Mag. philol. Linda Lauze:

Uzrunas formu lietojums sociolingvistiskā aspektā

Referāts IX starptautiskajā baltistu kongresā "Baltu valodas laikmetu griežos" Rīgā 2000.gada 3.—6.oktobrī

Demokratizācijas tendences, kas saistībā ar pārmaiņām sabiedrībā ievērojami aktivizējas valodas lietojumā, ir skārušas arī uzrunas formas latviešu valodā. Referāta mērķis ir noskaidrot, cik lielā mērā šīs tendences ietekmē uzrunas formu lietojumu. Līdz šim latviešu valodniecībā uzrunas formas ir analizētas galvenokārt semiotiskajā aspektā J.Sīļa disertācijā (1979) un publikācijās.

Referāta pamatā ir sociolingvistisks pētījums, kas veikts 1999.—2000. gadā Kurzemes reģionā sadarbībā ar Liepājas Pedagoģijas akadēmijas filoloģijas specialitātes studentiem. Apkopota 200 respondentu sniegtā informācija. Pētījuma izstrādē izmantota anketēšana (15 slēgti un 5 atvērti jautājumi), intervēšana un tiešie novērojumi. Anketēšanas rezultāti ir salīdzināti pēc vecuma grupām, lietojot šādu sadalījumu: 15—24 gadi, 25—34 gadi, 35—49 gadi, 50—64 gadi, 65 un vairāk gadu.

Apzīmējums uzrunas formas tiek lietots plašā izpratnē, ar to saprotot ne tikai lietvārdu vokatīvā, bet arī pronominālo uzrunu un vārdu savienojumus ar personas nosaukumu, vārdu vai uzvārdu. Pētījumā tiek apskatītas tās formas, kuras izmanto personas uzrunāšanai. Analizējot uzrunas formas, ir jāņem vērā sociolingvistiskajā literatūrā pazīstamie alternācijas likumi, kurus ir formulējusi S.Ervina—Tripa ( S.Ervin—Tripp ). Alternācijas likumi kontrolē valodas līdzekļu izvēli sociālā kontekstā.

Latviešu valodā, tāpat kā vairākās citās valodās, alternācijas likumi ir saistīti ar vietniekvārdu tu un jūs lietojumu. Respondentu viedoklis par vietniekvārda jūs lietderīgumu ir noskaidrots jautājumā Vai latviešu valodā vajadzētu atteikties no vietniekvārda jūs, uzrunājot vienu personu , piedāvājot trīs atbilžu variantus: jā , nē , nezinu . 85,5% respondentu uzskata, ka nevajadzētu atteikties no vietniekvārda jūs , uzrunājot vienu personu. 3% respondentu domā, ka vajadzētu atteikties no šādas uzrunas formas, un 11,5% respondentu nezina atbildi. Salīdzinot anketēšanas rezultātus pēc vecuma grupām, lielākais pozitīvo atbilžu skaits — 5% — ir bijis vecuma grupās 15—24 un 35—49 gadi. Daļai respondentu ir komunikācijas pieredze ar trimdas latviešiem. Tas nozīmē, ka šajā anketas jautājumā iekļautais teorētiskais pieņēmums ir izmēģināts praksē. Ja respondentam ir bijis pieņemams nediferencēts viena vietniekvārda tu lietojums, ir dota pozitīva atbilde.

Piemēram, intervijā 50—64 gadus vecs vīrietis, kuģa kapteinis, saka:

— Brālēns no Vācijas atbraucis. Viņš visiem teica tu. Un kāpēc ne?

Visās vecuma grupās ne mazāk kā 75% respondentu ir snieguši negatīvu atbildi, tomēr 100% respondentu ir izvēlējušies atbildi nē vienā vecuma grupā — 65 un vairāk gadu.

Var pievienoties profesora A.Veisberga viedoklim: "Divas formas — tu un jūs — ir vērtība, jo tās ļauj niansēt to, ko gribam izteikt. Ar tām var parādīt emocijas, var pazemot un var pagodināt. Valoda ir ļoti utilitāra. Ja šīm formām nebūtu nekādas nozīmes, valoda pati tās nodzēstu."

