Sodu reģistra izveides koncepcija

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.39 izraksts

Rīgā 2000.gada 22.augustā

41.§

Sodu reģistra izveides koncepcija

Apspriešanā piedalījās: M.Segliņš, A.Virtmanis, J.Stukāns, A.Bērziņš.

Nolēma:

Akceptēt iesniegto Sodu reģistra izveides koncepciju.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktore G.Veismane

Saturā

1. Problēmas formulējums

1.1. Sodu reģistra būtība

1.2. Sodu reģistra atbilstība Nacionālās

programmas INFORMĀTIKA

pamatnostādnēm

1.3. Sodu reģistra kā patstāvīga reģistra

izveides pamatojums

2. Pašreizējās situācijas apraksts

2.1. Kriminālsodu uzskaite

2.2. Administratīvo sodu uzskaite

2.3. Esošās situācijas analīze informātikas

tehniskā nodrošinājuma jomā

3. Prognoze par sekām, kas radīsies,

ja netiks risināta attiecīgā problēma

4. Problēmas risinājums

4.1. Kriminālsodu un izmeklēšanas datnes

izveide

4.2. Administratīvo sodu datnes izveide

4.2.1. Administratīvo sodu uzskaites

izveides tehniskais risinājums

4.3. Ziņu izsniegšana no Sodu reģistra

5. Sodu reģistra izveides aptuvenās izmaksas

6. Nepieciešamo normatīvo aktu projektu

apraksts

Pielikumi

1. Problēmas formulējums

Lai izveidotu vienotu informācijas sistēmu, kurā tiktu ietverti un apkopoti dati par Latvijas Republikā fizisko un juridisko personu, Latvijas iedzīvotāju, ārvalstnieku un bezvalstnieku veiktajām pretlikumīgajām darbībām, tiesībsargājošo institūciju pieņemtajiem procesuālajiem lēmumiem, piemērotajiem administratīvajiem un kriminālsodiem un to izpildi, kā arī, lai īstenotu sodu neizbēgamības un akumulēšanas principu, ir izstrādāta Sodu reģistra izveides koncepcija.

Atbilstoši Integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas (Megasistēmas) projektā iekļautajām nostādnēm, Sodu reģistru paredzēts veidot kā patstāvīgu valsts nozīmes reģistru, veicot tā loģisku integrāciju ar valstī jau pastāvošajiem reģistriem (piem., Iedzīvotāju, Uzņēmumu) un pārņemot no tiem Sodu reģistram nepieciešamos datus.

Uz šīs koncepcijas bāzes paredzēts radīt tās ieviešanai nepieciešamos tiesību aktus, kuros tiktu atrunāts uzkrājamās informācijas apjoms un detalizācijas pakāpe, informācijas pieejamība, tās sniegšanas un saņemšanas nosacījumi, starpinstitūciju sadarbība, kā arī atbildība par reģistra izveidi un tajā iekļautās informācijas patiesumu.

Konceptuālais jautājums par Sodu reģistra nozīmi valsts pārvaldes sistēmā un tā izveidei nepieciešamo finansējumu sagatavots pamatojoties uz 1999.gada 13.maija Ministru prezidenta rīkojumu Nr.192 "Par darba grupu Sodu reģistra likumprojekta izstrādāšanai".

Sodu reģistra izveide valstī sekmētu 2000.gada 6.maija deklarācijā par Ministru kabineta darbu minēto uzdevumu izpildi, it īpaši:

- par prioritāriem virzieniem valsts investīcijām atzīt integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas un tās komponentu izveidi, kā arī normatīvo aktu izstrādāšanu informātikas jomā (5.3.1.);

- lai novērstu korupcijas un negodīgas konkurences iespējas, nodrošināt informācijas apstrādi tranzīta kravu plūsmā, ieskaitot muitas un robežkontroles procedūras (15.3.6.);

- izstrādāt elektronisko dokumentu pilna tiesiskuma nodrošinājumam nepieciešamos likumdošanas aktus (15.5.1.);

- visu informācijas sistēmu saskaņotam darbam izstrādāt un ieviest valstī vienotu informācijas klasifikatoru un kodifikatoru sistēmu (15.5.2.);

- izstrādāt ar Eiropas Savienības principiem saskaņotus likumus intelektuālā īpašuma un elektroniskās informācijas aizsardzībai (15.5.3.);

- ieviest operatīvu robežas šķērsošanas procedūru fiziskām personām un viņu personīgajam transportam (16.2.3.);

- pilnveidot valsts nozīmes datu bāzes, veidojot vienotu sistēmu, nodrošinot personas datu drošību nepubliskās datu bāzēs (16.1.11.);

- pabeigt izveidot likumā noteikto Valsts policijas uzraudzības mehānismu pār noziegumus vairākkārt izdarījušām personām (16.1.12.);

- nodrošināt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu saskaņotu darbību noziedzības apkarošanā (16.1.13.);

- organizētās noziedzības apkarošanā uzlabot sadarbību ar citu valstu tiesību aizsardzības institūcijām (16.1.18.).

1.1. Sodu reģistra būtība

Viens no galvenajiem reģistra uzdevumiem ir nodrošināt tiesību aizsardzības iestādes ar informāciju par personu sodāmību, kā arī par krimināllietas izmeklēšanas gaitu un rezultātiem. Sodu reģistrā tiks uzkrāta informācija no krimināllietas ierosināšanas brīža līdz sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, kā arī izmeklēšanas gaitā pieņemtie procesuālie lēmumi.

 

Sodu reģistra mērķis:

- reģistrēt spriedumus krimināllietās un pieņemtos lēmumus par soda piemērošanu administratīvajās lietās;

- kalpot kā iekšējam tiesībaizsardzības iestāžu darba reģistram;

- sniegt ziņas par Sodu reģistrā ietvertajām personām krimināltiesvedības un administratīvās tiesvedības vajadzībām;

- sniegt ziņas par personām citām valsts iestādēm, ja to paredz likums vai citi normatīvie akti;

- pēc personas pieprasījuma sniegt ziņas tai par Sodu reģistrā iekļauto informāciju (apliecinātu personas sodāmības vai nesodāmības faktu);

- sekmēt sodu izpildes kontroli;

- sniegt statistiskus datus.

Reģistrā ietveramās informācijas apjoms pa personu grupām:

- fiziskās personas (Latvijas Republikas iedzīvotāji, ārvalstnieki un bezvalstnieki);

- juridiskās personas (iestādes, uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), to filiāles un pārstavniecības, masu informācijas līdzekļi, sabiedriskās organizācijas un to apvienības).

Informācija par sodiem un to izpildi par Latvijas Republikas teritorijā vai Latvijas Republikas iedzīvotāju ārvalstīs veiktajām pretlikumīgajām darbībām:

- administratīvie sodi,

- tiesībsargājošo institūciju pieņemtie procesuālie lēmumi,

- kriminālsodi.

Reģistrā ietvertās informācijas aktualizētāji, uzturētāji un izmantotāji:

- tiesībsargājošās institūcijas,

- valsts un pašvaldību iestādes.

Sodu reģistrā iekļautā informācija tiks izmantota drošības iestāžu funkciju veikšanai, noziedzības novēršanai, analīzei, noziedzības attīstības procesu prognozēšanai un tiesību aizsardzības iestāžu darbības metožu, principu izstrādāšanai un pilnveidošanai.

Sodu reģistrs, ņemot vērā cilvēktiesību normu prasības, personas goda un cieņas aizsargāšanu un ziņu neizplatīšanu pirmstiesas procesā, kā arī ētisku apsvērumu dēļ, būs ierobežotas pieejamības nevis publiski pieejams reģistrs.

 

1.2. Sodu reģistra atbilstība Nacionālās programmas INFORMĀTIKA pamatnostādnēm

Sodu reģistra izveidē tiks ņemtas vērā Nacionālās programmas INFORMĀTIKA (akceptēta Ministru kabineta 30.03.1999. sēdē prot. Nr.19, 23§) pamatnostādnes un Integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas - megasistēmas (Ministru kabineta 14.03.2000. noteikumi Nr.104 "Noteikumi par integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) izveides nodrošināšanu") prasības:

- neviena no megasistēmā iekļautajām informācijas sistēmām (IS) neatkārto citos reģistros vai IS glabājamu datu ievadu un aktualizāciju, bet saņem tos no atbilstošā reģistra vai IS;

- pateicoties precīzi definētam datu objektu sadalījumam pa reģistriem un IS, to fiksēšanas un uzturēšanas tehnoloģijai un atbildībai par tās izpildi, tiks panākta augsta datu ticamība;

- fiksējot informāciju tās rašanās vietās un konsekventi izdrukājot dokumentus, izmantojot datu bāzē uzkrātus datus, tiek nodrošināta juridisko dokumentu un datu bāzu savstarpējā atbilstība;

- izmantojot modernas informācijas tehnoloģijas, datorus un datoru tīklus, tiek sasniegta augsta informācijas apstrādes efektivitāte, operativitāte, drošība un precizitāte; ir panākta standartizētu procedūru un pieslēgumu izveidošana, kas nodrošinātu vairumam IS vienkāršu un drošu pieslēgumu.

Tagad jau ir skaidri redzams, ka Sodu reģistrs būs patstāvīgs valsts nozīmes reģistrs, kura izveides procesā, Sodu reģistra lietotāju darba atvieglošanai, tiek nodrošināta sasaiste ar citiem primārajiem valsts nozīmes reģistriem tādiem kā Iedzīvotāju reģistrs, Uzņēmumu reģistrs u.c.

Informācija par iedzīvotājiem (fiziskām personām) tiks iegūta no Iedzīvotāju reģistra, savukārt, informācija par uzņēmumiem (juridiskām personām), veidojot administratīvo pārkāpumu vienotu uzskaiti, tiks ņemta no Uzņēmumu reģistra.

Tātad, Sodu reģistra informācijas sistēma neatkārtos citos reģistros glabājamo datu ievadi un aktualizāciju, bet saņems tos no atbilstošā reģistra.

 

1.3. Sodu reģistra kā patstāvīga reģistra izveides pamatojums

Sodu reģistrā iekļaujamās informācijas apjoms un raksturs, kā arī šī reģistra funkcijas un pieejamība pārsniedz līdz šim Latvijas Republikā izveidotajos reģistros ietverto informācijas apjomu, kā arī atšķiras pēc tajā iekļautās informācijas subjektiem un lietotājiem.

Juridiskie aspekti Sodu reģistra kā patstāvīga valsts reģistra izveidei:

- spēkā esošā likumdošana neparedz datu par sodiem iekļaušanu līdzšinējos reģistros;

- Soda reģistra datu glabāšana nav iedzīvotaju reģistra pārvaldes institūcijas (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes) kompetencē;

- Reģistrā tiks uzkrāta informācija no krimināllietas ierosināšanas brīža līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim, kā arī izmeklēšanas gaitā pieņemtie procesuālie lēmumi, kas, ņemot vērā cilvēktiesību normu prasības, personas goda un cieņas aizsargāšanu un ziņu neizplatīšanu pirmstiesas procesā, ir ierobežotas pieejamības (ne publiska) informācija;

- "Iedzīvotāju reģistra likums" neparedz veikt to personu uzskaiti, kas nav Latvijas Republikas iedzīvotāji.

Finansiālie aspekti Sodu reģistra kā patstāvīga valsts reģistra izveidei:

- Iedzīvotāju reģistra pilnveidošanā un Kriminālsodu reģistra izveidē jau ir ieguldīti ievērojami līdzekļi, kas tiks zaudēti, ja Iedzīvotāju reģistrā nāksies iekļaut Sodu reģistra datus;

- Sodu reģistra kā sekundāra reģistra izveidošana ir iespējama ar lētākiem risinājumiem, nekā Iedzīvotāju reģistra paplašināšana ar daudzpusīgu šauram pielietojumam paredzētu informāciju un lielu lietotāju skaitu.

Tehniskie aspekti Sodu reģistra kā patstāvīga valsts reģistra izveidei:

- Sodu reģistra izveidē par visefektīvāko atzīta decentralizētas sistēmas izveide, savukārt, Iedzīvotāju reģistrs ir centralizēts, un tiek veidots un uzturēts kā viena no primārajām informācijas sistēmām, kas satur pamatinformāciju par iedzīvotājiem, kamēr papildinformācija par atsevišķām iedzīvotāju grupām, tiek uzkrāta un apstrādāta citās informācijas sistēmās, kuras loģiski savienotas ar Iedzīvotāju reģistru datu apmaiņai;

- ekonomē primāro reģistru jaudas, atslogo primārās informācijas sistēmas un to komunikācijas iekārtas no liekas trafika pārslodzes;

- Sodu reģistra izveide uz Iedzīvotāju reģistra bāzes var radīt ievērojamas grūtības vienota datu servera izmantošanas gadījumā, jo līdz ar lietotāju skaita pieaugumu un attīstoties Megasistēmai, palielināsies Iedzīvotāju reģistra noslodze;

- atslogo komunikāciju tīklu un paātrina pieslēgumus, pie sadalītā risinājuma atsevišķās sistēmas reāli iespējams izvietot institūcijā, kas ir lielākā datu piegādātāja un/vai lietotāja, tas nozīme, ka šī informācijas sistēma tiek ieslēgta ātrdarbīgajā lokālajā tīklā, kur arī noslēdzas lielākā daļa trafika;

- nodrošina ieinteresētāku informācijas sistēmas ekspluatāciju - sistēmas iestāde parasti ir savietota ar galveno datu lietotāju;

- vienotas Soda reģistra un Iedzīvotāju reģistra datu glabātuves izveide nav pieļaujama no drošības (gan no fiziskās, gan attiecībā uz nesankcionētas piejejas) viedokļa.

Ievērojot visu augstākminēto, kā arī to, ka Sodu reģistrā tiks uzkrāta informācija par sodiem, kas uzlikti ne tikai Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, informācija par kuriem tiek uzkrāta Iedzīvotāju reģistrā, bet arī par ārvalstu pilsoņiem, bezvalstniekiem, kuri izdarījuši noziedzīgus nodarījumus Latvijas teritorijā (Eiropas padomes Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās 22.pants, spēkā no 31.08.1997.), tāpat arī par juridiskajām personām, Sodu reģistra izveide tikai uz Iedzīvotāju reģistra tehniskās bāzes ir neiespējama.

2. Pašreizējās situācijas apraksts

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā pēdējos gados strauji pieaug no fiziskām personām saņemto pieprasījumu skaits ar lūgumu sniegt ziņas par personas sodāmību. Kārtība, kādā fiziskās personas būtu tiesīgas saņemt izziņas no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, jānoregulē ar likumu. Ar likumu un tam pakārtotiem normatīviem aktiem jānosaka valstī arī vienota kārtība, kādā uzkrāt informāciju par personām, kuras ir notiesātas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai sodītas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šīs informācijas glabāšanas termiņi, izsniegšanas un apstrādes kārtība.

Trūkstot centralizētai administratīvo pārkāpumu uzskaitei valstī, nevar nodrošināt personas saukšanu pie kriminālatbildības par atkārtotu administratīvo pārkāpumu izdarīšanu gada laikā.

2.1. Kriminālsodu uzskaite

Šobrīd valstī vienīgo, vairāku desmitgadu laikā, vēsturiski izveidojušos Kriminālsodu uzskaiti veic Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, bet tā sastāvā - Kriminālsodu uzskaites nodaļa. Šīs uzskaites veidošanā piedalās šādas, izziņu veikt tiesīgas, iestādes:

- Valsts policija;

- Drošības policija;

- Ieslodzījumu vietu pārvalde;

- Finansu policija;

- Militārā policija;

- Satversmes aizsardzības birojs;

- Robežsardze;

- visu līmeņu tiesas;

- prokuratūras;

- Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments;

- Valsts prezidenta Apžēlošanas dienests un ārvalstu tiesībaizsardzības iestādes.

