Ziņu faili

l 20. oktobrī Eiropas integrācijas birojā notika preses konference

par Eiropas Savienības (ES) informācijas punktu izveidi Latvijas

rajonu centrālajās bibliotēkās. Kopumā tiks izveidoti 32 informācijas punkti, kuri savu darbību sāks nākamā gada sākumā. Projekta mērķis ir radīt plašākas iespējas Latvijas rajonu iedzīvotājiem iepazīties ar aktuālu informāciju par Eiropas Savienību. Gan Eiropas integrācijas biroja direktors Edvarts Kušners, gan Zviedrijas vēstniecības Latvijā pirmais sekretārs Pērs Orneuss atzina, ka līdz šim informācija par ES ir pieejama galvenokārt tikai Rīgā. P.Orneuss atzīmēja, ka ‘’Rīga nav visa Latvija un informētiem par Eiropas Savienību jābūt visiem iedzīvotājiem, tādēļ nav pareizi, ja visa informācija koncentrējas galvaspilsētā’’.

Kā uzsvēra Eiropas integrācijas biroja direktors, cilvēkiem, kam ir interese par šiem jautājumiem, jādod arī plašas iespējas to saņemt. ‘’Informācijas punktu izveide ir pirmais solis, lai iedzīvotājiem visā Latvijā dotu šādu iespēju,’’ teica E.Kušners.

Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku dienesta vadītāja Dzidra Šmita uzsvēra, ka publiskā bibliotēka nav vieta, kur aģitē par ES, tā ir vieta, kur sniedz neitrālu informāciju par ES, uz kuras pamata Latvijas iedzīvotāji var veidot savu pozitīvo vai arī negatīvo viedokli par ES.

Informācijas punktos no nākamā gada būs pieejama dažāda veida informācija un jaunākā literatūra par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā un par procesiem šajā organizācijā. Bibliotēkās būs pieejams dators ar iespēju izmantot interneta tīklu, kur varēs meklēt nepieciešamo informāciju par ES. Literatūras iegādei katrā informācijas punktā tiks izlietots ap 250 latu, bet ir cerība, ka arī pašas bibliotēkas varētu rast papildu līdzekļus. Projekta kopējās izmaksas būs 16 600 latu, no tiem 14 000 finansēs Zviedrija. Kā norādīja Zviedrijas vēstniecības Latvijā pirmais sekretārs P. Orneuss, Zviedrija ir ļoti tuva Latvijas kaimiņvalsts un Zviedrijas augstā prioritāte ir — atbalstīt Latvijas integrāciju ES.

Projektu izstrādājis Eiropas integrācijas birojs sadarbībā ar Latvijas

Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku dienestu un citām institūcijām. Eiropas integrācijas birojs katrā bibliotēkā īpaši apmācīs vienu bibliotekāru šim darbam. Tajā iesaistīsies arī Eiropas Komisijas delegācijas Eiropas Savienības informācijas centrs, regulāri izglītojot un informējot par jaunāko informāciju, interneta iespējām un citām aktualitātēm.

l 18. oktobrī Eiropas Komisijas Vadības komitejas sēdē tika apstiprināta Latvijas 2000.gada Nacionālā "Phare" programma. 2000.gada programmas ietvaros Latvijas projektiem apstiprināts finansējums 24,76 miljonu eiro vērtībā.

Ārpus programmas papildus tiek finansēti pārrobežu sadarbības projekti — 2 miljoni eiro, priekšapmaksa Latvijas līdzdalībai Eiropas kopienas programmās — 1,3 miljoni eiro, kā arī Latvijas dalības maksa Eiropas Komisijas programmās "Leonardo", "Youth", "Socrates" un 5.ietvara programmā 2000.gadā — 1,85 miljoni eiro.