Latviešu valodas vārdnīcā ir norādīts, ka personu vietniekvārds jūs ir "oficiāla vai pieklājības uzruna (vēršoties pie atsevišķa cilvēka)". (Latviešu valodas vārdnīca.—R.:Avots, 1987) Vērtējot vietniekvārda jūs lietojumu sociolingvistiskā aspektā, tas var liecināt par ievērojamām personu vecuma vai sociālā statusa atšķirībām vai arī par distancētu attieksmi vienam pret otru. Ir zināms, ka, izmantojot vietniekvārdu jūs kādas personas uzrunāšanai, tai tiek izrādīta cieņa. Tomēr tā tas nav visos gadījumos. Pētījuma intervijās ir minētas tādas runas situācijas, kas atspoguļo faktu, ka vietniekvārds jūs var norādīt uz teksta autora gribu ievērot distanci saskarsmē ar uzrunāto personu. Jāpiebilst, ka interviju materiāls nav rediģēts un ir saglabāts respondenta izteiksmes veids.

Piemēram, vīrietis, 25—34 gadus vecs uzņēmējs, stāsta: — Kad man kāds bomžis pienāk klāt un prasa — klausies, tu man vari iedot naudu? — es saku — piedodiet, es jūs nepazīstu.

Vai arī sieviete, 25—34 gadus veca žurnāliste, saka: — Kad mana vīra mīļākā teica tu, es teicu — sorry , es ar tevi kopā neesmu cūkas ganījusi.

Vēl jāmin zīmīgs novērojums, kas atklāj vietniekvārda jūs semantiku sociālā kontekstā. Runas situācija Stokholmas universitātē. Lai likvidētu distanci darba attiecībās, profesore B.Kangere pētījuma autorei piedāvā viņu uzrunāt ar tu. Pēc autores iebilduma, ka ar vietniekvārdu jūs profesorei tiek izrādīta cieņa, B.Kangere saka: — Man tāda cieņa nav vajadzīga, kas tikai ar jūs ir izteikta.

Saskaņā ar etiķeti, uzrunājot nepazīstamu pieaugušu cilvēku, tiek dota priekšroka vietniekvārdam jūs . Anketēšanā ir mēģināts noskaidrot, vai, pārkāpjot etiķeti, tiek apdraudēts uzrunātās personas psiholoģiskais komforts. Tika lūgts atbildēt uz jautājumu, vai respondentam ir nepatīkami, ja sveša persona viņu uzrunā ar tu . Kopā vērtējot visu respondentu atbildes, 84 jeb 42% respondentu ir teikuši jā , 83 jeb 41,5% respondentu ir izvēlējušies atbildi dažreiz , 33 jeb tikai 16,5% respondentu nav nepatīkami, ja sveša persona uzrunā ar tu . Jāatzīmē, ka visjaunākajā no aplūkotajām vecuma grupām — 15—24 gadi — ir procentuāli vienāds apstiprinošo un noliedzošo atbilžu skaits — 20%. Šajā vecuma grupā 60% respondentu norāda, ka dažreiz viņiem ir nepatīkami, ja sveša persona viņu uzrunā ar tu .

Tālāk salīdzinot rezultātus pa vecuma grupām, lielākā daļa respondentu, kam ir nepatīkami, ja sveša persona viņu uzrunā ar tu , ir vecāki par 50 gadiem. Vecuma grupā 50—64 gadi 22 jeb 55% respondentu ir šāda atbilde, un vecuma grupā 65 un vairāk gadu apstiprinošu atbildi ir devuši 25 jeb 62,5% respondentu. Gan anketēšanas rezultāti, gan interviju materiāli liek domāt par zināmu saistību starp respondenta gaidām, lai sveša persona viņu uzrunātu ar jūs , un respondenta sociālo statusu. Palielinoties personas vecumam, pieaugot profesionalitātei, parasti tiek iegūts augstāks statuss. Indivīdu līmenī var būt izņēmumi.