Minēto informācijas masīvu veido sākotnējie tās nesēji - "Personas alfabētiskā kartīte" (veidlapa KS - 4), ko Informācijas centram (turpmāk - Centrs) iesūta izziņas iestādes un prokuratūras - par katru gadījumu, kad pret personu ierosināta krimināllieta, personai piemērots drošības līdzeklis, tas grozīts vai atcelts, apturēta lietvedība krimināllietā, personai celta apsūdzība vai pret personu krimināllieta izbeigta.

Savukārt, tiesas pēc sprieduma stāšanās spēkā Centram nosūta "Izziņu par krimināllietas izskatīšanas tiesas sēdē rezultātiem" (veidlapa KS -5), kurā ietverti šādi dati:

- personas vārds, uzvārds;

- personas kods;

- valstiskā piederība ;

- pēc kāda Krimināllikuma panta persona notiesāta vai attaisnota;

- kāds personai piespriests sods (pamat un papildsods);

- kāda tiesa taisījusi spriedumu un kad tas stājies likumīgā spēkā.

Ieslodzījumu vietu pārvalde, savukārt, sniedz ziņas par personu, kuras sodu izcieš brīvības atņemšanas vietās, pārvietošanu vai atbrīvošanu.

Visu šo informatīvo masīvu šobrīd veido manuālā kartotēka, kurā alfabētiskā kārtībā uzkrāto dokumentu skaits pārsniedz 1,2 miljonu.

Datorizētā informācijas sistēmā pagaidām ievadīta tikai minimāla informācijas daļa: personas vārds, uzvārds, tēva vārds, dzimšanas datums, personas kods (ja ir), dzimšanas vieta, tautība.

Gada laikā Kriminālsodu uzskaites nodaļā, pie pašreizējā finansiālā un tehniskā nodrošinājuma tiek apstrādāti vidēji 250.000, bet diennaktī 700 - 1000 pieprasījumi, uz kuriem atbildes tiesībaizsardzības iestādēm izsniedz jebkurā diennakts laikā.

Informācijas masīva īpatnība ir tā, ka tas sevī ietver gan tā aktuālo daļu, gan arhīva daļu. Tas nozīmē, ka tajā ietvertas ziņas ne tikai par kriminālsodiem, bet arī par krimināllietu virzību, procesuāliem lēmumiem pirmstiesas izmeklēšanas laikā, dzēstām un noņemtām sodāmībām un citām tiesībaizsardzības iestāžu darbībā nepieciešamām ziņām.

Neskatoties uz paveikto šī informācijas masīva pilnveidošanā, turpina pastāvēt virkne būtisku trūkumu:

- milzīgā apjoma dēļ informācijas masīvs nav pilnīgi datorizēts un lielākā tā daļa (īpaši arhīvs) vēl nav pārtulkota no krievu valodas, problemātiska kļuvusi ne tikai informācijas aktualizācija, revīzija un apstrāde, bet arī tā aizsardzība un saglabāšana;

- tiešsaistes datu pārraides režīmā var pārliecināties tikai par to vai par personu ir vai nav ziņas Informācijas centra Kriminālsodu uzskaites nodaļā;

- par vienotu vai pilnīgu informācijas masīvu var uzskatīt tikai nosacīti, jo:

- valstī vēl nav vienota normatīva akta, kas reglamentētu Iekšlietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas un Augstākās tiesas sadarbību šīs uzskaites veidošanas jomā;

- šobrīd notiek darbs pie Tiesu Informatīvās sistēmas projekta realizācijas, tādēļ tiesām vēl nav iespējas nodrošināt šo informācijas masīvu ar valsts iestādēm un atsevišķām fiziskām personām ļoti nozīmīgām ziņām (sodāmības noņemšana, soda aizstāšana ar citu, naudas soda izciešanu (piedziņu) un citām ziņām par sprieduma izpildi).

Līdz šim šīs uzskaites veidošanā iesaistīto tiesībaizsardzības iestāžu informācijas sistēmu attīstības koncepcijas nav savstarpēji saskaņotas.

2.2. Administratīvo sodu uzskaite

Šobrīd administratīvo pārkāpumu un par to izdarīšanu uzlikto sodu uzskaite valstī ir sadrumstalota starp daudzām valsts un pašvaldību iestādēm, kas tiesīgas dokumentēt un izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas. Tā, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tajā noteiktos 206 administratīvos pārkāpumus tiesīgas dokumentēt un izskatīt vismaz 51 dažāda valsts iestāde un 585 pašvaldību iestādes.

Veicot aptauju iepriekšminētajās iestādēs rezultātā iegūtie dati par 1998.gadu, stāvokli šajā jomā raksturo šādi:

Valstī kopā 1998.gadā sastādīti 1.010.045 administratīvā pārkāpuma protokoli. No tiem vislielākais skaits dokumentēts šādu iestāžu darbības rezultātā:

		Izskatīto
Nr.	Iestāde	protokolu skaits
p.k.		Kopējais	(%)
		daudzums
1.	Iekšlietu ministrijas iestādes	858.532	85 %
2.	Finansu ministrijas iestādes	48.428	5 %
3.	Satiksmes ministrijas iestādes	38.841	4 %
4.	Pašvaldību iestādes	34.605	3 %
5.	Tieslietu ministrijas iestādes	22.047	2 %
6.	u.c.	7.592	1 %

Uzlikto naudas sodu kopējā summa - Ls 7.299.499, lielāko daļu veido kopsummas par pārkāpumiem, kuri dokumentēti šādās iestādēs:

Nr.		Uzlikto naudas
p.k.	Iestāde	sodu kopsumma
		(Ls)	(%)
1.	Iekšlietu ministrijas iestādes	4.593.573	63 %
2.	Finansu ministrijas iestādes	1.602.101	19%
3.	Tieslietu ministrijas iestādes	469.433	6,5 %
4.	Labklājības ministrijas iestādes	131.705	1,8 %
5.	Satiksmes ministrijas iestādes	64.415	0,8 %
6.	u.c.	438.272	8,9 %

No uzlikto naudas sodu kopsummas - Ls 7.299.499, iekasēti Ls 4.378.342 vai vidēji - 59,98 %.

Pastāv liela atšķirība naudas sodu iekasēšanā par pārkāpumiem, kas dokumentēti dažādās iestādēs:

Nr.		Iekasētā
p.k.	Iestāde	soda nauda
		(Ls)	(%)
1.	Ekonomikas ministrijas iestādes	16.900	99 %
2.	Valsts arhīvu ģenerāldirekcija	530	95 %
3.	Vides aizsardzības un reģionālās
	attīstības ministrijas iestādes	28.502	86 %
4.	Zemkopības ministrijas iestādes	106.526	70 %
5.	Pašvaldību iestādes	157.000	67 %
6.	Finansu ministrijas iestādes	1.025.095	64 %
7.	Iekšlietu ministrijas iestādes	2.852.564	62 %
8.	Tieslietu ministrijas iestādes	104.004	22 %

Naudas soda izpildes rezultivitāti īpaši ietekmējoši faktori varētu būt sodīto personu sociālais raksturojums - amatpersonas, ierēdņi, uzņēmēji (kuru pārkāpumus dokumentē Finansu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas amatpersonas), tā arī izteikti pretsabiedriska orientācija, kas raksturīga ievērojamai daļai personu, kurām sodu uzliek policija vai tiesa.

Iepriekšminētie dati neatspoguļo pilnīgu administratīvo sodu izplatības un cīņas ar tiem ainu, jo tie iegūti anketēšanas ceļā un tajos nav ietverti sodi par to saistošo noteikumu pārkāpšanu, kas apstiprināti ar 585 pilsētu domju un pagastu padomju lēmumiem.

Apšaubāma būtu nepieciešamība vienotā reģistrā uzkrāt datus par sodiem, kas piemēroti par maznozīmīgiem pārkāpumiem vai sodu kvītīm.

Taču pašvaldībās tomēr būtu jārada vienota kārtība pārkāpumu un sodu uzskaites sistēma, kas kopumā veicinātu gan sabiedriskās kārtības nostiprināšanu, gan iedzīvotāju tiesiskās apziņas izaugsmi.

Vislielākais skaits administratīvo pārkāpumu (858.532) dokumentēts Iekšlietu ministrijas iestādēs. Taču nepietiekamā finansējuma dēļ vēl arvien neizskaustā "papīra tehnoloģija" neļauj automatizētā informācijas sistēmā ievadīt visus un visu Iekšlietu ministrijas dienestu atklātos administratīvos pārkāpumus un sodus par tiem.

Bez tam īpašu problēmu rada tas, ka praksē šī informācijas savākšana ir visai sarežģīta gadījumos, kad pārkāpumu konstatē viena iestāde, sodu piemēro otra, bet izpilda - trešā.

 

2.3. Esošās situācijas analīze informātikas tehniskā nodrošinājuma jomā

Pašlaik valstī nav ne vienotas programmatūras, ne vienotas kārtības kādā veidā uzkrāt un apstrādāt informāciju par administratīvajiem sodiem, un personām kuras tos izdarījušas, tāpēc informācijas par administratīviem sodiem apkopošana faktiski notiek katrā iestādē atsevišķi un kopainas iegūšana ir apgrūtināta.

Daļā valsts pārvaldes iestādēs, kuras personas pilnvarotas sodīt par administratīva pārkāpuma izdarīšanu ir datorizēta gan vietējā, gan centralizētā administratīvo sodu uzskaite, daļai - tikai centralizētā, bet daļā iestāžu vēl tikai notiek darbs pie datorizētu sistēmu ieviešanas.

Informāciju par personām, kuras sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un tām piespriestajiem kriminālsodiem, apkopo Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs un tā tiek uzkrāta manuālā, alfabēta secībā sakārtotā kartotēkā.

Laikā no 1996. gada augusta līdz 1998. gada 1. jūnijam Informācijas centrā tika paveikts šīs kartotēkas automatizēšanas pirmais posms, datorizējot kartotēkā iekļauto personu datus (vārds, uzvārds, dzimšanas gads, dzimšanas vieta, personas kods u.c.) Šis posms ilga divus ar pusi gadus un darba veikšanai tika piešķirti papildus cilvēku resursi. Programmnodrošinājums tika izstrādāts Windows vidē uz Oracle platformas. Pašlaik šo datu bāzi var izmantot izziņas iestādes, kas ir pieslēgtas VNDP tīklam, tiešsaistes datu pārraides režīmā. Iestādēm ir iespēja diennakts laikā noskaidrot, vai kāda persona ir reģistrēta Informācijas centra Kriminālsodu uzskaites nodaļā. Ja persona ir reģistrēta, tad iestāde no Informācijas centra var pieprasīt rakstisku izziņu par šo personu.

Tieslietu ministrijā šādas uzskaites par personām, kuras notiesātas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vēl nav. Tieslietu ministrijā par personu pagaidām tiek apkopota tikai statistiska - personu neidentificējoša informācija - dzimums, vecums, personas ar iepriekšēju sodāmību, notiesātās personas sociālais raksturojums, personām piespriestie kriminālsodi, bet tā ir uzsākusi darbu pie Tiesu Informācijas sistēmas projekta realizācijas.

Dažās valsts pārvaldes iestādēs - Iekšlietu ministrijā, Valsts ieņēmumu dienestā funkcionē datorizēta administratīvo pārkāpumu un administratīvo sodu uzskaite. Taču, uzkrājot un apkopojot datus par administratīvajiem sodiem, katra no minētajām iestādēm izmanto savām vajadzībām izstrādāto programmatūru, kurā iestrādāta arī specifiska, tikai konkrētai iestādei nepieciešamā papildus informācija.

 

3. Prognoze par sekām, kas radīsies, ja netiks risināta attiecīgā problēma

Neizveidojot Sodu reģistru:

3.1. turpināsies pašreizējā tiesiski nepietiekami sakārtotā kriminālsodu un administratīvo sodu necentralizēta uzskaite, kas kopumā neatbilst Eiropas Savienības valstīs pieņemtiem standartiem;

3.2. valstiski svarīgs informācijas masīvs tiks apstrādāts ar novecojušām, darbietilpīgām, neoperatīvām un finansiāli dārgām metodēm;

3.3. netiks radīti nepieciešamie priekšnoteikumi efektīvākai soda neizbēgamības principa realizācijai;

3.4. netiks pilnībā realizēti daži no valdības deklarācijā minētajiem mērķiem (par prioritāriem virzieniem valsts investīcijām atzīt integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas un tās komponentu izveidi; normatīvo aktu izstrādāšanu informātikas jomā; integrētas valsts nozīmes informācijas sistēmas izveidi; pilnveidot valsts nozīmes datu bāzes, veidojot vienotu sistēmu; nodrošināt personas datu drošību nepubliskās datu bāzēs).

 

4. Problēmas risinājums

Valstī jārada nepieciešamie normatīvie akti par Sodu reģistru un jāizveido mūsdienīga Sodu reģistra elektroniskas datu apstrādes sistēma.

Ņemot vērā ar problēmas risināšanu saistīto pasākumu apjomu, pašreizējo valsts pārvaldes iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu nepietiekamo nodrošinātību ar informācijas apstrādes un datu pārraides līdzekļiem, kā arī problēmas pilnīgam risinājumam nepieciešamā finansējuma ievērojamo apjomu - tā būtu risināma divos posmos:

I posmā - Sodu reģistra Kriminālsodu un izmeklēšanas datnes izveidošana;

II posmā - Sodu reģistra Administratīvo sodu datnes izveidošana.

Šāds ierosinājums pamatots ar to, ka:

- Kriminālsodu un izmeklēšanas datnes izveidošana uzskatāma par prioritārāku uzdevumu, jo tieši saistīta ar sabiedrībā viskaitīgākiem likumpārkāpumiem - noziedzīgiem nodarījumiem. Bez tam šī milzīgi apjomīgā informācija jau atrodas vienkopus Iekšlietu ministrijā un pārveidot to ar minimāliem izdevumiem īsākā laika posmā būtu iespējams arī tāpēc, ka galveno šīs datnes veidošanas dalībnieku skaits (tiesas, prokuratūras) ir samērā neliels salīdzinājumā ar to iestāžu skaitu, kas jāiesaista administratīvo sodu datnes izveidē.

- Administratīvo sodu datnes veidošana vienlaicīgi ar Kriminālsodu un izmeklēšanas datnes veidošanu ir nesalīdzināmi apjomīgāka, jo administratīvo pārkāpumu un sodu par tiem uzskaitē jāpiedalās vairākiem desmitiem iestāžu, kas organizatoriski un tehniski tam vēl nav gatavas.

Reģistra veidošana pa posmiem pilnīgāk atbilst gan šajā pasākumā iesaistīto iestāžu iespējām, gan tuvākajos gados būtu mazāk apgrūtinoša valsts budžetam.

Ņemot vērā to, ka nav pieļaujama kriminālsodu un administratīvo sodu uzskaišu darbības pārtraukšana, Sodu reģistra izveides sākuma posmā jāizmanto gan elektroniska datu apstrāde, gan arī paralēli jāuztur Sodu reģistra kartotēka.

Lietderība Sodu reģistru veidot Iekšlietu un nevis Tieslietu ministrijas ietvaros, pamatojama ar to, ka divu, ļoti cieši saistīto informācijas sistēmu uzturēšana:

- prasītu lielākus izveidošanas un uzturēšanas izdevumus;

- tiesībaizsardzības iestāžu darbības nodrošināšanai ērtāk jebkurā diennakts laikā saņemt nepieciešamo informāciju no vienas pilnīgas informācijas sistēmas nekā no divām it kā sadalītām esošām sistēmām.

 

4.1. Kriminālsodu un izmeklēšanas datnes izveide

Kriminālsodu un pirmstiesas izmeklēšanas informācijas datni veidot uz jau esošās Kriminālsodu uzskaites pamata, kura jau atrodas Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā.

Informācija par personām, kuras notiesātas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, jāsaņem no:

- izziņas iestādēm, prokuratūrām;

- visu instanču tiesām;

- Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbiniekiem par notiesātās personas atbrīvošanas laiku un pamatu;

- Valsts prezidenta Apžēlošanas dienesta par apžēlošanu;

- ārvalstīm par ārvalstīs notiesātajiem Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem;

- Iedzīvotāju reģistra par vārda, uzvārda maiņu, mirušajām personām.

 

Informācijas saņemšana no izziņas iestādēm un prokuratūrām

Sodu reģistram ir jāsaņem informāciju par aizdomās turētām personām, kā arī par tām personām, kurām celta apsūdzība:

- personas vārds, uzvārds, personas kods;

- krimināllietas numurs;

- Krimināllikuma pants, daļa un punkts, uz kā pamata personai piemērots drošības līdzeklis;

- datums, kad personai piemērots, mainīts, atcelts drošības līdzeklis;

- piemērotais drošības līdzeklis;

- u.c.

 

Informācijas saņemšana no tiesām

Tiesu darbinieks par notiesāto personu aizpilda noteikta parauga izziņu, ko nosūta Sodu reģistram, kurā jābūt informācijai par:

- personu, kura notiesāta;

- par personai piespriesto sodu (lietā pieņemto lēmumu);

- par personu, kura sastādīja izziņu;

- u.c.

Sodu reģistra izziņai par personu, kura notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir jāsatur šāda informācija:

- notiesātās personas vārds, uzvārds, personas kods;

- krimināllietas numurs;

- Krimināllikuma pants, daļa un punkts, uz kā pamata ir taisīts tiesas nolēmums;

- piespriestā soda veids un mērs (galīgais sods par vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu);

- datums, kad pieņemts lēmums vai taisīts spriedums;

- datums, kad lēmums vai spriedums stājas spēkā;

- pirmstiesas nolēmuma taisīšanas iepriekšējā apcietinājumā pavadītais laiks;

- soda vai pārbaudes laika izbeigšanās datums;

- ziņas par soda aizstāšanu;

- ziņas par soda saskaitīšanu;

- nosacīti vai pirmstermiņa no soda atbrīvošanas datums;

- medicīniska vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas izbeigšanas datums u.c.

 

Informācijas saņemšana no Ieslodzījuma vietu pārvaldes

Sodu reģistram no Ieslodzījumu vietu pārvaldes ir jāsaņem šāda informācija par apsūdzēto, notiesāto personu:

- notiesātās (apcietinātās) personas vārds, uzvārds, personas kods;

- Krimināllikuma pants, daļa un punkts, uz kura pamata persona ir notiesāta, turēta apcietinājumā;

- krimināllietas numurs;

- piespriestā soda veids un mērs;

- drošības līdzekļa - apcietināšana grozīšanas datums;

- apsūdzētās (notiesātās) personas pārsūtīšanas datums no vienas brīvības atņemšanas vietas uz citu;

- vieta, uz kuru persona tika pārsūtīta;

- vieta, uz kuru persona devusies pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas u.c.

 

Informācijas saņemšana no Valsts prezidenta Apžēlošanas dienesta

Sodu reģistram jāsaņem šāda informācija:

- notiesātās (apžēlotās) personas vārds, uzvārds, personas kods;

- Krimināllikuma pants, daļa un punkts, uz kura pamata persona ir notiesāta;

- tiesa, kura personu notiesāja;

- apžēlošanas akta numurs;

- Valsts prezidenta pieņemtais lēmums par notiesāto personu u.c.

 

Informācijas saņemšana no Iedzīvotāju reģistra

No Iedzīvotāju reģistra jāsaņem informācija, kura apliecinātu personas vārda, uzvārda maiņu, laulībām un personas miršanas faktu.

 

Informācijas saņemšana no ārvalstīm un Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta

Latvijas Sodu reģistram ir jāsaņem informācija par ārvalstīs notiesātajām personām - Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Informāciju saņems no tām valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starpvalstu līgumus par tiesiskās informācijas savstarpēju apmaiņu, kā arī citām valstīm Starptautiskās konvencijās noteiktā kārtībā.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments informē Sodu reģistru par Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri saukti pie kriminālatbildības ārvalstīs.

 

Informācijas nosūtīšanas kārtība

Visas izziņas, ko aizpilda tiesas, Ieslodzījumu vietu pārvaldes, izziņas un prokuratūras iestādes, Sodu reģistram nosūta elektroniskā datu pārraides ceļā (sākuma posmā pa pastu). Valsts prezidenta Apžēlošanas dienests Sodu reģistram nosūta notiesāto personu apžēlošanas aktus. Sodu reģistra personas datu operators datu bāzē ievada informāciju no iesūtītajām izziņām un aktiem.

Sodu reģistra sistēmas pārzinis atbild par no kartiņas ievadītās informācijas precizitāti. Par kartiņā ietverto informāciju atbild attiecīgais darbinieks, kurš aizpildīja izziņu.

Gadījumā, ja izziņa tiks aizpildīta nepilnīgi, Sodu reģistra datu operators nepilnīgi aizpildīto izziņu nosūta atpakaļ tās sastādītājam vai arī iztrūkstošās ziņas precizē rakstiski.

Sodu reģistrā saņemtās un apstrādātās izziņas tiek uzglabātas arhīvā, kurā liegta ieeja nepiederošām personām.

Personām, par kuru Sodu reģistrā būs ievadītas ziņas, ir tiesības pieprasīt, lai par viņu Sodu reģistrā iekļautās ziņas būtu precīzas. Ja Sodu reģistrā iekļautās ziņas ir neprecīzas, personai un valsts iestādēm, iesniedzot oficiālus dokumentus, ir tiesības prasīt, lai datu bāzē tiktu izdarītas attiecīgas korekcijas vai arī neprecīzās ziņas tiktu anulētas.

Pēc noteiktā laika Sodu reģistrā par personu iekļautās ziņas Sodu reģistrā tiks pārvietotas no aktīvā faila uz arhīva failu. Šo ziņu pārvietošanas termiņš ir atkarīgs no notiesātās personas sodāmības dzēšanas Krimināllikumā noteiktā laika.

No arhīva faila ziņas tiek izsniegtas tikai tiesībaizsardzības iestādēm vai citām valsts iestādēm ar likumu uzlikto pienākumu izpildei.

Tiesām un izziņas iestādēm jāziņo Sodu reģistram, ja viņu rīcībā ir informācija par to, ka persona ir krimināli sodīta, bet Sodu reģistrā ziņas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kuras apliecinātu sodāmības faktu, nav atrodamas.

 

4.2. Administratīvo sodu datnes izveide

Informācija par personām, kuras sodītas par administratīva pārkāpuma izdarīšanu ievadīta Sodu reģistrā atsevišķā datnē šādu apsvērumu pēc:

- ja Sodu reģistrā vienkopus ievadīt informāciju gan par tām personām, kuras izdarījušas administratīvos pārkāpumus, gan par tām, kuras sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tad, ņemot vērā šī informācijas masīva lielos apjomus, Sodu reģistrs būs ļoti noslogots. Tā rezultātā mazināsies visas informācijas sistēmas ātrdarbība;

- nav iespējams izstrādāt vienotus informācijas sākotnējos nesējus, kuri tiktu aizpildīti gan par personām, kuras notiesātas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, gan par personām, kuras sodītas par administratīva pārkāpuma izdarīšanu;

- kriminālai sodāmībai un atbildībai par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir atšķirīgas juridiskās sekas.

Informācijas sistēmā uzkrās datus tikai par personām, kuras sodītas par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktiem pārkāpumiem un par kuru izdarīšanu sastādīts administratīvais protokols. Ņemot vērā informācijas ievērojamo apjomu, prioritāri Sodu reģistrā iekļaus datus par administratīvajiem pārkāpumiem par kuru atkārtotu izdarīšanu draud kriminālatbildība, kā arī tie administratīvie pārkāpumi, ar kuriem tiek nodarīts lielāks kaitējums.

Šajā informācijas sistēmā uzkrās arī informāciju par juridiskām personām piemērotiem administratīvajiem sodiem.

Arī pie administratīvās atbildības sauktajām un sodītajām personām ir tiesības no Sodu reģistra saņemt izziņu par to, kāda informācija par personu ir Sodu reģistrā. Gadījumā, ja Sodu reģistrā iekļautās ziņas ir neprecīzas, personai un valsts iestādēm, iesniedzot oficiālus dokumentus, ir tiesības pieprasīt, lai datu bāzē tiktu izdarītas attiecīgas korekcijas vai arī nepareizās ziņas anulētu.

 

Rekvizīti, kuri jāiekļauj Sodu reģistrā par fizisko (juridisko) personu, kura sodīta administratīvi

Par fizisko (juridisko) personu, kurai par administratīvo pārkāpumu piemērots kāds no administratīvajiem sodiem, Sodu reģistrā jāiekļauj šādas ziņas:

- administratīvi sodītās personas vārds, uzvārds, personas kods (par juridisku personu - juridiskās personas uzņēmējdarbības veids, juridiskās personas nosaukums, juridiskās personas adrese, reģistrācijas numurs);

- lēmumu taisījušās tiesas vai administratīvo lietu izskatīt pilnvarotās iestādes nosaukums;

- amatpersonas vārds, uzvārds, amats, kura piemērojusi administratīvo sodu;

- administratīvā lēmuma pieņemšanas datums;

- administratīvā pārkāpuma lietas numurs;

- administratīvā pārkāpuma pants, zīme un punkts, uz kura pamata pieņemts lēmums;

- piemērotā administratīvā soda veids un mērs;

- ziņas par sodu saskaitīšanu (Latvijas APK 35.pants);

- soda izpildes datums u.c.

 

4.2.1. Administratīvo sodu uzskaites

izveides tehniskais risinājums

Paredz saglabāt esošās specifiskās informācijas sistēmas visās administratīvo sodu uzskaites sistēmās iesaistītajās iestādēs, nepieciešamības gadījumā veicot atsevišķu to bloku modifikācijas, lai panāktu vienotu sodu pamata datu glabāšanas formātu. Administratīvo sodu reģistra informācijas sistēma ir tikai loģisks savienojošs bloks, kurš pieprasījumu ceļā saņemtu informāciju no visām iestāžu specifiskajām sistēmām, respektīvi, Sodu reģistra informācijas sistēmas datu bāzē netiktu dublēti sodu dati, kas rodas sodus uzliekošajās iestādēs. Tehniskais darbs aprobežojas ar centrālās programmatūras izveidi, iestāžu sistēmu modifikācijām un pieslēgumu organizēšanu starp centrālo Sodu reģistra informācijas sistēmu un iestāžu lokālajām sistēmām. Šim nolūkam nepieciešami tiešsaistes sakari, tātad jāizmanto VNDPT pakalpojumi, tas savukārt nozīmē, ka nepieciešams paplašināt VNDPT un ieviest jaunus pieslēguma punktus. Sistēmas attēlojums dots shēmā.

Decentralizētā administratīvo sodu datne

Aprakstītā varianta priekšrocības un trūkumi

Sodu reģistra turētājam jānodrošina ne tikai elektronisko datu, bet arī manuālo dokumentu glabāšana. Tas izskaidrojams ar to, ka pašreiz Latvijā vēl nav likuma par elektronisko dokumentu juridisko spēku. Tādēļ, lai sniegtu izziņas ieinteresētajām iestādēm un personām, par pamatu būs jāizmanto sodus uzliekošo iestāžu iesūtītie dokumenti. Šis faktors būtiski pazemina plānojamās sistēmas efektivitāti un apgrūtina tās ieviešanu.

Jāatzīmē, ka realizācija nav iedomājama bez normatīvo aktu sakārtošanas Sodu uzskaites sistēmas jomā. Šī pasākuma ietvaros nepieciešams izstrādāt un apstiprināt normatīvos aktus par Sodu reģistra tiesībām un pienākumiem, aktus, kuri noteiktu uzlikto sodu reģistrāciju vienotajā Sodu reģistra sistēmā un virkni citu dokumentu.

Varianta priekšrocības:

- nav jāmaina iestāžu izstrādātās vietējās programmsistēmas, nepieciešamības gadījumā jāmodificē vai jāpapildina tikai atsevišķi bloki;

- Sodu reģistra turētājam jāapkalpo tikai centrālā programmatūra un šī projekta ietvaros VNDPT paplašināšana attiecas tikai uz sakaru kanālu organizēšanu starp reģistru un institūciju centriem.

Varianta trūkumi:

- šāds administratīvo pārkāpumu uzskaites modelis ir praktiski nesavienojams ar centralizēto kriminālsodu uzskaites modeli;

- kopumā palielinās darba apjoms un izmaksas, kas nepieciešamas sistēmas izstrādei un ieviešanai;

- sistēmas uzturēšanu veic katra iestāde atsevišķi, kā rezultātā palielinās sistēmas ekspluatācijas izmaksas;

- attīstoties informācijas tehnoloģijām un sakariem, ar laiku tāpat šī uzskaite jācentralizē;

- tā kā iestādēs ir dažādas administratīvo sodu uzskaites sistēmas, nav iespējams veikt pietiekamu datu kvalitātes kontroli.

 

4.3. Ziņu izsniegšana no Sodu reģistra

Ziņu izsniegšanu no Sodu reģistra var organizēt divos veidos:

- tiešsaistes datu pārraides režīmā (ja iestāde pieslēgta VNDP tīklam un iestādei informācija no Sodu reģistra nepieciešama tai uzlikto uzdevumu izpildei);

- pa pastu vai personīgi ierodoties Sodu reģistrā;

- pa telefonu (tiesībaizsardzības iestādēm).

Fiziskām un juridiskām personām (izņemot tiesībaizsardzības iestādēm) no reģistra izziņas iespējams saņemt šādā kārtībā:

- persona, kurai nepieciešama izziņa no Sodu reģistra iesniedz iesniegumu vai nu valsts policijas nodaļai vai arī vietējā pašvaldībā amatpersonai, kura ir atbildīga par dzīves vietas reģistrācijas jautājuma kārtošanu. Persona nomaksā noteikto maksu par izziņu un samaksā divu pastmarku vērtību (iekšzemes pastam). Iesniegumu pa pastu nosūtīta Sodu reģistram. Sodu reģistrs sagatavo izziņu par iesniegumā norādīto personu un nosūta iestādei, no kuras Sodu reģistrs saņēma šādu pieprasījumu. Persona, uzrādot personu apliecinošus dokumentus, saņem izziņu iestādē, kurā iesniedza iesniegumu;

- personas datu aizsardzības nolūkā informāciju no Sodu reģistra izsniedz pieprasītājam vai uz notariāli apliecinātas pilnvaras pamata to varēs saņemt arī cita persona.

Tiesībaizsardzības iestādes un valsts iestādes tām uzlikto pienākumu veikšanai izziņas vai izrakstus no Sodu reģistra saņem bez maksas.

