Par Baltijas jūras zivju nozvejas kvotām 2006.gadā

Eiropas Komisija 24.novembrī, izteica priekšlikumu par konkrētu zivju sugu zvejas iespējām un ar to saistītiem nosacījumiem Baltijas jūrā 2006.gadā. Lielākai daļai Baltijas zivju sugu stāvoklis ir samērā labs, tā ka var būt stabilas un pat palielinātas nozvejas iespējas, taču mencu krājumi joprojām izraisa bažas. Tas liek atjaunot mencu krājumus un aizsargāt labā bioloģiskā stāvoklī esošos, tajā pašā laikā pēc iespējas gādājot, lai iesaistītās zvejas flotes turpinātu saimnieciskās darbības. Komisija ierosina palielināt mencu zvejas iespējas, taču tas būtu solis pretī ilgtermiņa krājumu atjaunošanas plānam, par kuru Komisija drīzumā iesniegs priekšlikumu. Nepieciešami būs paralēli pasākumi, lai līdz 2006. gadam samazinātu nozvejas intensitāti par 10%, tajā pašā laikā papildus nosakot pagaidu liegumus.

Komentējot šo priekšlikumu, Zivsaimniecības un jūras lietu komisārs Džo Borgs izteicās: “Mūsu kopīgais mērķis ir nodrošināt Baltijas mencu krājumu atjaunošanu, tajā pašā laikā iespēju robežās samazinot ekonomiskās grūtības attiecīgajām zvejas flotēm. Lai šī pakāpeniskā pieeja gūtu panākumus, zvejniecībai un zvejas intensitātes samazināšanai ir jānotiek vienlaikus.”

Nozvejas iespējas citām zivju sugām vairāk vai mazāk paliks nemainīgas, izņemot palielinājumu siļķu un samazinājumu brētliņu nozvejai. Tradicionāli kopējā pieļaujamā nozveja (TAC) un nozvejas kvotas tiek ieviestas ar vienu Padomes regulu. Tomēr šogad, atbalstot Komisijas apņēmību vienkāršot un precizēt savas procedūras, nozvejas iespējas tiks noteiktas ar divām atsevišķām regulām, no kurām viena, proti, šī, attieksies uz Baltijas jūru, bet otra, kas drīzumā tiks iesniegta, būs attiecināma uz visām citām teritorijām. Abus priekšlikumus apspriedīs decembra Padomes sanāksmē.

Komisija gatavo Baltijas mencu krājumu ilgtermiņa atjaunošanas plānu, kuru tā iesniegs Padomei decembrī. Plāns netiks piemērots pirms 2007.gada janvāra. Lai radītu zvejniecības nozarē ekonomisko stabilitāti, nosakot nozvejas iespējas 2006. gadam, Komisija ir izvēlējusies tādu kopējo pieļaujamo nozveju, kas ir tuva pašreizējai nozvejai. Kā nosacījumu kopējai pieļaujamai nozvejai, kas pārsniedz zinātniski atzītos ieteikumus, Komisija mēģina nekavējoties ieviest zvejas intensitātes ierobežošanas shēmu. Šī shēma līdzināsies tai, kas veidos stūrakmeni topošajam atjaunošanas plānam, un to varēs turpmāk pagarināt, līdz zvejas izraisītā mirstība sasniegs ilgtermiņā uzturamu līmeni.

Intensitātes ierobežojumi notiks divos dažādos veidos: Starptautiskās Baltijas jūras zvejniecības komisijas (IBSFC) saskaņoti slēgti laikposmi divu mēnešu garumā Baltijas jūras rietumdaļā un trīs mēnešus – tās austrumos, gan arī zvejas vietu papildu slēgšana par 10% no atlikušajām gada dienām, pārsniedzot IBSFC nolīgumā noteikto līmeni. Otro ierobežojumu var ieviest dažādi. Lai zvejas vietu slēgšana būtu efektīva, tai jāaptver visas darbības, kas saistītas ar mencu zveju. Priekšlikumā iekļauti papildu kontroles pasākumi, kas būs izšķiroši tā panākumu nodrošināšanai.

Komisijas priekšlikumā ņemtas vērā jaunākās zinātniskās atziņas, pie kurām nonākusi neatkarīgā Starptautiskā jūras pētniecības padome (ICES) un Komisijas Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (STECF), kā arī ieinteresēto personu norādījumi. Pēc ICES atziņām, mencu krājumi gan Baltijas jūras austrumos, gan arī rietumos neatbilst drošai bioloģiskai robežvērtībai. Jo īpaši austrumu puses krājumi ir tuvi viszemākajam līmenim vēsturē, un zvejas izraisītā mirstība ir daudz augstāka par noturību nodrošinošu līmeni ilgākā laika posmā.

Priekšlikums arī atspoguļo ar Krieviju panākto vienošanos pagājušajā septembrī notikušajā Starptautiskās Baltijas jūras zvejniecības komisijas sanāksmē. Pēc paplašināšanās pagājušā gada maijā IBSFC praktiski pārvērtās par divu pušu – Eiropas Savienības un Krievijas – organizāciju. Tāpēc ES izstājas no IBSFC 2005. gada beigās.