Par valstu izaugsmes un nodarbinātības reformām

Eiropas Komisija 29.novembrī informēja Konkurētspējas padomes ministrus, ka tā no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir saņēmusi valstu izaugsmes un nodarbinātības reformu programmas, izņemot Poliju un Vāciju, kur jaunās valdības ir tikko uzsākušas savu darbību. Komisija sākusi programmu novērtēšanu, un 2006.gada janvārī tā iesniegs apspriešanai ziņojumu, kas pēc tam tiks iesniegts marta Eiropadomei.

Priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens ministriem teica: “Jaunais process ir sācies ļoti labi. Dalībvalstu un Komisijas sadarbība ir lieliska, un jaunā pieeja ir stiprinājusi dalībvalstu atbildību par procesu.”

Visās 23 programmās ir ietverts pārskats par plānotajiem pasākumiem makroekonomikas un mikroekonomikas politikā, kā arī nodarbinātībā. Gandrīz visās programmās skats ir skaidri vērsts nākotnē. Dalībvalstis kā galvenās un sarežģītākās jomas ir minējušas pētniecību, attīstību un jauninājumus, biznesa vidi un uzņēmējdarbību, nodarbinātību, valsts finanšu stabilitāti, izglītību, zināšanas un mūžizglītību. Daudzās reformu programmās skaidri ir atzīts labāka izaugsmes un darba vietu regulējuma pozitīvais potenciāls.

2005.gada 22. un 23.martā ES valstu un valdību vadītāji piekrita Komisijas ierosinātajai Lisabonas stratēģijas pārskatīšanai, lai palīdzētu uzlabot neapmierinošos rezultātus pusceļā uz 2010.gada mērķi. Tagad stratēģijā galvenā uzmanība ir koncentrēta uz to, lai attīstītu partnerību starp dalībvalstīm izaugsmes un darba vietu jomā, un ir vienkāršota pārvaldība, izmantojot integrētu vadlīniju kopumu makroekonomikas, mikroekonomikas un nodarbinātības jautājumos.

Komisija 20.jūlijā publicēja Kopienas Lisabonas programmu, galvenajos vilcienos aprakstot pasākumus, kas būtu ieviešami ES līmenī. Tagad dalībvalstis reformu programmās ir iesniegušas Komisijai savu valstu politikas plānus 2005.–2008.gadam.

Komisija uzskata, ka šī sistēma, būdama skaidrāka un vienkāršāka, var kļūt par jaunu stimulu Lisabonas izaugsmes un darba vietu stratēģijai, lai celtu labklājību un ļautu to baudīt lielākam cilvēku skaitam. Piemēram, jaunajā sistēmā dalībvalstu sekmīgā un inovatīvā politika būs vieglāk publiski pamanāma, lai citi varētu no tām mācīties. Tas atvieglo arī diskusiju un atbildības paplašināšanu. Valstu reformu programmu analīzē ņems vērā arī to konsultāciju apjomu un veidu, kuras notika valsts līmenī, piedaloties ieinteresētajām pusēm un sabiedrībai.

Pašlaik Komisija iepazīstas ar dalībvalstu reformu programmām. Kad šis darbs būs pabeigts un komisāri to būs akceptējuši, Komisija janvārī publicēs dalībvalstu reformu programmu analīzi Lisabonas gada progresa ziņojumā. Minētais ziņojums, kam būs pievienots Eiropas Parlamenta atzinums, tiks nosūtīts valstu un valdību vadītāju 2006.gada marta sanāksmei. Pamatojoties uz progresa ziņojumu, Komisija vajadzības gadījumā var ierosināt integrēto vadlīniju grozījumus.

EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa