas katastrofa, karš, epidēmija, avārija) ir radusies steidzamības situācija un pasūtītājs nevar ievērot konkursam noteiktos piedāvājumu iesniegšanas termiņus. Šajā gadījumā par sarunu procedūras piemērošanu lemj Ministru kabinets.

Rīkojums paredz atļaut Cēsu rajona Skujenes pagasta padomei piemērot sarunu procedūru, lai organizētu Sērmūkšu pamatskolas renovācijas celtniecības darbus.

Saskaņā ar Cēsu rajona Skujenes pagasta padomes sniegto informāciju sakarā ar 2005.gada 8.jūlijā Sērmūkšu pamatskolā notikušo ugunsgrēku ir radusies steidzamības situācija, un Skujenes pagasta padomes iepirkumu komisija nevar ievērot konkursam noteiktos piedāvājuma iesniegšanas termiņus. Pašlaik Sērmūkšu pamatskolā nav iespējams nodrošināt bērnus ar siltām pusdienām, normāliem mācīšanās apstākļiem, jo divas klases izvietotas sporta zālē un tikai daļēji iespējama telpu apkure.

Cēsu rajona Skujenes pagasta padome norāda, ka iepirkuma procedūru uzsākt ātrāk kavēja nepieciešamība izstrādāt projekta – tāmes dokumentāciju un neskaidrība par finansējumu.

Ņemot vērā, ka Skujenes pagasta padomei ir nepieciešams Sērmūkšu pamatskolā nodrošināt bērnus ar siltām pusdienām, normāliem mācīšanās apstākļiem, bet, izsludinot atklātu konkursu atbilstoši likumam “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, pasūtītājs nevar ievērot konkursam noteiktos piedāvājuma iesniegšanas termiņus. Iepirkumu uzraudzības birojs uzskata, ka būvdarbu iepirkuma veikšanai varētu piemērot sarunu procedūru saskaņā ar likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 27.panta 2.punktu.

Pieņemti noteikumi “Par Tehnisko vienošanos starp Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, ko pārstāv Nacionālo bruņoto spēku komandieris, Igaunijas Aizsardzības spēku komandieri un Lietuvas Bruņoto spēku komandieri par Baltijas valstu Pretmīnu aprīkojuma remonta centru Liepājā”.

Kā norāda Aizsardzības ministrija, lai pastiprinātu sadarbību Baltijas jūras eskadras (BALTRON) projekta ietvaros, Baltijas valstu Jūras spēku komandieri ir vienojušies, ka Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Baltijas valstu pretmīnu aprīkojuma apkalpes darbnīca, kas atrodas Liepājā, tiks izmantota kā Baltijas valstu Pretmīnu aprīkojuma remonta centrs. Tehniskās vienošanās projekts izstrādāts, lai varētu īstenot šo apņemšanos.

Ar BALTRON projektu saistītos izdevumus paredzēts segt no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem. Papildu finansējums nav nepieciešams.

Baltijas valstu Pretmīnu aprīkojuma centra ieņēmumu un izdevumu vadību nodrošinās Nacionālie bruņotie spēki apakšprogrammas “Jūras spēki” ietvaros, bet visas finansiālās saistības, kas saistītas ar materiāli tehnisko nodrošinājumu, tiks veiktas budžeta apakšprogrammas “Nodrošinājuma pavēlniecība” ietvaros.

Pieņemts rīkojums “Par tiešās pārvaldes iestādes “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija” izveidošanu” un noteikumi “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nolikums”.

Kā norāda Bērnu un ģimenes lietu ministrija, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu, ar 2005.gada 1.decembri paredzēts izveidot tiešās pārvaldes iestādi “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija”.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir bērnu un ģimenes lietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir nodrošināt normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli bērnu tiesību aizsardzības jomā. Lai īstenotu minēto mērķi, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspek­cija veic šādas funkcijas: kontrolē Bērnu tiesību aizsardzības likuma un citu bērnu tiesību aizsardzības regulējošo normatīvo aktu ievērošanu; analizē situāciju bērnu tiesību aizsardzības jautājumos; nodrošina uzticības tālruņa bērnu tiesību aizsardzības jautājumos darbību; sniedz ieteikumus valsts un pašvaldību iestādēm un citām institūcijām bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanai un pilnveidošanai; sadarbojas ar valsts un pašvaldību amatpersonām, kā arī nevalstiskajām organizācijām bērnu tiesību aizsardzības jautājumos; informē sabiedrību par bērnu tiesībām un pienākumiem un citām aktuālām tēmām bērnu tiesību aizsardzības jomā; veic citas normatīvajos aktos bērnu tiesību aizsardzības jomā noteiktās funkcijas.

Ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izveidošanu saistītos izdevumus paredzēts segt no 2005.gada Bērnu un ģimenes lietu ministrijai budžeta programmā “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un Bērnu uzticības tālrunis” paredzētajiem līdzekļiem.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Par grozījumiem Iekšējā audita likumā

Vakar, 29.novembrī, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Iekšējā audita likumā. Grozījumi likumā precizēs tajā lietoto terminoloģiju un novērsīs neatbilstības ar citiem likumdošanas aktiem.

Grozījumi Iekšējā audita likumā ir nepieciešami, lai nodrošinātu likuma atbilstību Valsts pārvaldes likumam, Komerclikumam, Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumam, starptautiskajiem Iekšējā audita profesionālās prakses standartiem un Ētikas kodeksam.

Iekšējā audita likums attiecas uz visām Ministru kabinetam padotajām institūcijām, kas pilnīgi vai daļēji tiek finansētas no valsts budžeta, savukārt atsevišķs likuma pants attiecas arī uz pašvaldībām un komercsabiedrībām, kuras saņēmušas Eiropas Komisijas finansēto programmu vai projektu līdzekļus.

Līdz ar grozījumiem Iekšējā audita likumā būs jāveic atbilstoši grozījumi arī vairākos ar likumu saistītos Ministru kabineta (MK) noteikumos – Nr.305 “Iekšējā audita padomes nolikums”, Nr.306 “Kārtība, kādā iestādē tiek veikts iekšējais audits”, Nr.307 “Iekšējo auditoru sertifikācijas kārtība”, un šo normatīvo aktu projekti jau ir sagatavoti. Tāpat papildus jāizdod MK instrukcijas: “Iekšējā audita rokasgrāmata” un “Salīdzinošās pārbaudes veikšana”.

Par valsts proves uzraudzības regulējumu

Ministru kabineta (MK) sēdē vakar, 29.novembrī, ir akceptēti grozījumi likumā par valsts proves uzraudzību. Plānotie grozījumi sakārtos saimnieciskās darbības vidi dārgmetālu un dārgakmeņu tirgū, uzlabojot šī tirgus kontroli.

Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību” paredzēs par vienu no valsts proves uzraudzības uzdevumiem atzīt arī preču atbilstības novērtēšanu preču drošuma prasībām. Šādas izmaiņas likumā nepieciešamas, jo saskaņā ar grozījumiem MK noteikumos par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem no 2006.gada Valsts proves uzraudzības inspekcijai (VPUI) no Patērētāju tiesību aizsardzības centra ir jāpārņem dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu atbilstības pārbaude preču drošuma prasībām.

Tāpat jaunais regulējums vairs neparedzēs VPUI darbinieku tiesības apturēt saimniecisko darbību ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem. Šī norma atzīta par nelietderīgu, jo tiesības apturēt saimniecisko darbību VPUI darbinieki ne reizi nav izmantojuši un to rīcībā ir citi administratīvie līdzekļi (brīdinājums, naudas sods). Grozījumi likumā noteiks VPUI jaunus uzdevumus, kas saistīti ar Latvijas valsts apbalvojumu izgatavošanu.

Saistībā ar grozījumiem likumā par valsts proves uzraudzību jau sagatavoti un iesniegti MK šādi normatīvo aktu projekti: likumprojekts “Grozījumi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā”, MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumos Nr.595 “Dārgmetālu izstrādājumu zīmogošanas kārtība un pieļaujamais remedijs””, MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 21.jūnija noteikumos Nr.547 “Valsts proves uzraudzības inspekcijas nolikums””.

Par tiesību aktu sistēmu fizisko personu ienākumu gūšanas kontrolei

Fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles sistēmas pilnveidošanai būs nepieciešams izstrādāt grozījumus vairākos likumos – Par iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), Par nodokļiem un nodevām, Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, Kredītiestāžu likumā, kā arī, iespējams, vēl citos likumdošanas aktos, un šīs izmaiņas ir jāsagatavo līdz nākamā gada 1.martam. Tā 29.novembra sēdē nolēma Ministru kabinets (MK).

