Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts informācijas tīkla aģentūra" darbības un attīstības koncepcija

Nobeigums. Sākums — "LV" Nr.360/362, 13.10.2000.;

"LV" Nr.365/367, 18.10.2000.; "LV" Nr.370/372, 20.10.2000.

10. VITA darbības ekonomiskais modelis

VITA maksimāli jādarbojas brīvas konkurences apstākļos, taču dažādu VITA pakalpojumu apmaksai jāpielieto vairākas metodes. Valsts tiešā VITA finansēšanā var piedalīties izdarot valsts pasūtījumu par specifiskiem pakalpojumiem vai projektiem un finansējot noteiktus investīciju projektus. VITA grāmatvedības uzskaites un atskaites sistēma jāpārkārto un jāsakārto atbilstoši valsts uzņēmumos noteiktajai kārtībai. Jāizstrādā detalizēts VITA uzņēmējdarbības plāns pieciem gadiem.

11. VITA pārvalde un struktūra

11.1.  VITA darbības sākuma posmā (1997. gadā) valsts intereses pārstāvēja un akcionāru pilnsapulces funkcijas veica viens pilnvarnieks (satiksmes ministrs). 1997. gada beigās (MK 1997.g. 16.12. Noteikumi Nr. 422) tika izveidota akcionāru pilnsapulce sastāvoša no pieciem pilnvarniekiem, kuru kandidatūras izvirza finansu, iekšlietu, izglītības un zinātnes, satiksmes un tieslietu ministri. Pašlaik eksistējošais šāds vairākas ministrijas pārstāvošs savstarpēji nesaskaņots valsts pilnvarnieku mehānisms ir nelīdzsvarots pilnvarnieku atšķirīgas kompetences un aktivitātes dēļ. Nav izslēgts atsevišķu pilnvarnieku diktāts akcionāru pilnsapulcē.

Ministrijām rūpīgāk jāpieiet pilnvarnieku nozīmēšanai. VITA statūtos jāprecizē pilnvarnieku iecelšanas un atsaukšanas kārtība.

Pilnvarnieku funkcijas un atbildību par VITA darbību paredz statūti. Saskaņā ar tiem nav pieļaujama akcionāru pilnsapulces iejaukšanās uzņēmuma operatīvajā vadīšanā un pilnvarnieku līdzdalība saimnieciskā darbībā, konkursu komisiju veidošana aparatūras iepirkumiem vai citiem pasūtījumiem, pie tam pašiem iekļaujoties konkursu komisiju darbā, kā rezultātā iespējami nopietni interešu konflikti. Pilnvarniekiem precīzi jāievēro VITA statūtos ietvertās normas.

11.2.  1997. gadā VITA pārvaldi realizēja padome un valde, kas mākslīgi sadalīja uzņēmuma pārvaldes funkcijas, pie tam abu institūciju locekļi pamatā strādāja ārpus uzņēmuma. Šis pārvaldes modelis nespēja nodrošināt efektīgu uzņēmuma pārvaldi, veiksmīgu saimniecisko darbību un novērst VITA darbībā statūtu un citu normatīvo dokumentu pārkāpumus galvenokārt padomes locekļu pretrunu un valdes nekompetences dēļ.

Pēc padomes likvidācijas un valdes reorganizācijas, nomainot vairumu valdes locekļu, palielinot tās sastāvu un iekļaujot par valdes locekļiem arī uzņēmuma iekšējo struktūrvienību vadītājus, ir krasi uzlabojusies valdes darbības efektivitāte. Tā kā VITA darbībā ieinteresētās ministrijas ir pārstāvētas pilnvarnieku līmenī, jāturpina pilnveidot valdi kā reālu uzņēmuma pārvaldes orgānu, maksimāli iesaistot tās darbā VITA speciālistus, īpaši ņemot vērā nepieciešamību tuvā nākotnē krasi paaugstināt viņu kvalifikāciju.

11.3.  Aktīvā pilnvarnieku iejaukšanās uzņēmuma tekošā darbā noveda pie nekonstruktīvām attiecībām un asi izteiktām domstarpībām starp valsts pilnvarniekiem un ģenerāldirektoru. Šādai situācijai turpinoties normāls darbs nebija iespējams, tāpēc konkursa kārtībā izvēlētais ģenerāldirektors ir atteicies no savu pienākumu izpildes, neraugoties uz to, ka VITA vadības maiņa bija ienesusi virkni pozitīvu pārmaiņu uzņēmuma darbībā (organizatorisku, saimniecisku, finansiālu utml.). Nepieciešams nākotnē pilnvarnieku tiesības un pienākumus skaidri definēt VITA statūtos.

11.4.  Vienlaicīgi iepriekšējās darbības laikā radušos pārkāpumu novēršanai un analoģisku nepieļaušanai nākotnē Satiksmes ministrija kā valsts kapitāla daļas turētāja izveidoja uzņēmuma Uzraudzības komisiju (Informātikas un Sakaru departamentu direktori, kā arī Stratēģiskās plānošanas departamenta budžeta un kontroles nodaļas vadītāja), kuras uzdevums ir kontrolēt uzņēmuma akcionāru pilnsapulču lēmumu un VITA budžeta izpildi.