Komisijas Vadības komitejā tika apstiprināti tādi projekti kā atbalsts sabiedrības integrācijai Latvijā — 1,1 miljons eiro; Latvijas nacionālās kvalitātes nodrošināšanas sistēma — 2 miljoni eiro; institūciju stiprināšana kopējās zivsaimniecības politikas izveidei — 2 miljoni eiro. Eiropas Komisija apstiprināja arī Latvijas austrumu robežas vadības un infrastruktūras attīstības projektu — 3,16 miljonu eiro; Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģijas pilnveidošana un ieviešana saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem projektu — 1 miljons eiro; valsts budžeta un finansu vadības projektu — 3 miljoni eiro; valsts statistikas sistēmas attīstībai atbilstoši ES prasībām projektu — 2 miljoni eiro; reģionālās attīstības kapacitātes veicināšanas projektu — 1,5 miljoni eiro; ekonomisko un sociālo apstākļu izlīdzināšanas Latgalē projektu — 6,21 miljons eiro; ekonomisko un sociālo apstākļu izlīdzināšanas Zemgalē projektu — 2,75 miljoni eiro.

Šo projektu īstenošanu būs iespējams sākt pēc finansu memorandu parakstīšanas par šiem projektiem starp Latvijas valdību un Eiropas Komisiju. Projektu kontraktēšanai jānotiek līdz 2002.gada novembra beigām, bet līdzekļu izmantošanai — līdz 2003.gadam novembra beigām. 

l 24. oktobrī Starptautiskās palīdzības programmu koordinācijas pārvaldes un "Phare" 2001.gada programmas ietvaros iesniegto projektu izstrādātāji (nozaru ministriju pārstāvji) Briselē konsultējās par Latvijas iesniegtajiem projektiem "Phare" finansējumam nākamā gada programmas ietvaros.

Sarunas tiks turpinātas par septiņiem no iesniegtajiem desmit "Phare" 2001 finansējuma saņemšanai iesniegtajiem projektiem no Latvijas, bet pārējie trīs nevarēs pretendēt uz "Phare" finansējumu.

Noraidīts Ekonomikas ministrijas iesniegtais projekts par tirgus uzraudzību nepārtikas preču sektorā, kā arī Labklājības ministrijas projekts par nodarbinātības stratēģijas ieviešanu institūciju stiprināšanai un valsts pārvaldes stiprināšanas projekts "Efektīva valdības politikas veidošanas spēju attīstība". Latvijas valdība nolēmusi, ka minētie projekti netiks pārstrādāti un uz "Phare" 2001 līdzekļiem tie nepretendēs.

Pašlaik Satiksmes ministrija ir gatava iesniegt projektu par kuģošanas drošību, bet Labklājības ministrija — projektu par darba devēju un darba ņēmēju interešu aizstāvju dialoga veicināšanu.

Visi Latvijas iesniegtie projekti "Phare" 2001 finansējuma saņemšanai pretendē uz 30 miljoniem eiro.

l No 19. līdz 22. oktobrim Eiropas kustība Īrijā, Dublinā, rīkoja 20 Eiropas Savienības dalībvalstu, kandidātvalstu un kandidēt ieinteresēto valstu pasākumu — "Eiropas kustības" transnacionālās konsultācijas par ES paplašināšanos un institucionālajām reformām. Pasākumā piedalījās "Eiropas kustības" Latvijā (EKL) prezidents Ainārs Dimants un viceprezidente Raita Karnīte, kā arī "Eiropas kustību" pārstāvji no Apvienotās Karalistes, Austrijas, Bulgārijas, Čehijas, Grieķijas, Horvātijas, Itālijas, Īrijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Serbijas, Slovākijas, Somijas, Turcijas, Ungārijas, Vācijas un Zviedrijas.

Sanāksmē tika pieņemts ziņojums, kas ietver arī Latvijas kā kandidātvalsts nacionālo ziņojumu no EKL sarīkotās sabiedriskās apspriedes 7.septembrī ar arodbiedrību pārstāvjiem, intelektuāļiem, lauksaimniekiem, pensionāriem un rūpniekiem (par šo pasākumu raksts "Latvijas Vēstnesī" Nr.321/322 2000. gada 14.septembrī.

Dublinā pieņemtais dokuments ar rekomendācijām šonedēļ iesniegts Eiropas Komisijai Briselē un dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām. Tuvākajā laikā EKL to iesniegs arī Latvijas valdībai. Rekomendācijās uzsvērts, ka Eiropas Savienības paplašināšanās piemērotā ātrumā un atbilstoši grafikam ir jābūt ES prioritātei. ES institucionālajām reformām ir jābūt caurspīdīgām un tajās jāņem vērā arī kandidātvalstu viedokļi. Nacionālo valdību, ES institūciju un nevalstisko organizāciju, it īpaši "Eiropas kustības", kopīgās atbildības lokā ir informācija un dialogs ar sabiedrību, lai sasniegtu šos mērķus.

l 12. oktobrī Eiropas Savienības informācijas centrā norisinājās preses konference, kurā Francijas vēstniece Latvijā Luīza Avona ( Louise Avon ) un vēstniecības atbildīgās amatpersonas iepazīstināja ar Francijas prezidentūras ES paveikto un iecerēto, piedāvāja iepazīties ar Francijas vēstniecības Latvijā mājas lapu internetā un atklāja izstādi par godu Francijas prezidentūrai ES.

Vēstniece minēja trīs galvenos Francijas prezidentūras uzdevumus: ES attiecības ar ārējo pasauli, iekšējās un drošības politikas veidošana un stiprināšana, kā arī institucionālās reformas, lai ES jau 2003. gadā būtu gatava jaunajai paplašināšanās kārtai.

Vēstniecības padomnieks kultūras un sadarbības jautājumos Žans Bodrī ( Jean Baudry ) informēja par Baltijas semināra norisi Rīgā no 12. līdz 15. oktobrim. Seminārā piedalījās ap 50 ierēdņu no Baltijas valstīm un Somijas. Semināra mērķis bija pilnveidot amatpersonu franču valodas zināšanas, tādējādi popularizējot arī franču valodas nozīmi ES birokrātijā un Eiropā kopumā.

Kā preses konferencē informēja vēstniecības pirmais padomnieks Filips Merlēns ( Philippe Merlin ), 1997.gadā Francijas Ārlietu ministrija uzsāka "ambiciozu projektu" izveidot informācijas tīklu internetā visās pasaules valstīs. Francijas vēstniecības Latvijā mājas lapa ir 150. pasaulē. Šī mājas lapa savu darbību sāka oktobra sākumā (mājas lapas adrese www.ambafrance—lv.org).

Mājas lapas izveides mērķis ir palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem gūt informāciju par Franciju, savukārt frančiem — informāciju par Latviju. Mājas lapa piedāvā informāciju par Franciju, Latviju un abu valstu attiecībām gan franču, gan latviešu valodā. Tajā atrodama arī praktiska informācija par konsulārajiem pakalpojumiem. Vēl Francijas vēstniecības mājas lapā ir arī saiknes ar dažādu institūciju un citām mājas lapām franču valodā. Franciski runājošajiem ik dienu tiks aktualizēts Latvijas preses apskats franču valodā.

Tika runāts arī par atjaunoto Francijas Kultūras centra mājas lapu (adrese www.tour—FL.lv), kura sākotnējā veidā tika atklāta 1998.gadā. Kā teica vēstniecības padomnieks kultūras un sadarbības jautājumos Ž. Bodrī, Francijas Kultūras centra mājas lapu iecerēts veidot kā virtuālo informācijas centru par Francijas kultūru. Šajā lapā arvien lielāka apmeklētāju interese tiek izrādīta par studiju iespējām Francijā.

"LV" Eiropas lietu redaktors Artis Nīgals