Nepieciešamo tiesību aktu projektu izstrādei ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota starpinstitūciju darba grupa, kuras sastāvā darbojas Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti, kā arī pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB).

Izskatot šīs darba grupas sagatavoto informatīvo ziņojumu par tiesību aktiem, kas nepieciešami, lai īstenotu fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanas plānu, MK apstiprināja šo informatīvo ziņojumu, kā arī nepieciešamo grozījumu sagatavošanu uzdeva veikt FM.

Informatīvajā ziņojumā darba grupa norāda: lai īstenotu koncepcijas “Par fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanu” risinājuma otro variantu, nepieciešams izstrādāt arī vairākus likumiem pakārtotu normatīvo aktu projektus, proti, grozījumus atbilstošajos MK noteikumos – par valsts amatpersonu deklarācijām, par kārtību, kādā VID aprēķina fizisko personu apliekamo ienākumu, kā arī pasta noteikumos.

Sākotnēji koncepciju “Par fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanu” ar trim iespējamiem risinājuma variantiem sagatavoja KNAB. Pirmais koncepcijas variants paredzēja pašreizējās fizisko personu ienākumu deklarēšanas sistēmas uzlabošanu, savukārt otrais – integrēt ikgadējo ienākumu un mantiskā stāvokļa deklarēšanu esošajā deklarēšanas sistēmā. Trešais variants pēc būtības bija līdzīgs otrajam variantam.

Valdība koncepciju izskatīja septembrī, kad arī atbalstīja tās risinājuma otro variantu. Otrais variants paredz veikt arī risinājuma pirmajā variantā norādītos pasākumus, t.i., uzlabot pašreizējo ienākumu deklarēšanas sistēmu.

Par Latvijas Konverģences programmu 2005.–2008.gadam

Vakar valdība apstiprināja Latvijas Konverģences programmu 2005.–2008.gadam, kas sniedz pārskatu par Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vidēja termiņa fiskālo, ekonomisko un monetāro politiku.

Programmā ir izklāstītas vispārējās politikas vadlīnijas un mērķi, kā arī sniegts ekonomiskās situācijas raksturojums – pašreizējā ekonomiskā attīstība un makroekonomiskais scenārijs. Dokumentā ir iekļauta informācija par vispārējo valdības budžeta bilanci un valsts parādu, tāpat analizēta tautsaimniecības attīstības izmaiņu ietekme uz valsts finanšu stāvokli, kā arī dots salīdzinājums ar 2004.gada decembra Konverģences programmu. Programmā 2005.–2008.gadam analizēta valsts finanšu kvalitāte, apskatot budžeta ieņēmumus un izdevumus, kā arī finanšu ilgtspēja, kuru raksturo demogrāfiskās situācijas prognozes, nodarbinātības un darbaspēka attīstība u.c.

Latvijas Konverģences programma atspoguļo valdības mērķi nodrošināt fiskālās politikas atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta garam un kļūt par pilntiesīgu Ekonomiskās un monetārās savienības dalībvalsti. Valdības ekonomiskās stratēģijas mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju labklājības līmeņa pieaugumu, pārskatāmā periodā panākot konverģenci ar ES vidējo līmeni. Lai to panāktu, Latvijai nepieciešams saglabāt augstu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi. Galvenie ekonomiskās politikas pamatvirzieni šo mērķu sasniegšanai ir: makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana; uzņēmējdarbībai un ekonomikas funkcionēšanai labvēlīgu nosacījumu veidošana; efektīvas un konkurētspējīgas nozaru struktūras izveidošanas stimulēšana; sociāli ekonomisko atšķirību mazināšana un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana.

Viens no būtiskiem instrumentiem valdībai ekonomikas attīstības veicināšanai ir stabilas fiskālās politikas realizēšana. Ministru kabinets ir apņēmies pārskatīt valsts fiskālās un budžeta politikas nostādnes, nodrošinot efektīvu un caurspīdīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Lai panāktu līdzekļu efektīvu izlietojumu, tiek analizēta esošo resursu atbilstība valdības noteiktajām darbības prioritātēm, izvērtēts līdzšinējo izdevumu izlietojums un tiek nodrošināta budžeta līdzekļu efektīva izmantošana.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments