Frakciju viedokļi

Pēc 2005.gada 24. novembra sēdes

Latvijas radio tiešajā raidījumā

J.Šmits
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Kā jūs noteikti būsiet dzirdējuši, Latvijas Pirmā partija pirms nedēļas sagatavojusi grozījumus Saeimā pieņemtajam Azartspēļu un izložu likumam.

Mūsu izstrādātie grozījumi izvirza pastiprinātas prasības azartspēļu rīkošanai, lai ierobežotu azartspēļu piedāvājumu, vietu skaitu un to pieejamību.

Latvijas Pirmā partija ierosina noteikt, ka kazino un spēļu zāļu izvietošana tiek ierobežota ar nosacījumu, ka tās drīkst izvietot tikai un vienīgi viesnīcās, kurās ir vairāk par simts numuriem. Mūsu partija vēl arī piedāvā nosacījumu, ka azartspēlēs drīkst piedalīties personas, kuras sasniegušas 21 gada vecumu. Mēs uzskatām, ka tieši vecuma grupā no 18 gadiem ir vērojama vislielākā atkarība no azartspēlēm.

Mēs atkārtoti uzstājam, ka “spēļu elles” nedrīkst būt valsts iestādēs, baznīcās vai kulta celtnēs, ārstniecības un izglītības iestādēs, kā arī teritorijās, kas atrodas ne tuvāk kā 500 metri no šīm ēkām.

Grozījumi arī nosaka, ka līdz 2006.gada 1.jūlijam jāpārveido vai pat jāslēdz kazino un spēļu zāles, kuras neatbilst Azartspēļu un izložu likumā noteiktajām normām.

Latvijas Pirmā partija izmantos visas iespējas, lai ierobežotu azartspēļu izplatību.

Ar gandarījumu jāatzīst, ka Saeimas Juridiskā komisija šonedēļ atbalstījusi Latvijas Pirmās partijas iesniegtos grozījumus Satversmē, kas paredz noteikt, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti. Saeima šos grozījumus izskatīs nākamajā ceturtdienā otrajā lasījumā.

Latvijas Pirmā partija saņēmusi vairāk nekā 5000 parakstu ar atbalstu šiem Satversmes grozījumiem un vēlas pateikties visiem par izteikto atbalstu. Mēs arī turpmāk gaidām atbalstu no visiem labas gribas cilvēkiem, jo sabiedrības vairākums klusēt vairs nedrīkst.

Mēs arī vēlētos izteikt stingru atbalstu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapam Jānim Vanagam saistībā ar viņa stingro nostāju tautas morālo vērtību sargāšanā un vēlam saglabāt šo stingro mugurkaulu arī turpmāk, neskatoties uz lielo spiedienu, ko viņš saņem no dažādām pusēm.

Šodien Saeima otrajā lasījumā pieņēma arī likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kas paredz papildināt Kārtības rulli ar Deputātu ētikas kodeksu. Šī ētikas kodeksa mērķis ir iedibināt augstus uzvedības standartus un vairot sabiedrības uzticību Saeimai un tas būs saistošs visiem deputātiem. Šajā kodeksā ir paredzēts, ka deputāts ir morāli atbildīgs sabiedrības priekšā par savu darbību, vārdiem, žestiem, balsojumiem, kā arī citu rīcību.

Latvijas Pirmā partija cer, ka Deputātu ētikas kodekss tiešām disciplinēs deputātus, liks viņiem pārdomāt vārdus, ko viņi saka no Saeimas tribīnes un ne tikai tur, kā arī atturēs deputātus no pārējo kolēģu personīgas apvainošanas.

Visbeidzot es šodien gribētu sveikt mūsu Latvijas aizsardzības spēku pirmo komandieri, bijušo iekšlietu ministru, mūsu frakcijas deputātu Daini Turlo 55 gadu jubilejā!

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Pildot mūsu vēlētāju – Latvijas sabiedrības – gribu, atsaucoties uz šī gada novembrī organizētās aptaujas rezultātiem, Zaļo un Zemnieku savienība šodien valdībā iesniedza jautājumu par bezmaksas mācību grāmatu nodrošināšanu bērniem, kas mācās un iegūst pamatizglītību. Šis jautājums tika izskatīts un frakcijas par to domā. Zaļo un Zemnieku savienības nostāja ir stingra un nemainīga – nākamā gada budžeta grozījumos, ja tādi būs, vai nākamā gada budžetā jāiestrādā līdzekļi tieši šīm grāmatām. Mūsu aplēses liecina, ka šī summa nav nemaz tik briesmīga, kā tas varētu būt pie milzīgiem izdevumiem. Tas varētu būt 2,5–3 miljoni latu. Mēs šo līniju ļoti stingri turēsim un ceram, ka mūsu koalīcijas partneri mūsu iniciatīvu un arī Latvijas iedzīvotāju vēlmi atbalstīs.

Otrs jautājums, kas pašreiz virmo sabiedrībā, ir azartspēles. Zaļo un Zemnieku savienības nostāja ir pilnīgi skaidra un nepārprotama – “spēļu ellēm” ir jāpazūd no pilsētu centriem, un tās ir krasi jāsamazina. Šajā brīdī mūs ļoti satrauc informācija, ka laika periodā no šī gada marta līdz šī gada septembrim, kad Rīgā izdoti noteikumi, ka “spēļu elles” jāsamazina, ir izsniegtas 38 jaunas licences. Tātad tā vietā, lai “elles” pazustu no Rīgas centra, tiek dotas jaunas licences. Tas mums liek domāt par to, kā pašvaldība strādā un kā mums balsot un kā precīzāk panākt to, lai šīs “elles” mūsu pilsētā nebūtu.

Trešā lieta, kas mūs satrauc, un droši vien mēs pat arī atbalstītu “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumus, ir grozījumi Pilsonības likumā. Mēs ļoti rūpīgi iepazīsimies ar šiem priekšlikumiem, ko mūsu kolēģi izstrādā, jo arī mūs uztrauc tie gadījumi, kad tik brīvi un bieži vien ar ļoti apšaubāmiem līdzekļiem tiek iegūta pilsonība. Kad šie priekšlikumi parādīsies Saeimas darba kārtībā, mūsu frakcija par tiem lems, un es neizslēdzu iespēju, ka mēs varētu tos atbalstīt.

V.Orlovs
(politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien es nepievērsīšu jūsu uzmanību jautājumiem, kurus izskatīja Saeima, bet pievērsīšos tiem pieprasījumiem, kurus parakstīja arī politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija. Viens no tiem ir ārlietu ministram A.Pabrika kungam sakarā ar to, ka Saeimas atklātā Ārlietu komisijas sēdē Latvijas Republikas vēstniece Baltkrievijas Republikā Maira Moora atklāti paziņojusi par valsts līdzekļu izlietošanu Baltkrievijas Republikas nevalstisko, sabiedrisko organizāciju finansēšanā. Mēs gribam pievērst uzmanību dubultstandartiem, tāpēc ka ne tik sen Krievijas parlaments pieņēma lēmumu iedalīt 500 miljonus rubļu, lai finansētu sabiedriskās organizācijas kaimiņvalstīs, kur, kā viņiem liekas, ir problēmas ar demokrātiju. Uz šo lēmumu ļoti asi reaģēja Latvijā izdotie laikraksti. Tajā pašā laikā mēs atklāti finansējam sabiedriskās organizācijas Baltkrievijā, kuras ir nevalstiskas, kurām nepatīk esošais prezidents A.Lukašenko un viņa sabiedrotie. Mums liekas, ka nevar būt dubulta pieeja – mēs pretojamies tad, kad mūsu kaimiņvalstī izdalīta nauda, lai finansētu sabiedrisko organizāciju Latvijā, tajā pašā laikā finansējam sabiedriskas organizācijas citur.

Otrs mūsu pieprasījums tiek nosūtīts veselības ministram sakarā ar to, ka 15.novembrī LETA paziņoja, ka mums draud zāļu cenas pieaugums par 30–60%. Mums liekas, ka tam nav pamata. Mūsuprāt, medikamentu cenas ir spiediens uz valdību, lai palielinātu summu kompensējamām zālēm. Tajā pašā laikā pagaidām nav zināms par sekām tāpēc, ka pagājis ir tikai gads. Kompensējamām zālēm ir izdalīti vairāk nekā 10 miljoni latu, un tajā pašā laikā par vienu tūkstoti samazinājies gultu skaits slimnīcās.

Vēl mēs gribam pievērst uzmanību tam, kā strādā Valsts valodas centrs. Pašreiz notiek preses konference, kuru noorganizēja politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija. Mums ir zināmi fakti, ka Valsts valodas centrs it kā uz anonīmu vēstuļu pamata pārbauda atsevišķas organizācijas, kur it kā nelieto valsts valodu. Valsts valodas centram pēc statusa jānodarbojas ar to, ka jāizsniedz tikai valodas prasmes zināšanu dokumentus, bet nodarboties ar pārbaudi uz anonīmu vēstuļu pamata nedrīkst. Mēs pievērsām tam uzmanību un vērsīsimies tiesā.

S.Bendrāte
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodienas plenārsēdes darba kārtībā bija ap 30 jautājumu, tomēr šī bija viena no tā sauktajām ātrajām plenārsēdēm – tikai pusotru stundu gara.

Noteikti viens no svarīgākajiem jautājumiem dienas kārtībā bija ilgi gaidītās izmaiņas Saeimas kārtības rullī, kas saistītas ar Deputātu ētikas kodeksa pieņemšanu un īstenošanu. Atgādināšu, ka “Jaunais laiks” bija šī dokumenta tapšanas iniciators.

Šodien mēs šo dokumentu skatījām otrajā lasījumā, un pašā Deputātu ētikas kodeksā bija tikai viens precizējošs priekšlikums.

Kad pirms pusotra mēneša Deputātu ētikas kodekss nonāca līdz izskatīšanai Saeimas plenārsēdē, par to bija dažādi komentāri publiskajā telpā. Jūs dzirdējāt un lasījāt argumentus gan par, gan pret. No savas trīs gadu pieredzes darbā partijas “Jaunais laiks” Ētikas komisijā varu teikt, ka tas būs ļoti liels solis deputātu atbildības celšanā, jo Deputātu ētikas kodeksa mērķis ir iedibināt augstus uzvedības standartus, vairojot sabiedrības uzticību Saeimai.

Deputātu ētikas kodekss paredz, ka deputātam jāģērbjas un jāizturas pieklājīgi, un jākopj sava runas kultūra. Varbūt pats galvenais, ir tas, ka deputāts ir morāli atbildīgs sabiedrībai par savu darbību – arī runām un balsojumiem; atzīst savas kļūdas un cenšas tās labot; balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju; nepieļauj personisko un valsts interešu konfliktu; izvairās no pārprotamām situācijām, un konfidenciālu informāciju, ko ieguvis kā amatpersona, deputāts neizmanto privātās interesēs; pašmērķīgi neizrādās no Saeimas tribīnes un uztur pastāvīgu un atklātu saikni ar sabiedrību.

Deputāta ētikas kodeksā ir 23 punkti. Daudz vai maz? Vienmēr var vēlēties vairāk un labāk, bet svarīgi būs tas, cik lietišķi un konstruktīvi strādās Mandātu un iesniegumu komisija. Skatot jautājumus pēc būtības, viegli nebūs, jo tie nekad nebūs ātri lēmumi.

Amerikas parlaments savu Ētikas kodeksu veidoja 200 gadus. To darīsim arī mēs – turpināsim Deputātu ētikas kodeksa pilnveidošanu.

“Jaunais laiks” uzskata, ka ar šā dokumenta pieņemšanu ētikas process Saeimā būs sācies. Un mēs ceram, ka gala variantā mēs šo dokumentu pieņemsim vēl šajā gadā.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Kā jau es īsajā uzrunā pirms nedēļas teicu, vēl tinte uz Azartspēļu un izložu likuma grozījumiem nav nožuvusi, kad sākušās jaunas diskusijas par vēlreizējiem grozījumiem. Acīmredzot tas nozīmē tikai to, ka valdības partijām un Rīgas domes vadošajām partijām vajadzētu tomēr sēsties pie viena galda un tikt skaidrībā, kā labāk šo jautājumu regulēt – vairāk uzticēties valdībai vai pašvaldībām, vai varbūt tomēr šos abus variantus kombinēt.

