1991.gada 6.augusta sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Esiet sveicināti, godātie deputāti! Saskaņā ar mūsu lēmumu šodien mēs atsākam darbu Latvijas Republikas Augstākās padomes 3.sesijā. Lūdzu sēžu zālē ienest Latvijas Republikas valsts karogu.

(Ienes zālē Latvijas Republikas valsts karogu, un skan Latvijas Republikas valsts himna “Dievs, svētī Latviju!”.)

Priekšsēdētājs: Godātie deputāti, pirms mēs izskatām 3.sesijas organizatoriskos jautājumus, atļaujiet jums sniegt īsu informāciju par svarīgāko parlamenta atvaļinājuma laikā. Atļaujiet to man izdarīt no šīs augstās tribīnes.

Godātie deputāti! Atvaļinājuma laikā, apmeklēdami savus vēlēšanu apgabalus, jūs noteikti ievērojāt, ka stāvoklis tautas saimniecībā joprojām ir sarežģīts un ražošanas apjoms pagaidām vēl turpina samazināties. Mūsu rīcībā vēl nav ziņu par jūliju, bet sešos mēnešos rūpnieciskās ražošanas apjoms samazinājies par 4,8 procentiem. Kā galveno cēloni min to pašu, kas saistīts ar izejvielu trūkumu. Tautas patēriņa preču ražošana samazinājusies par 9,2 procentiem, galvenokārt tas attiecas uz pārtikas produktiem. Stipri pieaudzis mazumtirdzniecības preču apgrozījums, bet viss šis pieaugums panākts tikai uz cenu paaugstinājuma rēķina. Republikas valsts budžeta, kā arī republikas vietējo budžetu ieņēmumi pārsniedz izdevumus. Joprojām palielinās tautas saimniecības nozaru peļņa.

Šajos apstākļos valdība turpina saspringti strādāt, lai normalizētu situāciju iedzīvotāju apgādē, pirmām kārtām ar pārtikas produktiem un tautas patēriņa precēm, lai īstenotu valdības programmu attiecībā uz nodokļiem, budžetu, cenām, finansēm un privatizāciju.

Jūlijā valdība pieņēma lēmumu “Par valsts uzņēmumu pamatlīdzekļu realizācijas kārtību”. Pieņemts arī lēmums par eksperimentu tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu mazo objektu privatizācijā. Pārskatītas cenas alkoholiskajiem dzērieniem.

Valdība turpināja risināt iedzīvotāju ienākumu indeksācijas jautājumus un rīt kārtējā Ministru padomes sēdē galīgi izskatīs jautājumu par iedzīvotāju naudas ienākumu indeksāciju 1991.gada otrajā ceturksnī.

Patēriņa cenu indekss, kas aprēķināts pēc minimālā patēriņa groza, vidēji vienam iedzīvotājam šā gada maijā un jūnijā pieaudzis par 7,2 procentiem. Vidējie naudas ienākumi pieauguši par 10,3 procentiem un, rēķinot uz vienu strādājošo, tagad sasnieguši caurmērā 486 rubļus. Strādājošo vidējais ienākumu pieaugums šā gada maijā un jūnijā apsteidzis patēriņa cenu indeksu par 3,1 procentu.

Pildot Augstākās padomes lēmumu, pieņemts dokuments “Par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo Latvijas Republikas iedzīvotāju sociālā stāvokļa uzlabošanu”. Izlemts arī jautājums par ģimenes bērnunamiem. Mēneša laikā akceptēti un iesniegti Augstākajai padomei daži likumprojekti.

Šajās dienās, kā jūs zināt, valdība detalizēti izanalizēja savu darbu, un pārskats un priekšlikumi turpmākajai darbībai iesniegti izskatīšanai Augstākās padomes pastāvīgajām komisijām, un tālāk lems un spriedīs paši deputāti.

Tautsaimnieciskā situācija acīmredzot mums arī tagad liek vēl nopietnāk pievērsties gan ilgtermiņa, gan īstermiņa programmām. Liela nozīme ir tieši īstermiņa programmām un to izpildei, jo mūsu vēlētāji grib redzēt rezultātus, ne tikai klausīties solījumus un garu perspektīvu programmu apspriešanas. Mēs ļoti labi saprotam, ka dažas līdz galam izdarītas lietas, kā vienmēr, vairo mūsu vēlētāju uzticību un arī pacietību. Tāpēc es aicinātu rūpīgi, bez steigas valdības pārskatu apspriest komisijās, bet mūsu premjerministram Godmaņa kungam un viņa ministriem– pāris nedēļas atpūsties.

Parlamenta atvaļinājuma laikā aktīvi darbojās Augstākās padomes Zemes komisija. It sevišķi spraigs darbs ritēja pagastu zemes komisijās. Visaptverošus secinājumus par agrārās reformas gaitu vēl par agru izdarīt. Un tomēr agrārā reforma ir uzsākusi savu neatgriezenisko gaitu. Daudzi Latvijā izmanto iespējas atjaunot savas bijušās zemnieku saimniecības, tiek veidotas arī jaunas.

Jau tagad kļūst skaidrs, ka reformas tempi ir atkarīgi no valsts palīdzības zemniecībai ar kredītiem, ar tehniku un būvmateriāliem. Šī palīdzība ir stipri nepietiekama. Skaidrs ir arī kas cits. Īpašuma maiņa pati par sevi negarantē lauksaimniecības ražošanas intensitāti, un nekādi administratīvie pasākumi vairs nepiespiedīs zemniecību strādāt par velti no tumsas līdz tumsai, tas ir, negūstot peļņu un ļoti bieži pat negūstot minimālo peļņu, kā tas notiek citās nozarēs, kur peļņa aug. Zemniecība no mums gaida bez brīvām cenām stabilas iepirkuma cenas graudiem un lopiem, lai tās segtu ne tikai izdevumus, bet arī dotu peļņu, par ko pirkt mašīnas un būvmateriālus. Līdz ar to ir skaidrs, ka jāatver budžets un patērētāju maks.

Sarežģījumus zemes reformā, kā jūs jau zināt, rada daži apstākļi.

Pirmais. Daļai bijušo mantinieku nav iespējas un vēlēšanās atgriezties savu senču īpašumos un uzsākt lauksaimniecisko ražošanu. Ir tikai dabiska vēlēšanās atgūt īpašumu.

Otrais. Šajā sakarā mūsu izstrādātie kompensācijas principi tieši šajās kategorijās nav guvuši atsaucību tāpēc, ka nav izstrādāts kompensācijas mehānisms, ne arī kompensācijas reālie apmēri. Neraugoties uz dažviet saspringto situāciju, ko radīja galvenokārt šie divi faktori, mums ir visas iespējas likumu ietvaros pozitīvi ņemt vērā pašreiz laukos strādājošo un dzīvojošo cilvēku intereses, bet ar nākamajiem mūsu likumdošanas aktiem sabalansēt arī bijušo īpašnieku, mantinieku intereses. Jau tagad iezīmējas dažādi varianti, un tie mums nekavējoties jāizskata. Mēs nedrīkstam ilgi atstāt neziņā zemes lietotāju un zemes īpašnieku, it sevišķi mantinieku, intereses un situāciju.

Diemžēl šajā mēnesī mēs bijām spiesti katru rītu ar bažām klausīties ziņas par to, cik mierīga vai nemierīga ir bijusi nakts. Secinājums viennozīmīgs– notiek vardarbības eskalācija. Drausmīgi apzināties, bet mēs sākam pierast pie šāvieniem. Būtu naivi cerēt, ka Baltijas valstīs, kuras ir pārblīvētas ar impērijas ieročiem, šai impērijai brūkot, šie ieroči klusēs saspringtajā politiskajā un ekonomiskajā situācijā. Ir arī cits faktors– mūsu neaizsargātība ne tikai vilina, bet, es pat teiktu, provocē uz vardarbību, jo katrs, kam rokās ir automāts, līdz šim nesodīts var vingrināties gan politiskajā, gan laupīšanas bandītismā, dažreiz apvienojot vienu ar otru. Jā, godīgu cilvēku sašutums pieaug, agri vai vēlu bandīti un to iedvesmotāji saņems sodu. Bet jāņem vērā, ka reformas ir tikai sākušās un iespējamā vardarbības augsne nebūt nesamazinās, bet paplašinās, jo gribētāju vienas stundas laikā iegūt to, ko godīgs cilvēks strādājot sakrāj gadu desmitos, netrūkst. Netrūkst arī politisko avantūristu, it sevišķi Latvijā. Nebūtu pareizi, ja mēs secinātu tikai to, ka viena vardarbība rada otru, un tālāk tas rada ķēdes reakciju, kā jau tas vēsturē ir noticis ne vienu reizi vien. Mums jānodrošina cilvēku drošība civilizētas valsts ietvaros, ja tas nepieciešams, arī ar ieročiem rokās likumīgā kārtā. Mūsu vēlētāji, es domāju, nežēlos savu naudu policijai vai zemessargiem, ja jutīs patiesu gādību par savu drošību. Šajā mēnesī, kā jau jutāt, radio klausoties, turpinājās policijas veidošana, Iekšlietu ministrijas akadēmijas veidošana un citi darbi, kas saistīti ar drošību.

Par ārpolitisko darbību. Pēdējo mēnešu notikumi ļauj secināt, ka pasaules attieksme Baltijas politikas virzienā kļuvusi noteiktāka. Šobrīd jau var runāt par racionālu savstarpēju ieinteresētību problēmu risināšanā, ne tikai par principiālu atbalstu.

Baltijas jautājuma internacionalizēšanā svarīga loma bija jūnijā notikušajai Eiropas Padomes vasaras sesijai Helsinkos, kurā arī man bija tas gods kopā ar kolēģiem Panteļejevu un Bartaševiču piedalīties. Un šeit izdalāmi trīs svarīgākie momenti.

Pirmkārt, tā bija pirmā reize, kad Baltijas jautājuma nopietna apspriešana starptautiskā mērogā notika Padomju Savienības un Baltijas pārstāvju klātbūtnē, turklāt Eiropas asociācija darbojās kā vidutāja.

Otrkārt, komisijas priekšsēdētājs Atkinsons un referents Taršis uzsvēra Baltijas jautājuma īpašo vēsturisko raksturu un to, ka tā atrisināšana neradīs nelabvēlīgu precedentu Padomju Savienības sabrukšanai.

Un, treškārt, Baltijas valstu augstāko padomju priekšsēdētāju ziņojumos ietvertās atziņas ļaus Eiropas sabiedrībai apzināties, ka pašreizējā saspringtā situācija Baltijā nav izveidojusies Baltijas valstu vadības pēdējo triju gadu politikas rezultātā, bet gan ir sekas ilgstošai un nepārtrauktai cilvēka tiesību pārkāpšanai no PSRS puses.

Un varbūt no šīs tikšanās viena vērā ņemama atziņa, ko mums vajadzētu turpmāk ievērot,– Eiropas sabiedrībai var apnikt, ja Baltijas pārstāvji visos starptautiskos forumos runās tikai par sava jautājuma atrisināšanu. Ja gribam būt Eiropas daļa, mums tādiem jākļūst vispirms savā apziņā un jābūt atbildīgiem arī par visiem citiem Eiropā notiekošajiem procesiem. Savu iespēju robežās jācenšas iestāties un iesaistīties– ja ne vienmēr politiskajās, tad vismaz kultūras un zinātnes apmaiņas norisēs.

Runājot par mūsu Austrumu politiku, šajā virzienā jāatzīmē, ka neskaidrība PSRS iekšējā situācijā neļauj mums uzsākt nopietnas sarunas par mums vissvarīgāko jautājumu– neatkarības atjaunošanu. Turklāt Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija un Padomju Savienības prezidenta nozīmēto delegāciju tikšanās pašlaik ir atlikta. Neraugoties uz šo “konsultāciju” jeb statusa nepilnībām, tas šobrīd var kalpot kā konstruktīvs mehānisms daudzu to konkrēto jautājumu risināšanai, kas rodas, atjaunojot neatkarību. Konsultāciju tempi mūs neapmierina, un mēs darīsim visu, lai šīs konsultācijas pāraugtu sarunās, un aktīvi, ko mēs arī tagad darām, izmantot, tai skaitā pasaules sabiedrisko domu.

Un tagad, kolēģi, par Augstākās padomes aparāta darbu. Šajā atvaļinājuma laikā ir saņemti un izskaitīti 342 iedzīvotāju priekšlikumi, iesniegumi un sūdzības. Turpināja pienākt vēstules, kurās dots Augstākās padomes darbības vērtējums. Vairums vēstuļu autoru visumā pozitīvi novērtē Latvijas Republikas Augstākās padomes līdzšinējo darbību, atbalsta tās cīņu par Latvijas valstiskās neatkarības ekonomiskās un politiskās patstāvības atjaunošanu.

Netrūkst arī kritisku piezīmju, pārmetot Augstākajai padomei varas uzurpāciju, cilvēku dzīves līmeņa pazemināšanos, valsts un tautas īpašuma izputināšanu. Cilvēki, tāpat kā vienmēr, kritizē konkrēti pieņemtos likumdošanas aktus.

Vairāki autori lūdz likumā par valsts pensijām izdarīt izmaiņas un paredzēt lielākas garantijas daudzbērnu ģimeņu, invalīdu no bērnības, vientuļo māšu sociālajai aizsardzībai. No ieslodzījuma vietām atgriezušies pilsoņi lūdz likumdošanas kārtā nodrošināt viņu dzīvokļu un darba tiesības. Ir arī ļoti daudz citu lūgumu un konkrētu priekšlikumu.

Zināmu satraukumu cilvēkos izraisījuši likumprojekti, kas saistīti ar privatizāciju un īpašuma atdošanu. Sakarā ar privatizācijas jautājuma risināšanu, tiek paustas bažas par darba un sociālo garantiju nodrošināšanu. Atdodot namus un mājas bijušajiem īpašniekiem, to pašreizējie īrnieki norūpējušies par savu tālāko likteni. Viņi lūdz nepieļaut viņu izlikšanu no mājām un dzīvokļiem, lai, novēršot vienu netaisnību, netiktu pieļauta otra netaisnība pret pilnīgi nevainīgiem cilvēkiem un ģimenēm. Šajā sakarā iedzīvotāji lūdz Augstāko padomi pieņemt attiecīgus likumdošanas aktus un garantijas.

Augstākā padome kopumā saņēmusi 693 iesniegumus, kas saistīti ar īpašuma atdošanas jautājumiem. Jūlijā, pēc tam, kad tika precizētas īpašuma atrašanās vietas, pilsētu un rajonu izpildkomitejām nosūtīja 106 ārzemēs dzīvojošo tautiešu pieprasījumus.

Ja tā īsi var kaut kādus secinājumus izdarīt, tad es gribētu teikt, ka mums šajā saspringtajā situācijā ļoti liela un pat īpaša uzmanība būtu jāveltī veco cilvēku aprūpei. Es domāju– gan ar pensijām, gan ar visām pārējām lietām. Un otrs. Spriežot pēc vēstulēm, mums ir liela uzmanība jāveltī arī izglītībai, jo, kā raksta cilvēki vēstulēs,– laba izglītība dod gaismu nākotnei. Jauno cilvēku izglītošana, palīdzība veciem cilvēkiem un cilvēkiem, kuri dzīvo uz nabadzības robežas,– tikai tā mēs visiem varam pierādīt, ka ejam progresa ceļu.

Un vēl, spriežot pēc vēstulēm, mums arī turpmāk jāaicina cilvēki piedalīties reformu apspriešanā un jāprasa viņiem padoms. Tikai tā mēs varam nodrošināt politisko stabilitāti un arī cilvēku iecietību.

Otrajā sesijā mēs kopumā bijām pieņēmuši 312 Latvijas Republikas likumus, Augstākās padomes lēmumus, 391 Augstākās padomes dokumentu.

Kā jūs saprotat, mūsu Protokolu nodaļai visu šo darbu vajadzēja paveikt. Protams, atvaļinājuma laikā nodaļa darbojās, lai nodrošinātu likumprojektu, Augstākās padomes lēmuma projektu un citu materiālu sagatavošanu arī šai sesijai, tas ir, 3.sesijai. Bija jāstrādā arī pie 2.sesijas stenogrammu un tekstu noformēšanas un tā tālāk. Lai uzlabotu likumdošanas procesu tehnisko un organizatorisko nodrošinājumu, Augstākās padomes Prezidijā ir izstrādāts un akceptēts lēmums “Par likumdošanas aktu projektu sagatavošanu Latvijas Republikas Augstākajā padomē”, kas esošo dokumentu, reglamentu ietvaros, līdz jaunā Kārtības ruļļa pieņemšanai konkretizē Augstākās padomes darbinieku pienākumus likumdošanas procesa apkalpošanā.

Pēc likumdošanas iniciatīvas reģistra datiem uz šā gada 1.augustu Augstākajā padomē dažādās stadijās atrodas vairāk nekā 90 likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniegtu, vēl nepieņemtu likumu un lēmumu projektu. Es aicinu ar visām šīm iesniegtajām iniciatīvām iepazīties informācijas stendā, kur atrodas šo iniciatīvu reģistrs.

Kā jūs droši vien dzirdējāt radiopārraidēs, laikā no 4. līdz 7.augustam ir noorganizēts seminārs “Politiskās sistēmas darbības prakse ASV”, bet laikā no 26. līdz 30.augustam ir sagatavots seminārs “Dānijas pieredze vietējo pašvaldību darba organizēšanā”, kuru rīko Dānijas nacionālo pašvaldību asociācija.