Sodu reģistrs izsniedz fiziskām personām izziņas valsts valodā vai pēc vienošanās ar izziņas pieprasītāju - angļu vai krievu valodā (kā maksas pakalpojumu). Par šāda pakalpojuma sniegšanu Sodu reģistram ir tiesības pieprasīt papildus maksu apmērā, kādā to noteiks attiecīgās institūcijas apstiprinātie normatīvie akti.

No Sodu reģistra neizsniedz izziņas fiziskām personām par personu, kuras meklēšanu ir izziņojusi kāda no tiesībaizsardzības iestādēm.

 

5. Sodu reģistra izveides aptuvenās izmaksas

Sodu reģistra izveidi paredzēts īstenot pakāpeniski kā ilgtermiņa projektu. Tā ka reģistra izveide aptver vairāk nekā piecus simtus valsts un pašvaldību iestāžu, reģistra izveidošanas un uzturēšanas finansiālā aprēķina detalizētai izstrādāšanai būs nepieciešams veikt visu šo iestāžu anketēšanu par to rīcībā esošās tehnikas un to jaudu palielināšanai nepieciešamajām izmaksām.

Šī projekta realizācijai katrā resorā atsevišķi jāiegādājas Informācijas sistēmu uzturēšanas un realizācijas tehniskie līdzekļi (datu bāzu serveri, programmnodrošinājums utt.) vai arī jāpalielina esošo jauda, bez tam katram atsevišķi jāpiesaista informācijas tehnoloģiju speciālisti programmnodrošinājuma izstrādei, personāla apmācībai, kā arī turpmākai ekspluatācijai un uzturēšanai.

Nr.	Pasākuma nosaukums	GADI						KOPĀ
		2001	2002	2003	2004	2005	2006	(Ls):
1.	Kriminālsodu esošā	40 800	40 800	40 800	30 600			153 000
	informācijas masīva pilna
	datorizēšana (operatoru darba
	apmaksa)
2.	Administratīvo pārkāpumu		30 680	30 680	30 680			92 040
	informācijas masīva izveide
3.	Darba staciju iegāde un	500 000	500 000	500 000	500 000	500 000	500 000	3 000 000
	lokālo tīklu izveide **
4.	Centrālā SR DB servera	40 000	25 000	25 000				90 000
	jaudas palielināšana
4.1.	Resoru esošo DB serveru	10 000	10 000	10 000	10 000	10 000	10 000	60 000
	jaudas palielināšana
5.	ORACLE datu bāze vadības	24 400	24 400	24 400	24 400	24 400	24 400	146 400
	sistēma (servera un lietotāju
	licences)
5.1.	Resoru esošo DB servera un	20 000	20 000	20 000	20 000	20 000	20 000	120 000
	lietotāju licenču iegāde
6.	SR informācijas sistēmas	50 000	20 000					70 000
	izveides projekta izstrāde
7.	SR informācijas sistēmas DB	20 000	40 000	40 000				100 000
	izveide un programmnodroši-
	nājuma izstrāde
7.1.	Resoru esošo IS programm-	10 000	15 000	15 000				40 000
	nodrošinājuma pielāgošana
	SR prasībām
8.	Personāla apmācība darbam	30 000	30 000	40 000	40 000	50 000		190 000
	ar SR informācijas sistēmu
8.1.	Resoru - SR veidotāju	5 000	5 000	5 000	5 000	5 000		25 000
	personāla apmācība darbam
	ar SR informācijas sistēmu
9.	Instalācijas un sākumkon-	15 000	15 000	15 000	15 000	15 000	15 000	90 000
	figurācijas izmaksas IS
	programmnodrošinājumam
9.1.	Instalācijas un sākumkon-	2 000	2 000	2 000	2 000	2 000	2 000	12 000
	figurācijas izmaksas IS
	programmnodrošinājumam
	resoros - SR veidotājos
	KOPĀ (Ls):	767 200	777 880	767 880	677 680	626 400	571 400	4 188 440

** Summu par lokālo datoru tīklu un darba staciju iegādi, kas paredzēta visām valsts pārvaldes iestādēm - SR veidotājām (Valsts policija, prokuratūras, tiesas, pašvaldības, Valsts darba inspekcija Valsts vides pārvalde, Jūras vides pārvalde u.c.) iespējams samazināt pēc detalizētas situācijas analīzes iestādēs, ja pieņem, ka iestādes jau ir datorizētas. Pašlaik nav precīzu ziņu par iestāžu nodrošinājumu ar datortehniku, bet kā liecina anketēšanas rezultātā no iestādēm saņemtās ziņas, informācijas uzkrāšana vairumā iestāžu notiek papīra tehnoloģijas veidā

6. Nepieciešamo normatīvo aktu projektu apraksts

6.1. Likumprojekts "Sodu reģistra likums". Likumprojektā tiks noteikts Sodu reģistra datu operators un sistēmas pārzinis, mērķis, uzdevumi, Sodu reģistra saturs, Sodu reģistrā noteikto ziņu iekļaušanas, apstrādes kārtība, izsniegtās izziņas saturs, ziņu izsniegšanas kārtība, Sodu reģistrā iekļauto ziņu izslēgšanas kārtība, kā arī uzraudzība par Sodu reģistra ziņu apstrādi, maksu par izziņas saņemšanu no Sodu reģistra u.c.

6.2. Ministru kabineta noteikumu projekts "Par Sodu reģistrā personas izziņā ierakstāmo datu izsniegšanas veidlapu apstiprināšanu". Noteikumu projektā tiks apstiprināta vienota "Izziņa Sodu reģistram par krimināllietā pieņemto lēmumu", vienota "Izziņa Sodu reģistram par administratīvā lietā pieņemto lēmumu"(attiecībā uz fizisko personu), "Izziņa Sodu reģistram par administratīvā lietā pieņemto lēmumu"(attiecībā uz juridisko personu), kārtība, kādā Sodu reģistrs saņems ziņas no Valsts prezidenta Apžēlošanas dienesta un citām iestādēm.

6.3. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā." Likumprojekts noteiks personas atbildību par nepamatotu ziņu pieprasīšanu no valsts reģistriem, atbildību par saņemto ziņu no valsts reģistriem izmantošanu neparedzētam mērķim, grozījumus administratīvajā lietvedībā (administratīvā protokola saturs u.c.).

6.4. Ministru kabineta noteikumu projekts "Ziņu no Soda reģistra izsniegšanas kārtība". Noteikumi noteiks detalizētāku kārtību, kādā saņemamas izziņas no Sodu reģistra, apstiprinās pieprasījuma veidlapas.

6.5. Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām".

Pielikumā:

1. Iestāžu, kuras tiesīgas uzlikt personām administratīvos sodus, saraksts uz 19 lapām.

2. Kopsavilkums par atsevišķiem resoriem (sastādīto administratīvo protokolu skaits; uzliktais naudas sods Ls; iekasētais naudas sods Ls) uz 2 lapām.

Darba grupas vadītājs R. Bluķis

Turpinājums - 24.lpp.