Mūsu frakcija interesējās pie Ministru prezidenta A.Kalvīša kunga par to, kā tiek un kā gatavojas pildīt Okupācijas režīma nosodījuma deklarācijā minēto par savstarpējiem norēķiniem starp Latviju un okupētājvalsti Krieviju, tātad par mūsu iespējām risināt jautājumus par nodarīto zaudējumu atgūšanu. A.Kalvīša kungs deleģēja šo atbildes sniegšanu ārlietu ministram, kurš tajā laikā neatradās Latvijā. Pēc zināmas noskaidrošanas izrādījās, ka ārlietu ministrs tiesības atbildēt ir deleģējis tieslietu ministrei, kura acīmredzot par to vēl vakar pēcpusdienā neko nezināja. Beigu beigās neliela formāla atbilde ar divu mums jau labi zināmu dokumentu uzskaitījumu tomēr parādījās. Interesantākā bija tieslietu ministres atbildes pēdējā rindiņa, ka šie jautājumi ir iekšlietu ministra kompetencē. Tā kā riņķa dancis turpinās. Katrā gadījumā mēs pārliecinājāmies, ka šajā jautājumā ir vēlme grūst atbildību no viena uz otru un īsti par šo okupācijas seku rezultātu aprēķināšanu un tālāko darbību neviens konkrēti neatbild. Domāju, ka mēs savus jautājumus turpināsim.

Jautājumā par valsts himnu mūs pamudināja startēt ļoti interesanta nianse, ka dažādos komercpasākumos un sporta pasākumos ieviesusies prakse spēlēt saīsinātus himnas variantus, diemžēl dažādus un ļoti dažādā veidā. Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus, kas šo kārtību it kā legalizē, tajā pašā laikā nepasakot, kas tad nosaka šo saīsināto himnas versiju un kādos gadījumos to var spēlēt. Lūk, tieši tāds bija arī mūsu nelielo grozījumu likumā “Par Latvijas valsts himnu” mērķis – noteikt ar likumu zināmu pamatu, ka ir tikai viena versija un kādos gadījumos to vispār var izpildīt.

Neliels mūsu priekšlikums bija arī Saeimas kārtības rullī saistībā ar Deputātu ētikas kodeksu. Mēs uzskatījām, ka būtu jāizbeidz tā bezatbildība, ka Saeimas deputāti nepilda deputātu svinīgajā solījumā vai zvērestā sacīto attiecībā uz Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas valsts un latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas stiprināšanu. Ir zināmi tie Saeimas deputāti, kuri bieži vien startē gan Saeimas tribīnē, gan ārpus tās ar tādām aktivitātēm, kas, protams, ir vērstas uz to, lai latviešu valoda nebūtu vienīgā valsts valoda valstī, un uz to, lai Latvija kā neatkarīga valsts lielā mērā būtu atkarīga no bijušās okupētājvalsts Krievijas. Šo priekšlikumu noraidīja, taču mēs padomāsim, kāda veidā šo jautājumu tomēr uzturēt dzīvu un aktivizēt, jo Saeimas kārtības rullī ir 18.pants, kas paredz iespēju izņēmuma gadījumos šos mandātu atņemt, un, mūsuprāt, šādi smagi pārkāpumi, kas ir pretrunā ar svinīgā solījuma saturu, tomēr būtu paceļami pietiekami augstā līmenī.

Frakcijas gatavojas iesniegt arī grozījumus Valsts pensiju likumā, kas skar priekšlaicīgo pensionēšanos divām nelielām, bet ļoti būtiskām grupām – personām, kas vismaz desmit gadus strādājušas kaitīgā darbā ar kopīgo stāžu 30 gadi, un personām, kas ir politiski represētās, ja to kopīgais apdrošināšanas stāžs ir 30 gadi. Saeimā šis grozījums droši vien nonāks jau nākamceturtdien.

O.Deņisovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien Saeimas deputāti izskatīja 26 likumprojektus, un Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas vārdā es gribētu pievērst jūsu uzmanību trim no tiem.

Pirmkārt, tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts himnu””. Mūsu frakcijas deputāti neatbalstīja šo likumprojektu, jo uzskata, ka Latvijas valsts himna neatkarīgi no tās izpildīšanas vietas jāizpilda pilnā versijā, neizdarot nekādus saīsinājumus.

Gribu pievērst arī uzmanību likumprojektam “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Viens no grozījumiem paredzēja papildināt iespējas Saeimas deputātu izslēgšanai no Saeimas gadījumā, ja viņš pārkāpj Saeimas deputāta svinīgā solījumā sacīto attiecībā uz uzticību Latvijai, tās suverenitātei un latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai, un Latvijai kā neatkarīgai un demokrātiskai valstij.

Mēs uzskatām, ka šis grozījums attiecināts tieši uz mūsu deputātu frakciju, jo mūsu mēģinājumi panākt labas attiecības ar kaimiņvalstīm, tādām kā Krievija un Baltkrievija, lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un attīstītu Latvijas ekonomiku, varētu būt novērtēti no valdošo koalīciju deputātiem kā neuzticība Latvijai tās suverenitātes pārkāpšanā vai kā draudi Latvijas neatkarībai vai demokrātijai.

Mēs arī esam dzimuši šajā valstī, mēs esam uzticīgi Latvijai, un visi mūsu spēki ir veltīti tam, lai attīstītu Latvijas ekonomiku. Diemžēl pagātnes spoki joprojām traucē dažiem no deputātiem skaidri redzēt realitāti, tāpēc rodas tādi grozījumi kā iepriekš minētais. Vai varbūt šiem deputātiem ir izdevīgi, lai Latvija paliktu esošajā situācijā, kura pasliktinās ar katru dienu. Viņi vēlas to uzlabot, motivējot mūsu mēģinājumus kā neuzticību valstij. Bet mēs esam priecīgi par to, ka to deputātu skaits, kas nevēlas reāli skatīties uz pagātni un nākotni, ir nepietiekams tam, lai tādi grozījumi tiktu atbalstīti.

Treškārt, es gribu pievērst uzmanību lēmuma projektam “Par NATO parlamentārās asamblejas 2010.gada pavasara sesijas rīkošanu Rīgā”. Par plānoto NATO sesiju 2010.gadā, ja tāda vispār notiks, jo mēs vēl nezinām, kas pēc pieciem gadiem būs ar NATO – vai tā vispār eksistēs –, lēmumu var pieņemt gadu pirms asamblejas sesijas norises, kā arī ieplānot budžetā nepieciešamos līdzekļus. Šobrīd tie 10 miljoni latu ir vairāk vajadzīgi mūsu pensionāriem un maznodrošinātajiem. Izdevumi tādā apjomā sesijai ir nepieļaujama greznība, kuru mūsu valsts nevar tagad atļauties. Mums jādzīvo savas tautas labā un jārīko pasākumi, tā arī tērējot to organizēšanas līdzekļus, lai neradītu zaudējumus saviem iedzīvotājiem.

M.Segliņš
(Tautas partijas frakcija):

Es kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs vēlētos jūs informēt par divām lietām, kas skar tieslietas un iekšlietas.

Pirmā no šīm jomām ir tiesu izpildītāju darbs. Šodien Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus “Tiesu izpildītāju likumā”, kas turpmāk stingri ierobežos un disciplinēs tiesu izpildītāju darbību. Tai skaitā liegs tiesu izpildītājiem sniegt juridisko palīdzību iedzīvotājiem, jo tiesības sniegt juridisko palīdzību, kā ir konstatēts, ir izmantotas ļaunprātīgi, un zem šiem līgumiem par juridisko palīdzību vienkārši ir legalizēti, iespējams, koruptīvi darījumi. Līdz ar to Saeimas Juridiskā komisija, uzklausot Ģenerālprokuratūru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, ir lēmusi ierobežot šo tiesu izpildītāju darbības iespēju.