Es jums varētu uzskaitīt dažādas tehniska rakstura lietas, par kurām rūpējušies mūsu aparāta darbinieki. Un šis uzskaitījums būtu visai plašs: uzstādīta importēta aparatūra sesijas atskaņošanai un radio tiešā ētera nodrošināšanai no Augstākās padomes. Sēžu zāles tribīnē pašreiz jau ir nodrošināta sinhronā tulkošana. Izstrādāta Augstākās padomes datora cikla pirmās kārtas specifikācija, izstrādātas programmas datoru bāzēm Pilsoņu pieņemšanas un vēstuļu nodaļai, Ārlietu komisijai, Juridiskajai pārvaldei. Tiek veidota bibliotēka, noslēgtas dažādas vienošanās ar citām valstīm par interesējošo dokumentu un periodikas apmaiņu. Protams, veikti sīki un lielāki remontdarbi. Es varētu minēt tikai vienu, proti, ka tiek kapitāli remontēta un pārveidota ēdnīca šeit un kafejnīca Jēkaba ielā 16.

Un tagad beidzot par ļoti svarīgu un būtisku lietu– no Augstākajā padomē pieņemtajiem 312 likumiem un lēmumiem laikrakstā “Diena” un “Valdības Ziņotājā” publicēti 293 dokumenti. Nav publicēti 5 likumi un 14 lēmumi. Šie skaitļi it kā būtu relatīvi visai iepriecinoši, bet šeit mums jāņem vērā viens ļoti svarīgs faktors, kuram mums jāpievērš īpaša uzmanība, proti, šiem 5 likumiem un 14 lēmumiem, kuri nav publicēti. Nav stājušies spēkā šādi Augstākās padomes 2.sesijā pieņemtie dokumenti, jo nav publicēti oficiālajos izdevumos: likums “Par grozījumiem 1991.gada valsts budžetā”, kuru mēs ļoti steidzām pieņemt pašā pēdējā sesijas dienā; likums “Par papildpasākumiem, kas veicami, lai nodotu ekspluatācijā Rīgas pilsētas notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas”; likums “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”.

Šī informācija liek mums, es domāju, vispirms Augstākās padomes Prezidijam, mūsu oficiālajiem izdevumiem– “Dienai” un “Valdības Ziņotājam”, izdarīt attiecīgos secinājumus. Es uzskatu, ka šeit komentāri ir lieki.

Deputātu atvaļinājuma laikā publicēti visi likumi, kuri bija pieņemti pirmajā lasījumā un kuri bija jānodod sabiedrības apspriešanai. Protams, tiekoties ar vēlētājiem, mēs saņemam pretenzijas, ka šis process ir stipri gauss, arī no tā mums ir jāizdara attiecīgie secinājumi.

Godātie kolēģi, tas būtu īss situācijas un paveiktā vērtējums parlamenta atvaļinājuma laikā. Es jums pateicos par to uzmanību, kuru jūs varējāt veltīt šai informācijai savu iespēju robežās. Tālāk ierosinu izskatīt organizatoriskos jautājumus, kuri saistīti ar sekretariātu un balsu skaitīšanas komisiju, jo tie ir pirmie jautājumi, lai tālāk mēs izskatītu mūsu sesijas darba kārtību. Lūdzu jūs atvērt attiecīgo dokumentu mapi ar priekšlikumiem.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt manis nosauktos, tie gan ir mūsu ierosinātie reglamenta jautājumi, uzsākot sesijas darbu, šeit ir deputātu ierosinājums– pirms šo oficiālo jautājumu izskatīšanas ar klusuma brīdi godināt pagājušajā nedēļā nogalināto Lietuvas policistu un muitnieku piemiņu. (Visi pieceļas. Klusuma brīdis.) Paldies.

Vispirms, kolēģi, tradicionālais rituāls, sāksim ar to, ka reģistrēsimies. Atgādinājums nevietā, bet varbūt der: jebkuru pogu var nospiest, galva nav jālauza. Rezultāts: 157 deputāti. Tas laikam mūsu tradicionālais deputātu skaits nozīmīgajās reizēs šeit, plenārsēdē. Un tagad, pirms izskatām darba kārtību, mums tiešām jāveic divas organizatoriskas lietas. Pirmais, tā ir balsu skaitīšanas komisija, jo mēs neko nevaram lemt un strādāt tālāk bez tādas komisijas. Un otrais– sekretariāts.

Pirmais– par balsu skaitīšanas komisiju. Es jums varētu tikai atgādināt, ka mums, strādājot pie šiem diviem jautājumiem, jāvadās pēc spēkā esošajiem, pirmajā sesijā pieņemtajiem ieteikumiem un attiecīgā Augstākās padomes lēmuma par balsu skaitīšanas komisiju. Deputātiem ir izsniegts Augstākās padomes lēmuma projekts ar Augstākās padomes frakciju ieteikumiem. Mums ir jābalso par visas komisijas sastāvu, komisija pēc tam no sava vidus ievēlēs priekšsēdētāju un sekretāru. Dokuments Nr.9. Klusēšana ir piekrišana. Es saprotu, ka varu jūs aicināt par šo lēmuma projektu balsot. Lūdzu. Dokuments Nr.9– balsu skaitīšanas komisija. Rezultātu: par– 142. Tas ir lielum lielais vairākums. Lēmums pieņemts. Balsu skaitīšanas komisija ir izveidota. Jā, komisijas priekšsēdētāju ievēlēs pati komisija, līdzko radīsies pirmā nepieciešamība pēc tāda priekšsēdētāja, tas ir, radīsies nepieciešamība skaitīt balsis.

Sekretariāts. Saskaņā ar Augstākās padomes lēmumu mums ir jābalso par sekretariāta sastāvu kopumā un par sekretariāta vadītāju atsevišķi. Te ir atšķirība starp balsu skaitīšanas komisiju un sekretariātu. To mēs visi esam kādreiz nolēmuši un nobalsojuši. Jums ir izsniegts lēmuma projekts ar Augstākās padomes frakciju ieteikumiem. Tātad loģiski vispirms mums ir jābalso par visu sastāvu un pēc tam– par priekšsēdētāja kandidatūru. Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu par sekretariāta sastāvu, dokuments Nr.8. Rezultāts: 142, es nenobalsoju. Sekretariāta sastāvs ir izveidots. Lēmuma projektā ir sekretariāta vadītājs– Juris Dobelis, deputāts no Saulkrastu 174.vēlēšanu apgabala.

Lūdzu, deputāts Dīmanis.

S.Dīmanis: Tā, mums jāpadomā par Augstākās padomes prestižu. Tomēr sekretariāta vadītājs ir redzeslokā. Kamēr mēs bijām atvaļinājumā, Dobeļa kungs samērā slikti uzvedies Vidzemes priekšpilsētas Pilsoņu komitejas kārtējā konferencē. Jā, lieta ir tāda, ka tas viss ir parādījies presē. Ja tagad mēs viņu ievēlēsim par sekretariāta vadītāju, tad diez cik smuki tas neizskatīsies, ņemot vērā to, ka šī informācija nav atsaukta. Es tikai tādas tēzes varu šeit nolasīt: “demokrātija– tikai pamatiedzīvotājiem” (neskaidri), “kaujinieku vienības… mums jau ir”, “tuvākajā laikā tie parādīs sevi darbā”, “mums katrā mājā, katrā kāpņu telpā ir savi pārstāvji, kas izseko savus kaimiņus” un tā tālāk. Vai nu lai Dobeļa kungs atsauc šo informāciju, vai, atvainojiet mani, mēs nedrīkstam, ņemot vērā rezonansi sabiedrībā, vēlēt pašlaik viņu par sekretariāta vadītāju. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Aleksejevs.

A.Aleksejevs: */Es pievienojos iebildumiem pret Dobeļa kunga kandidatūru, jo šis cilvēks, manuprāt, ir slikti audzināts, kas neciena parlamentu un neciena likumus. Viņš atļaujas piesavināties svešas vēstules, svešu korespondenci, kādēļ es daudzas reizes esmu griezies pie deputātiem, tas ir, viņš ir cilvēks, kas nerēķinās ar likumu. Tāpēc es uzskatu, ka būt par šī sekretariāta priekšsēdētāju var jebkurš, izņemot Dobeļa kungu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, runājot tiešām šie mikrofoni ir jāsagriež tā, lai runātājs ir ar pretskatu zālē, kad ir tāda sagriešanās, tad ir ļoti slikti. Sagrieziet un esiet tik laipns! Paldies. Un pārējos arī lūdzu to ņemt vērā, kad tiks runāts. Lūdzu.

J.Dinevičs: Es domāju, ka attiecībā uz to, kas šeit skanēja Dobeļa kunga virzienā, viņš, bez šaubām, kuluāros paspēs Dīmaņa kungam atbildēt. Es tikai gribētu atgādināt, ka vakar frakcijas sēdē mēs ļoti nopietni apspriedām šo problēmu, un frakcija ar balsu vairākumu nolēma, ka Dobeļa kungs varētu ieņemt šo amatu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk runātāju nav. Kolēģi, lūdzu uzmanību! Citu priekšlikumu arī nav, tāpēc mēs balsosim. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 108– par, tas ir vairākums. Par sekretariāta vadītāju ievēlēts Juris Dobelis, deputāts no Saulkrastu 174.vēlēšanu apgabala. Lūdzu, ieņemiet vietu sekretariātā.

Kolēģi, ja man būtu jābūt precīzam, ņemot vērā tās zīmītes, kuras jūs rakstāt man, tad pirmo priekšlikumu un arī lūgumu mums visiem uzrakstīja deputāts Caune. Viņš raksta: “Lūdzu saprast mūs, nesmēķētājus, un, sākot jaunu darba cēlienu, atņemt privilēģijas smēķētājiem un aizliegt Augstākās padomes telpās smēķēt. Ceru, ka visiem deputātiem jābūt un būs vienādas tiesības.” (Aplausi.) Deputāts nepieprasa balsot. Jūs pieprasāt balsojumu? Bet man nav lēmuma projekta, kolēģi. Šeit ir tikai vēlējums– “Ceru, ka visiem deputātiem jābūt un būs vienādas tiesības.” Un tie, kuri smēķēs Augstākās padomes telpās, acīmredzot grib tad sev šīs tiesības uzurpēt.

Tālāk. Par 3.sesijas plenārsēžu darba kārtību– dokuments Nr.1. Kolēģi, kā es sapratu, dažām komisijām– vismaz vakar frakcijas sēdē– bija daži konstatējumi un ieteikumi.

Lūdzu, deputāt Kehri, tribīnē varbūt, jo tas ir nopietns jautājums– darba kārtība.

O.Kehris: Kolēģi, es lūgtu izslēgt no darba kārtības 6., 7.augustā likumprojektu, kurš ir darba kārtībā ar 9.numuru, proti, “Par uzņēmumu maksātnespēju un bankrotu” otrajā lasījumā, jo pēc šā likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā pieņemtais Augstākās padomes lēmums, kurš deva zināmus uzdevumus, kas būtu jāizdara izpildvaras struktūrām, līdz šim laikam vēl nav izpildīts. Tādēļ mēs lūdzam šo likumprojektu pašlaik noņemt, lai sagatavotu izskatīšanai vēlāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vēl kādi priekšlikumi? Lūdzu, deputāts Aleksejevs.

A.Aleksejevs: */Es gribētu iekļaut darba kārtībā jautājumu par laikraksta “Pilsonis” provokācijām starpnacionālā naida kurināšanā republikā. Pēdējā numurā nodrukāts Guntara Godiņa dzejolis, kas sākas tā: “Krievu okupētajā Latvijā…” Es gribu teikt, ka tādi apvainojumi var izprovocēt tāda tipa atbildes apvainojumus, kā “Latvieši– čekisti un esesieši”. Es domāju, ka apmaiņa ar tādiem apvainojumiem novedīs pie tā, ka mums republikā parādīsies antagonisms, nebūs tā miera, par kuru runāja Gorbunova kungs. Līdzās tam laikraksts “Pilsonis” ir izsludinājis konkursu “Krievmelis– 91”. Es uzskatu, ka tad, ja mēs gribam, lai republikā būtu pilsonisks miers, šis jautājums ir jāizskata vislielākajā nopietnībā, lai laikus nodzēstu ienaida ugunsgrēku./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Tālavs Jundzis.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi, es aicinātu izslēgt no šodienas darba kārtības 6.punktu– “Par grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā”, pārceļot šo jautājumu nedēļu vēlāk, tas ir, uz nākamo otrdienu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Dinevičs– frakcijas vadītājs.

J.Dinevičs: Kolēģi, vakar mēs diskutējām arī par 6. un 7.datuma darba kārtības 14.punktu. Katrā ziņā frakcija aicina deputātus padomāt, vai nebūtu mērķtiecīgi, ka mēs šo 14.punktu arī izslēgtu no mūsu darba kārtības, jo to vajadzētu skatīt blokā ar visām pašvaldības problēmām. To varētu darīt apmēram pēc nedēļas. Varētu skatīt arī to iniciatīvas kārtībā ienākušo likumprojektu par deputātu atsaukšanu kā tādu. Tādā gadījumā mēs šeit skatītu trīs vai četrus attiecīgus pagastus. Un kur garantija, ka mums katru nedēļu nebūs jāsēž šajā zālē un jāskata atkal trīs vai četri. Tāpēc vajadzētu mēģināt šo problēmu risināt blokā. Varbūt derētu padomāt, vai šodien nav jāizslēdz 14.punkts no darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums ir izslēgt, ja? Mūsu lieta– domāt balsojot. Jā, es sapratu. Lūdzu.

P.Laķis: Mūsu komisija uzskata, ka 13.jautājums arī ir jāizslēdz no 6. un 7.augusta darba kārtības, jo, mūsuprāt, tas ir jāatliek vismaz uz nedēļu sakarā ar kritēriju, varētu teikt, nedrošību šo organizāciju izdalīšanā. Un, ņemot vērā, ka saraksts par atbrīvošanu no nodokļiem ir ļoti liels, es domāju, ka kopīgi ar Budžeta komisiju šis jautājums vēl ir jāizskata. Tādēļ arī priekšlikums– izslēgt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, lūdzu uzmanību– kad un kādā veidā mēs balsosim. Vispirms balsosim par Prezidija iesniegto sesijas plenārsēžu darba kārtību 6. un 7.augustam. Dobeļa kungs, jūs esat pagriezis muguru sēdes vadītājam! Mēs balsosim par Prezidija iesniegto plenārsēžu darba kārtību, automātiski izslēdzot tos darba kārtības punktus, kurus noņem komisijas. Mums par tiem nav jābalso, jo tos noņem komisijas. Atsevišķi balsosim par Dineviča kunga ierosinājumu, jo to ierosina nevis komisija, bet deputāts, tāpēc par to ir jābalso. Un, protams, jābalso arī par deputāta Aleksejeva ierosinājumu. Vai ir kādi jautājumi par balsošanas kārtību? Nav.

Es atvainojos, Kodoliņa kungs, lūdzu.

A.Kodoliņš: Es atvainojos, Laķa kungs nav no tās komisijas, kas pārvalda šo sarakstu. Tā ka, manuprāt, nevarētu uzskatīt, ka to noņem komisija. Šinī sakarā es gribu teikt tā, ka saraksts tiek izskatīts dažādās Augstākās padomes komisijās, jau sākot no februāra. Gads būs beidzies, mums vēl arvien nav apstiprināta saraksta, kam tad mēs dodam atbrīvojumus un kam nedodam. Šajā laikā saraksts ir nepārtraukti audzis. Tas aug katastrofāli. Ko mēs gribam– to vispār izaudzēt par tādu kalnu, ko nekad nepievārēsim? Es uzskatu, ka steidzīgi mums ir jāizskata šis saraksts, mēs to jau esam milzīgi nokavējuši.

Priekšsēdētājs: Atsevišķi balsojam arī par 13.punktu, jo jūs argumentus dzirdējāt. Es domāju, ka tie ir pamatoti, lai mēs atsevišķi par šo jautājumu balsotu. Bet tagad par visiem pārējiem Prezidija ierosinātajiem. Lūdzu, balsosim. Rezultāts! Paldies. Tātad secība tāda: vispirms izskatīsim tos, par kuriem bija dažādi viedokļi, par jau Prezidija piedāvātajiem, un pēc tam papildus balsosim par deputāta Aleksejeva iesniegumu.

Varbūt pēc kārtas: 13.punkts– par peļņas nodokļa un īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumu sabiedriskajām organizācijām, fondiem, programmām, pasākumiem, uzņēmumiem Latvijas Republikā. Komisija uzstāj uz to (tā ir atbildīgā komisija, kas ar šo jautājumu nodarbojas, kā es saprotu), ka tomēr jāpaliek. Deputāts Laķis, citas komisijas vadītājs, ierosina, ka to vajadzētu atlikt uz vienu nedēļu, tāpēc balsosim. Jums argumenti ir skaidri. Balsosim par deputāta Laķa ierosinājumu. Rezultāts: deputāta Laķa priekšlikums gūst atbalstu. Šis jautājums pēc viņa ierosinājuma Prezidijam jāiekļauj darba kārtībā nākamajā nedēļā.

Tagad deputāta Dineviča ierosinājums par 14.punktu. Jūs argumentus arī dzirdējāt. Komisija nevēlas komentēt? Varam balsot? Balsojam par deputāta Dineviča ierosinājumu– arī šā jautājuma izskatīšanu pārcelt uz tuvāko nedēļu. Rezultāts: 118– par. Priekšlikums ir akceptēts.

Un tagad par deputāta Aleksejeva ierosinājumu– par avīzes “Pilsonis” provokācijām, kā es īsi esmu atzīmēji. Tikai ļoti žēl– ne jau visi lasa šo laikrakstu. Tāpēc te būs grūti izvēlēties jūs atbalstīt vai neatbalstīt. Lūdzu, balsosim. Vienu mirklīti. Lūdzu.

A.Aleksejevs: */Es domāju, ka var izveidot deputātu komisiju, kurā būtu pa diviem cilvēkiem no katras frakcijas un viens no neatkarīgajiem, tas ir, komisiju piecu cilvēku sastāvā, kas šo jautājumu sagatavotu./

Priekšsēdētājs: Kolēģi Aleksejev! Vai nebūtu prātīgāk, ja jūs tā kā jebkuru lēmuma projektu sagatavotu, jo man diemžēl jāaizrāda jums, ka mēs mūžīgi balsojam par jūsu priekšlikumiem. Daži, protams, tiek arī atbalstīti, bet arī netiek atbalstīti, tāpēc ka jūs ekspromtā to visu darāt.

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerianovič! Bet jūsu uzstāšanās arī bija ekspromts, kurā jūs aicinājāt uz mieru. Runājāt par to, ka likumi pat ar spēku jāaizstāv. Labāk šo jautājumu šeit apspriedīsim, tad nevajadzēs mums radīt ne zemessardzi, ne partizānus, neko. Tāpēc ka šis jautājums tiešām ir ļoti svarīgs. Es iedomājos, kas notiks, ja pēkšņi parādīsies plakāts, uz kura rakstīts: “Latvieši– krievu, baltkrievu un ebreju slepkavas.” Nu, kā tas izskatīsies? Vai arī tad mēs atliksim šā jautājuma izskatīšanu?

Es uzskatu, ka mums nekavējoties, uz karstām pēdām šis jautājums jāizskata. Es ierosinu frakciju vadītājiem izraudzīties divus savus cilvēkus un acīmredzot mani kā šī priekšlikuma autoru, lai šā komisija sagatavotu jautājumu, ziņotu Augstākajai padomei par saviem secinājumiem./

Priekšsēdētājs: Labi, tad atļausiet man– sēdes vadītājam– pieņemt šādu lēmumu. Es savu runu, kuru kolēģis uzskata par ekspromtu, iesniedzu deputātam Aleksejevam. Lai viņš Prezidijā iesniedz savu lēmuma projektu. Un tad mēs tikai balsosim. Nedebatēsim par šo jautājumu. Tas jau ir izslēgts. Jūs kolēģa deputāta Aleksejeva runu varat saņemt pārtraukumā.

Sākam izskatīt darba kārtības… Lūdzu.

G.Romašovs: */Es lūdzu atgriezties pie balsojuma par 13.punktu. Bija divi priekšlikumi. Par Laķa priekšlikumu mēs nobalsojām, bet par Kodoliņa priekšlikumu jūs nezin kāpēc noklusējāt. Es ierosinu nobalsot arī par to, jo viņš strādā Ekonomikas komisijā, tas ir viņu jautājums, un viņi pastāv uz to, lai šo jautājumu atstātu šodienas sēdes darba kārtībā. Taču tas tika izsvītrots. Būsim līdz galam konsekventi un balsosim par Kodoliņa priekšlikumu, jo viņš ir Ekonomikas komisijas pārstāvis./

Priekšsēdētājs: */Jūs runājat par Kodoliņa priekšlikumu?/

G.Romašovs: */Nu jā./

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Var apstrīdēt kārtību, kādā veidā mēs šeit balsojam. Bet, ja vienu un to pašu jautājumu vieni kolēģi ierosina iekļaut, bet cits kolēģis deputāts ierosina neieļaut un pārcelt uz nākamo nedēļu, tad mēs balsojam par radikālāko– neiekļaut. Un mēs arī balsojām par deputāta Laķa priekšlikumu. Līdz ar to šis priekšlikums saņēma vairāk nekā pusi no balsojošo skaita. Tādās reizēs mēs nebalsojam, nu, tas būtu vismaz manā skatījumā diezgan, teiksim, neloģiski, ka tas balsojums jau ietver arī “par”. Šoreiz tas ir “pret”. Ja kāds balsoja “pret”, viņš balsoja par otru. Tas taču ir loģiski. Par vienu ir “par”, par otru ir “pret”. Kā tad te mums sanāk? Tāpēc es uz jūsu piezīmi un uz jūsu aizrādījumu sniedzu šāda veida paskaidrojumu. Turpinām sesijas darbu.

A.Aleksejevs: */Es tomēr prasu par manu priekšlikumu nobalsot./

Priekšsēdētājs: */Bez lēmuma projekta uz balsošanu nelikšu./ Tāpēc, ka jums, kolēģi Aleksejev, tomēr drusciņ arī vajag padomāt. Jums katras sesijas sākumā ir desmitiem priekšlikumu bez jebkāda projekta. Jūs domājat, ka pārējiem kolēģiem nav tāda priekšlikuma? Tāda veida varbūt nav, bet…

Pirmais jautājums– par Jāņa Pētersona atbrīvošanu no Latvijas Republikas Valsts arbitrāžas valsts arbitra pienākumiem– dokuments Nr.10. Lūdzu.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Pirms mūsu došanās atvaļinājumā Augstākā padome saņēma rakstveida iesniegumu no valsts arbitra Jāņa Pētersona ar lūgumu atbrīvot viņu no darba Valsts arbitrāžā sakarā ar pāreju darbā uz Latvijas Republikas Ministru padomi. Mūsu atvaļinājuma laikā arī Augstākās padomes Prezidijā ir iesniegts Ministru padomes lūgums atļaut atbrīvot Jāni Pētersonu no valsts arbitra pienākumiem sakarā ar pāreju darbā uz Ministru padomi. Lūdzu atbalstīt šo iesniegumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir jautājumi, lūdzu? Nav. Kāds vēlas izteikt savu viedokli par lēmuma projektu? Nav. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 126– par. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums ir likumprojekts “Par kooperatīvajām sabiedrībām” trešajā lasījumā.

Es lūgšu vadīt sesiju priekšsēdētāja vietniekam Krastiņa kungam. Šā jautājuma izskatīšanu vadījuši vairāki sēžu vadītāji, bet vienu sēdi vadīja arī Krastiņa kungs, proti, viena lasījuma izskatīšanu. Lūdzu.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, likumprojekta “Par kooperatīvajām sabiedrībām” trešais lasījums. Tribīnē ziņotājs deputāts Edmunds Krastiņš. Trešais lasījums, apspriežam pa pantiem, kuros ir bijuši rakstiski redakcionāli labojumi. Lūdzu.

E.Krastiņš: Es ceru, ka godājamie kolēģi pa atvaļinājuma laiku nav pazaudējuši to izskatāmo dokumentu, tas ir dokuments Nr.808, kur ir šis likumprojekts sagatavots trešajam lasījumam, kā arī lēmuma projekts par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Turpat klāt ir arī deputātu izteiktie priekšlikumi trešajam lasījumam. Tātad, skatot pa pantiem, mainīts ir 3.pants, kurā ir iekļauts vēl desmitais šādu kooperatīvo sabiedrību veids, kā arī, ņemot vērā vairāku deputātu priekšlikumus, tai skaitā deputāta Ēlerta priekšlikumu, ir atstāts šis saraksts atklāts, proti, var veidot arī cita tipa kooperatīvās sabiedrības, ja apstiprināti attiecīgi paraugstatūti Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, godājamie deputāti, par 3.pantu ir kādi iebildumi? Nav. Paldies. Tad ejam tālāk.

E.Krastiņš: Nākamais mainītais pants ir 16.pants– par kooperatīvās sabiedrības biedru tiesībām. Šeit ir neliela izmaiņa, un ir noraidīts Ekonomikas komisijas izvirzītais priekšlikums– svītrot šajā pantā vārdus “ar atlaidēm”, jo šis atlaides jēdziens ir precizēts. Tāda iespēja arī reāli pastāv– izmantot kādas kooperatīvās sabiedrības pakalpojumus ar zināmām atlaidēm attiecīgiem šīs sabiedrības biedriem. Taču viņi šīs atlaides var neizmantot, bet attiecīgās starpības pievienot savai pajai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, godājamie deputāti, par 16.pantu. Varbūt ir kādi iebildumi arī no 3. līdz 16.pantam? Ekonomikas komisijai arī nav? Paldies. Tādā gadījumā varam iet tālāk. Lūdzu.

E.Krastiņš: 17.pantā ir ņemta vērā vairāku deputātu izteiktā kritika otrajā lasījumā par to, ka bija iespēja kooperatīvās sabiedrības biedrus izslēgt valdē. Tagad to var izdarīt tikai attiecīgā kopsapulce.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies. Varam iet tālāk.

E.Krastiņš: 20.pantā– par sabiedrības kapitālu un peļņu– ir izdarīti vairāki precizējumi, bet tīri redakcionāli precizējumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie deputāti, vai līdz šim pantam un šinī pantā ir kādi iebildumi? Nav. Paldies. Varam iet tālāk.

E.Krastiņš: Tas pats ir arī attiecībā uz 21.pantu– ir precizēta kooperatīvās sabiedrības uzņēmējdarbība. Ir arī vairāki redakcionāli labojumi un precizējumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie deputāti, par 21.pantu? Nav. Paldies. Varam virzīties uz priekšu.

E.Krastiņš: Līdzīgi precizējumi ir arī 23. un 24.pantā, proti, nebūtiski redakcionāli precizējumi.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir iebildumi pret redakcionāliem labojumiem līdz 24.pantam? Nav. Paldies.

E.Krastiņš: Tādi paši precizējumi ir 26.pantā, kur izslēgts par divu trešdaļu klātesošo balsu vairākuma nepieciešamību, lai ievēlētu valdi un revīzijas komisiju. Jo tika aizrādīts… varbūt to pat nevarētu uzskatīt par redakcionālu precizējumu– tika aizrādīts, ka šāda norma nav īsti reāla un neatbilst arī citiem likumdošanas aktiem, kas attiecas uz šāda tipa institūciju veidošanu. Tātad ir atstāts vienkārši:– balsu vairākums valdes un arī revīzijas komisijas ievēlēšanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai deputātiem līdz šim pantam un šajā pantā ir iebildes? Nav. Paldies. Lūdzu, turpināsim.

E.Krastiņš: Faktiski līdz pat beigām nekādu būtisku labojumu likumprojektā nav. Ir ņemti vērā praktiski visi deputāta Ēlerta iesniegtie redakcionālie labojumi vairākos pantos. Es domāju, ka varbūt pat atsevišķi varētu tos nenorādīt, vienīgi, ja kādam deputātam ir iebildumi. Priekšlikumos ir atspoguļots, kādi bija deputāta Ēlerta iebildumi. Un tie visi ir ņemti vērā.

Priekšsēdētājs: Deputātam Ēlertam, es redzu, arī nav pretenziju. Vai deputātiem līdz pat šā likumprojekta beigām ir kādi iebildumi, redakcionāli labojumi? Nav.

Lūdzu godājamo sekretariātu zvanīt. Pagaidīsim kādu brīdi, kamēr deputāti ierodas plenārsēžu zālē. Lūdzu godājamos deputātus ieņemt vietas. Lūdzu, ieslēgsim reģistrācijas režīmu un reģistrēsimies. Laikam citi deputāti ir aizkavējušies komisijās. Lūdzu reģistrācijas rezultātu: 125 deputāti ir reģistrējušies. Paldies. Lūdzu, tagad balsojam kopumā par Latvijas Republikas likumu “Par kooperatīvajām sabiedrībām” trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanu, un balsojam. Rezultāts: 95– par, 5– pret, 15– atturas. Likums pieņemts. Pirmais likums trešajā sesijā.

Tagad, lūdzu, vēl viens dokuments šajā sakarībā mums būtu jāpieņem, proti, lēmums par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu, Krastiņa kungs.

E.Krastiņš: Tātad likumam beigās ir pievienots šis lēmuma projekts. Tā kā tas bija sagatavots iepriekšējās sesijas pēdējām dienām, tad es deputātus lūgtu izlabot šeit dažus termiņus. 1.punktā aizstāt “jūliju” ar “septembri”. Tāpat arī trešajā– “jūliju” ar “septembri”, ceturtajā– “oktobri” ar “novembri” un arī sestajā– “oktobri” ar “novembri”. Tātad izmainīt šos termiņus tāpēc, ka, lūk, šis mēnesis ir bijis starpā un mums jādod pietiekami laika, lai pielāgotos šim likumam, lai visur to realizētu.

Tagad par lēmuma projektu. Attiecībā uz lēmuma projektu ir iesniegti vairāku deputātu priekšlikumi, kuri visi faktiski attiecas uz Patērētāju biedrību savienības problēmām. Pievienotajos deputātu priekšlikumos jūs redzat, ka šeit ir deputāta Selecka priekšlikums un deputāta Celmiņa priekšlikums, diemžēl nav pavairoti Raita Černaja priekšlikumi, bet tie ir ļoti līdzīgi, varētu pat teikt– analoģiski. Lai izspriestu detalizēti šo problēmu, par kuru– jūs jau atceraties– bija runa gan pirmajā, gan otrajā lasījumā, šorīt vēlreiz mūsu komisija sanāca kopā ar konversijas komisiju un šo jautājumu apsprieda. Mūsu Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas– un arī lielākās daļas klātesošo konversijas komisijas locekļu– viedoklis bija tāds, ka jāatbalsta piedāvātais lēmuma projekts, ka jāļauj šīm esošajām patērētāju biedrībām pārveidoties saskaņā ar šo likumu un tā, kā ir piedāvāts lēmuma projekta 4.punktā, proti: “Valsts īpašuma konversijas departamentam ir jāizstrādā tie noteikumi, kāda ir kārtība, kādā tiek veikta tā valsts īpašuma konversija, kurš ir nodots vai nu patērētāju biedrībām, vai jebkurām citām kooperatīvajām sabiedrībām bezmaksas un beztermiņa lietošanā.”

Šāda kārtība bija paredzēta arī mūsu lēmumā par valsts īpašuma konversijas pamatprincipiem, ko pieņēmām jau labu laiku atpakaļ. Tāpēc varētu teikt, ka šeit ir neliela neprecizitāte deputātu priekšlikumu anotācijā. 16.priekšlikums, ko ir izteicis deputāts Celmiņš,– nevarētu teikt, ka tas ir noraidīts. Mēs uzskatām, ka nedaudz mainītā redakcijā tas ir iekļauts 4.pantā. Ja jau esam izveidojuši šādu Valsts īpašuma konversijas departamentu, tad, es domāju, tā būtu šī departamenta funkcija– noteikt to kārtību, kādā tiek pārņemts atpakaļ vai kādā veidā tiek regulēts šis valsts īpašuma konversijas jautājums, tā valsts īpašuma, kas ir nodots kādām kooperatīvām sabiedrībām. Un es gribētu iebilst varbūt pret atsevišķu deputātu viedokli, ka tas būtu jādara mums šeit, Augstākajā padomē. Ja esam izveidojuši izpildvaras struktūras, tad tām arī šī detalizētā darbība ir jāveic saskaņā ar mūsu noteiktajiem principiem. Tas man būtu īsumā viss par šo lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Seleckis vēlas izteikties.

V.Seleckis: Cienījamie deputāti! Par šo jautājumu mēs jau esam daudz diskutējuši, un es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šis likums, kas visādā citādā ziņā ir atbalstāms un varbūt ļoti vajadzīgs, tomēr nedrīkst attiekties uz tām struktūrām, kas izveidojušās pavisam pēc citiem principiem, ar citu mērķi un darbojušās citos apstākļos un tā tālāk. Un tāpēc aicinu atbalstīt manu priekšlikumu par to, ka šis likums nevar attiekties uz pašreiz darbojošos Patērētāju biedrību savienību. Pēc tam, kad presē šis jautājums tika debatēts, es esmu saņēmis daudz dažādu atsauksmju no lasītājiem, no sabiedrības. Esmu nācis pie secinājuma, ka mans viedoklis ir pareizs, jo patiešām pašreizējās patērētāju biedrības traucē alternatīvu kooperatīvo sabiedrību veidošanos, konkrēti, ir runa par Ogres rajonu, arī Bauskas rajonā šis jautājums ir ļoti satraucošs. Praktiski tas ir viens no tādiem visbūtiskākajiem jautājumiem lauku cilvēku dzīvē. Un tāpēc mēs nevaram nostiprināt ar šo likumu to struktūru, kura praktiski kaitē tai Latvijas attīstības tendencei, par kuru mēs šobrīd runājam un kuru atbalstām, proti, uz daudzveidīgu tirdzniecību, uz daudzveidīgu, savā starpā konkurētspējīgu tirdzniecības sistēmu un tā tālāk. Tāpēc arī es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un, ja veidosies jaunas kooperatīvās sabiedrības vai arī iepriekšējās pārveidosies saskaņā ar šo likumu, tas neizslēdz tādas tiesības, bet nedrīkst būt tā, ka automātiski iepriekšējā vecā struktūra palien zem šā likuma, turpina darboties iepriekšējā kārtībā. Tas noteikti nedrīkst būt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad jūs redzat, ka deputāts Seleckis aizstāv savu 14.labojumu, kurā lūgts papildināt lēmumu par spēkā stāšanās kārtību ar šādu tekstu: “Noteikt, ka Latvijas Republikas likums “Par kooperatīvajām jeb kopdarbības sabiedrībām” neattiecas uz pašreiz darbojošos Latvijas Patērētāju biedrību savienību.”

E.Krastiņš: Man, noklausoties Selecka kunga teikto, radās tāds iespaids, ka viņš vienkārši nav izlasījis šā lēmuma projekta 2.punktu, kur ir noteikts, ka visām kooperatīvajām sabiedrībām jāpārreģistrējas Uzņēmumu reģistrā, nodrošinot savu statūtu atbilstību šim likumam un paraugstatūtiem, vai jālikvidējas. Tādējādi kāda vecā struktūra, kura neatbilstu šim likumam,– es atvainojos, ka atkārtoju jūsu izteicienu,– nevar palīst zem šā likuma automātiski. Tai ir jāpārreģistrējas, jānodrošina visas savas struktūras atbilstība likumam un tiem paraugstatūtiem, kurus apstiprinās Tieslietu ministrija.

Mūsu komisija vairākkārt skatījusi šo jautājumu. Komisijas viedoklis un arī mans personiskais viedoklis ir tāds, ka mēs nevaram veidot alternatīvas tirgus struktūras tādā veidā, ka sagraujam visu pašreiz esošo. Šīm alternatīvajām struktūrām jārodas konkurences apstākļos, jāveidojas konkurences apstākļos, nevis tā, ka mēs tagad kaut ko sagrausim bez reālas pastāvošas alternatīvas. Vajag radīt vienādus apstākļus, vienādas attīstības iespējas. Radīsim to, bet sagraut esošās struktūras… pie tam varbūt tādā perspektīvā, ka mēs centīsimies Latvijā radīt tomēr kaut kādā veidā atklātu tirgus sistēmu… Es ceru, ka mēs netaisāmies noslēgties… sagraut tādā veidā spēcīgas struktūras… Tas manā skatījumā ir vienkārši neprāts. Tādā gadījumā šeit vispār nebūs konkurētspējīgu uzņēmumu, konkurētspējīgas tirdzniecības sistēmas. Ja kādam nepatīk mūsu ekonomikā pašreiz pastāvošās dažādās negatīvās izpausmes, tad vajag meklēt to īstenos cēloņus, nevis uzvelt vainu par šīm ekonomiskajām krīzes parādībām elementārām izpildes struktūrām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad, lūdzu, deputāts Černajs, deputāte Buķele. Pēc tam varbūt sāksim apspriest pa punktiem, jo citādi vienkārši netiksim uz priekšu. Lūdzu.

R.Černajs: Es tomēr aicinātu deputātus izskatīt šo jautājumu par patērētāju biedrību īpašumiem. Jo pašreizējās struktūras, kas ir izveidotas,– tās tomēr ir izveidotas totalitārā režīma apstākļos, un Patērētāju biedrību savienības valde pirmajā lasījumā mums sniedza arī informāciju, kurā bija teikts, ka Latvijas Republikā kādreiz ir pastāvējušas (arī pēckara apstākļos) apmēram 200 patērētāju biedrības. Pašlaik tās ir 54. Es domāju, nekur šīs 200 patērētāju biedrības netika apvienotas un nelikvidējās brīvprātīgi. Šo procesu tomēr virzīja partijas aparāts, un, kā tas notika visā tautsaimniecībā, tad arī šeit tas notika diktāta apstākļos. Jautājums par šīm bijušajām patērētāju biedrībām, par to īpašumiem, paju biedru īpašumiem, šeit būtu jārisina. Strautiņa kungs mums arī vienā no lasījumiem sniedza informāciju, ka katra paju biedra daļa šajā laikā ir vidēji pieaugusi. Katrs rublis tagad maksā apmēram 50 rubļus. Bet tas tomēr netraucē daudzās patērētāju biedrībās bijušajiem paju biedriem noteikt kaut kādu pārreģistrācijas maksu 50 rubļu apmērā. Pretējā gadījumā viņus slēdz ārā no patērētāju biedrības. Es gribētu teikt, ka tas jau ir vienkārši rekets, jo šis nabaga cilvēks neko citu nevar darīt, jo viņš vienkārši pērk sev šīs tiesības iegādāties gludekli vai, piedodiet, apakšbikses, jo viņam citas iespējas nav. Šeit nevarētu būt nekādas runas par konkurences un par alternatīvas sistēmas radīšanu. Tāpēc tomēr jautājums par patērētāju biedrību īpašumu ir šajā punktā atsevišķi jāizskata un nekādā gadījumā tās nevar automātiski pārreģistrēt pēc jaunā likuma prasībām, un mierīgi turpināt savu darbošanos tālāk.

Es gribu teikt: ja tas tā tik tiešām notiks, tad mēs iegūsim tādu spēku, kurš mierīgi varēs mūsu republikas tautsaimniecību nospiest un diktēt savus noteikumus. Proti, paturēt vienu rajonu vai pilsētu bez maizes vai bez piena– tas būs ļoti vienkārši, un nekādi tādi lieli materiālie zaudējumi šai biedrībai nebūs, bet iedzīvotājus terorizēt varēs un tas būs spēks, salīdzinot ar kuru Valsts drošības komiteja vai OMON liksies mums tikai tīrās bērnu spēlītes. Tā ka par to, lūdzu, padomājiet.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāte Buķele.

E.Buķele: Es neatkārtošos, bet piekrītu tam, ko teica kolēģis Seleckis un kolēģis Černajs. Tikai vienu teikumu vēl gribētu pateikt, proti, ka mēs nenovērtējam to, ka pašreizējā variantā, tā, kā mums tas ir iestrādāts, patērētāju biedrības kooperācija, pret kuru nevarētu iebilst principā, ir vienīgais monopols, un mēs praktiski izslēdzam iespēju šeit veikt konversijas procesu, ja mēs šo situāciju saglabājam, un rajonā tas parādās ārkārtīgi skaidri. Un diemžēl visa patērētāju sistēmas darbība, sākot no pašas augšas līdz apakšai, pašreiz to ļoti labi pierāda, un mēs pieļausim kļūdu, ja to tādā veidā atstāsim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl deputāts Rikards, un tad mums ir jāapspriež pa punktiem un jābalso.

R.Rikards: Tātad šeit ir runa par īpašumu. Te vienreiz ir jābūt skaidrībai, ka īpašnieks, kas nav pircis no likumīgā īpašnieka īpašumu, nav nekāds īpašnieks, tas vienkārši ir laupītājs, ja? Tātad patērētāju biedrībai jāuzrāda, ka tā ir pirkusi no tiem īpašniekiem, kas ir 1939.–1940.gada zemesgrāmatās nekustamo īpašumu reģistros ierakstīti. Tikai tā var būt iegūts likumīgs īpašums, bet viņi vienkārši 1940.gadā ir pievākuši īpašumus nelikumīgi… šī Patērētāju biedrību savienība un tā tālāk. Uz tā viņa ir radījusi jaunas vērtības, respektīvi, laupīšanas ceļā iegūts īpašums nav īpašums. Tikai zemesgrāmatās ierakstītie īpašnieki ir īsti īpašnieki. Ja nav pirkšanas dokumentu– nereģistrēt šādu patērētāju biedrību. Un šeit varētu lēmumā ierakstīt: …nereģistrēt patērētāju biedrību savienības, kas nav uzrādījušas īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus. Un viss.

E.Krastiņš: Es atvainojos, Rikarda kungs, jūs runājat par privātpersonām, kurām ir kaut kas atsavināts– zeme vai ēkas?

R.Rikards: Zeme, ēkas…

E.Krastiņš: Jūs runājat par privātpersonām?

R.Rikards: Kooperatīvajām biedrībām arī 1940.gadā bija atsavināts…

E.Krastiņš: Par fiziskajām personām jūs runājat?

R.Rikards: Nē, par juridiskajām arī…

E.Krastiņš: Bet šīs juridiskās personas vairs nepastāv, un tās nav iespējams vairs tādā veidā radīt…

R.Rikards: Bet tas nenozīmē, ka šie sagrābtie īpašumi ir likumīgi iegūti. Te ir jābūt visam absolūti skaidram, ka uz salaupīta īpašuma bāzes tas nevar būt likumīgi un tādus nedrīkst reģistrēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Krastiņš, pēc tam vēl deputāts Seleckis. Es domāju, ka mums patiešām laiks līdz pārtraukumam paies, diskutējot par patērētāju biedrībām. Pēc tam būs pārtraukums, kad varēs visu izspriest. Pēc tam turpināsim apspriest lēmumu pa punktiem.

Lūdzu, deputāts Krastiņš. Es atvainojos, deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Cienījamie kolēģi! Ja mēs pieņemsim kolēģa Viļa Selecka priekšlikumu, tādā gadījumā Patērētāju biedrību savienība vispār nepakļausies nekādiem likumiem un nebūs nekāda pamata, ja tās darbība izrādīsies nelikumīga, lai mēs to sauktu pie atbildības. Un vēl kas. Saskaņā ar 4.punktu tātad Valsts īpašuma konversijas departaments izstrādās kārtību, kā rīkoties ar šo valsts īpašuma daļu. Un es ceru– un konversijas komisija, protams, par to gādās, lai tiktu ievērots lēmuma par konversijas pamatprincipiem 3.punkta 2.apakšpunkts, kas skan: “juridiski izvērtēt un pārskatīt lēmumus par valsts īpašuma nodošanu PSRS resoriem, sabiedriskajām, kooperatīvajām un citām organizācijām”. Tātad es aicinu tomēr neatbalstīt Selecka kunga priekšlikumu un atstāt lēmuma pašreizējo tekstu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Seleckis, pēc tam– deputāts Grūbe.

V.Seleckis: Attiecībā uz deputāta Ēlerta teikto gribētu piebilst, ka man ir arī priekšlikums (un tas ir šajos praktiskajos papildinājumos) par to, ka attiecībā uz patērētāju biedrībām ir jāizstrādā atsevišķs juridisks akts. Tas ir viens.

Un otrs. Runājot par īpašuma iegūšanas apstākļiem patērētāju biedrībās, es gribētu piebilst to, ka nedaudz ielūkojos vēstures grāmatās un konstatēju, ka Patērētāju biedrību savienība nacionalizācijas rezultātā pārņēma to īpašumu, kurš Latvijas Republikas laikā piederēja daudzām patērētāju biedrību savienībām, pirmām kārtām patērētāju biedrībai “Turība”, kura bija vislielākā patērētāju biedrību savienība laukos. Latvijas Republikas laikā vēl darbojās desmiti citu patērētāju biedrību. Tāpēc arī konkurence bija. Tā rezultātā, nacionalizācijas rezultātā, šo īpašumu pārņemot, lūk, arī izveidojās tas īpašums, kuru tagad pašreizējā Patērētāju biedrību savienība uzdod par savējo, no kura tā negrib vairs šķirties un grib to legalizēt, palienot zem šā likuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Grūbe.

G.Grūbe: Es domāju, ka attiecībā uz lēmuma 4.punktu ir ļoti būtiska neprecizitāte, proti, nevar vienkārši atdot Valsts īpašuma konversijas departamentam šo konversijas kārtību par beztermiņa vai bezmaksas lietošanā nodoto īpašumu, bet minētajam punktam ir jābūt tādā redakcijā, ka šim departamentam jāsagatavo materiāls, jāiesniedz Augstākajai padomei, un Augstākajai padomei jāapstiprina kārtība, kādā veidā šis īpašums tiks atdots– vai tām biedrībām vai citām, un kādā formā tas notiks, nevis vienkārši patērētāju savienības vienosies ar Valsts īpašuma konversijas departamentu, un viss būs kārtībā, un Augstākā padome it kā būs savu misiju beigusi. Es tāpēc uzskatu, ka Valsts īpašuma konversijas departamentam šī kārtība jāiesniedz Augstākajai padomei, kurai tā jāapstiprina.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Vaivads: Es gandrīz simtprocentīgi piekristu Grūbes teiktajam, jo lieta tāda, ka pašreizējai Patērētāju biedrību savienībai šis likums ir kā cepure, kuras lieluma numurs pat der, un nekas īpaši vairs nav jāpārveido. Tādā pašā formā tā varēs turpināt to situāciju, iesaldēt to situāciju vēl uz ilgu laiku. Tādēļ es uzskatu, ka pilnīgi atsevišķam ir jābūt lēmuma punktam par pašreizējās kooperācijas savienības transformāciju jeb piemērošanu, šā likuma piemērošanu pašreizējai kooperatoru savienībai. Un šinī sakarībā es domāju, ka ļoti prātīgs ir Grūbes priekšlikums, proti, lai Valsts konversijas departaments sagatavo atsevišķu lēmumu par pašreizējo kooperācijas savienības īpašumu faktisku privatizāciju un šā likuma piemērošanu.

E.Krastiņš: Es atgādināšu vienīgi, ka Grūbes kunga priekšlikums bija nedaudz atšķirīgs– nevis vispār par privatizāciju, bet 4.punktā uzdot Valsts īpašuma konversijas departamentam sagatavot un iesniegt Augstākajai padomei apstiprināšanai kooperatīvajām sabiedrībām bezmaksas un beztermiņa lietošanā nodotā valsts īpašuma konversijas kārtību, nevis visa īpašuma. Ja mēs gribam konversēt visu patērētāju biedrību pašreizējo īpašumu, tad vispirms mums tas ir jānacionalizē. Mēs pat neatļāvāmies šādā veidā darīt ar kolhozu īpašumu … Tādēļ es domāju, ka šis nebūs pareizais ceļš.

Vēlreiz gribētu uzsvērt tiem kolēģiem, kas šeit vairākreiz teica, ka, lūk, patērētāju biedrības– tās ir galvenais bremzējošais ceļš tirgus ekonomikas attīstībai. Nebūsim naivi, galvenie bremzējošie spēki ir pavisam citi. Pašreizējos cenu veidošanās apstākļos, pašreizējos valdības noteiktajos saimnieciskās rīcības ietvaros, kurus mēs klusuciešot akceptējam, nav iespēju privātuzņēmējam veikt efektīvu uzņēmējdarbību, efektīvu tirdzniecību sīkajam privātuzņēmējam laukos, lauku veikalos. Divas trešdaļas lauku veikalu ir nerentabli, es gribētu jums to atgādināt, un tie būs nerentabli joprojām, ja arī tur ieies privātuzņēmējs. Ņemiet to vērā! Jā, pašreizējās tirdzniecības atlaides pārtikas precēm ir tik minimālas, ka tās nespēj dot tādu peļņu, kas aicinātu cilvēkus šeit ieguldīt savus kapitālus. Pat pilsētās ir lielas grūtības ar privātveikalu izveidošanu, nerunājot jau nemaz par privātveikaliem, kas nodarbotos ar pārtikas tirdzniecību. Cilvēki nevēlas ar to nodarboties, jo tas nav ienesīgi. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos, vispārējas nodarbinātības apstākļos, tas nav ienesīgs nodarbības veids. Bezdarbs nav tik milzīgs, lai cilvēki tiektos nopelnīt kaut ko privātā sektorā. Neaizsegsim sev acis, skatīsimies ekonomisko problēmu patiesajos cēloņos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad pēc pārtraukuma par 5.pantu vēl izteiksies Ministru padomes pārstāvis Krūmiņa kungs. Lūdzu pārtraukumā apspriest šo problēmu.

Turpināsim pulksten 12.00. Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, es palūgšu Krastiņa kungam neieņemt vietu tribīnē, man ir jāatvainojas Geidāna kungam, jo viņš jau rīta cēlienā prasīja vārdu īsam paziņojumam. Tāpēc es dodu vārdu Geidāna kungam tikai paziņojumam. Geidāna kungs bija ļoti sašutis, ka es biju to aizmirsis, viņš ieradās sēdes beigās.

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi, man ir lūgums jaunievēlētajai balsu skaitīšanas komisijai uz piecām minūtēm sanākt kopā zālē, lai pabeigtu formalitātes.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirms vēl komisija iet projām, ir ierosinājums, ko arī atbalsta mūsu Augstākajā padomē esošie deputāti mediķi, ka pirmajā sesijas darba dienā, ievērojot klimatiskos apstākļus Latvijas Republikā, nebūtu vēlams strādāt ilgāk par pulksten 16.30. Tātad pēcpusdienā sēde ilgs tikai līdz pulksten 16.30, lai neiestātos kādi neatgriezeniski procesi mūsu darbībā un mēs varētu turpināt darbu rīt. Es domāju, ka balsot nevajag, iebildumu nav. Tātad šodien strādājam līdz pulksten 16.30.

Krastiņa kungs, lūdzu, tribīnē. Turpinām apspriest lēmumu, bet es domāju, ka tagad būsim konstruktīvi, konceptuālas domas izsakot par spēkā stāšanās kārtību. Iesim varbūt pa punktiem. Un tad pieņemsim arī šo lēmumu pa punktiem. Pirmais izsakās Krūmiņa kungs– valdības pārstāvis. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Krūmiņš, tieslietu ministra vietnieks: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es lūgtu apsvērt šādu priekšlikumu attiecībā uz lēmuma projekta 5.punktu. Lēmuma projekta 5.punktā ir paredzēts uzdevums Tieslietu ministrijai izstrādāt dažādu nozaru kooperatīvo sabiedrību paraugstatūtus. Mums liekas, ka šāds uzdevums būtu jāadresē valdībai, Ministru padomei, jo likuma 3.pantā ir runa par visdažādāko nozaru kooperatīvajām sabiedrībām. Šeit būtu jāiesaista arī pārējo ministriju un resoru speciālisti, ne tikai juristi. Un otrs ir tas, ka šādus paraugstatūtus vajadzētu apstiprināt kolektīvi, koleģiāli valdībai, nevis Tieslietu ministrijai. Turklāt Tieslietu ministrijai, kā zināt, tādu funkciju, lai apstiprinātu šādus statūtus, vispār nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad sākam varbūt pieņemt šo lēmumu pa punktiem un apspriest. Bet vispirms, lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 107 deputāti. Paldies.

Tātad lēmuma par spēkā stāšanās kārtību 1.punkts. Te tika izdarīts viens labojums– no “jūlija” uz “septembri”– par ko jau Krastiņa kungs ziņoja. Lūdzu, kādi vēl ir ierosinājumi, papildinājumi, labojumi par 1.punktu? Par 1.punktu nekādu citu ierosinājumu, labojumu un papildinājumu nav. Tātad lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par 1.punktu. Es aicinu balsot, jo zinu, ka par citiem punktiem arī būs vajadzīgi balsojumi, un tāpēc, lai nebūtu pārpratumu… Lūdzu, ievingrināsim roku balsošanā. Tātad lūdzu balsot par 1.punktu ar labojumu no “jūlija” uz “septembri”. Rezultāts: par– 75, tātad 1.punkts ir pieņemts šādā redakcijā.

2.punkts.

E.Krastiņš: Izmaiņu nebija.

Priekšsēdētājs: Izmaiņu tātad nebija, Selecka kungs pie trešā mikrofona vēlas kaut ko teikt. Lūdzu.

V.Seleckis: Cienījamie deputāti! Man būtu priekšlikums 2.punktu papildināt ar priekšlikumu Nr.14, kurš minēts starp noraidītajiem priekšlikumiem, proti, noteikt, ka šis likums neattiecas uz pašreiz darbojošos Latvijas Patērētāju biedrību savienību. Un pēc tam turpmākajos lēmuma punktos mēs pieņemtu vēl vienu punktu par to, kā tālāk tiktu risināts jautājums par patērētāju savienībām. Bet šinī punktā būtu minēts šis princips. Kāpēc tāda uzmanība Patērētāju biedrību savienībai? Tāpēc, ka tas ir milzīgs uzņēmums, kurš praktiski ir vēl lielāks un plašāks nekā visa lielā kolhozu sistēma Latvijā, jo tas taču aptver visus laukus un pašreizējā situācijā visus nodrošina ar to tirdzniecisko darbību. Tāpēc tam arī ir jāpievērš tik ļoti liela uzmanība, tāpēc šis veidojums, šis uzņēmums arī ir pelnījis, lai izstrādātu speciālu likumu par tā darbības kārtību, par privatizāciju un tā tālāk. Bet šis likums nedrīkstētu uz to attiekties, tāpēc 2.punktā vajadzētu ietvert šo noteikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies.

E.Krastiņš: Komisijas vārdā un savā vārdā varu teikt tikai, ka, protams, paralēles ar kolhoziem var vilkt. Tas varbūt ir lietderīgi, taču vajadzētu arī redzēt, ka šeit situācija tomēr ir atšķirīga. Pirmkārt, šīs patērētāju biedrības darbība tomēr balstās uz atšķirīgiem principiem nekā kolhozi, kurus mēs tagad esam ievirzījuši tīrās uzņēmējdarbības gultnē, un šeit tomēr tā perspektīva paredzēta zemnieku saimniecību veidošanā, varbūt zemnieku saimniecību apvienību veidošanā, pamatojoties uz šo likumu.

Otrkārt, es tomēr gribētu, lai mēs, kolēģi, neaizstātu patiesās ekonomiskās reformas ar ekonomisko reformu imitāciju un vairāk pūļu veltītu patiesās ekonomiskās reformas realizācijai. Šāda veida reformas mums tikai radīs jukas un patvaļīgu privatizāciju ne tajā vietā, kur tas varbūt ir nepieciešams, un bez radītas alternatīvas sistēmas.

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti! Deputātei Seilei es tūlīt došu vārdu, tagad deputāts Čepānis cēla roku, viņš– komisijas priekšsēdētājs– laikam komisijas vārdā vēlas kaut ko teikt. Pēc tam deputāte Seile būs pie pirmā mikrofona.

A.Čepānis: Es arī domāju, ka tirdzniecībai– un konkrēti Patērētāju biedrību savienībai– nevajadzētu pievērst īpašu uzmanību, aplaimojot to vai pagodinot to ar īpašas likumdošanas izstrādāšanu. Mēs paši šajā zālē esam pieņēmuši likumus par privatizācijas, par īpašuma konversijas kārtību un daudzus citus. Tajā pašā laikā un tajā skaitā arī šodien apspriežamo projektu par kooperatīvajām sabiedrībām. Es uzskatu, ka visi jautājumi, kuri attiektos turpmākajā darbībā uz tādu saimnieciskās darbības veidu kā patērētāju kooperācija, šajos jau pieņemtajos un spēkā esošajos likumdošanas aktos jau ir.

Un vēl viens, manuprāt, varbūt būtisks moments. Apspriežot šo likumprojektu, kā jau jūs dzirdējāt, bija ļoti daudzas tādas asas, varbūt dažkārt arī ne pārāk pieklājīgas, tai skaitā arī no manas puses, debates. Taču– ko darīt: dzīve ir dzīve. Es domāju, ka mums nevajadzētu iet to cilvēku pavadā, kuri varbūt pārstāv tās sabiedrības daļas intereses, kura ir ieinteresēta vienā vai otrā rajonā rīkoties pēc vecā labā parauga: laupi salaupīto. Ja runājam par patērētāju biedrību sabiedrību tagadējo īpašumu, tad es pilnīgi piekrītu, ka tas ir izveidots, sākot no 1940.gada, ne vienmēr vadoties pēc pašreizējās likumdošanas, pieņemamā veidā. Taču ļaunu labot ar ļaunu un iet to pašu ceļu diez vai būtu pareizi. Tāpēc es vēlreiz mūsu komisijas vārdā aicinu tomēr iekļaut Patērētāju biedrību savienību tajā pašā likumdošanas struktūrā, kāda jau ir izveidota Latvijas Republikā, un speciāli tai to neveidot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Seile.

A.Seile: Ņemot vērā Talsu pilsētas, Rojas un Stendes iedzīvotāju daļas vēlējumus, es šeit tomēr gribu uzturēt spēkā deputāta Selecka pieprasījumu– un galvenokārt tāpēc, ka patērētāju biedrību savienības ir ļoti īpatnējs veidojums, tāpēc tas jāizskata atsevišķi. Šie cilvēki, kas veido Patērētāju biedrību savienības kodolu, ir ārkārtīgi labi iestrādājušies arī iepriekšējā sistēmā. Arī viņu īpašums, kā jau te pat deputāts Čepānis atzīmēja, nav viennozīmīgi nonācis šīs biedrības rīcībā. Tomēr pārskatīt pēc atsevišķa statusa šo biedrību tiesības un neattiecināt šo likumu uz patērētāju biedrību savienībām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Domas ir izteiktas.

E.Krastiņš: Varbūt vēl tikai viena piezīme.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Krastiņš: Šā likuma ietvaros nepavisam nav aizliegta kooperatīvā īpašuma pārveidošana citā formā, tai skaitā privātīpašumā. Ja jūs uzmanīgi esat lasījuši šo likumu, tur šīs tēzes ir iestrādātas. Tikai ir jautājums, kādā kārtībā tas notiek. Tas notiek nevis ar kāda birokrātiska vai administratīva orgāna lēmumu, bet tas notiek ar attiecīgās patērētāju biedrības biedru lēmumu, ar biedru vairākuma lēmumu, ja viņi uzskata par lietderīgu privatizēt. Te es dzirdu, ka esot ļoti daudz protestu. Lūdzu, ir pilnīgi demokrātiskas iespējas: pirmkārt, pārvēlēt pilnvarotos, ievēlēt tātad tādus pilnvarotos, kas atspoguļo šo iedzīvotāju intereses; otrkārt, šiem pilnvarotajiem lemt par attiecīgu uzņēmumu privatizāciju, pārdošanu vai nodošanu kāda cita rokās, vārdu sakot, šis likums paver visplašākās iespējas; un, treškārt, šiem pilnvarotajiem nomainīt visu pašreizējo patērētāju biedrību vadību. Lielisks demokrātisks mehānisms. Un ja tie deputāti, kuri saka, ka vairums tā domā, tātad tā arī notiks… Mums nav ne mazākā pamata par to uztraukties un iejaukties no šejienes. Mums ir jāgarantē katra cilvēka brīva izvēle, nevis šeit no augšas jādiktē mūsu kaut kāds varbūt vienpusējs, vienpusēji pieņemts lēmums. Dosim brīvu iespēju šiem cilvēkiem lemt par to, kā viņi tālāk vēlas darboties. Tādas iespējas ir šā likuma ietvaros.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Eglājs.

V.Eglājs: Es lielā mērā piekrītu Krastiņa kungam, jo mēs jaucam divas lietas. Viena lieta ir mūsu likums par kooperatīvajām sabiedrībām, un otra– par patērētāju biedrībām. Tāpēc acīmredzot izskan, ka attiecībā uz patērētāju biedrībām speciāli jāskata jautājums par to īpašuma likumību, proti, kā ir ar to īpašumu, jo tas tiešām ir liels īpašums. Un tā ir problēma. Man ir ierosinājums: tie, kam ir sagatavots likumdošanas iniciatīvas kārtībā kāds atsevišķs lēmuma projekts vai kaut kas, ka mēs kaut ko darām ar patērētāju biedrībām, un tas ir jādara, bet šinī vietā to piekabināt klāt… Es neredzu, ka tā lieta būtu… Tāpēc man tā liekas, ka nu nevajag taisīt tādu lielu virtuves kombainu priekš viena lēmuma, jo tas attiecas konkrēti uz šo lietu. Un pateikt jau a apriori, ka nevar attiecināt vai ka var attiecināt,– tas jau nav tanī likumā. Ja ir jautājums par patērētāju biedrībām, tas jāskata atsevišķi kā jautājums par patērētāju biedrībām, pamatojoties uz konkrēti pieprasītiem materiāliem… un tad koncentrēt uzmanību tajā vietā. Tāds ir mans priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāte Albertiņa.

S.Albertiņa: Godātie kolēģi, man ir ļoti žēl, ka pirms aiziešanas atvaļinājumā jums tā arī nebija iespēja ieskatīties tajos materiālos, kas bija attiecībā uz Ogres rajonu, jo šeit Ogres rajons tika minēts. Selecka kungs runāja par to. Es gribu tikai teikt, ka Ogres rajonā problēma bija pilnīgi cita, nenostājoties un īpaši aizstāvot arī patērētāju biedrības. Dabiski, ka mums tur ir ļoti daudz visādu lietu, kas būs jānokārto. Bez šaubām, galvenokārt tas būs jādara vietējām pašvaldībām. Es tikai gribu teikt, ka tīkotāju pēc šīs mantas ir ne mazums, un Ogres rajonā konflikts bija tieši par pilnīgi nepamatotiem tīkojumiem. Tā arī te bija tā galvenā lieta. Tādēļ es neuzskatu, ka mums būtu šajā likumā jāiekļauj Selecka kunga piedāvātie labojumi, jo tādā veidā ar šādiem labojumiem mēs neko nenokārtosim. Manuprāt, Krastiņa kunga piedāvātais formulējums ir absolūti precīzs un pilnīgi pieņemams. Paldies, ka klausījāties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrēties. Lūdzu godājamos deputātus reģistrēties. Tātad mums būs divi balsojumi: sākumā par 2.punktu tādā redakcijā, kā tas šeit ir izteikts, pēc tam par Selecka kunga ieteikto šā punkta papildinājumu. Tātad visi ir reģistrējušies. Rezultāts: 132 deputāti.

Tātad pirmais balsojums– par 2.punktu tādā redakcijā, kāda tā izteikta jums iesniegtajā lēmuma projektā. Otrs balsojums būs par Selecka kunga papildinājumu, kas papildinājumos ir ar 14.numuru.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par lēmuma 2.punkta pamatredakciju. Paldies. Rezultāts: par– 67, pret– 20, atturas– 33. Tātad 2.punkts ir akceptēts tādā redakcijā, kā tas šeit ir.

Tagad, lūdzu, balsosim par Selecka kunga izteikto papildinājumu. Rezultāts: par– 54, pret– 27, atturas– 33. Šis papildinājums nav pieņemts. Paldies.

Lūdzu, 3.punkts.

E.Krastiņš: 3.punktā acīmredzot būtu jāprecizē šis termiņš, un laikam tur būtu lietderīgi likt “septembri”, nevis “oktobri”, jo 1.oktobrī beidzas kooperatīvu pārreģistrācija saskaņā ar likumiem par uzņēmējdarbību. Sākot no 1.oktobra, varētu tikt pārtraukta arī PSRS likuma par kooperāciju darbība Latvijas Republikā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi vēl ir papildinājumi? Nav. Lūdzu, balsojam par Krastiņa kunga izteiktajiem labojumiem. Rezultāts: par– 91. Ir akceptēts 3.punkts ar šiem labojumiem.

Lūdzu, 4.punkts.

E.Krastiņš: Tātad, pirmkārt, ir mainīts termiņš no “oktobra” uz “novembri”. Domāju, ka varētu pieņemt arī Grūbes kunga ieteikumu aizstāt vārdu “apstiprināt” ar– “iesniegt Augstākajai padomei apstiprināšanai”, ja deputāti atbalsta šādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad– par 4.punktu. Lūdzu, ceturtais mikrofons.

E.Kide: Šeit jau pacēlās jautājums, ka bez valsts īpašuma daļas zināma daļa ir Patērētāju biedrību savienības rīcībā, arī patērētāju savienību nacionalizētie īpašumi, agrāk nacionalizētie īpašumi. Rikarda kungs nosauca vairākas atsevišķas patērētāju savienības. Man ir priekšlikums pēdējā, 4.punktā likt: “beztermiņa lietošanā nodotā valsts un padomju varas nacionalizētā kooperatīvā īpašuma konversijas kārtība”.

E.Krastiņš: Man ir jautājums: ko jūs ar šo īpašumu iesakāt darīt?

E.Kide: Nē, noteikt tiesības to privatizēt.

E.Krastiņš: Tas ir, jūs gribat…

E.Kide: Tas nepieder šai Patērētāju savienībai.

E.Krastiņš: Jūs gribat apstiprināt šā īpašuma nacionalizāciju, ka tas ir valsts īpašums un ka…

E.Kide: Nē, denacionalizēt. Denacionalizācija. Padomju vara to nacionalizēja un nodeva Patērētāju savienībai.

E.Krastiņš: Jā, bet mēs gribam to pārņemt valsts pilnīgā kontrolē.

E.Kide: To daļu tad arī varētu pārņemt valsts kontrolē.

E.Krastiņš: Nu, bet tā jau ir tā pati nacionalizācija.

E.Kide: Nē, tā nav nacionalizācija. Vispirms– denacionalizēt un pēc tam– nacionalizēt un izdalīt privātīpašumu.

E.Krastiņš: Bet es saprotu, ka mums būs zināmas grūtības ar šo juridisko personu atjaunošanu. Kā mēs noteiksim, vai tie ir to patērētāju biedrību savienību, kas pastāvēja Latvijas Republikā 30.gados, tiesību pārņēmēji? Kā jūs taisāties atjaunot šo bijušo biedrību darbību? Man liekas, ka tas ir nereāli.

E.Kide: 260 patērētāju savienību kooperatīvie īpašumi pāriet šajā kopējā monopolizētajā Patērētāju savienības īpašumā. Tā es saprotu. Es liktu izskatīt iespēju tomēr to konversēt.

E.Krastiņš: Tie nepāriet, tie pašlaik atrodas šeit īpašumā.

E.Kide: Tad atstāt tāpat– “nacionalizēt”. Man tomēr ir priekšlikums iekļaut un izskatīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Celmiņš: Es gribētu aizrādīt Krastiņa kungam, ka, ejot uz priekšu, netiek ņemti vērā mani rakstiskie priekšlikumi– Nr.15 un Nr.16. Es uzskatu: ja neizslēdzam patērētāju savienības no šā likuma, ļoti būtiski lēmuma projektā ierakstīt– noteikt nepieciešamību pārreģistrēt Patērētāju savienības nekustamo īpašumu, jo šobrīd veidojas tāds stāvoklis, ka nebūs, kas pieprasa šo īpašumu lielāko daļu. Piemēram, Kurzemes pusē bijušie ebreju veikali netiks pieprasīti, tāpat lieltirgotāju dinastijas faktiski ir iznīcinātas. Tāpat arī šīs juridiskās personas, kooperatīvās sabiedrības, kas darbojās Latvijā. Praktiski tātad nav un nebūs, kas šo īpašumu pieprasa. Manuprāt, ļoti taisnīgi būtu, ja šis īpašums nonāktu pašvaldību rīcībā. Savukārt Patērētāju savienība kā kooperatīvs maksātu īri pašvaldībām par šo ēku izmantošanu, neizslēdzot iespēju, ka Patērētāju savienība varētu arī šo īpašumu no pašvaldībām atpirkt. Un tas būtu vienīgais un taisnīgais šobrīd ejamais ceļš. Es neredzu pamatojumu, kāpēc šis salaupītais īpašums būtu atdodams tieši Patērētāju savienībai. Ir jāpanāk tas, lai šis īpašums nonāktu pašvaldību rīcībā.

E.Krastiņš: Es neredzu šeit nekādu pretrunu ar pašlaik iesniegto lēmuma projektu. Te taču mums ir skaidri piedāvāts: “Uzdot Valsts īpašuma konversijas departamentam izstrādāt kārtību, kādā nodos attiecīgām sabiedrībām bezmaksas un beztermiņa lietošanā valsts īpašumu.” Ja nemaldos, visi šie īpašumi, par kuriem būs runa, savā laikā ir nacionalizēti. Tātad tie ir bijuši valsts īpašums, un tikai pēc tam nodoti attiecīgajām patērētāju biedrībām vai to savienībām. Tātad šeit es problēmu nesaskatu.

Ja runā par pārreģistrāciju, tā, es domāju, pilnīgi nav šā likuma tēma. Šeit, cik es zinu, jau tiek strādāts pie nekustamā īpašuma reģistra izveidošanas, un attiecīgajos aktos, kas tiks par to pieņemti, tas arī tiks noteikts. Ne jau tikai attiecībā uz patērētāju biedrībām vien, bet arī uz visiem pārējiem nekustamo īpašumu īpašniekiem.

J.Celmiņš: Savus argumentus es pateicu un lūdzu par maniem rakstiskajiem priekšlikumiem balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Celmiņa kungs, neliels precizējums par balsošanu: jūsu rakstiskajos priekšlikumos teikts par 2.punktu jeb 2.pantu. Par 2.pantu jau esam nobalsojuši. Jūs ierosināt papildināt ar šādu jaunu pantu?

E.Krastiņš: Pie tam 2.punktā šī pārreģistrācija noteikta, tikai, protams, ar citu termiņu, kas ir reāls, kā mūsu pieredze rāda– izpildāms. Nevis daži termiņi, kurus sen jau esam bijuši spiesti pārskatīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Celmiņa kungs.

J.Celmiņš: Pavisam īsi paskaidrošu. Man ir priekšlikums izveidot jaunu– 3.punktu. Lūdzu par šo ierosinājumu balsot.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, bet par 3.punktu mēs arī esam nobalsojuši. Mēs esam nobalsojuši, jūs pats arī laikam piedalījāties balsošanā. Tātad varētu būt par papildināšanu ar jaunu punktu. Beigās, pēc tam, kad būsim pieņēmuši šos punktus, varbūt varēs lemt par papildināšanu ar to punktu, kas izteikts jūsu labojumā Nr.15.

Lūdzu, Rikarda kungs.

R.Rikards: Es par to pašu valsts īpašuma atšifrēšanu. Tātad valsts īpašums. Bet te ir pilnīgi skaidri jānorāda, no kā tas ticis sastādīts. Pirmkārt, tas ir valsts īpašums, kas radīts no jauna un tika nodots viņu lietošanā. Tas ir viens, kas tā sauktajā padomju laikā nodots. Un otrs ir nelikumīgi 1940.gadā nacionalizētais kooperatīvais īpašums un nelikumīgi 1940.gadā nacionalizētais fizisko personu privātīpašums. Lūk, tas jāatšifrē. Tātad sastāv no trim daļām: valsts īpašums, padomju varas laikā radītais, 1940.gadā nacionalizētais kooperatīvais īpašums un 1940.gadā nacionalizētais fizisko personu īpašums. Jāatšifrē, kas zem šā valsts īpašuma slēpjas, lai varētu pretendēt bijušie īpašnieki. Fiziskās personas teiks: dodiet mums atpakaļ mūsu īpašumu. Strautiņš, kas ir deputāts no PSRS Patērētāju savienības, teiks: tas ir mūsu; “Centrosojuz” teiks, ka tas ir viņu īpašums.

E.Krastiņš: Es nezinu, ko teiks Strautiņa kungs, es varu vienīgi teikt to, ka mēs, protams, varētu sekot šādam priekšlikumam un izstrādāt šo konversijas kārtību plenārsēdes laikā, piedaloties visiem deputātiem. Taču mūsu visu priekšlikums ir, ka šī kārtība jāizstrādā Valsts īpašuma konversijas departamentam. Piekrītu Grūbes kungam, ka jāiesniedz Augstākajai padomei apstiprināšanai, nevis visai plenārsēdei būtu jāizstrādā šī kārtība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Grūbe.

G.Grūbe: Es pašreiz piedāvātu vienu svītrojumu vēl bez tā, kam komisija piekritusi. Tātad formulējumā “bezmaksas un beztermiņa lietošanā nodotā īpašuma konversijas kārtība” izsvītrot vārdu “valsts”. Kurš īpašums saņemts bez maksas, arī beztermiņa lietošanā, Konversijas departamentam jāizskata un jāizstrādā kārtība, kā tas nonāks tajā īpašumā vienai vai otrai pusei. Tātad izsvītrot– “valsts”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Biezā kungs.

J.Biezais: Gan Rikarda, gan Grūbes kunga ieteiktajiem principiem un to saturam var piekrist. Sīkāk skatot šo problēmu, tur jau ir ļoti daudzi– visi konversijas gadījumi: tur ir gan kooperatīvais, gan nacionalizētais, gan varbūt valsts, gan municipālais. Un tiešām– sesijai arī pašreiz “ekspromtum” vai arī ilgākā laikā ir grūti ar to nodarboties. Ņemot vērā, ka mēs pieņemam Grūbes kunga labojumu, ka apstiprinām šo kārtību, es domāju, mēs varētu iziet no situācijas.

Priekšsēdētājs: Vairāk deputātu nav, kas vēlētos izteikties par 4.punktu? Tātad bija šādi ierosinājumi: jau izteiktais, ko Krastiņa kungs jau izteica, ka nevis apstiprināt, bet “iesniegt apstiprināšanai Augstākajā padomē”; Grūbes kunga ierosinājums– svītrot vārdu “valsts”. Vai pret šiem labojumiem ir kādi iebildumi? Liekas, tie apmierināja visus? Domāju, ka atsevišķi balsot par svītrošanu un papildināšanu nevajadzētu. Pret šādiem labojumiem nav iebildumu? Nav.

Tātad Celmiņa kunga ierosinājums bija– papildināt visu šo lēmumu ar jaunu punktu, kas izteikts viņa labojumā ar Nr.15. Par to mums būtu atsevišķi jābalso. Pie šā balsojuma nākamais balsojums tātad…

Ierosinu balsot par 4.punktu ar šiem Krastiņa kunga un Grūbes kunga izteiktajiem labojumiem. Ir kādi citi varianti balsojumam? Nav. Paldies. Lūgšu iepriekš reģistrēties, jo ir izmaiņas deputātu sastāvā. Rezultāts: 130 deputāti.

Lūdzu, balsosim par 4.punkta akceptēšanu ar Krastiņa kunga un Grūbes kunga izteiktajiem labojumiem. Pēc tam balsosim arī par Kides kunga papildinājumu, par ko viņš uzstāj, ka jābalso. Rezultāts: 2– pret un 8– atturas. Paldies. 4.punkts ar šiem labojumiem ir pieņemts. Kides kungs, vai jūs pastāvat uz savu papildinājumu?

E.Kide: Es domāju, ka Grūbes kunga priekšlikums, par ko nobalsojām, atrisināja šo jautājumu, tas ir, visi īpašuma veidi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad nav jābalso atsevišķi par Kides kunga ierosinājumu. Es ierosinātu, godājamie kolēģi, uzreiz balsot par Celmiņa kunga izteikto ierosinājumu– papildināt ar jaunu punktu. Tas ir, to punktu, kas ir izteikts it kā 2.punkta redakcijā, bet viņš piekrīt… Tas varētu būt jauns punkts šajā lēmumā, un tas ir izteikts labojumā Nr.15.

E.Krastiņš: Es atvainojos, 15. jau ir par reģistrāciju…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos– 16.

E.Krastiņš: Te es varētu piebilst vienīgi to, ka radīsies zināma pretruna ar mūsu jau nobalsoto 4.punktu, jo tur mēs uzdodam izstrādāt Valsts īpašuma konversijas departamentam šo kārtību un pēc tam paši gatavojamies to apstiprināt. Tajā pašā laikā Celmiņa kungs mums piedāvā jau noteikt šādu kārtību, kad mēs nezinām ne īsti šīs nodošanas objektus, ne arī detalizēti, kāda būs tā pārņemšanas secība. Tāpēc es piedāvāju deputātiem balsot pret, jo šis priekšlikums būtībā jau ir ietverts mūsu nobalsotajā 4.punktā.

Priekšsēdētājs: Celmiņš uzstāj uz balsojumu? Uzstāj. Tātad mums ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Celmiņa ierosinājumu– papildināt šo lēmumu ar jaunu punktu, kas izteikts labojumā Nr.16. Rezultāts: par– 56, pret– 25, atturas– 31. Vairākuma nav. Tātad arī labojums nav pieņemts.

E.Krastiņš: Par mazākumu nekas nav teikts mūsu reglamentā.

Priekšsēdētājs: Tātad ir līdzīgi. Tātad no mūsu reglamenta neizriet, ka būtu iegūts vienkāršs balsu vairākums, tās ir sadalījušās vienādi, līdz ar to labojums nav pieņemts. Rikarda kungs vēlas kaut ko teikt, bet mēs uz jauno reglamentu nepaļausimies.

R.Rikards: Es atļaušos atzīmēt, ka Kārtības rullī ierakstīts, kā ir balsojis sēdes vadītājs… (Zālē balsis,– neko nevar saprast…)

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, pirms jūs sākāt runāt mikrofonā, es jau zināju, ko jūs teiksit. Kārtības rullis vēl nav pieņemts. (Zālē balsis.)

E.Krastiņš: Sēdes vadītājs no balsošanas atturējās. Tas ir tā– es paskaidroju jums. Tātad šis labojums nav pieņemts, un mēs varam iet tālāk un skatīt 5.punktu. Krūmiņa kungs 5.punktā piedāvāja aizstāt “Tieslietu ministriju” ar “Ministru padomi”.

Priekšsēdētājs: Vai par šo labojumu ir kādas pretenzijas? Es saprotu, ka Krūmiņa kungs runāja Ministru padomes vārdā. Jā, viņa gan pašlaik vairs nav, bet viņš savu domu izteica. Ir, es atvainojos! Tātad Krūmiņa kungs ir runājis Ministru padomes vārdā. Es domāju, ka mums ir tikai jāpiekrīt šim ierosinājumam. Paldies. Balsosim par 5.punktu šajā redakcijā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 76– par. Tas ir vairākums. Tātad esam pieņēmuši 5.punkta labojumu, tas ir, “Tieslietu ministrija” aizstāta ar “Ministru padomi”.

6.punkts– termiņš “oktobris” ir nomainīts ar “novembri”. Vai ir kādi citi labojumi pie 6.punkta? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 6.punktu. Rezultāts: 80– par. Tas ir vairākums. Tātad esam pieņēmuši 6.punktu.

Godājamie deputāti, vai ir kādi ierosinājumi papildināt 6.pantu… šo likumprojektu ar kādu jaunu punktu, par kuru nav vēl balsots? Nav. Lūdzu, vai svītrot kādu tēzi? Arī nav. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim kopumā par lēmumu “Par likuma “Par kooperatīvajām sabiedrībām” spēkā stāšanās kārtību”. Rezultāts: par– 78, pret– 14, atturas– 26. Lēmums pieņemts. Paldies.

Godājamie kolēģi! Tālāk mūsu darba kārtībā ir likumprojekts “Par vides aizsardzību” trešajā lasījumā. Batarevska kungs, kādas ir jūsu domas par iespējām izskatīt šo likumprojektu? Vai viss tehniski ir kārtībā? Lūdzu.

O.Batarevskis: Godātie kolēģi! Pirms atvaļinājuma jums tika izdalīts arī dokuments Nr.826. Lai atvieglotu jūsu darbu, tagad tiek izdalīts dokuments Nr.4. Man jāatvainojas kolēģiem, kuri neprot valsts valodu, ka viņiem būs jārēķinās ar to dokumentu, kas tika izdalīts pirms atvaļinājuma, proti, ar dokumentu Nr.826.

Priekšsēdētājs: Ir izdalīts!

O.Batarevskis: Lieliski! Vēl jo labāk.

Priekšsēdētājs: Tātad, lūdzu, likums “Par vides aizsardzību”.

O.Batarevskis: Godātie kolēģi! Mēs attiecībā uz 7.pantu saņēmām ieteikumus, kurus mums ierosināja Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija, attiecībā uz 9.1.1.pantu, kurus ierosināja Jūras lietu komisija, attiecībā uz 30.pantu– par grozījumiem, jo tas 30.pantā ir ieviests no jauna, sadalot 35.pantu, bijušo 34.pantu. Ievērojot Jūras lietu komisijas ierosinājumu, 21.pantā šis precizējums ir dots. Vairs nekādus priekšlikumus mēs neesam saņēmuši. Lūdzu jūs balsot par Latvijas Republikas likumu “Par vides aizsardzību”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā mums noteikts, ka trešais lasījums ir balsošana pa pantiem, tad mums būtu jāiziet cauri, lai pārliecinātos, ka tik tiešām godājamiem deputātiem nav iebildumu vai pretenziju, vai redakcionālu papildinājumu par kādu no pantiem.

Lūdzu, 1.pants. Nav. 2.pants. Arī nav. Vērojot deputātu reakciju, kuri iet ārā no zāles, es domāju, ka sekretariātam būtu laiks zvanīt. 3.pants. Nav. 4.pants. Arī nav. 5.pants, 6.pants. Nav. Redzot godājamo deputātu reakciju, es domāju, ka pāriešu pie nodaļu nosaukumiem: II nodaļa. Nav. III nodaļa. Nav. IV nodaļa. Arī nav. V nodaļa. Nav. VI nodaļa. Arī nav. VII nodaļa. Nav. VIII nodaļa. Nav ierosinājumu. IX nodaļa. Arī nav. Un pēdējā– X nodaļa. Arī nav ierosinājumu. Atliek tikai apsveikt mūsu Vides aizsardzības komisiju ar ideāli izstrādātu likumu, par kuru nevienam deputātam nav nekādu iebildumu.

Tie deputāti, kuri zvana laikā izgāja no zāles, tā arī nav atgriezušies. Lūdzu vēlreiz īsi pazvanīt, lai mēs varētu balsot. Paldies. Batarevska kungs, es domāju, ka jūs pat varētu varbūt… Jā, lēmums par spēkā stāšanos, bet pašlaik jūs varētu piereģistrēties un balsot. Lūdzu reģistrācijas režīmu, reģistrēsimies. Daži deputāti izgājuši no zāles, daži ienākuši… Lūdzu reģistrācijas rezultātu: 112 deputāti. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Latvijas Republikas likumu “Par vides aizsardzību”. Rezultāts: 102– par, pret– nav, 4– atturējušies. Likums pieņemts.

Lūdzu, Batarevska kungs, kādi dokumenti mums vēl jāpieņem šajā sakarībā?

O.Batarevskis: Lēmums “Par Latvijas Republikas likuma “Par vides aizsardzību” spēkā stāšanās kārtību”.

Priekšsēdētājs: Dokumenta numuru varbūt.

O.Batarevskis: Dokumenta numurs, kas bija pirms atvaļinājuma,– Nr.826.

Priekšsēdētājs: Kādi, lūdzu, deputātiem papildinājumi, iebildumi? Vai varam balsot kopumā par šo lēmuma projektu? Iebildumu nav. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Rezultāts: par– 97, pret– 1, atturas– 3. Lēmums par šā likuma spēkā stāšanās kārtību pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– “Par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā un dažos citos likumdošanas aktos” otrajā lasījumā. Lūdzu, Endziņa kungs.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek nodots dokuments Nr.816, kas tika izsniegts jums vēl pirms mūsu vasaras atvaļinājuma. Kādas izmaiņas izdarītas salīdzinājumā ar pirmo lasījumu– ar dokumentu Nr.714? Tika iesniegts priekšlikums par 137.pantu, proti, grozīt redakciju, precizēt. Tā mums bija par atteikšanos maksāt par taksometra izsaukumu, šeit tagad ir precizēts, ka “persona, kas taksometru izsaukusi, par atteikšanos apmaksāt taksometra izsaukumu, ja izpildes pasūtījumu nosacījumu…”– tālāk kā tekstā. Tas tātad ņemts vērā. Citi priekšlikumi netika izteikti. Vienīgi tika izteiktas aizdomas par tiem pantiem, kas ir saistīti ar likumu par presi, proti, par to atbilstību starptautiskajām konvencijām. Tika izdarīta pārbaude, un pretruna ar starptautiskajām konvencijām, kurām mēs esam pievienojušies, konstatēta nav. Līdz ar to šis teksts ir palicis tādā veidā, kā bija, izņemot to, ka ir izdarīti redakcionāli valodas labojumi. Salīdzinājumā ar pirmo lasījumu citu būtisku labojumu nav. Arī priekšlikumi netika iesniegti. Tas man īsumā būtu viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad otrais lasījums– apspriešana pa pantiem. Ja nekādu priekšlikumu nav otrajā lasījumā un mēs to akceptējam, tad šo likumu var pieņemt galīgajā variantā. Tātad pirmais par 137.¹pantu, 158.¹pantu un 164.¹pantu. Kādi, lūdzu, deputātiem labojumi, papildinājumi? Nav. Paldies. Otrais. Tātad par XIV a nodaļu, 201.2., 201.4.pants un tā tālāk. Vai deputātiem ir kādi papildinājumi vai labojumi? Nav.