Piemēram, intervijā vīrietis, 50—64, elektriķis, saka: — Ja es būtu ar šlipsīti, tad man būtu tā.

Lai izvairītos no izvēles starp vietniekvārdiem tu un jūs , divu personu komunikācijā tiek realizēts sociāls kompromiss, kas ir absurds no lingvistiskā viedokļa, proti, komunikācijas partneris apzināti tiek uzrunāts 3. personā. Visās vecuma grupās šādi rīkojas 9% respondentu, dažreiz otru cilvēku apzināti uzrunā 3.personā 44,5% respondentu jeb gandrīz puse aptaujāto. Šis rādītājs liecina, ka sabiedrībā pastāv problēma uzrunas formas izvēlē. 46,5% respondentu apzināti neuzrunā otru cilvēku 3. personā, lai izvairītos no izvēles starp vietniekvārdiem tu un jūs .

Sabiedrībā pastāv pretēji uzskati par to, ar kādu vietniekvārdu žurnālistam intervijā vajadzētu uzrunāt pazīstamu personu — ar tu vai ar jūs . No vienas puses, žurnālists un intervējamā persona ir pazīstami, viņi viens otru uzrunā ar tu , starp viņiem pastāv neoficiālas attiecības. No otras puses, pastāv distance starp intervijas dalībniekiem un auditoriju, intervijai var būt oficiāls raksturs.

Vērtējot respondentu atbildes kopā, 151 jeb 75,5% respondentu ir norādījuši vietniekvārdu jūs , 39 jeb 19,5% respondentu ir izvēlējušies vietniekvārdu tu . Tā kā anketā bija paredzēta iespēja izvēlēties vairākas atbildes, neliela daļa respondentu to ir izmantojuši arī šajā jautājumā. Tas nozīmē, ka 10 respondentu jeb 5% nevar viennozīmīgi atbildēt.

Piemēram, dažas replikas. Vīrietis, 35—49, direktors: — Jūs, ja iepriekš nepasaka. Sieviete, 35—49, ārste: — Tu vai jūs atkarībā no intervijas satura. Vīrietis, 50—64, pedagogs: —Tu vai jūs atkarībā no sociālā stāvokļa.

Pētījumā tika pievērsta uzmanība jautājumam, vai Latvijā ir izplatīta amerikāņu uzrunas tradīcija — formālu veidu mainīt pret neformālu pirmajās piecās minūtēs pēc iepazīšanās.

Salīdzinot uzrunas formas reālajā runā angļu valodas britu un amerikāņu variantā, Jānis Sīlis ir atzinis, ka amerikāņu variantam vispār ir raksturīgs liels neformālums dažādu uzrunas formu izmantojumā.

Jautājumam Vai respondents piedāvā svešai personai uzrunāt vienam otru ar tu pirmajās piecās minūtēs pēc iepazīšanās ir piedāvātas atbildes jā, bieži , reti , nē . Kopvērtējumā 6,5% respondentu ir norādījuši pozitīvu atbildi, 7% respondentu ir izvēlējušies atbildi bieži , 37% respondentu — atbildi reti un 49,5% respondentu ir devuši negatīvu atbildi. Nākamajā anketas jautājumā ir lūgts atzīmēt, kādās situācijās respondents piedāvā svešai personai uzrunāt vienam otru ar tu pirmajās piecās minūtēs pēc iepazīšanās. No minētajiem atbilžu variantiem — transportlīdzeklī, ēstuvē, viesībās, darba vietās, valsts iestādē, uz ielas, citur — visās vecuma grupās visvairāk respondentu ir norādījuši situācijas viesībās (35,9%) un darba vietās (30,7%).

Pētījums par uzrunas formu lietojumu būtu turpināms. Pētījuma praktiskais materiāls ir izmantojams tālākai analīzei, un iegūtie rezultāti varētu būt īpaši noderīgi sociolingvistikā.