1. pielikums

Iestāžu, kuras saskaņā ar Latvijas APK XVII nodaļu

tiesīgas dokumentēt administratīvos pārkāpumus,

saraksts

Nr. p/k	Iestādes nosaukums	APK pants	Resors
1.	Administratīvās komisijas	210	Pašvaldības
2.	Rajonu padomju, pilsētu domju un pagastu padomju	2111	Pašvaldības
	priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori
3.	Institūcijas (amatpersonas), kas realizē kontroli pār	2112	Pašvaldības
	pašvaldību domju (padomju) izdoto saistošo noteikumu
	ievērošanu
4.	Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši	213	Tieslietu min.
5.	Valsts policijas iestādes	214	IeM
6.	Pašvaldības policija	2141	Pašvaldības
7.	Valsts ugunsdrošības uzraudzības iestādes	215	IeM
8.	Valsts ieņēmumu dienesta iestādes	2151	Finansu min.
9.	Valsts darba inspekcija	2153	Labkl. min.
10.	Tirdzniecības uzraudzības valsts komiteja	2154	Ekon. min.
11.	Akcizēto preču pārvalde	2155	Finansu min.
12.	Valsts statistikas komitejas iestādes	2156	CSP
13.	Valsts sociālās apdrošināšanas fonda nodokļu kontroles
	iestādes	2157	Labklājības min.
14.	Konkurences padome	2158
15.	Dzelzceļa transporta institūcijas	216.	Satiksmes min.
16.	Jūras un upju transporta institūcijas	217.	Satiksmes min.
17.	Civilās aviācijas institūcijas	220.	Satiksmes min.
18.	Transporta valsts kontroles iestādes	221	Satiksmes min.
19.	Valsts ceļu dienesta iestādes	2211	Satiksmes min.
20.	Ceļu satiksmes drošības iestādes	2212	Satiksmes min.
21.	Satiksmes birojs	2213	Finansu min.
22.	Valsts energokontroles iestādes	2232
23.	Muitas iestādes	226	Finansu min.
24.	Robežsardze	2261	IeM
25.	Institūcijas, kas realizē Valsts sanitāro uzraudzību	228	Labkl.min.
26.	Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes	2281	Labkl. min.
	kontroles inspekcija
27.	Farmācijas inspekcija	2282	Labkl. min.
28.	Valsts veterinārā dienesta iestādes	230	Zemkop. min.
29.	Lauksaimniecības produkcijas kvalitātes valsts uzraudzības
	iestādes	2301	Zemkop. min.
30.	Sēklu kvalitātes valsts uzraudzības iestādes	2302	Zemkop. min.
31.	Ciltsdarba noteikumu ievērošanas valstī kontroles un	2303	Zemkop. min.
	uzraudzības iestādes
32.	Valsts labības inspekcija	2304	Zemkop. min.
33.	Augu aizsardzības valsts iestādes	2305	Zemkop. min.
34.	Meliorācijas sistēmu un būvju valsts kontroles un uzraudzības	2306	Zemkop. min.
	iestādes
35.	Valsts augu šķirņu salīdzināšanas centrs	2307	Zemkop. min.
36.	Sanitārā robežinspekcija	2309	Zemkop. min.
37.	Vides aizsardzības valsts iestādes	231	Vides aiz. min.
38.	Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija	2311	Kultūras min.
39.	Valsts būvinspekcija	2312
40.	Valsts meža dienesta amatpersonas	233	Zemkop. min.
41.	Institūcijas, kas realizē uzraudzību pār medību noteikumu	234	Zemkop. min.
	ievērošanu
42.	Sakaru institūcijas	235	Satiksmes min.
43.	Zemkopības ministrijas valsts tehn. uzraudzības iestādes	236	Zemkop. min.
44.	Valsts proves uzraudzības inspekcija	2361	Finansu min.
45.	Latvijas nacionālā arhīva fonda Valsts uzraudzības iestādes	2362
46.	Latvijas Republikas Valsts valodas inspekcija	2363	Tieslietu min.
47.	Valsts kontrole	2364
48.	Valsts kase	2365	Finansu min.
49.	Valsts metroloģiskā inspekcija	2366	Vides aiz. min.
50.	Vērtspapīru tirgus komisija	2367	Finansu min.
51.	Finansu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības
	inspekcija	2368	Finansu min.

IESTĀŽU, KURAS TIESĪGAS PERSONĀM UZLIKT ADMINISTRATĪVOS SODUS, SARAKSTS

(sarakstā nav to iestāžu, kuras līdz 02.08.99 neatsūtīja anketas)

	Resors	Iestāde	Adrese	Telefons	Fakss
Centrālā
statistikas
pārvalde
	Centrālā
	statistikas
	pārvalde
		LR Centrālā statistikas pārvalde	Lāčplēša iela 1, Rīga	7-366850	7-830137
		Aizkraukles rajona statistikas nodaļa	Aizkraukle,
			Lāčplēša ielā 4	51-22274
		Alūksnes rajona statistikas nodaļa	Alūksne, Pils ielā 68	43-22073
		Balvu rajona statistikas nodaļa	Alūksne,
			Bērzpils ielā 1a	45-22595
		Bauskas rajona statistikas nodaļa	Bauska, Uzvaras ielā 6	39-24774
		Cēsu rajona statistikas nodaļa	Cēsis,
			Kr.Valdemāra ielā 2	41-23948
		Daugavpils pilsētas un rajona	18. Novembra iela 105,
		statistikas nodaļa	Daugavpils, LV - 5464	54-37418
		Dobeles rajona statistikas nodaļa	Daugavpils,
			Viestura ielā 12a	37-21060
		Gulbenes rajona statistikas nodaļa	Gulbene, Ābeļu ielā 2	44-23804
		Jēkabpils rajona statistikas nodaļa	Jēkabpils,
			Draudzības aleja 9	52-31241
		Jelgavas pilsētas un rajona
		statistikas nodaļa	Jelgava, Pasta ielā 43	30-24974
		Jūrmalas pilsētas statistikas nodaļa	Jūrmala,
			Dubultu prospekts 11	760247
		Krāslavas rajona statistikas nodaļa	Krāslava, Skolas ielā 7a	56-23062
		Kuldīgas rajona statistikas nodaļa	Kuldīga, Policijas ielā 8	33-24686
		Liepājas pilsētas un rajona	Klaipēdas iela 19/21,
		statistikas nodaļa	Liepāja, LV -3401	34-36814
		Limbažu rajona statistikas nodaļa	Limbaži, Rīgas iela 16	40-21986
		Ogres rajona statistikas nodaļa	Ogre, Mālkalnes ielā 1a	50-22197
		Ludzas rajona statistikas nodaļa	Ludza, 1.maija ielā 16	57-22142
		Madonas rajona statistikas nodaļa	Madona,
			Saieta laukums 1-409	48-21149
		Rīgas rajona rajona statistikas nodaļa	Rīga,Lāčplēša ielā 24	282561
		Rēzeknes pilsētas un rajona	Dārzu iela 7a, Rēzekne,
		statistikas nodaļa	LV - 4600	46-22954
		Saldus rajona statistikas nodaļa	Saldus, Tūristu ielā 1	38-23316
		Talsu rajona statistikas nodaļa	Talsi, Ezera laukumā 2	32-22746
		Tukuma rajona statistikas nodaļa	Tukums,
			Tidaholmas ielā 3	31-23513
		Valkas rajona statistikas nodaļa	Valka, Raiņa ielā 25	47-24735
		Valmieras rajona statistikas nodaļa	Meža iela 7, Valmiera,
			LV - 4201	42-23549
		Ventspils pilsētas un rajona	Užavas iela 8, Ventspils,
		statistikas nodaļa	LV - 3601	36-22837
Ekonomikas
ministrija
	Konku-	Konkurences padome		7-282865	7-242141
	rences
	padome
	Patēr.ties.	Patērētāju tiesību aizsardzības centrs	Elizabetas iela 41/43,
	aizsardz.		Rīga , LV - 1010	7-280373	7-338024
	centrs
Finansu
ministrija
	Inspekcija
		Akcizēto preču pārvalde	Smilšu iela 4, Rīga,
			LV - 1050	7-223090	7-227645
		Izložu un azartspēļu uzraudzības	Smilšu iela 1, Rīga,
		inspekcija	LV - 1050	7-094333	7-221572
		LR Satiksmes birojs	Lomonosova iela 9,
			Rīga, LV - 1019	7-241822	7-241862
		Noguldījumu garantiju fonda	Smilšu iela 1, Rīga,
		pārvalde	LV - 1919	7-195579	7-195573
		Valsts proves uzraudzības inspekcija	Teātra iela 9, Rīga,

			LV - 1050	7-210009	7-210009
Turpmāk - vēl "Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores  Ausma Aldermane,  Dace Bebre