Trešais. Par 204., 221. un 269.pantu. Nav nevienam deputātam nekādu iebildumu. Par ceturto, tātad par 39.pantu. Nav. Piektais– par 50.¹pantu. Arī nav. Sestais– par 136.pantu. Arī nav. Septītais, astotais, tajos ir redakcionāli labojumi? Arī nav. Devītais– arī nav. Desmitais– arī nav. 11. un 12.pants ir konstatējoši, praktiski panti. Arī nav. Otrā sadaļa. Pirmais– par Kriminālkodeksa 150.5.pantu Nav. Par 190.¹pantu. Arī nav. Tātad otrais– par 137. un 150.4. Nav. Un trešā sadaļa– par kriminālprocesa… tas ir konstatējoši, proti, par spēka zaudēšanu, par atsevišķu vārdu un pantu numerācijas aizstāšanu. Nav.

Godājamie kolēģi! Es lūgtu sekretariātu zvanīt ļoti intensīvi. Es ceru, ka tie deputāti, kas nupat izgāja no zāles, nav tālu aizgājuši. Vai visi godājamie deputāti ir reģistrējušies? No tiem kas ir zālē? Paldies. Tad nav vajadzīga atkārtota reģistrācija. Es dzirdu balsis, ka ir vajadzīga. Lūdzu reģistrācijas režīmu, reģistrēsimies. Rezultāts: 113 deputāti. Lūdzu, balsosim par Latvijas Republikas likumu “Par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā un citos likumdošanas aktos”– dokuments Nr.816. Rezultāts: par– 100, pret– nav, atturas– 7. Tātad likums ir akceptēts otrajā lasījumā un arī galīgajā variantā, tā kā nekādi papildinājumi un labojumi otrajā lasījumā nav bijuši. Tātad likums pieņemts. Paldies.

Nākamais, 8.darba kārtības punkts– “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Kriminālprocesa kodeksā” un “Par grozījumiem un papildinājumiem Kriminālkodeksā un Kriminālprocesa kodeksā” pirmajā lasījumā. Cik es zinu, šajā jautājumā ziņotājs būs Niedres kungs. Lūdzu, Niedres kungs, tribīnē. Tātad šajā jautājumā ziņo Latvijas Republikas Advokātu kolēģijas prezidija priekšsēdētājs un šīs darba grupas vadītājs Niedres kungs.

A.Niedre, Latvijas Republikas Advokātu kolēģijas prezidija priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Lūdzu atļaut man vienlaikus ziņot par diviem projektiem, kuri jums izdalītajā materiālā arī ir apkopoti vienā kopumā. Runa ir par tikko nosaukto likumu par grozījumiem Kriminālkodeksā un vairākos citos kodeksos. Un otrs ir par jaunas nodaļas ietilpināšanu Kriminālkodeksā un sakarā ar to arī par attiecīgo grozījumu izdarīšanu.

Mūsu darba grupa, kas tika izveidota pagājušā gada beigās, pie šiem likumprojektiem strādāja jau no šā gada sākuma. Pirms Augstākās padomes aiziešanas atvaļinājumā likumprojekti tika iesniegti. Tagad es gribētu dažos vārdos raksturot, kādēļ šādi likumprojekti bija vajadzīgi.

Kas attiecas uz pirmo likumprojektu, tad galvenais uzdevums, lai izdarītu izmaiņas Kriminālkodeksā un attiecīgi arī citos, ir tādēļ, ka krimināllikums jāsaskaņo ar Augstākās padomes 1990.gada 4.maija Deklarāciju. No teksta ir redzams, kādas izmaiņas galvenokārt tiek izdarītas. Runa ir par izmaiņām 1., 2., 4., 5., 7., 23. un vairākos citos Kriminālkodeksa vispārīgās daļas pantos.

Otrs uzdevums, kuru izvirzīja darba grupa, iesniedzot šādus priekšlikumus, ir ierobežot likumdošanā nāvessoda piemērošanas iespējas. Konkrēti, šajā sakarā tiek ieteikts izdarīt izmaiņas 22., 23., 82., 83., 89.¹, 164.pantā. Tātad šajos gadījumos izslēgt nāvessoda piemērošanu.

Treškārt, dekriminalizēt vairākus nodarījumus, atsevišķos gadījumos paredzot par tiem administratīvo atbildību, kas arī ir norādīts projektā. Runa ir par 92.¹, 96.¹, 112., 124. un vēl virkni citu pantu, par kuriem, ja ir nepieciešams, es varu dot attiecīgus paskaidrojumus.

Un beidzot šajā sakarā ceturtais uzdevums– atteikties no soda izciešanas vietas– audzināšanas darba profilaktorija, kas faktiski Latvijā nekad nav bijis, bet likumā tāds ir paredzēts. Līdz ar to ir jāizdara vairāki labojumi dažādos pantos.

Otrs likumprojekts, kā jau teicu, galvenokārt veltīts jaunas nodaļas ieviešanai Kriminālkodeksā. Tā ir nodaļa– “Noziegumi pret republiku”, kuri pēc projekta izstrādāšanas gaitā nostiprinājušās ieceres ir domāti, lai aizstātu nodaļu– “Sevišķi bīstami valsts noziegumi”. Runa ir par noziegumiem pret mūsu republiku, Latvijas Republiku, un šajā sakarā darba grupa ir vadījusies pēc mūsu izstrādātās koncepcijas, kur šāda nodaļa sevišķajai daļai ir paredzēta. Paraugam šeit ir ņemts 1933.gada Soda likums, taču ar dažām, varētu teikt, izmaiņām, ņemot vērā, ka pašreizējā laikā tas ir pārejas laika modelis. Tā, piemēram, šajā nodaļā ir paredzēta atbildība par kara propagandu, kura bija sevišķi bīstams valsts noziegums. Šeit mūsu teksts gandrīz nemaz nav mainīts. Taču nākamajā Latvijas Republikas Kriminālkodeksā tas būtu ietilpināms citā nodaļā.

Bez tam ņemta vērā Lietuvas Republikas pieredze, kur pagājušā gada oktobrī attiecīga nodaļa jau tika pieņemta, kā arī PSRS Konstitucionālās komitejas viedoklis par šiem labojumiem, kuri arī tika pieņemti pagājušajā gadā.

Mūsu priekšlikumi tika izskatīti Aizsardzības un iekšlietu komisijā un, cik man zināms, tad arī citās komisijās. Tiesību aizsardzības iestādes uz mūsu priekšlikumiem iesniedza savas atsauksmes. Šīs atsauksmes, galvenokārt tās, kuras tika iesniegtas no Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes, tika ņemtas vērā šajā projektā, kurš pašreiz ir jūsu priekšā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies Niedres kungam par ziņojumu. Tātad jautājumi ziņotājam. Pirmais jautā deputāts Silārs, gatavojas deputāts Ēlerts. Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Vispirms es gribētu precizēt… Es labi neatceros, vai mēs 75. un 76.pantu jau esam svītrojuši no Kriminālkodeksa?

A.Niedre: Jā.

I.Silārs: Paldies. Es visnotaļ atbalstu, ka mēs izslēdzam 2. un 5.pantu, kas līdz šim reglamentēja mūsu kodeksu pakļautību PSRS kodeksiem. Man tomēr ir jautājums: kādēļ nav izslēgta 20.panta otrā daļa? 21.panta, piedodiet! Šeit gan ir piedāvāts 6.punktā izslēgt 21.panta trešo daļu, tas ir, par klaidonību, bet tiek atstāta otrā daļa, kas paredz disciplināro bataljonu aktīvā dienestā dienošiem?

A.Niedre: Tāpat varētu jautāt, kāpēc mēs neierosinām izslēgt…

I.Silārs: Es vēl jautāšu daudz, bet pašreiz jautāju tieši par šo.

A.Niedre: Nē, es domāju, ka tas varētu apmēram atbilst… Varētu jautāt par nodaļu “Militārie noziegumi”, kas attiecas uz karadienesta personām. Jums nav tāda jautājuma?

I.Silārs: Būs, būs.

A.Niedre: Tad mēs varētu šos jautājumus apvienot. Pašreiz ir tādas struktūras, kas lieto šo soda veidu, kas pielieto arī tos pantus. Mūsu darba grupai bija ierosinājums neliegt viņiem šīs iespējas. Ja jums liekas, ka mums vajadzētu atteikties no šāda soda veida, to jau var apspriest.

I.Silārs: Tad man ir līdz ar to, protams, jautājums ne tikai attiecībā uz to, kas skar militāros noziegumus, bet man ir jautājums arī par to, kādēļ netiek grozīti 73., 78., 79., 248.pants, kas arī visi atbilst tam pašam 2. un 5.panta nosacījumam?

A.Niedre: Jā, nu…

I.Silārs: Mums ir pašiem sava muita, bet mēs nekādi negribam savos kodeksos pie kontrabandas iekļaut Latvijas robežas šķērsošanu un vērtību izvešanu, bet atstājam visos pantos, ka izlidošana no PSRS, tā izvešana pāri PSRS robežai… Kāpēc?

A.Niedre: Jā, jautājums ietver sevī gandrīz tikpat jautājumu, cik pantu jūs uzskaitījāt, jo katrā ir noteikta atbildība par sava veida noziegumiem. Konkrēti, ja runājam par Kriminālkodeksa 73.pantu– tas ir noziegums, kas paredz atbildību par kontrabandu,– tad, manuprāt, šo jautājumu vajadzētu risināt kompleksi, kā tas jau tika ieteikts vispār ar likumdošanu par muitu. Savus atzinumus par 73.panta izmaiņām attiecībā uz šo kompleksu, tas ir, arī kopā ar muitas kodeksa projektu, mūsu darba grupa jau ir izteikusi. Droši vien jums arī ir nācies ar to jau iepazīties, lūk, šādā sakarā, nevis atraujot no tā jautājumu kompleksa vienu šo jautājumu, un atrisināt atsevišķi šeit Kriminālkodeksā.

Gluži tāpat nupat tika pieņemti otrajā lasījumā labojumi, kas arī skar Kriminālkodeksu. Manuprāt, arī turpmāk tādi būs. Un, pēc manas pārliecības, tie attieksies arī uz vairākiem no tiem pantiem, kurus jūs šeit minējāt. Visus nevar ietvert šajā projektā, kura galvenais mērķis bija attīrīt no pašiem visnepieņemamākajiem apzīmējumiem mūsu krimināllikumā. To pašu zināmā mērā es varētu atbildēt arī attiecībā uz 78., 79.pantu, kur ir runa par gaisa telpas nodrošināšanas jautājumiem, krimināltiesiskajiem… Pagaidām mums šī kārtība nav mainīta arī, ja tā varētu teikt, citā plāksnē. Manuprāt, pāragri tieši šodien šajā likumā atrisināt minēto jautājumu. Tas, protams, nenozīmē, ka nevajadzētu šos jautājumus risināt. Iespējams, arī turpmākajos lasījumos vēl vajadzētu atgriezties pie tiem.

Visbeidzot– par militāro noziegumu, ko jūs minējāt, liekas, 242.pantu. Šeit vispār ir atsevišķs jautājums likumprojektā par valsts dienestu vai par valsts obligāto…

I.Silārs: Piedodiet, tas ir 248.– par kara noslēpumu izpaušanu.

A.Niedre: Jā, jā, tur arī šos jautājumus vajadzētu risināt.

I.Silārs: Jā, paldies, par to es vēl izteikšos debatēs, bet man vēl ir jautājums. Šeit mēs atkal skaram izmaiņas Kriminālprocesa kodeksā. Šeit preambulā ir ļoti skaists pirmais teikums: “Saskaņā ar 4.maija Deklarāciju”. Un atkal, jau kārtējo reizi, mainot Kriminālprocesa kodeksu, tiek atstāta Valsts drošības komitejas kompetence, līdzdalība atsevišķu pantu izskatīšanā, kāpēc?

A.Niedre: Es atvainojos, varbūt jūs precizētu…

I.Silārs: Kriminālprocesa kodeksa 127.pantā paredzētās kompetences netiek noņemtas.

A.Niedre: Tātad nevis par to, ka… es pārpratu nedaudz, es sapratu jūsu jautājumu, it kā mēs gribētu…

I.Silārs: Nē, nē…

A.Niedre: It kā mēs gribētu papildus, bet tieši otrādi– mēs noņemam, un arvien vairāk. Jā, redziet, es nezinu, kā varētu nosaukt kopumā to rīcību, bet, ja jūs uzšķirtu 10.lappusi, tad jūs redzētu, ka tieši šajā daļā jūsu ierosinājums lielā mērā ir apmierināts.

I.Silārs: Labi, paldies par atbildi. Un pēdējais jautājums man ir vispārējs. Es skatos, ka mēs nepārtraukti, arī šajā labojumā, pārliekam šo to no Kriminālkodeksa uz Administratīvo pārkāpumu kodeksu, vai, jūsuprāt, tomēr nebūtu loģiski, ja mums būtu viens sodu kodekss un otrs– sodu izpildes kodekss, kurā par katru noziegumu atkarībā no pārkāpuma, nozieguma pakāpes būtu paredzēta kriminālatbildība un arī administratīvā atbildība.

A.Niedre: Es šeit varētu izteikt tikai savas personiskās domas, taču jautājums ir principiāls. Manā uztverē tas, ka mums šodien ir nevis viens sodu kodekss, kā tas bija 1933.gadā, bet ir divi, ja mēs runājam par kriminālo un administratīvo kodeksu, nav solis atpakaļ, bet tas ir solis uz priekšu. Tās ir manas personiskās domas. Līdz ar to esam atbrīvojuši virkni cilvēku no noziedznieku vārda, ja tā varētu teikt. Manā izpratnē tam ir ārkārtīgi liela nozīme. Es domāju, ka tas ir tā vērts, lai šo kodeksu saglabātu, lai gan, protams, te ir savas grūtības. Mēs, piemēram, projektējam nākotnē, tā tas mūsu koncepcijā ir atzīmēts, līdzās noziegumiem ieviest jēdzienu “kriminālpārkāpums”, kas jau kaut kur robežojas ar administratīvo pārkāpumu un noziegumu. Tas attiecīgi būtu vērtējams kā noziegums pēc savas bīstamības, bet pēc savām sekām tas būtu nostādāms jau tuvāk administratīvajam pārkāpumam. Ja mēs ejam atpakaļ uz vienu kodeksu, uz sodu kodeksu, tad mēs it kā saliekam visus, ja tā varētu teikt, vienā grupā. Un diemžēl mums var iznākt tā, ka liela daļa mūsu republikas iedzīvotāju būs spiesti atbildēt pēc šā kodeksa. Tās ir manas personiskās domas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Ēlerts, gatavojas deputāts Edmunds Krastiņš.

I.Ēlerts: Man cienījamam autoram divi jautājumi par otro likumu. Pirmais ir par 60.pantu– par spiegošanu. Es saprotu, ka valsts militāru noslēpumu saturošu ziņu nodošana patiešām ir spiegošana. Taču ko autori ir domājuši ar “citu ziņu nodošanu”, “nozagšanu un vākšanu nolūkā tās nodot ārvalsts izlūkošanas iestādēm, lai tās izlietotu pret Latvijas Republikas interesēm”? Turklāt sods ir paredzēts precīzi tāds pats, kāds Kriminālkodeksā ir paredzēts par tīšu slepkavību ar iepriekšēju nodomu?

A.Niedre: Es varbūt sākšu ar otro. Ar sodiem ir tā, ka vienmēr visi skatās uz maksimālo… Ir starpība. 99.pantā mēs runājam par augstāku minimālo robežu, maksimālā robeža ir 15 gadi visos gadījumos, šeit minimālā robeža ir zemāka, taču, manuprāt, pamatoti būtu noteikt paaugstinātu atbildību principā par noziegumiem pret republiku kaut vai tīri, ja tā varētu sacīt, profilakses nolūkos.

Kas attiecas uz paša nozieguma sastāva būtību, es gribētu teikt, ka principā tā šo jautājumu risina ne tikai pie mums, ne tikai mūsu projektā, tā šo jautājumu risina arī visur, jo būtībā naidīgām organizācijām, ārvalstu organizācijām var būt noderīgas ne tikai tādas ziņas, kas ir valsts noslēpums. Starp citu, mums tādas arī nemaz nav noteiktas. Minētās organizācijas var interesēt citas ziņas, kuras varētu būt visiem pieejamas, bet kuras tiek speciāli vāktas. Ja tas tā, tad arī tā ir spiegošana. Šajā gadījumā, kā jūs redzat, runa ir ne vien par noslēpumu saturošām ziņām, bet arī par citām ziņām, kas tiek nozagtas vai vāktas, ja ir speciāls uzdevums. Es varu vēl papildus piebilst, ka mūsu kaimiņi– Lietuvas likumdevēji– arī tādā veidā atrisināja šo jautājumu. Tas arī viss, ko es varu sacīt.

I.Ēlerts: Paldies.

A.Niedre: Es domāju un gribētu vērst cienījamo deputātu uzmanību visumā uz to, ka šeit ir runa par pašiem bīstamākajiem apdraudējumiem pret Latvijas Republiku. Te tas sodu arsenāls būtu jāpiemēro.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungam vēl viens jautājums.

I.Ēlerts: Man rodas jautājums par 61. un 62.pantā noteikto atbildību par Latvijas Augstākās padomes deputātu un ārvalstu pārstāvju dzīvības un veselības apdraudējumu. Tātad par dažādām soda normām 61.pantā un 62.panta pirmajā daļā. Kā autori to pamato? Vai tas ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs?

A.Niedre: Jā, jums ir visvieglāk pateikt, te ir runa, kā jūs redzat, par konkrētu amatpersonu loku. Līdz ar to tas iegūst tādu ne tik abstraktu skanējumu. Šajā sakarā es gribētu sacīt: mēs izvēlējāmies šādus divus pantus, vadoties arī pēc mūsu kaimiņrepublikas parauga– pēc Lietuvas Republikas parauga.

Kas attiecas uz spēkā esošo 61. un 62.pantu, šajos pantos ir noteikta atbildība par terora aktu, par valsts vai sabiedriskā darbinieka vai varas pārstāvja noslepkavošanu un tā tālāk. Ārējā līdzība šeit ir, taču mums likās, ka mēs konkretizējām, noteicām tātad cietušo loku– tās ir mūsu republikas amatpersonas, varas pārstāvji, sabiedriskie darbinieki, kuri pēc mūsu darba grupas ieskata ir īpaši jāaizsargā. Kas attiecas uz ārvalstu pārstāvjiem, tad arī šeit mēs izdalījām atsevišķi no citiem gadījumiem, kad tiek izdarīti šādi uzbrukumi, lai mēs nodrošinātu arī ārvalstu pārstāvju neaizskaramību tajā laikā, kad viņi atrodas oficiālās tikšanās reizēs mūsu republikā.

Man jāpiezīmē, ka mūsu Kriminālkodeksā ir vairāki citi panti, kuri arī paredz atbildību. Es runāju par 99.pantu– slepkavības sakarā ar sabiedrisko vai dienesta darbību, par cita veida vardarbību. Arī 186.pants un vairāki citi panti ir šajā sakarā. Taču šeit šie gadījumi izdalīti atsevišķi. Kā jau teicu, to vislabāk jūs varat noteikt paši, proti, vai tas tā ir nepieciešams vai nav. Lūk, tāds bija mūsu priekšlikums.

I.Ēlerts: Man jāatvainojas cienījamam autoram, es laikam nepareizi esmu uzdevis savu jautājumu. Es nebūt neiebilstu pret šiem pantiem, pret šo noziegumu kvalifikāciju, bet es jautāju: kādēļ ir atšķirīgi soda mēri 61.pantā un 62.panta pirmajā daļā? Vadoties pēc loģikas, tomēr vajadzētu būt vienādiem soda mēriem.

A.Niedre: Es, vienīgais, varu izskaidrot, ka 61.pantā jautājums ir risināts, ja tā varētu teikt, vienkāršāk. Šeit vienā normā ir iekļauti visi gadījumi. 62.pantā, kā jūs redzat, ir vairāki varianti. Pirmajā gadījumā ir vairāki personiska rakstura, otrajā gadījumā ir paredzētas sekas, kuras varētu izpausties kā starptautiski sarežģījumi. Un šeit mēs nācām, ja tā varētu teikt, netieši pretī arī PSRS Konstitūcijas komitejas atzinumam, kura Lietuvai pārmet, ka tā paredz nāvessodu, jo to varētu darīt tikai vissavienības mērogā. Mums nevienā gadījumā, kā jūs redzat, sankcijā nav paredzēts nāvessods. Bet tajā pašā laikā esam konstruējuši normas tā, ka tādā gadījumā, ja noziegums ir saistīts ar konkrētas personas noslepkavošanu, iestājas atbildība pēc tā panta, kas paredz atbildību par slepkavību. Līdz ar to mums likās, ka tas nav vajadzīgs. Lūk, tas varētu zināmā mērā izskaidrot, kāpēc mums ir tāda starpība šajās sankcijās.

I.Ēlerts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājumu uzdod deputāts Edmunds Krastiņš, un gatavojas deputāts Ziediņš.

E.Krastiņš: Man jautājums arī par šo otro likumprojektu. Vienīgi žēl, ka autori nav ievērojuši mūsu noteikto kārtību par to, kā noformē likumprojektus, proti, jānorāda, kas to ir sagatavojis. Taču tā tāda tehniska piezīme. Tātad par pantiem– no 59. līdz 64.pantam. Sakiet, ar ko jūs pamatojat nepieciešamību visos šajos gadījumos konfiscēt vainīgā mantu? Īpaši tas attiektos uz 61. un 62.pantu.

A.Niedre: Mantas konfiskācija ir iedarbīgs sods.

E.Krastiņš: To es saprotu.

A.Niedre: Tas ir piemērots kā papildsods. Mums likās, ka šajos gadījumos mūsu…

E.Krastiņš: Bet vai jums neliekas loģiskāk, ka iedarbīgāka būtu tāda kārtība, ka pirmām kārtām šim vainīgajam būtu jāatlīdzina attiecīgie zaudējumi, ja varbūt būtu paredzēti konkrēti naudassodi. Pretējā gadījumā man liekas, ka jūs esat vienkārši ņēmuši paraugu no jebkuras totalitāras valsts sodu likumdošanas.

Otrs jautājums par 63. un 64.pantu. Ko jūs šeit esat domājuši ar vārdiem “kolektīvā manta”, “kolektīvās organizācijas”?

A.Niedre: Pēc darba grupas ieskata tas aptver tās struktūras, mantas īpašnieka struktūras, kādas pašreiz mūsu republikā ir.

E.Krastiņš: Un tādā gadījumā jūs uzskatāt, ka nevar tikt veikta diversija un kaitniecība pret privātuzņēmumu, pret privātu mantu. Tas šeit nekādi netiek, manuprāt, atspoguļots. Šeit ir runa tikai par valsts vai kolektīvajām organizācijām. Vai arī šeit nav iezadzies kāds recidīvs no vecās likumdošanas?

A.Niedre: Es gribētu vienīgi lūgt pievērst jūsu uzmanību, ka nodaļa saucas– “Noziegumi pret republiku”. Vairāk man nekā nav ko paskaidrot.

E.Krastiņš: Bet tādā gadījumā ko nozīmē “kolektīvā manta”?

A.Niedre: Republikas ekonomikas intereses…

E.Krastiņš: Redziet, mums var būt dažādi uzskati. Es uzskatu, ka nākotnē republikas interesēs būs ārkārtīgi svarīgs privātīpašums, tas būs ārkārtīgi svarīgs, svarīgāks vēl par valsts un kolektīvo. Tāpēc man šeit liekas nesaprotama šī nevienlīdzīgā nostāja pret dažādiem īpašuma veidiem.

A.Niedre: Es varu vienīgi piezīmēt, ka tas ir domāts pārejas periodam. Taču, ja jums ir kādi konkrēti labojumi, tos varētu ņemt vērā.

E.Krastiņš: Es domāju, ka arī pārejas periodā mums veidosies privātīpašums.

Nākamais jautājums. Pirmā likumprojekta sākumā ir šī skaistā deklarācija par cilvēka tiesību un brīvību aizstāvību. Acīmredzot saskaņā ar starptautiskajām cilvēka tiesību normām. Tātad jautājums– cik precīzi ir saskaņoti 65.pants un turpmākie panti ar attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, kurām mēs esam pievienojušies pēc 4.maija Deklarācijas pieņemšanas? Arī iepriekšējā likumprojektā, ja nemaldos, bija par vardarbības propagandu. Cik lielā mērā tas ir saskaņots ar starptautiskajiem aktiem, kuriem esam pievienojušies?

A.Niedre: Pēc manas izpratnes, šeit nav pretrunu.

E.Krastiņš: Nav pretrunu. Tad pēdējais jautājums– par 66.pantu, proti, par kara propagandu. Vai jums neliekas, ka šeit noteiktais laiks būtībā nereālam noziegumam ir no trim līdz astoņiem gadiem. Faktiski šeit minimālā robeža ir pat augstāka nekā daudziem no šiem valsts noziegumiem. Vai jums liekas, ka reāli ir iespējama kara propaganda pašreizējos apstākļos, reāla kara propaganda? Es domāju, nevis kāda zēna vai jaunekļa niekošanās, bet kad uz šā panta pamata var aizturēt un notiesāt uz trīs gadiem. Tas ir minimums. Tiesnesim te nebūs citas iespējas.

A.Niedre: Likums dod iespēju noteikt arī zemāku sodu, taču, ja jums liekas, ka vajadzētu šo minimālo sankciju pārskatīt, es domāju– tam nav principiālas nozīmes.

E.Krastiņš: Sakiet, vai demokrātisko valstu likumdošanā arī paredzētas šādas normas pret kara propagandu? Un kāda veida ir šīs normas?

A.Niedre: Principā, jā. Runa ir par 1950.gadā pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas attiecīgo rezolūciju, kurai sekoja liela daļa valstu.

E.Krastiņš: Un šis pants ir saskaņots?

A.Niedre: …Nav savā nacionālajā likumdošanā ietvērušas, bet lielākā daļa ir. Un es jau te, garām ejot, pieminēju, es gribētu sacīt, ka nākotnē, tad, kad mēs izstrādāsim Latvijas Republikas Kriminālkodeksu, tajā mums pēc koncepcijas ir iecerēta nodaļa– “Noziegumi pret cilvēcību”. Un šim pantam būtu vieta tajā nodaļā.

Un, visbeidzot, uz jūsu izteikto piezīmi es varu vienīgi piebilst, ka dokumenti Augstākajai padomei tika nosūtīti ar manu pavadrakstu. Tur bija norādīts, kas mēs esam. Taču projektos tas nav iekļuvis. Tā ka šo pārmetumu es negribētu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Ziediņš, pēc tam mums būs viens paziņojums, bet vēl pēc tam– pusdienu pārtraukums.

Z.Ziediņš: Man ir jautājums par grozījumiem Latvijas PSR Kriminālkodeksa 65.panta 3.punktā Sakiet, lūdzu, vai darba grupa uzskata, ka jāaizstāv tikai nākamie deputātu kandidāti? Vai pret apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu tiks aizstāvēti deputāti? Kāpēc šeit pēc vārdiem “deputātu kandidātiem” nav vārda “deputāti”, tas ir, tie, kas mēs esam pašreiz?

A.Niedre: Jā, kas attiecas uz šo pantu, tad mēs esam gluži vienkārši transformējuši pašreizējo 129.¹pantu, kurš ir pavisam citā nodaļā. Pēc darba grupas ieskata, jākoncentrē kā noziegumu pret republiku, lūk, arī 65. ar indeksu 3. 65. ar indeksu 2 un vēl 65. ar indeksu 5. Nekādas citas izmaiņas šajos pantos, izņemot valsts simbola zaimošanu, kurš nesen bija Augstākās padomes izskatīšanas priekšmets, mēs neizdarījām.

Z.Ziediņš: Es atvainojos, man nav skaidrs. Vai jūsu komisija nodarbojas ar likumu transformāciju no viena papīra uz otru vai ar likumu izstrādi šim pārejas periodam? Lai gan tas nav jautājums. Uz to es nemaz negribētu atbildi sagaidīt.

Otra lieta. Tātad man ir ierosinājums– papildināt 65.panta 3.punktu ar vārdu “deputātu”. Lūdzu to pierakstīt.

Otrs jautājums. Mani neapmierināja jūsu atbilde uz Silāra kunga uzdoto jautājumu par Valsts drošības komitejas pieļaujamo līdzdalību izmeklēšanas procesā. Un man jums, komisijai, jautājums: kurā vietā (es neesmu jurists) te atspoguļosies Ministru padomes rīkojums Nr.112-r, proti, Godmaņa izdotais rīkojums? Kurā vietā šis rīkojums tiks pasludināts par nelikumīgu, un kurā vietā tas tiks atcelts? Jūs taču esat komisija, kas strādā, lai nepieļautu Valsts drošības komitejas līdzdalību izmeklēšanas procesā. Tāpēc man interesē, kurā vietā? Izlasot šo likumu, es redzu, ka Godmaņa rīkojums Nr.112-r tiek atsaukts kā mūsu valstī nepieņemams.

A.Niedre: Redziet, es gribētu atbildēt vispār. Mūsu komisija nodarbojas ar Kriminālkodeksa izstrādāšanu, transformāciju, kā jums patika teikt, un arī citiem jautājumiem attiecībā uz šo kodeksu. Tas jautājums, ko jūs man uzdodat, attiecas uz Kriminālprocesa kodeksu.

Z.Ziediņš: Paldies. Un trešais– ļoti īss jautājums.

A.Niedre: Es varu vienīgi šajā sakarā teikt, ka visos tajos gadījumos, kur pieskaramies krimināllikuma pārveidošanai, mēs izņemam šā likuma piemērošanas iespējas no jūsu attiecīgi nosauktās organizācijas.

Z.Ziediņš: Paldies. Un trešais– ļoti īss jautājums. Mani arī neapmierināja jūsu atbilde deputātam Krastiņam, jo pārejas procesā ir tieši jāaizstāv privātīpašuma tiesības. Pēc tam tās aizstāvēs mūsu pašu sabiedrība ar savu mentalitāti. Sakiet, lūdzu, vai jūsu komisija vispār domā kaut ko darīt, lai privātīpašnieka tiesības tiktu aizstāvētas, jo šie likumi atkal attiecas uz visādām mistiskām kolektīvām sabiedrībām? Vai jūs vispār strādājat? Un kad mēs šādus likumus redzēsim?

A.Niedre: Runa ir par Kriminālkodeksa projektu kopumā. Mums ir dots uzdevums pirmatnējo projektu iesniegt līdz šā gada beigām. Es ceru, ka, neraugoties uz to, ka mēs šo darbu veicam sabiedriskā kārtā līdzās savam tiešajam darbam, šo darbu izpildīsim. Šajā ziņā jāsaka, ka mums ir jāizdara, ja tā varētu teikt, visai radikāli pārveidojumi kriminālajā likumdošanā. Jo pašreiz, iespējams, jums tas ir zināms, ir paredzēta pilnīgi atsevišķa atbildība gan pret privātīpašumu, gan personīgo īpašumu (tā tas ir nosaukts likumā), gan pret valsts, sabiedrisko, ja vēlaties teikt, kolektīvo īpašumu. Līdz ar to šajā ziņā ir jāizdara tādi pārveidojumi. Es domāju, ka jūs tam piekritīsiet.

Z.Ziediņš: Es pilnīgi piekrītu, es tikai gribēju dzirdēt konkrētu atbildi no jums, vai privātīpašuma aizsardzība šogad tiks juridiski nokārtota vai netiks. Jūs, es saprotu, esat tajā komisijā, kas ar to jautājumu strādā.

A.Niedre: Es jums devu atbildi.

Z.Ziediņš: Paldies.

A.Niedre: Lūdzu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, paldies Niedres kungam. Atbildes uz jautājumiem viņš turpinās pēc pārtraukuma. Tātad līdz pārtraukumam mums jāizlemj vairāki jautājumi.

Pirmais. Līgotņa kungs ir ierosinājis pārtraukumu saīsināt uz vienu stundu. Vai šāds ierosinājums ir ļoti populārs deputātu vidū? Vai kāds atbalsta šādu deputāta Līgotņa ierosinājumu? (Zālē troksnis.) Neatbalsta. Paldies. Tad es domāju– mēs neliksim uz balsošanu.

Otrais. Deputātu grupa (rakstīts krievu valodā, 21 paraksts, tātad tā ir frakcija “Līdztiesība”) ierosina sekretariātam pavairot laikraksta “Novostji Rigi” vienu rakstu, jo tas esot dokuments. Es domāju, ka uz tādu neprātu Augstākā padome neies, lai šo avīzi nosauktu par dokumentu. Vai ne? Turklāt ar pavairošanu laikam nodarbojas citas iestādes. Un pie tam katrs deputāts var iegādāties šo laikrakstu, kas ir brīvā pārdošanā visos kioskos. Tā ka laikam šis jautājums, man liekas, ir galīgi nepamatots. Paldies.

Un trešais ir būtiskāks– Geidāna kungs ir gatavs mums ziņot, pie kādiem lēmumiem ir nonākusi balsu skaitīšanas komisija.

Lūdzu, Geidāna kungs! Pēc tam– pusotru stundu ilgs pārtraukums. Pēc pārtraukuma jautājumu uzdod deputāts Endziņš.

I.Geidāns: Godājamie mūsu pirmās plenārsēdes vadītāji, cienījamie kolēģi, kuriem ir spēks un griba atnākt! Pārtraukumā bija sanākusi jūsu ievēlētā balsu skaitīšanas komisija, kurai jūs uzticējāt saskaitīt to, cik mēs esam, par ko un pret ko. Sēdē piedalījās kopumā 78 procenti no komisijas sastāva. Komisijas lēmums ir šāds: tā kā jūs atstājat to pašu balsu skaitīšanas komisijas sastāvu, tad arī komisija, turpinot jūsu labo domu, arī nobalsoja par agrāko komisijas vadības sastāvu. Tas ir– sekretārs balsu skaitīšanas komisijā ir mūsu kolēģis Jānis Endele. Priekšsēdētāja pienākumus uzticēja Imantam Geidānam. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)