Otrā lieta, kas ir vēl satraucošāka, ir tas, kas saistīts ar jauno Kriminālprocesa likumu. Mēs visi atceramies, ar kādu lielu pompu un pat tādu pompozu rīcību tas tika pieņemts, kā tas tika aktualizēts, kā tieslietu ministre nenogurusi visās vietās stāstīja par to, cik šis likums ir ātri un steidzami jāievieš. Un arī tad, kad policijas un prokuratūras pārstāvji bažījās, vai 1.oktobrī ir gatava valsts – valsts institūcijas, izmeklēšanas institūcijas – strādāt ar jauno likumu, tieslietu ministre pati uzņēmās politisku atbildību par to, ka viss būs kārtībā. Likums šobrīd ir strādājis pusotru mēnesi, un ir atklājušās ļoti nepatīkamas lietas, it sevišķi Tieslietu ministrijas nozarē. Ja pilnīgi precīzi, tad izmeklēšanas tiesnešu darbībā. Uz Juridiskās komisijas sēdi bija ieradušies policijas un prokuratūras pārstāvji, kuri ir ļoti nobažījušies par izveidojušos situāciju, ka Tieslietu ministrija nav spējusi nodrošināt pietiekamu skaitu izmeklēšanas tiesnešu darbību, ka viss, kas saistīts ar izmeklēšanas tiesnešu darbību, tiek ļoti kavēts un šobrīd ieviests tiek ļoti neveiksmīgi. Tas traucē izmeklēšanas iestāžu darbu. Acīmredzot tuvākajā laikā būs jāaicina tieslietu ministre sniegt paskaidrojumus par izveidojušos situāciju, jo tieši viņa, neskatoties uz izmeklēšanas institūciju bažām, uzņēmās politisku atbildību par to, ka likumam jāsāk strādāt, ka likums veiksmīgi strādās. Bet tieši Tieslietu ministrijas neveiksmīgās darba organizācijas dēļ situācija ir ļoti slikta, un acīmredzot tagad jau parlamentam būs jāglābj situācija un steidzamības kārtā būs kaut kas jāgroza Kriminālprocesa likumā tāpēc, ka Tieslietu ministrija nespēj organizēt izmeklēšanas tiesnešu darbu.

J.Pliners
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Esmu priecīgs jūs sveicināt – latvieši un nelatvieši, pilsoņi un nepilsoņi! Man šodien negribētos runāt par likumprojektiem. Es gribu, lai jūs aizdomātos Adventes laika priekšvakarā par sekojošo.

Jums ir zināms, ka Latvijā pie varas jau gandrīz 15 gadus ir labējās partijas, bet panākumu kā nebija, tā arī nav. Mirstība mūsu valstī ik gadu par 12–13 tūkstošiem cilvēku pārsniedz dzimstību. Mēs esam nabagākā valsts no desmit, kuras nesen iestājās Eiropas Savienībā. Aug inflācija, ap 100 tūkstoš cilvēku aizbrauc uz Īriju, Lielbritāniju un citām valstīm pelnīt, meklēt labāku dzīvi.

Diemžēl šausmīgi aug cenas. Tikai pēdējos piecos gadiem tās vidēji izauga par 25%. Kā zinām, ēst grib visi, bet uz pārtiku cenas pa pieciem gadiem izauga par 33,1%, uz pienu un piena produktiem – par 54,6%, uz dārzeņiem – 49,3%, uz zivīm un zivju produktiem– 45,3%, bet gaļa kļuvusi dārgāka par 21,5%.

Mūsu laika apstākļos cilvēks pliks nevar staigāt. Apģērbs un kurpes maksā par 11,5% dārgāk. Daudzi cilvēki baidās pazaudēt jumtu virs galvas, bet komunālie pakalpojumi pa pieciem gadiem kļuvuši dārgāki par 28,9%.

Diemžēl cilvēki slimo, bet ārstēšanās slimnīcās kļuvusi dārgāka par 63,3%, poliklīnikās – par 48,7%.

Mūsu izdevumi izglītībai arī pieauguši par 39,7%.

Es varētu turpināt un turpināt, bet nekas labāks pagaidām nekļūst. Es gribu, lai jūs aizdomātos par šiem cipariem, lai jūs zinātu, par ko jūs balsojat un par ko jūs balsosiet.

Saeimas preses dienests