Uzraudzības komisijas darbība nav efektīva, jo ne uzņēmuma statūti, ne likumi neparedz tai uzticēto funkciju veikšanas mehānismu. Komisija spēj ietekmēt uzņēmuma darbību tikai netieši, uzzinot par uzņēmuma vadības lēmumiem pēc to pieņemšanas, pie tam iespējas iegūt papildu informāciju ir tikai veicot atsevišķus pieprasījumus. Pašreizējā veidā komisijas darbība ir nevajadzīga iejaukšanās uzņēmuma darbībā, attiecīgās funkcijas jāveic valsts pilnvarniekiem, tāpēc komisija ir likvidējama. Ja valsts kapitāla daļas turētāja uzskata par mērķtiecīgu līdzīgas institūcijas esamību, tad tās funkcijas ir jādefinē VITA statūtos spēkā esošās likumdošanas ietvaros.

11.5.  Līdz šim nav nodibināta VITA statūtos paredzētā ekspertu padome. Lielā mērā tas arī ir cēlonis tam, ka līdz šim nav izstrādāta VITA darbības un attīstības stratēģija, informācijas un telekomunikāciju pakalpojumu koncepcija, projekti utt. Pašlaik praktizētā kvalificētu ekspertu piesaiste konkrētu uzdevumu izpildei būtiski veicina VITA darba kvalitātes uzlabošanas, kas lieku reizi pasvītro pastāvīgas ekspertu padomes izveides lietderību, iesaistot tajā vadošos valsts informātikas, telekomunikāciju un datu pārraides speciālistus. Eksperti, kas pastāvīgi piedalīsies VITA stratēģisko jautājumu risināšanā, būs kompetentāki un viņu darbība produktīvāka.

11.6.  VITA darba efektivitāti un kvalitāti ir uzlabojusi uzņēmuma iekšējā restrukturizācija, piem., Tīkla attīstības un Klientu apkalpošanas daļu izveidošana. Uzņēmuma tehnoloģisko, pakalpojumu un ekonomisko struktūrvienību optimizācija un darbības pilnveidošana ir jāturpina. Katram projektam jāizveido uzņēmuma iekšējās projekta vadības vienības. Jāizstrādā detalizēti uzņēmuma struktūrvienību darbinieku amatu apraksti, definējot tiem veicamās funkcijas un nosakot katra darbinieka atbildību. Uzņēmumā nepieciešama kvalitātes kontroles sistēmas izstrāde un ieviešana.

11.7.  Steidzami jāizstrādā metodika operatīvai bojājumu novēršanai definētā laikā visā valsts teritorijā, jārisina jautājums par tīkla apkalpošanas sistēmas izveidi valsts reģionos.

11.8.  Līdz šim vājš ir VITA līgumattiecību juridiskais līmenis, īpaši jāatzīmē stingri definētu līgumattiecību trūkums ar Lattelekom. Jānostiprina VITA juridiskā kompetence līgumu slēgšanā kā ar klientiem, tā arī ilgtermiņa līgumu izstrādē starp VITA un nesēja pakalpojumu operatoriem (līdz telekomunikāciju pakalpojumu tirgus liberalizācijai, paredzot līguma kontinuitāti operatora reorganizācijas, privatizācijas, īpašnieku maiņas, tarifu izmaiņu u.c. gadījumos, definējot ekspluatācijas noteikumus un garantijas utt.).

Jāturpina iesāktā VITA pārvaldes institūciju (akcionāru pilnsapulce, valde) un ģenerāldirektora darbības optimizācija, katram no tiem stingri jāizpilda statūtos noteiktās funkcijas. Jāizveido VITA statūtos paredzētā ekspertu padome. Plašāk jāizvērš privāto firmu piesaiste konkursa kārtībā dažādu darbu veikšanai.

Koncepcijas publicējums šeit, "Latvijas Vēstneša" ielikumā "Saeima, Valsts prezidents, Ministru kabinets":

Kopsavilkums 13.10.2000., Nr.360/362, 11.lpp.

1. Koncepcijas priekšmets 13.10.2000., Nr.360/362, 11.lpp.

2. VITA pakalpojumi 13.10.2000., Nr.360/362, 11.lpp.

3. VITA pakalpojumu klienti 13.10.2000., Nr.360/362, 12.lpp.

4. Informācijas pārraides drošība 13.10.2000., Nr.360/362, 12.lpp.

5. Valsts nozīmes datu pārraides tīkla funkcijas 18.10.2000., Nr.365/367, 7.lpp.

6. Valdības speciālo elektrosakaru tīkls 18.10.2000., Nr.365/367, 7.lpp.

7. Specifiski informācijas pakalpojumi 18.10.2000., Nr.365/367, 8.lpp.

8. Komunikāciju tīkls 18.10.2000., Nr.365/367, 8.lpp.

9. Rezerves tīkls krīzes situācijām 20.10.2000., Nr.370/372, 8.lpp.

10. VITA darbības ekonomiskais modelis 20.10.2000., Nr.370/372, 8.lpp.

11. VITA pārvalde un struktūra 27.10.2000., Nr.380/383, 21.lpp.